Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Atsevišķās Eiropas valstīs tehniski ir iestājusies recesija, tomēr tas nenozīmē, ka tā ir attiecināma uz eirozonu, vai uz visu Eiropas Savienību (ES) kopumā, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarede.

«Es domāju, ka dažas Eiropas valstis, iespējams, tehniski atrodas recesijā. Tomēr es neuzskatu, ka visa Eiropa atrastos recesijā,» vizītes laikā Dienvidāfrikas Republikā, sacīja SVF vadītāja. Tomēr K. Lagarde nenosauca valstis, kuras ir piemeklējusi recesija.

SVF vadītāja arī sacīja, ka Eiropai šajā gadā var izdoties izvairīties no recesijas. Esot arī iemesli, kuru dēļ jāsaglabā optimistisks skatījums uz reģiona ekonomikas perspektīvām.

«Pēdējo 18 mēnešu laikā eirozona ir pamatīgi mainījusies, ir iemesli nelielam optimismam,» norādīja K. Lagarde. Tomēr SVF vadītāja atzina, ka 2012. gads «nebūs ne pastaiga parkā, ne arī viegls ceļojums».

Vērojams otrs garākais nepārtrauktas ASV tautsaimniecības izaugsmes cikls mūsdienu ekonomikas vēsturē; nekas gan nemēdz būt mūžīgs.

Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā.

Otrs garākais

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk.

Šogad līdz oktobrim no pasaules lielākajiem akciju tirgiem labi bija klājies gandrīz tikai ASV. Tiesa gan, nu arī šis tirgus sāk izskatīties visai saguris, un pagājušās nedēļas vidū tā nozīmīgākie raksturojošie indikatori pietuvojās vai pat sasniedza tā saucamo korekcijas stadiju, par ko tiek saukts cenu kritums no iepriekšējām augstienēm vismaz par 10%.

Ja akciju cenas sarūk, tad investori, redzot, kā deg to nauda, kļūst krietni nervozāki un arvien biežāk sāk piesaukt tādu biedējošu dēmonu kā recesija. Kā nekā - straujāki akciju cenu kritumi bieži tiek uztverti gluži kā priekšvēstneši ekonomikas lejupslīdei. Tas jau nekas, ka mēdz jokot - tās pašas korekcijas pareģojušas veselas deviņas no piecām pēdējām recesijām. Tas tādēļ, ka cenu korekcija akciju tirgū mēdz būt krietni biežāka parādība par recesiju atnākšanu. Citiem vārdiem sakot - straujāks akciju cenu kritums var nozīmēt arī viltus zvanus. Kā būs šoreiz? Protams, grūti paredzēt.

Ar recesiju precīzu prognozēšanu pat visprestižākajiem finanšu guru bieži vien ir tā, kā ir. Skaidrs gan ir tas, ka tā kaut kad pienāks. Katrā ziņā pašlaik tirgus dalībnieki pastiprināti spriež par vairāku faktoru kopumu, kuru rezultātā tiek apšaubīts veselīgas pasaules ekonomikas izaugsmes stāsts. Jāņem vērā, ka to pašu ASV akciju cenu pieaugums turpinās jau aptuveni deviņus ar pusi gadus. Tik ilgs cenu pieaugums pats par sevi daudzus dzen zināmā trauksmē, kā rezultātā daudzi, šķiet, sāk būt zemā starta gatavībā kaut ko sliktu arī sagaidīt.

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Baltais nams apsver nodokļu samazinājumu vai muitas nodevu atcelšanu, lai novērstu recesiju ASV ekonomikā, par kuru brīdina eksperti, vēstīja ASV plašsaziņas līdzekļi.

ASV prezidents Donalds Tramps turpina apgalvot, ka valsts ekonomika ir spēcīga. Tomēr laikraksts «The Washington Post» ziņoja, ka Baltā nama augsta ranga amatpersonas apsver vairākus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, tostarp pagaidu algas nodokļa samazinājumu, lai palielinātu strādājošo ikmēneša ienākumus.

Savukārt laikraksts «The New York Times» rīcībā esošā informācija liecina, ka tiek apsvērtas iespējas atcelt jaunās muitas nodevas, kuras Trampa valdība noteikusi Ķīnas precēm.

Abi izdevumi uzsvēra, ka diskusijas ir agrīnā stadijā un amatpersonas nav prezentējušas savus ierosinājumus Trampam, kurš vēlētos tādiem pasākumiem iegūt Kongresa atbalstu. Baltais nams gan noliedzis medijos izskanējušo, atbildē «The Washington Post» apgalvojot, ka «algas nodokļu samazinājums pašlaik netiek apsvērts». Tramps svētdien noraidīja runas par gaidāmo recesiju pēc tam, kad jaunākie dati par ASV ekonomikas stāvokli nesniedza viennozīmīgu vērtējumu.

