Vācijas mazumtirgotājs «Aldi» pirmdien paziņoja, ka nākamajos divos gados plāno Lielbritānijā atvērt vairāk nekā 100 veikalus, radot 5000 darbvietu.

Uzņēmums norāda, ka ilgtermiņā vēlas līdz 2025.gada beigām Lielbritānijā pārvaldīt kopumā 1200 veikalus, salīdzinot ar 840 šobrīd.

Nākamo sešu gadu laikā «Aldi» plāno arī vairāk nekā dubultot veikalu skaitu Londonā - no 45 līdz 100. "Lai arī mūsu darbības izvēršana turpinās skart visas Lielbritānijas daļas, mēs lielāko uzsvaru liksim uz Londonu,» skaidro «Aldi» vadītājs Lielbritānijā Gailzs Hērlijs.

Šāda informācija publiskota trīs mēnešus pēc tam, kad «Aldi» Vācijas konkurents «Lidl» atklāja, ka plāno Londonā piecos gados atvērt 40 jaunus veikalus, radot 1500 darba vietas.

Vācijas mazumtirgotājs "Aldi", kas pandēmijas laikā uzrādījis tirdzniecības apjoma kāpumu, pirmdien paziņoja, ka Lielbritānijā līdz 2022.gadam noalgos 4000 jaunu darbinieku un atvērs 100 jaunus veikalus.

"Aldi" Lielbritānijā un Īrijā nodarbina 36 000 cilvēku un šogad jau radījis 3000 pastāvīgu darbavietu.

Uzņēmums norāda, ka nākamajos divos gados apņēmies Lielbritānijā investēt 1,3 miljardus sterliņu mārciņu (1,4 miljardus eiro), kas ir rekordliels apjoms.

"Aldi" vadītājs Lielbritānijā Gailzs Hērlijs skaidro, ka koronavīrusa pandēmijas radītā neskaidrība palielinājusi patērētāju pieprasījumu pēc zemāku cenu precēm, jo cilvēkiem nākas domāt par līdzekļu ietaupīšanu.

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» uzsācis produktu tirdzniecību «ALDI» veikalos Austrālijā, kā arī norit sarunas, lai drīzumā produktus tirgotu kādā ASV lielveikalu tīklā, informē uzņēmumā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja «Gamma-A» pārstāvis Kaspars Cveiģelis, uzņēmuma mērķis ir apgādāt gardēžus visā pasaulē ar premium klases šprotu konservu produkciju. Šobrīd «Gamma-A» produkcija pieejama 39 valstīs.

Šobrīd norisinās sarunas, lai uzņēmums savu produktu varētu tirgot arī vienā no ASV lielveikalu tīkliem.

To, kādi apjomi šobrīd tiek pārdoti Austrālijā, uzņēmums neatklāj. Austrālijā uzņēmumam ir divi importētāji: Conga Foods ar privāto zīmolu Sole Mare un Clama ar privāto zīmolu Ocean Rise ar pozīcijām. Ocean Rise zīmola šprotes ir atrodamas ALDI veikalos visā Austrālijā.

«Jaunās Vienotības» premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš noraida Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam, un sarunas ar partijām par iespēju gūt stabilu vairākumu Saeimā turpinās līdz rītdienai.

«Man šobrīd ir skaidra viena lieta - Aldis Gobzems šo valdību nevēlas izveidot un atbalstīt. Es neveidošu valdību ar Aldi Gobzemu kā iekšlietu ministru,» žurnālistiem sacīja Kariņš. Viņš piebilda, ka «KPV LV» līdz šim teikuši, ka neizvirzīs citu kandidātu.

Valdībai bez «KPV LV» ar četrām partijām būtu vien 50 balsis. «50 balsis neatbilst stabilam centriski labējam vairākumam,» norādīja politiķis.

Taujāts, vai plāno sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Kariņš atbildēja: «Es domāju, ka tas nav mans lēmums. Ja es varētu brīvi rīkoties, būtu strādājis ar 77 balsīm - visām sešām labējam partijām.» Līdz šim gan tas neesot bijis iespējams, ņemot vērā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) «sarkanās līnijas» pret ZZS. JKP līderis Jānis Bordāns ir uzsvēris, ka uztur spēkā šo «sarkano līniju».

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Banka "Citadele" piešķīrusi aizdevumu 1,6 miljonu eiro apmērā Latvijas saldumu ražotājam SIA "Pure Chocolate", informē bankā.

Lielāko daļu līdzekļu uzņēmums izmantos esošo saistību refinansēšanai, savukārt pārējo aizdevuma daļu novirzīs faktoringam, kredītlīnijai un līzinga limitam.

