Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Pašlaik likumi ir salāpīti, nevis veidoti, un tiem zūd kopējais koncepts, šodienas svinīgajā sēdē par godu Tieslietu padomes desmit gadu jubilejai sacīja padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Viņš norādīja, ka likumi tiek grozīti pārāk bieži. Strupišs uzskata, ka tādā veidā likumos zūd kopējais koncepts, to būtība.

Kā piemērus viņš minēja to, ka likums par tiesu varu un krimināllikums tika grozīti vairāk nekā 40 reizes, bet Civilprocesa likums 72 reizes, un, pēc Strupiša domam, tas norāda uz kaut kādu problēmu likumdošanas procesā.

Strupišs sacīja, ka padomes izveide bija grūts un laikietilpīgs process, jo tā bija jāveido no nulles. Viņš norādīja, ka līdz 2019.gadam padomei bija izvirzīti trīs mērķi - tiesas neatkarības stiprināšana, efektivitāte un sabiedrības uzticības veicināšana, un ar šiem mērķiem padome lielākoties tika galā.

Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik jauna stratēģija ar mērķiem nav izveidota, bet, piedāvājot savu redzējumu turpmākai padomes darbībai, Strupišs norādīja, ka tiesa nav iekļaujama politikā un tā nevar piedalīties politikas veidošanā klasiskajā izpratnē.

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) noteikusi 81 100 eiro sodu gāzes pārvades sistēmu operatoram "Amber Grid" par 123 Krievijā ražotu detaļu izmantošanu stratēģiski nozīmīgā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) būvniecībā.

VERT priekšsēdētājs Renats Pocjus apstiprināja, ka tirgus regulators par sodu nolēmis 22.oktobrī slēgtā sēdē.

"Ņemot vērā, ka uzņēmums sadarbojās ar padomi, jau ir pabeidzis dažas procesuālās darbības, kā arī veic un plāno turpmākās darbības, padome piemēroja finansiālu sodu 0,1% apmērā no uzņēmuma 2023.gada apgrozījuma," Pocjus sacīja ziņu aģentūrai BNS.

VERT priekšsēdētājs teica, ka "Amber Grid" tika sodīts par nepareizu gāzes pārvades sistēmas izmantošanu, uzstādot GIPL detaļas, no kurām daļai trūkst izcelsmes dokumentācijas.

"Saprotam, ka šāda gāzes [pārvades] sistēma, kurai nav izcelsmes dokumentācijas, uzskatāma par neatbilstoši ekspluatētu," sacīja Pocjus, uzsverot, ka tas nekādi nenozīmē, "ka sistēma ir nedroša darboties, jo mēs neesam saņēmuši nekādus šādus signālus no uzņēmuma".

Pienācis laiks mainīt likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli un likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, jo, rodoties arvien jaunām platformām, kuras dod iespēju veikt gadījuma darbus pēc pieprasījuma, mainās arī veids, kā tiek veikta uzņēmējdarbība un saņemti ienākumi.

Tādēļ būtu svarīgi pilnveidot likumdošanu, lai arī personas, kas izmanto šāda tipa platformas, iegūtu sociālās garantijas, uzskata sertificēts nodokļu konsultants, abill.io platformas līdzdibinātājs Matīss Kodoliņš.

Fragments no intervijas

2021. gada sākumā kopā ar diviem draugiem esat dibinājuši uzņēmumu Abillio, kura mērķis ir atvieglot ieņēmumu saņemšanu no gadījuma darbiem tā vietā, lai dibinātu savu uzņēmumu. Pastāstiet par šo ideju sīkāk un to, kādēļ, jūsuprāt, jāmaina nodokļu likumi?

Idejas pamatā bija mērķis dot cilvēkiem vienkāršu iespēju uzsākt individuālo uzņēmējdarbību, ātri, bez liekām formalitātēm un administratīvā sloga, ļaujot viņiem darīt tikai to, kas viņiem padodas vislabāk. Mūsu platforma ļauj cilvēkam viegli tikt pāri šiem administratīvajiem šķēršļiem, apvienojoties kopīgā uzņēmumā. Proti, tas, ko mēs piedāvājam, ir uzņēmums-kā-pakalpojums, līdzvērtīgi tam, it kā viņiem būtu katram savs uzņēmums, tikai to darot kopā.

Nodokļu likumi būtu jāpārraksta iedzīvotājiem viegli saprotamā valodā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Nodokļu likumam ir jābūt tādam, lai to varētu saprast," uzsvēra VID ģenerāldirektore, piebilstot, ka ir valstis, kurās likumus pārraksta "vieglajā valodā", lai ikviens iedzīvotājs varētu tos saprast.

Tāpat viņa uzsvēra, ka nodokļu likumi būtu pirmie, kas būtu jāpārraksta šādā iedzīvotājiem viegli saprotamā valodā.

Vienlaikus Jaunzeme minēja, ka VID jau šobrīd ar padomiem un metodikām mēģina izklāstīt likumus vienk­āršāk, bet ne vienmēr tas izdodas.

"Tas ir darbs, kas būs jāturpina gadu no gada, lai to, kas ir rakstīts nodokļu likumos, varētu saprast ilviens cilvēks, kuram nav finansista izgītības," pauda Jaunzeme.

Jau vēstīts, ka Jaunzemei pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektores amatā beidzas 2024.gada 11.februārī.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1.un 109.pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30.jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti - ne retāk kā reizi trijos gados.

Šī gada 8.martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 1.jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu - 20% no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Ikviens dārznieks sapņo par košu un ziedošu dārzu, kas katru dienu priecē acis. Tomēr dārza iekārtošanai ir nepieciešamas prasmes: dobju plānošana, piemērotu augu izvēle un dārza laistīšana. Bieži vien dobju plānošanu un augu izvēli saimnieki uztic dārzniekam, jo darbs prasa lielu pieredzi. Savukārt laistīšana vienmēr gulstas uz paša dārzkopja pleciem. Lai svarīgo dārza darbu daļu padarītu maksimāli efektīvu, arvien vairāk tiek izvēlas laistīšanas sistēmas. Un ne velti – tās ļauj ietaupīt gan ūdeni, gan dārzkopja laiku.

Laistīšanas sistēmu iespējas

Kā vēsta ekonomikas likumi – kur pieprasījums, tur piedāvājums. Pēdējo gadu laikā laistīšanas sistēmu piedāvājums ir trīskāršojies, jo dārzkopji ir saredzējuši to priekšrocības un ir audzis pieprasījums.

Pirmkārt, laistīšanas sistēma ļauj uzstādīt laiku, kad nepieciešama laistīšana. Vairums sistēmu piedāvā izvēlēties līdz pat 4 laistīšanas laikiem. Tāpat laistīšanas sistēmas ļauj noteikt, kuras dārza zonas jālaista (parasti sistēmām ir 4-6 zonas). Piemēram, gurķu dobe siltumnīcā jāaplaista katru dienu, bet tomāti – tikai katru trešo dienu. Protams, atkarībā no laikapstākļiem. Tādējādi dārzkopis ietaupa laiku un izvairās no muguras sāpēm, kuras bieži piemeklē, ja dobes laista ar lejkannu.

Austrālija izmantos sociālo mediju likumus, lai aizliegtu bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, izmantot video koplietošanas vietni "YouTube", trešdien paziņoja sakaru ministre Anika Velsa.

"Mēs gribam, lai bērni zinātu, kas viņi ir, pirms platformas pieņemtu, kas viņi ir," sacīja ministre.

"Ir vieta sociālajiem medijiem, bet nav vietas plēsonīgiem algoritmiem, kas mērķēti uz bērniem."

Austrālija pērn paziņoja, ka tiek izstrādāti likumi, kas aizliegs bērniem pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas izmantot tādas sociālo mediju vietnes kā "Facebook", "TikTok" un "Instagram".

Valdība iepriekš norādīja, ka šis aizliegums neattieksies uz "YouTube", jo šī vietne tiek plaši izmantota mācību stundās.

"YouTube" preses sekretārs pavēstīja, ka jaunais paziņojums ir nepatīkams pavērsiens.

"Mūsu nostāja vēl arvien ir skaidra: "YouTube" ir video koplietošanas platforma ar augstas kvalitātes bezmaksas saturu, kas arvien vairāk tiek skatīts televīzijas ekrānos," teikts kompānijas paziņojumā.

Jau pēc mazāk nekā mēneša, 3.jūlijā, līdz ar virkni citu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu būs aizliegts laist tirgū arī līdz šim plaši izmantotos maisiņus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas. Lielākoties tie ir plānie, vienreizlietojamie maisiņi, kas tiek plaši izmantoti lielveikalos augļu u.c. produktu fasēšanai. Vai tirgotāji ir atraduši labākās alternatīvas un sabiedrība – gatava paradumu maiņai, ņemot vērā, ka pēc Eurostat datiem Latvija šādu maisiņu izmantošanā bijusi līdere starp citām Eiropas valstīm?