Augusts finanšu tirgos pavēris durvis lielākai nervozitātei.

Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Akciju cenas eirozonas biržās pirmdien pieauga, sākot jauno gadu uz pozitīvas nots pēc smaga 2022.gada, lai gan Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva brīdināja, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,9%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 1,1%. Londonas biržā, Volstrītā un naftas tirgos tirdzniecība nenotika, turpinoties Jaungada brīvdienām. Arī lielākā daļa Āzijas akciju tirgu bija slēgti.

Akciju tirgu noskaņojumu pirmdien uzlaboja Vācijas un Francijas valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās.

SVF vadītāja Georgijeva svētdien pārraidītā ASV televīzijas intervijā brīdināja, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs "smagāks par aizvadīto gadu".

"Kāpēc? Jo trīs lielajās ekonomikās - ASV, ES, Ķīnā - visās vienlaicīgi būs [ekonomikas izaugsmes] palēnināšanās," Georgijeva sacīja telekanālam CBS sniegtajā intervijā. "Mēs paredzam, ka trešdaļā pasaules ekonomikas būs recesija."

Aktuālās raizes par recesiju, kuru rezultātā tiek cirpti uzņēmumu un patēriņu tēriņi, var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei

Finanšu tirgus

Globāli ietekmīgākās tautsaimniecības jau kādu laiku demonstrē savārguma pazīmes; arī finanšu tirgū nomanāms stress. Tiesa gan, pagaidām neizbēgama recesija pasaulei paredzēta netiek un pieņēmums ir, ka pat tālāk no šāda scenārija atrodas ASV. Dažkārt gan tiek norādīts, ka ekonomikai problēmas var atnest kaut vai tikai to gaidīšana. Arī ASV prezidents Franklins Rūzvelts 1933. gadā, runājot par plāniem apkarot Lielo depresiju, teica, ka nav ko baidīties no pašas recesijas - vien no bailēm par recesiju.

Nesen, piemēram, Bank of America vadība spriedusi, ka šā brīža raizes par recesiju ir pārspīlētas. Bankas šefs gan lika nojaust – tas var radīt pavisam reālas sekas. Proti, investoru raizes par ekonomikas lejupslīdi var nozīmēt pašpiepildošo pareģojumu piepildīšanos. «Ja ir aktuālas raizes par recesiju un uzņēmumu investīcijas rezultātā tiek apcirptas, tad šis ceļš patiešām var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei,» Financial Times norāda arī Hermes Investment Management pārstāvji.

Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist.

Iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku. Cik reāla ir procentlikmju atgriešanās nulles līmenī?

Šobrīd ECB bāzes procentlikme ir 3,5 %, un ir skaidrs, ka tas nav zemākais punkts. Tirgū atkal parādās sacensība par to, kurš piedāvās agresīvākas ECB procentlikmju samazinājuma prognozes. Tirgus uzskata, ka ECB 2024. gada beigās un 2025. gadā tās ievērojami samazinās. Piemēram, prognozes liecina, ka 3 mēnešu EURIBOR likme, kas ir 3,2 %, šī gada decembrī samazināsies līdz 2,92 %, martā – līdz 2,45 %, jūnijā – līdz 2,17 %, un 2025. gada decembrī – līdz 1,98 %, kas šī brīža prognozēs ir zemākais punkts.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Pasaules ekonomiku nākamo desmit gadu laikā skars vēl pāris finanšu krīzes, jo finanšu reformas nenotiek pareizajā virzienā un netiek darīts pietiekami daudz, brīdinājis Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), ziņo CNBC.

«Nekas nav būtiski mainījies,» akcentējis N. Raubini.

Viņaprāt, pat ja pasaules ekonomika atkārtoti neieslīgs recesijā, ietekme tik un tā būs jūtama.

«Mēs jau esam situācijā, kas šķitīs kā recesija, [pat] ja mēs tādā nebūsim,» viņš stāstījis, un piebildis, ka, ja ekonomiskie dati pārsteigs ar kritumu, sekas varētu būt šoks reālajai ekonomikai.

Vēl nesen N. Raubini, kurš ir arī Ņujorkas universitātes profesors, reportieriem Toronto sacīja, ka iespēja ASV nākamā gada laikā atkārtoti ieslīgt recesijā ir 40%. Un Kanāda nebūs imūna, viņš piebilda.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Eirozonas recesija šogad varētu gandrīz uz pusi samazināt Ķīnas izaugsmi, atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm, ziņo BBC.