"Pure Chocolate" valdes loceklis Normunds Sala norāda, ka "Pure Chocolate" eksportē uz vairāk nekā 20 valstīm un sadarbojas ar tādiem zīmoliem kā "ALDI", "Costco" un "Walmart". Piešķirtais aizdevums palīdzēs uzlabot uzņēmuma finanšu plūsmu un vienlaikus elastīgāki kredīta atmaksas nosacījumi dos iespēju atbrīvot resursus attīstības projektiem.

"Pure Chocolate" šokolādes trifeles ražo Tukuma novada Pūrē, kur atkarībā no sezonas strādā apmēram 50 līdz 60 darbinieku. Uzņēmumam pieder arī Šokolādes muzejs, kas nodrošina izglītojošas ekskursijas un šokolādes meistarklases, kā arī produktu tirdzniecību.

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) rosina valdību veidot bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī izveidot īpašu uzdevuma ministra amatu demogrāfijas jautājumos, bet tieslietu un aizsardzības ministriem piešķirt premjera biedru funkcijas.

Kariņš žurnālistiem sacīja, ka līdz trešdienai, 19.decembrim, grib gūt pilnīgu skaidrību par to, vai partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - piekrīt viņa piedāvātajam jomu sadalījumam, kā arī par konkrētiem ministru amatu kandidātiem.

Premjera amata kandidāts uzsvēra, ka, viņaprāt, valdībā būtu jāstrādā sešām partijām, proti, arī ZZS. Ja par to nav iespējams vienoties, Kariņš par labāku uzskata modeli, kur valdībā strādā jaunievēlētie politiskie spēki - JKP, AP un arī «KPV LV».

Ja Kariņš saņems no partijām atbalstu, tad viņš vērsīsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nominēt viņu premjera amatam.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Augstākās tiesas (AT) plēnumā šodien nolemts AT priekšsēdētāja amatam atkārtoti izvirzīt Aigaru Strupišu.

Par Strupiša izvirzīšanu priekšsēdētāja amatam nobalsoja vairāk nekā puse jeb 17 no klātesošiem tiesnešiem.

Par Strupiša atkārtotu iecelšanu AT priekšsēdētāja amatā vēl būs jālemj Saeimai.

Jau vēstīts, ka Tieslietu padome iepriekš tālākai virzīšanai AT priekšsēdētaja amatam atbalstīja visus trīs kandidātus - Strupišu, Senāta Civillietu departamenta senatoru Aldi Laviņu un Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Rudīti Vīdušu.

Strupiša kandidatūru izvirzījuši Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks un Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova.

Vīdušas kandidatūru ar balsu vairākumu izvirzījuši Administratīvo lietu departamenta senatori.

Ja «Jaunās Vienotības» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam ar savu Ministru kabineta piedāvājumu neizdosies gūt Saeimas vairākuma atbalstu, tad Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amata kandidātu parlamentā vairs nemeklēs, izriet no Vējoņa šorīt paustā intervijā LNT raidījumam «900 sekundes».

Valsts prezidents pieļāva iespēju, ka jau šodien varētu tikties ar Kariņu un, iespējams, arī oficiāli nominēt viņu premjera amatam, ja tiks saņemti «signāli», ka Kariņa piedāvātais valdības koalīcijas modelis gūtu Saeimas vairākuma atbalstu.

Jautāts, vai prezidenta lēmumu par Kariņa nominēšanu premjera amatam ietekmēs arī viņa piedāvātās valdības sastāvs, proti, konkrētu ministru vārdi un uzvārdi, Vējonis atbildēja, ka pagaidām viņš uz personālijām neskatīsies. «Svarīgāk - ir vai nav vairākums. Attiecībā uz personālijām, tas, protams, būs nākamais solis valdības veidošanas procesā. Ja es Kariņa kungu nominēšu, pirmkārt, viņam pašam un JV būs jāvērtē, vai piedāvātās personālijas ir «okei» konkrētajiem ministru amatiem,» norādīja prezidents. Tajā pašā laikā viņš gan nenoliedza, ka personālijas var būt izšķirošas jautājumā par Saeimas vairākuma atbalstu konkrētai valdībai, tomēr šo kandidatūru vērtēšanu un izvēli prezidents pagaidām vairāk vēlas atstāt potenciālā premjera ziņā, prasot saskaņot tikai aizsardzības un ārlietu ministra kandidātus.

Saeimas deputātu vairākums šodien Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprināja Aigaru Strupišu.

Par Strupiša apstiprināšanu amatā nobalsoja 81 deputāts, bet "pret" bija deviņi deputāti.