2019. gada maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma direktīvu par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, paredzot pakāpenisku atteikšanos no vienreizlietojamām precēm, kas vidē nesadalās vai sadaloties izdala kaitīgus savienojumus. Šīs prasības nostiprinātas arī tikko kā pieņemtajā likumā “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”.

Jau 3.jūlija būs aizliegts iepirkt vai ievest dažāda veida vienreizējas lietošanas traukus, iepakojumus un citas preces, tai skaitā šobrīd populāros vienreizlietojamos plānos plastmasas maisiņus, kas sadalās aerobā vidē (ir no oksonoārdāmās plastmasas), kas varētu radīt lielākos izaicinājumus plašam uzņēmumu lokam.

Procentu likmju režīma nomaiņu arvien lielākā mērā izjutīs arī aizņēmēji Latvijā. Piemēram, šomēnes no negatīviem likmju ūdeņiem faktiski izšāvusies ārā sešu mēnešu Euribor likme, kura, tuvojoties Līgo, bija iespējusi palielināties jau gandrīz līdz 0,3% atzīmei. Jau gadiem ierasta tāda situācija, ka šo populāro starpbanku likmju vērtība ir zemāka par nulli. Tādējādi dažiem šāda jaunā realitāte varētu būt gandrīz vai brīnumaina parādība.

Mūsu likumi un līgumi ar Latvijā darbojošamies bankām pamatā paredz to, ka negatīvo Euribor likmju vērtības ietekme beidzas pie nulles. Tas jau visai ilgi nozīmējis situāciju, kad, piemēram, vienkāršs hipotekārā kredīta ņēmējs par savu šo aizņēmumu maksā tikai bankas pievienoto likmi, lai kāda tā arī būtu. Savukārt nu, ja līgumā bankas pievienotajai likmei paredzēts rēķināt klāt, piemēram, minēto sešu mēnešu Euribor, šī kopējā likme jau būtu par 0,3 procentpunktiem augstāka.

Pagaidām tas nav nekāds kosmoss, lai gan viss notiekošais liecina, ka procentu likmju kāpums pārskatāmā periodā turpināsies. To ātri vien sajutīs arī maciņi, kuriem jau tā jāsagremo teju visa cenu pieaugums. Straujāk savu ASV dolāru refinansēšanas likmi sākusi palielināt ASV Federālā rezervju sistēma. Pagaidām ar kādiem šādiem soļiem, šķiet, līdz pēdējam gaida Eiropas Centrālā banka (ECB). Tomēr augstā inflācija arī te liek neizbēgami sagaidīt šādus soļus, kas attiecīgi jau tiek iecenoti starpbanku tirgū. Tā pati sešu mēnešu Euribor likme negatīvā teritorijā ieslīdēja tālajā 2015. gada rudenī.

Projektēšanas inženieru trūkums katrā uzņēmumā atsevišķi ir atrisināms, veidojot spēcīgu projektēšanas inženieru biroju, kas spēj apkalpot desmitiem dažādu pieprasījumu no ražotājiem un jaunu produktu radītājiem, vienlaikus noturot labākos profesijas pārstāvjus Latvijā. Tieši to ir paveicis vēja tuneļu projektētājs Kristians Rimkus, dibinot un izveidojot industriālo iekārtu projektēšanas biroju WEMPS

Secinājums ir viens – no visa tā inženieru pulka, kas Latvijā ir, īstu projektētāju ir pavisam neliels segments. Lielākā daļa ir ražošanas inženieri. Tādu, kuri spēj iekārtas izgudrot, katastrofāli trūkst. Šāda problēma Skandināvijā pastāvēja jau pirms 20 gadiem, un šobrīd inženieru trūkuma vilnis ir sasniedzis arī Latviju gandrīz visos tautsaimniecības segmentos.

Projektētāju biroja objektīvā nepieciešamība

“Viņu vienkārši nav! Līdzīgi kā ar programmētājiem, kad pirms desmit gadiem sākās cīņa par labajiem, kas spēj izdarīt, šobrīd trūkuma vilnis ir sasniedzis projektēšanas inženierus mašīnbūvē. Loģiski, ka visiem nepietiek, un WEMPS risinājums, veidojot projektētāju biroju, ir mēģinājums šo problēmu risināt,” stāsta K. Rimkus, piebilstot, ka viņi nav izgudrojuši divriteni, bet rīkojušies pēc skandināvu parauga, kad jauna produkta vai risinājuma radītājs nav tas pats uzņēmums, kas šo produktu piedāvā tirgū. Specializēts projektēšanas uzņēmums ar daudz lielāku inženieru skaitu un kapacitāti šo funkciju var paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.