SVF prognozē, ka Ķīnas ekonomika šogad augs par 8,2%, bet brīdina, ka recesija eirozonā varētu samazināt šo ciparu līdz 4,2%.

Fonds arī norāda, ka Pekinai vajadzētu būt gatavai ekonomikā iepludināt miljardiem dolāru.

Ķīnas ekonomika 2011. gadā auga par 9,2%, tomēr jāņem vērā, ka izaugsme tika sabremzēta, lai izvairītos no pārāk straujas ekspansijas.

SVF ziņojums par Ķīnas ekonomiku publiskots laikā, kad Grieķijā noris krīzes sarunas. Atēnām nepieciešama nauda līdz marta vidum, lai izvairītos no defolta.

Savā ziņojumā SVF norāda: «Ķīnas izaugsmes temps varētu strauji samazināties, ja eirozona piedzīvos krasu lejupslīdi. Tomēr sasniegumi fiskālās disciplīnas jomā devuši Ķīnai manervēšanas iespējas, saskaroties ar šādu ārēju šoku.»

Eiropu pārņēmusī recesija patlaban apdraud kontinenta identitāti, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands, norādot, ka to izraisījusi stingrā taupības politika.

Uzstājoties konferencē, Francijas prezidents pauda uzskatu, ka finanšu krīze ir savaldīta, tomēr šobrīd lielākais drauds Eiropai ir ekonomikas recesija, kuru savukārt provocējusi taupības politika. Iepriekš kļuva zināms, ka šā gada pirmo ceturksni Francija noslēgusi ar iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu 0,2% apmērā. Tas sekojis tādam pašam kritumam aizvadītā gada pēdējos trīs mēnešos, tādējādi valsts ekonomikā iestājusies recesija.

Lai pārvarētu jaunos izaicinājums, eirozonā būtu jāizveido «ekonomikas valdība», kas palīdzētu reģionam nodrošināt ciešāku integrāciju. Šādai eirozonas vienotai ekonomikas pārvaldes struktūrai būtu savs prezidents un tā nodrošinātu harmonisku nodokļu un budžetu sistēmu. Eirozonas «ekonomikas valdības» izveidošana kļūšot par F. Olanda nākamo prezidentūras gadu prioritāti.

Slovēniju sagaida dziļa recesija un šai valstij nepieciešams stabilizēt savu banku sektoru, kā arī veikt korporatīvā sektora restrukturizāciju, lai varētu atjaunot ekonomikas izaugsmi, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

«Slovēniju sagaida dziļa recesija, kuras iemesli saistīti ar banku un korporatīvā sektora apburto loku, vāju iekšējo pieprasījumu un nepieciešamību veikt fiskālo konsolidāciju,» norādījis SVF.

Saskaņā ar fonda aplēsēm banku rekapitalizācija un kredītiestāžu sektora stabilizācija ir galvenā prioritāte, lai lauztu šo apburto loku. SVF arī aicinājusi Slovēnijas varasiestādes samazināt valsts lomu ekonomikas procesos, kas tādējādi varētu tautsaimniecībai vieglāk atkopties.

Vienlaikus, neveicot reformas, kas samazinātu valsts ietekmi ekonomikā, bet veicot tikai banku sektora rekapitalizāciju, Slovēnijas valdība radītu tikai īslaicīgu risinājumu.

Lielbritānijas ekonomika otrajā ceturksnī oficiāli nonākusi recesijā, sarūkot par 20,4%, salīdzinot ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem, un šī ir pirmā recesija Lielbritānijā 11 gadu laikā, liecina statistikas dati.

Lejupslīdi izraisījuši ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Tiek uzskatīts, ka ekonomika nonākusi recesijā, ja divus ceturkšņus pēc kārtas piedzīvota lejupslīde.

Pēdējo reizi šāda situācija Lielbritānijā bija vērojama 2009.gadā, kad pasaulē bija finanšu krīze.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pēdējiem trim mēnešiem, Lielbritānijas ekonomika saruka par 2,2%, liecina Nacionālā statistikas biroja dati.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli-jūniju, iekšzemes kopprodukts samazinājies par 21,7%.

Atšķirībā no citām valstīm, Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs publisko datus ne tikai par ceturkšņiem, bet arī pa mēnešiem, un šie dati dod cerību, ka ekonomika sāk atkopties pēc dažu pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanas.

Negatīvā ģeopolitisko notikumu attīstība, starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju noteiktās sankcijas, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā ietekmējusi arī Latvijas ekonomiku. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem izaugsme pērn kļuvusi ievērojami lēnāka, šodien izplatītā paziņojumā norāda Finanšu ministrija.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014. gada pēdējā ceturksnī palielinājies par 1,9% salīdzinājumā ar 2013. gada attiecīgo periodu, uzrādot zemāko ceturkšņa pieaugumu kopš 2011. gada. Tādējādi pēc provizoriskiem aprēķiniem pērn kopumā IKP audzis par 2,3%, kas ir zemākais IKP pieaugums pēckrīzes periodā.

Ministrija atzīmē, ka izaugsmes tempu samazinājumu pērnā gada nogalē nozīmīgi ietekmējis Krievijas rubļa straujais kritums, kas pēdējos trijos gada mēnešos zaudēja vairāk nekā 30% savas vērtības pret eiro. Šāds valūtas kursa kritums kopā ar jau iepriekš Krievijas noteiktajām sankcijām un Krievijas ekonomikas nonākšanu recesijā ietekmējis ekonomikas attīstību arī Latvijā. Papildu tam jāņem vērā, ka lielākais Krievijas rubļa kritums notika gada pēdējā ceturkšņa beigās. Tā rezultātā Krievijas ekonomikas sabremzēšanās Latvijas ekonomiku nopietni ietekmēs turpmākajos ceturkšņos, uzsver Finanšu ministrija.

Austrālijas iekšzemes kopproduktam (IKP) šā gada otrajā ceturksnī bijis rekordliels kritums ceturkšņa izteiksmē, un, tā kā lejupslīde bijusi jau otro ceturksni pēc kārtas, valsts ekonomika nonākusi pirmajā recesijā 29 gadu laikā, liecina Austrālijas statistikas biroja otrdien publiskotie dati.

IKP aprīlī-jūnijā, salīdzinot ar janvāri-martu, samazinājies par 7%. Tas ir lielākais ekonomikas kritums ceturkšņa izteiksmē kopš 1959. gada, kad Austrālijā tika sākta šādu datu apkopošana.

Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, IKP saruka par 0,3%. IKP samazināšanās ceturkšņa izteiksmē divus ceturkšņus pēc kārtas nozīmē, ka iestājusies recesija. Iepriekšējā recesija Austrālijā bija 1991. gadā.

Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni Austrālijas IKP šā gada otrajā ceturksnī samazinājies par 6,3%.

"Šī ir graujoša diena Austrālijai," komentējot otrā ceturkšņa datus par IKP, parlamentā sacīja premjerministrs Skots Morisons. "Mūsu ekonomiku izpostījusi globālā Covid-19 pandēmija," viņš piebilda.

Lielbritānijas ekonomika atkal atgriezusies recesijā, 2012. gada pirmajos trīs mēnešos sarūkot par 0,2%, ziņo BBC.

Negaidītais iekšzemes kopprodukta kritums saistīts ar negatīvām tendencēm būvniecības sektorā, liecina valsts statistikas biroja dati.

Ekonomika ieslīgst recesijā tad, kad IKP kritums vērojams divus ceturkšņus pēc kārtas. 2011. gada ceturtajā ceturksnī ekonomika saruka par 0,3%.

Jāatzīmē, ka šie dati ir vien sākotnējie aprēķini un tie tuvākajos mēnešos tiks pārskatīti vismaz divas reizes.

Pēdējoreiz Lielbritānijas ekonomika recesijā atradās 2009. gadā.

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 2,2%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonākusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Valsts ekonomikai fiksēts otrs straujākais kritums kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Jaunākie dati arī liecina, ka Vācijas ekonomika pirmajā ceturksnī nonākusi recesijā pēc pērn ceturtajā ceturksnī fiksētā 0,1% krituma.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājās par 2,3%, kas seko 0,4% kāpumam ceturtajā ceturksnī.

Vai Latvijas ekonomiku sildīsim ar reālām investīcijām būvniecībā?

Šobrīd Ekonomikas ministrijas vadībā tiek izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns, lai...

Ekonomikas lejupslīdi pirmajā ceturksnī veicinājuši koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

«Lēnas kustības banku krīzes dēļ», kas norisinās Itālijā, tā ir nākamā rindā pēc Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda glābšanas naudas, uzskata Zulauf Asset Management prezidents Felikss Zulaufs (Felix Zulauf), vēsta CNBC.

«Ikviens ir koncentrējies uz Spāniju. Es domāju, ka nākamā valsts būs Itālija,» Zulaufs sacījis delegātiem konferencē Edinburgā.

«Tas, ko es redzu, ir milzīga noguldījumu aizplūde. Tā ir lēnas kustības banku krīze, un Itālijā banku sistēma ir bijusi liela valsts obligāciju pircēja,» skaidrojisZulaufs.