Strupišs dzimis 1967.gada 29.martā Viļānos. Viņš ir AT priekšsēdētājs kopš 2020.gada 16.jūnija.

Strupišs 1985.gadā absolvēja Viļānu vidusskolu, bet 1990.gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Viņš stažējās Orhūsas universitātē Dānijā, bet no 1992. līdz 1993.gadam strādāja kā viespētnieks Oslo Universitātē un Norvēģijas Zinātņu akadēmijā.

Strupišs strādāja par lektoru Rīgas komercskolā, bet no 1992.gada ir lektors Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

No 1994. līdz 1998.gadam viņš bija sociāli ekonomisko pētījumu centra "Latvija" izpilddirektors, bet no 1996. līdz 1999.gadam vadīja juridisko un biznesa konsultāciju institūta "Latvija" projektu centru. No 1998. līdz 2000.gadam viņš pildīja vadošā eksperta pienākumus Eiropas Savienības "PHARE" projektos, bet no 2000.līdz 2014.gadam vadīja savu juridisko biroju.

Globālais digitālo pakalpojumu uzņēmums Emergn amatā paaugstinājis Emergn Latvija vadītāju Aldi Ērgli, kurš papildus Latvijas lokācijas vadītāja amatam turpmāk pildīs Mākslīgā intelekta virziena direktora (Chief AI Officer) pienākumus.

Šis stratēģiskais lēmums atspoguļo Emergn apņēmību stiprināt savas zināšanas un līderību mākslīgā intelekta jomā, kā arī paplašināt uzņēmuma piedāvājumu klientiem visā pasaulē.

Ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi tehnoloģiju un inovāciju vadībā, Aldis Ērglis vadīs uzņēmuma iniciatīvas mākslīgā intelekta attīstībā un ieviešanā, pārraugot gan pētniecības, gan praktisko risinājumu izstrādi. Viņa uzdevums būs veicināt Emergn spēju izmantot mākslīgā intelekta priekšrocības, lai radītu lielāku pievienoto vērtību klientiem un nodrošinātu konkurētspējīgu izaugsmi globālajā tirgū.

“Aldis ir apliecinājis spēju apvienot inovācijas ar atbildīgu pieeju tehnoloģiju izmantošanai, un viņa ieguldījums jau būtiski ietekmē gan mūsu darbiniekus, gan klientus. Esam pārliecināti, ka Alda vadībā Emergn turpinās piedāvāt nozīmīgus risinājumus, kas palīdz uzlabot veidu, kā cilvēki un uzņēmumi strādā,” norāda Emergn izpilddirektors Alekss Adamopuls (Alex Adamopoulos).

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām laiku vēl mēģināt rast kopsaucējus.

Kā pēc tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā vienotība» politiķi Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.

«Līdz galam tas gan vēl nav izdevies,» secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku.

Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot «Saskaņu».

Brīdī, kad vajadzēja izšķirties starp saimniekošanu laukos un karjeras izaugsmi finanšu sektorā Rīgā, Eduards Šmits izvēlējās atgriezties vecāku mājās Lutriņu pagastā.

Divdesmit gadu gaitā viņš Saldus novadā izveidojis zemnieku saimniecību, kas iekļauta Latvijā vērtīgāko TOP.

Pirms dažiem mēnešiem Eduards kopā ar Ivaru Skrebeli no Cannelle Bakery, Raivo Blumbergu no Saldus maiznieka un Aldi Vanadziņu no restorāna Stikla pērlīšu spēle nāca klajā ar iniciatīvu izveidot Saldus novada Uzņēmēju klubu. Ideja bija briedusi jau gadus trīs, četrus. Uzņēmēju kluba mērķis ir uzlabot dzīves vidi pašvaldībā. Nevis domāt par to, ko varētu ņemt, bet ko paši spēj dot savam novadam. Un darīt to, nevis vienkārši sponsorējot pasākumus vai kolektīvus, bet daloties pieredzē, kā pēc iespējas lietderīgāk izlietot līdzekļus sabiedrības vajadzībām. Tieši tādēļ organizācijā iesaistīti pašpietiekami, sabiedriski aktīvi uzņēmēji, kam galvenā doma nav saraust pēc iespējas vairāk sev.

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret "Dienas Biznesu". Laikrakstam bija tiesības publicēt interviju ar Aldi Gobzemu – "Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas".

2018. gada 6. decembrī tiesā tika saņemta Kaspara Bunkus prasība pret A. Gobzemu un Izdevniecību "Dienas bizness" SIA par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas atlīdzību.

Prasītājs tiesā lūdza atsaukt 2018. gada 12. jūnijā "Dienas Biznesā" publicēto interviju ar A.Gobzemu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 14. janvārī pasludināja spriedumu, noraidot nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta M. Bunkus brāļa K. Bunkus prasību gan pret izdevniecību, gan A. Gobzemu.

Sprieduma aprakstošajā daļā teikts: ja rakstā "Dienas bizness" nebūtu patiesi un pilnīgi publicējis A.Gobzema pausto, to varētu uzskatīt par cenzūru. Masu informācijas līdzeklim vai tā izdevējam nav pienākuma rediģēt intervētās personas izteikumus.

"Amazon" iegājis vēsturē kā pirmais zīmols, kas pārsniedz 200 miljardu ASV dolāru vērtības atzīmi un saglabā pasaules vērtīgākā zīmola titulu trešo gadu pēc kārtas, liecina konsultāciju uzņēmuma "Brand Finance" šā gada pētījums par pasaulē spēcīgākajiem zīmoliem.

Savukārt, saskaņā ar "Brand Finance" aplēsēm "Lidl" un "Aldi" ir visstraujāk augošie zīmoli mazumtirdzniecībā, pierādot, ka e-komercija nav vienīgais veiksmes faktors nozarē.

Ar pasaulē visstraujāk augošā zīmola titulu izceļas elektroauto ražotājs "Tesla".

Interesanti, ka pēc lielākā IPO vēsturē "Saudi Aramco" ir visvērtīgākais jaunpienācējs 2020. gada sarakstā, ieņemot 24. vietu.

"Ferrari" saglabā pozīciju kā pasaulē spēcīgākais zīmols ar zīmola stipruma indeksu (BSI) 94,1 no 100.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Lielbritānijā lielie pārtikas veikalu tīkli "Tesco" un "Sainsbury's" noteikuši ierobežojumus pirkumiem, šādi reaģējot uz pircēju paniku, kas, bažījoties par koronavīrusa karantīnas režīmu, veikalu plauktus izpērk tukšus.

Premjerministrs Boriss Džonsons, kurš izpelnījies kritiku par pārmērīgo lēnību un piesardzību koronavīrusa krīzes apstākļos, otrdien sacīja, ka nav iemesla veidot lielus krājumus mājās un pārtikas rezerves ir drošas.

Tomēr lielos pārtikas veikalus visā valstī jau pārņēmusi panika. Viens pēc otra veikalu plaukti izpirkti tukši, bet dažos palicis vien saldējums un Lieldienu olas.

Arī trešdien pie daudziem veikaliem veidojās garas rindas, novēroja ziņu aģentūra "Reuters".

"Kļūst sliktāk," sacīja avots vienā no lielajiem veikalu tīkliem.

Lai savaldītu iepirkšanās paniku, "Sainsbury's" noteiks ierobežojumus pirkumiem.

"Tesco" dažas preces ļaus iegādāties tikai pa divām, arī makaronu, tualetes papīra iepakojumus, ilgtermiņa pienu.

Valdības veidošanas sarunās gada nogalē ir panākts nozīmīgs progress, lai 2019.gada janvārī varētu apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, šādu nostāju pēc tikšanās ar 13.Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Personu, kurai uzticēt nākamās valdības veidošanu, Vējonis šodien tomēr vēl nav nominējis.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis uzskata, ka panāktais progress janvārī varētu ļaut apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, pirmkārt, finanšu sektora sakārtošanas, ieviešot «Moneyval» ziņojuma rekomendācijas.

«Atzinīgi vērtējama panāktā vienošanās par jaunās valdības kodolu, kuru varētu veidot četras politiskās partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība »Attīstībai/Par!« (AP), nacionālā apvienība »Visu Latvijai«-»Tēvzemei un brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) un partiju apvienība »Jaunā Vienotība« (JV),» atzīmēja Valsts prezidents.

Vējonis uzsvēris, ka ir būtiski līdz nākamās nedēļas beigām vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam un rast kompromisus, lai uzsāktu darbu pie vēlētājiem doto solījumu izpildes un vairotu sabiedrības uzticību politiķiem un politiskajiem procesiem valstī kopumā.

Zivju konservu ražotājs SIA "Karavela" 2019. gadā sasniegusi 51,69 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 24% vairāk nekā 2018 gadā, kad bija 41,616 milj. eiro, informē uzņēmumā.

Kompānijas peļņa pieaugusi pat vairāk nekā 3,3 reizes, sasniedzot 5,08 milj. eiro pret 2018 gada peļņu 1,517 milj. eiro apmērā.

2019. gada rezultāti pārsnieguši iepriekš plānoto uzņēmuma apgrozījumu un peļņu.

"Man kā uzņēmuma vadītājam ir patiess prieks par rezultātiem, kas sasniegti 2019. gadā, kas ir mūsu iepriekšējo periodu darbs pie uzņēmumu darba efektivitātes sakārtošanas, pareizi izvēlētajiem tirgiem un jaunajiem produktiem, kas reāli sāka "strādāt" kompānijas labā pagājušā gadā. Ņemot vērā labos 2019. gada rezultātus un zinot pie kādiem projektiem šobrīd strādā mūsu uzņēmums, mums ir radusies jauna ambīcija - "Iespējams, "Karavela" ir inovatīvākais zivju konservu ražotājs pasaulē"", tā par 2019. gada rezultātiem un nākotnes ambīcijām saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

13.Saeimas šā gada pavasara sesijā,kas ilga no 14. aprīļa līdz 19. jūnijam, visvairāk debatējusi deputāte Jūlija Stepaņenko ar uzstāšanās reižu skaitu pamatīgi apsteidzot tuvākos sekotājus – deputātus Viktoru Valaini un Aldi Gobzemu.

Debatētāji, kas uzstājušies aptuveni 40 reizes, ir daudz vairāk un to skaitā parādās arī daudz pozīcijas deputātu. Savukārt Saeimas runātāju TOP10 no pozīcijas partijām iekļuvis vienīgi Jaunās Konservatīvās partijas deputāts Jānis Butāns. Pārējie pārstāv vai nu partiju "Saskaņa" vai Latvijas Zemnieku savienību, bet Jūlija Stepaņenko un Aldis Gobzems šobrīd ir frakcijām nepiederoši deputāti.

Pēc Saeimas Preses dienesta veiktajiem aprēķiniem izveidoto šā gada pavasara sesijā Saeimas sēdēs visvairāk debatējušo deputātu TOP 10 skatiet galerijā!

Šā gada pavasara sesijā – no 14.aprīļa līdz 19.jūnijam - galīgajā lasījumā pieņēmusi 90 likumus – astoņus jaunus likumus un grozījumus 82 likumos. Deputāti piedalījās 28 ārkārtas sēdēs, kas notika attālināti, jo spēkā bija Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi un piesardzības pasākumi. Pat 4. maija svinīgajā sēdē Saeimas deputāti piedalījās attālināti.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa veidotā valdība pārņem stafeti no Māra Kučinska Ministru kabineta, bet problēmjautājumu loks no tā nemainīsies.

Tā DB aptaujātie uzņēmēji vērtē vakar Saeimas vairākuma (61 balss no 100) atbalstu guvušās valdības turpmāko darbību. Krišjānis Kariņš pārstāv 13. Saeimā vismazāko frakciju — tikai astoņas vietas, taču viņam izdevās sastādīt valdību atšķirībā no divreiz vairāk mandātu parlamentā guvušajām JKP un KP LV, kuru līderus Jāni Bordānu un Aldi Gobzemu Valsts prezidents bija nominējis valdības vadītāja amatam, taču viņiem tas izdevās.

Pēc vairāku aptaujāto domām, šajā jautājumā lielu lomu nospēlējusi K. Kariņa ilggadējā darba pieredze Eiropas Parlamentā, kaut arī šis faktors tika minēts kā trūkums, lai spētu saprast Latvijā notiekošo. Esot liela atšķirība starp to, par kādiem jautājumiem diskutē Strasbūrā un par kādiem – Rīgā. K. Kariņu ar apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā apsveica arī Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas (ietilpa arī K. Kariņš) vadītājs Manfreds Vēbers. Viņaprāt, ir labi, ka pēc sarežģītām sarunām politisko partiju koalīcijai ir izdevies izveidot jaunu valdību šajos sarežģītajos laikos, un ETP grupa būs gatava vienmēr palīdzēt, kad Latvijai šāda palīdzība būs nepieciešama.

Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) kriminālvajāšanai lūgts izdot saistībā ar šajā parlamenta sasaukumā, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūra lūdz Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Pārkāpums veikts 13.Saeimas sasaukuma darbības laikā, proti, no 2018.gada novembra.

Adamovičs aģentūrai LETA, pagaidām gan neatklājot, ar kādu konkrētu gadījumu saistīta lieta, uzsvēra, ka apsūdzībai nepiekrīt.

Adamoviča advokāte Ieva Garanča pastāstīja, ka kriminālprocess ir sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminē aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu kompensācijas un aptuveni 2000 eiro lielas dzīvojamo telpu īres kompensācijas izkrāpšanu.