Latvijai ir pienākums lūgt Eiropas Centrālo banku (ECB) izteikt viedokli par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu ierobežot hipotekāro kredītu likmju procentus uz gadu, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji uzsvēra, ka tas nav uzraudzības tvēruma jautājums un, neatkarīgi no ECB tiešās uzraudzības, visām Latvijas kredītiestādēm ir un būs saistoši Latvijas likumi.

Neraugoties uz ECB izteikto viedokli par priekšlikumu, lēmumu pieņems un tiesvedības risku uzņemsies Latvija, skaidroja Latvijas Bankas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 4.oktobrī atbalstīja hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai paredzētos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu.

Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Jau gadu ir spēkā likums, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas ne tikai uz organizācijām, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ienes naudu valsts kasē.

Lai gan likumā ietvertais ierobežojums būs spēkā tikai trīs gadus (līdz 2027. gadam), jau šobrīd varam izdarīt pirmos secinājumus par to, kā tas ietekmē valsts spēju noturēt profesionāļus un sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus? Vai šāds likums patiešām bija nepieciešams un vai tas nozīmē, ka valsts līdz šim pārmaksāja saviem darbiniekiem? Brīdī, kad tika pieņemts lēmums ierobežot atalgojuma budžeta pieaugumu valsts un pašvaldību sektorā līdz 2,6% gadā, daudziem tas šķita loģisks solis – it īpaši pēc skaļajiem virsrakstiem par atalgojuma pieaugumu dažām augstākajām amatpersonām. Tomēr minētais skaitlis veidots no formulas, kurā ņemta vērā pirms diviem gadiem fiksētā inflācija un algas pieaugums tautsaimniecībā kopumā. Rezultātā, piemēram, bāzes alga, no kuras tiek rēķinātas daudzu amatpersonu algas, automātiski kāpj – bet tikai dažiem amatiem, ne visiem.

Nupat publiskajā telpā izskanējusi ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plāno sniegt atbalstu 4500 eiro apmērā jaunu elektroauto iegādei, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Tas noteikti būs lielisks pamudinājums svārstīgajiem, kurus no elektroauto iegādes attur cena, kaut arī jau pērn Latvija bija viens no Eiropas elektroauto tirgus pirmrindniekiem. Ekoloģiskais aspekts ir būtisks arguments, izdarot izvēli par labu šādām automašīnām. Taču līdzās virknei ieguvumu vēl jāatrisina vairāki izaicinājumi, lai Latvija varētu apgalvot, ka uz elektromobilitāti patiešām iet kopsolī ar Eiropu.

Pērn pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jaunu automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Tikmēr elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas rādītāji, salīdzinot ar 2019. gadu, Eiropā auguši vidēji par 137%. Latvijā pērn piedzīvots pat 358% pārdošanas apjoma palielinājums. Tas nav pārsteigums – elektroauto popularitāte Eiropā aug, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem.

Igaunijas Loģistikas un kravu pārvadājumu asociācija un Igaunijas Automobiļu uzņēmumu asociācija paudušas bažas par Latvijas lēmumu uz laiku atcelt obligātu biopiejaukuma pievienošanu degvielā, jo, kā uzskata Igaunijas pārvadātāji, lēmums kārtējo reizi maina reģionālo konkurenci un atjauno Latvijas priekšrocības.

"Ja īstenosies Latvijas Ekonomikas ministrijas izsludinātais mērķis samazināt degvielas cenu par desmit centiem, noteikti atjaunosies prakse, kad būtiska Igaunijas transporta sektora daļa uzpildi veic mūsu dienvidu robežas otrā pusē," paziņojumā medijiem citēts Igaunijas Loģistikas un kravu pārvadājumu asociācijas valdes locekļa Herki Kitsinga teiktais.

Igaunijas Naftas asociācijas valdes priekšsēdētājs Marts Rāmats pauda pārliecību, ka situācija vēl vairāk pasliktināsies pavasarī.

"Pašlaik spēkā esošie likumi paredz, ka 2023.gada pavasarī Igaunijā vēlreiz tiks paaugstināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai, tādēļ gaidāms, ka būs visu laiku lielākā degvielas cenas atšķirība Igaunijā un Latvijā," viņš teica, piebilstiet, ka Igaunijas valsts budžets varētu zaudēt vairāk nekā 15 miljonus eiro.

Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vēršanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljoniem latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Valstij nelojālus darbiniekus varēs atbrīvot no darba, ja nebūs ievērots lojalitātes Latvijas valstij un tās Satversmei pienākums. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 11.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā.

Ar grozījumiem paredzēts, ka nodarbinātības vai dienesta attiecības varēs izbeigt, ja valsts pārvaldē nodarbinātais būs paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijai un tās Satversmei, un turpmāk viņa darbs attiecīgajā institūcijā var būtiski apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses, noteic grozījumi.

Likumprojektu sagatavojusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu "Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām". Grozījumu autori rosina noteikt pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei.

Pasaulē populārās spēles "Fortnite" izstrādātājs "Epic Games" sūdz tiesā tehnoloģiju kompānijas "Google" un "Samsung", apsūdzot tās par nelikumīgu sadarbošanos, lai bloķētu konkurentus lietotņu veikalam "Samsung" ierīcēs.

ASV bāzētās kompānijas vadītājs Tims Svīnijs pirmdien paziņoja, ka "Epic Games" ar prasību vērsīsies ASV federālajā tiesā Kalifornijā, kur pērn uzņēmums uzvarēja gadiem ilgušajā tiesvedībā pret "Google".

Svīnijs solīja, ka uzņēmums ir gatavs nepieciešamības gadījumā vērsties atbildīgajās institūcijās Eiropā un Āzijā, lai turpinātu ilgstošo cīņu nolūkā panākt, ka "Apple" un "Google" savos viedtālruņos ļauj izmantot citus lietotņu veikalus.

"Šī ir liela globāla cīņa, kas beigās ir par patērētāju tiesībām saņemt visus ieguvumus no konkurences un brīvi izvēlēties, ar ko vēlas iesaistīties darījumos," Svīnijs teica žurnālistiem.

Jaunākajā tiesvedībā galvenā uzmanība pievērsta "Samsung" automātiskās bloķēšanas funkcijai "Auto Blocker".

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Strādājot pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa ietvara, tiek plānoti grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumos, kas nodoti saskaņošanai iesaistītajām institūcijām, informē Finanšu ministrija (FM).

FM sagatavotais risinājums paredz līdzsvarot ārvalstu un Latvijas investoru – fizisku personu – nodokļu slogu. Reizē šādas izmaiņas nodrošinātu papildu ieņēmumus pašvaldību budžetiem, jo IIN ir galvenais vietvaru ienākumu avots.

"Pašlaik Latvijā uzņēmuma peļņai tiek piemērota 20% UIN likme, bet fizisko personu saņemtās dividendes ir atbrīvotas no IIN. Ar sagatavotajām izmaiņām likumos uzņēmumi, kuru īpašnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties alternatīvu nodokļu modeli: 15% UIN ieturēšana dividendēm uzņēmuma līmenī un 6% IIN fiziskajām personām. Tādējādi piedāvātās izmaiņas nodrošina starptautiski samērīgu nodokļu režīmu, saglabā budžeta ieņēmumu līdzsvaru, kā arī rada skaidrākus noteikumus investoriem,” skaidro FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

No otrdienas, 6. jūlija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai.

Atbalsta programmas ietvaros mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgas akciju vai parāda vērstpapīru emisijas biržā uzsākšanai var saņemt līdzfinansējumu līdz 50 % apmērā no kopējām sagatavošanās izmaksām. Atbalsts komersantiem tiks sniegts granta veidā, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro akciju emisijas gadījumā un 20 tūkstošus eiro parāda vērtspapīru emisijas gadījumā.

Atbalstu varēs saņemt uzņēmuma sagatavošanas izmaksu iekļaušanai biržas sarakstā segšanai, piemēram, kapitāla piesaistīšanas (emisijas organizētāja pakalpojumu) izmaksām, emisijas prospekta (vai reģistrācijas dokumenta, vērtspapīru apraksta un kopsavilkuma) sagatavošanas izmaksām, piedāvājuma dokumenta vai komersanta apraksta sagatavošanas izmaksām, padziļinātās izpētes un ar to saistītās izpētes izdevumiem, kā arī juridiskām, finanšu, nodokļu, auditoru, sertificētu konsultantu konsultāciju izmaksām.

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales tīkla” (ST) sistēmas spēja šo visu enerģiju uzņemt tīklā. Rezultātā gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, un to atzīst gan ST, gan Ekonomikas ministrija, trešdien vēstīja TV3 Ziņas.

Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis. Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstošiem eiro mēnesī.

“Mūsu ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet projekts iestrēdzis. Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai, taču “Sadales tīklam” šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā,” raidījumam skaidro Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.