«Tās (bankas) ir pirkušas no 60 līdz 90 procentiem obligāciju, kas emitētas pēdējo gadu laikā,» viņš piebildis, norādot, ka, ņemot vērā situāciju Itālijas banku sektorā, bankas vairs nespēs to darīt. «Es domāju, kurš pirks šīs obligācijas,» teicis eksperts.

Tas savukārt pēc tam radīs spiedienu uz Itālijas obligāciju peļņas likmēm, un varētu «iedzīt» Itāliju jaunā recesijā.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta atbalstījusi vienošanos, kurai jāattur no tā sauktās fiskālās klints iestāšanās – straujas nodokļu palielināšanās un budžeta izdevumu samazināšanās. Iepriekš ASV likumdevēji ilgāku laiku nespēja vienoties par nepieciešamajiem pasākumiem, kas izraisīja bažas par iespēju, ka valstī iestāsies recesija.

Pārstāvju palāta atbalstījusi vienošanos, kas iepriekš bija panākta starp ASV prezidenta Baraka Obamas administrāciju un Senātu. Vienošanās ietvaros paredzēta nodokļu paaugstināšana ASV iedzīvotājiem, kas saņem vairāk nekā 400 tūkstošus ASV dolāru, kā arī uz diviem mēnešiem atlikta valsts budžeta izdevumu automātiska samazināšana.

Par «fiskālo klinti» dēvēti iespējamie ekonomiskie efekti, kuri ASV draudēja iestāties gada sākumā, kad izbeidzas vairāku nodokļu samazinājumu darbības laiks, kā arī stājas spēkā valsts budžeta deficīta samazināšanas pasākumi. Paredzēts, ka ASV budžeta deficīts, saskaņā 2011. gadā panāktu vienošanos, šogad tiks samazināts par 600 miljardiem dolāru. Kā ASV «fiskālās klints» iestāšanās sekas tika prognozēta recesija, kura varētu atstāt sekas arī uz pasaules un eirozonas ekonomiku.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās bažās par to, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības politika var novest pasaules lielāko ekonomiku recesijā.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 4,0%, kas bija straujākais kritums kopš 2022.gada, pēc Trampa atteikšanās izslēgt iespējamību, ka ASV ekonomika šogad varētu nonākt recesijā.

"Šis ir pārejas periods, jo mēs darām kaut ko lielu - mēs Amerikai atgriežam labklājību. Tas prasa mazliet laika," svētdien norādīja Tramps.

Trampa mainīgie lēmumi tirdzniecības politikā ir izraisījuši nervozitāti globālajos tirgos un starp patērētājiem. Ir gaidāms, ka trešdien stāsies spēkā ASV 25% muitas tarifi tērauda un alumīnija importam.

"Šķiet, ka prezidents Tramps ir pametis ASV akciju tirgu un ir gatavs stādīt savu politisko vīziju augstāk par tuvākā termiņa prognozi ASV ekonomikai," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

ASV prezidenta Donalda Trampa haotiskā tarifu politika ir radījusi papildu nenoteiktību pasaules ekonomikā un svārstīgumu finanšu tirgos.

Pēc sākotnējās atlikšanas uz mēnesi, šonedēļ papildu importa tarifi 25 % apmērā tika uzlikti ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem – Kanādai un Meksikai, uz mēnesi atbrīvojot no tiem automašīnu importu, kas veido vidēji piektdaļu no abu valstu importa uz ASV.

Nav izslēgti arī citi atvieglojumi. Arī tarifi Ķīnas importam tika pacelti vēl par 10 %, un kopējais pieaugums kopš D. Trampa stāšanas amatā jau sasniedza 20 %. Tam sekoja mērenie atbildes soļi no Ķīnas un Kanādas puses.

Importa tarifu ieviešana un valstu atbilde uz tiem var vājināt globālās ekonomikas izaugsmi un kāpināt cenu līmeni, sevišķi pašiem ASV patērētājiem. Taču visvairāk izaugsmei traucē nenoteiktība. Ražotāju noskaņojums ASV kopš gada sākuma saglabājas mēreni pozitīvs, kaut arī uzņēmējus arvien vairāk uztrauc neskaidrība par jaunās Trampa administrācijas tarifu politiku. Pēdējā Piegādes vadības institūta (ISM) uzņēmumu aptaujā arvien vairāk ASV menedžeru atzina, ka klienti sāk atlikt pasūtījumu veikšanu, kamēr nav skaidrākas izpratnes par ASV importa tarifiem. Februārī tas izraisīja pirmo ASV ražošanas pasūtījumu samazinājumu kopš Trampa ievēlēšanas novembrī.