AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome apstiprinājusi 2024.gada deviņu mēnešu uzņēmuma darbības rezultātus. Pārskata periodā LVM kopējie ieņēmumi sasniedza 439,8 miljonus eiro, kas ir par 8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, ko galvenokārt ietekmēja zemāka vidējā apaļkoksnes sortimentu un šķeldas pārdošanas cena.

LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai arī 2024.gadā tirgus situācija Latvijas meža nozarei ir bijusi sarežģīta, LVM deviņos mēnešos ir sasniegusi atzīstamus rezultātus gan finanšu rādītāju, gan uzņēmuma operatīvās darbības ziņā. Vienlaikus gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniegti izcili rezultāti meža atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā, kas nodrošinās meža ražības pieaugumu nākotnē.

Piedzīvojot šīs vasaras spēcīgo vētru, uzņēmums ļoti īsā laikā spēja pārplānot darbību un uzsāka vētras radīto postījumu sakopšanas darbus, un pēc to veikšanas jau drīz atsāka arī apmeklētāju uzņemšanu Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē.

Tāpat uzņēmums turpinājis dažādu inovāciju ieviešanu meža apsaimniekošanā, piemēram, saimnieciskajā darbībā palielinot mašinizētu jaunaudžu kopšanu, kas vienlaikus nodrošina enerģētiskās koksnes ieguvi šķeldas ražošanai. Ar šādiem inovatīviem risinājumiem stratēģiski nodrošinām LVM darbības nepārtrauktību ierobežota darbaspēka pieejamības apstākļos."

Nesen vides organizācijas pauda satraukumu, ka Zemkopības ministrija esot sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas it kā pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā.

Aicinātu uz jautājumu paskatīties citādi – jau tagad pārspīlētu prasību dēļ katru gadu lielos apjomos iet bojā, precīzāk formulējot – tiek sapūdēti kvalitatīvi, izmantojami koksnes resursi. Situācija būtu jāmaina un Zemkopības ministrijas regulējuma izmaiņu piedāvājums ir pareizs – solis īstajā virzienā.

Viedoklis, ko vides organizācijas aktīvi pauž sabiedrībai, ka meža teritorijas Latvijā samazinās, ka meži tiek nepareizi apsaimniekoti, tiek izcirsti, tiek iznīcināta bioloģiskā daudzveidība utt. ir tendenciozs un populistisks. Jo nenoliedzami jebkurš normāls cilvēks, tajā skaitā arī jebkurš meža nozarē strādājošais ir par dabas vērtību un mežu saglabāšanu. Bet lai to realizētu meži, tāpat kā jebkurš cits resurss ir pareizi, ilgtspējīgi jāapsaimnieko. Un Latvijas mežkopjiem ir gan zināšanas, gan praktiskā pieredze un meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Ja vēl pirms Otrā pasaules kara 26% no Latvijas teritorijas bija meži, tad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 53%.

Pēc sākotnējajiem teorētiskajiem aprēķiniem AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ciršanas apjoma palielināšana aizsardzības budžeta papildināšanai varētu ienest aptuveni 197 miljonus eiro, aģentūrai LETA teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ministrs minēja, ka ienākumus no mežu izciršanas varētu ietekmēt dažādi faktori, tostarp tas, kā izcirstā koksne tiek pārdota, tirgus cena un citi faktori, bet kopējie ienākumi varētu veidot starp 100 līdz 200 miljoniem eiro.

Viņš akcentēja, ka Zemkopības ministrija (ZM) vēl turpinās strādāt pie padziļinātiem aprēķiniem par ciršanas apjoma palielināšanas ietekmi, tostarp vēl jāvērtē lēmuma ietekme uz klimatu un mežu apsaimniekošanas ilgtspēju, kā arī tautsaimniecību. Klimata ietekmes jautājumā ZM plāno sadarboties ar Klimata un enerģētikas ministriju, pētot lēmuma ietekmi uz īstermiņa un ilgtermiņa emisijām.

Ministrs uzsvēra, ka mežā šobrīd varētu zāģēt 137 miljonus kubikmetrus koksnes, bet nepieciešams domāt arī par ilgtspēju un šo apjomu nevar izzāģēt vienlaicīgi, jo iepriekš nepieciešams izplānot mežu atjaunošanas darbus un sagatavot atjaunojamo materiālu - stādus, kā arī nepieciešams uzlabot ražošanas jaudas, lai materiāls tiktu pārstrādāts Latvijā.

Apaļkoku cenas patlaban saglabājas augstā līmenī, salīdzinot ar periodu pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un Covid-19 pandēmijas, pastāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš akcentēja, ka, salīdzinot ar pirms satricinājumu periodu, atsevišķu apaļkoku sortimentiem cenas šobrīd ir ļoti augstas. Tomēr tās ir kritušās, salīdzinot ar 2022.gadu, kad sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, malkas koksne maksāja līdz 90 eiro kubikmetrā.

Klauss norādīja, ka augstās apaļkoku cenas ietekmējuši arī šā brīža siltie un mitrie laikapstākļi, kas apgrūtina mežistrādes darbus, kā arī limitē piekļuvi sagatavotajiem kokmateriāliem pa mežu ceļiem, rezultātā vietām rodoties apaļkoku deficītam.

Viņš arī minēja, ka šobrīd netipiski apkures sezonai kritušās cenas kurināmajai šķeldai, jo silto laikapstākļu ietekmē ir būtiski samazinājusies vajadzība pēc tās, piebilstot, ka parasti apkures sezonā kurināmās šķeldas cena pieaug.

No 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielinās piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi DRN likumā.

Tajā pašā laikā smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%.

Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN likme kūdrai 3,5 eiro par tonnu tiks piemērota no 2027. gada.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027. gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību.

Ministrijā norāda, ka kūdras nozare gadā veido 10,7% no visām SEG emisijām Latvijas bilancē. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem, viena tonna iegūtās kūdras Latvijai izmaksās 25 eiro SEG emisiju ekvivalentā. Kūdras ieguves apmēri būtiski ietekmē Latvijas klimatneitralitātes rādītāju sasniegšanu, un ir nepieciešams radīt fiskālu ietekmi uz nozari, lai veiktu izmaiņas kūdras izstrādes apjomos.

Dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai no 2027.gada plānots palielināt vairāk nekā 10 reizes, bet no 2028.gada neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai nodokļa likmi paredzēts palielināt vēl vairāk nekā trīs reizes, kamēr kūdras substrātam - par vairāk nekā 66%, liecina Tiesību aktu portālā saskaņošanai nodotie grozījumi DRN likumā.

Tāpat no 2027.gada paredzēts ieviest DRN likmi neapstrādātai koksnei. Tajā pašā laikā smiltij un smiltij-grantij DRN likmi no 2026.gada paredzēts palielināt par 25%.

Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN samazinātā likme kūdrai 7,5 eiro par tonnu tiks piemērota 2027.gadā.

Savukārt no 2028.gada 1.janvāra kūdrai plānots ieviest diversificētās likmes. Pamata diversificētā likme neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai no 2028.gada būs 25 eiro par tonnu, kamēr kūdras substrātam likme būs 12,5 eiro par tonnu, bet ilgstošiem oglekli uzglabājošiem produktiem - 7,5 eiro par tonnu.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026.gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, diversificētais nodoklis tiks ieviests pakāpeniski. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību.