Valdība otrdien apstiprināja, ka AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") varēs sniegt hipotekāros kredītus reģionos.

Lai uzlabotu aizdevumu pieejamību mājokļa iegādei reģionos un tādējādi veicinātu reģionālo ekonomisko attīstību, "Altum" sniegs hipotekāros aizdevumus mājokļa iegādei.

Latvijā komercbankas un citi patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji hipotekāros kredītus patērētājiem var izsniegt tikai atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam. "Altum" šajā gadījumā darbosies kā nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs, "Altum" saņems atbilstošu licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un būs Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā.

"Altum" plāno piešķirt aizdevumus līdz 74 000 eiro apmērā, kas atbilst 100 minimālajām mēnešalgām. Vidējais aizdevuma apmērs paredzēts no 25 000 līdz 30 000 eiro. Aizdevuma termiņš var sasniegt līdz pat 30 gadiem, taču gan aizņēmējam, gan līdzaizņēmējam aizdevuma atmaksas brīdī nedrīkst būt vairāk par 65 gadiem.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM veiksmīgi realizējusi 5 gadu obligāciju izvietošanu par kopējo summu 70 miljoni eiro. Šī ir pirmā emisija ALTUM ceturtajā obligāciju programmā, kuras kopējais apjoms ir 120 miljoni eiro.

Salīdzinājumam, nedēļu iepriekš Latvijas Republika emitēja jaunas 5 gadu eiro obligācijas 1 miljarda eiro apmērā ar ienesīgumu 2,971%, kas bija par 0,605% zemāks nekā ALTUM sasniegtais līmenis.

Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu interesi no Baltijas institucionālajiem investoriem. Kopumā obligāciju piedāvājumā piedalījās 18 institucionālie investori, tostarp Ziemeļu investīciju banka. Izsniegtā apjoma sadalījums bija šāds: 69% – aktīvu pārvaldības fondiem, 14% Ziemeļu investīciju bankai, 13% Baltijas bankām un 4% apdrošināšanas kompānijām. Ģeogrāfiski 43% obligāciju tika piešķirti Latvijas investoriem, 32% – Lietuvas, 11% – Igaunijas un 14% – Somijas investoriem.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pagaidu padomes priekšsēdētājas amatā piektdien akcionāru sapulcē iecelta Ieva Jansone-Buka, kuras pilnvaras būs spēkā no 1.septembra līdz noslēgsies atklāts konkurss uz šo amatu, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Līdzšinējā "Altum" padomes priekšsēdētāja Līga Kļaviņa pēc pašas vēlēšanās atstāja amatu.

Pirmdien, 1.septembrī, plkst.8.30 sasaukta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tiks lemts par padomes sastāvu.

FM informē, ka Jansone-Buka ir ar plašu pieredzi finanšu un uzņēmumu vadības jomā. No 2021. līdz 2025.gadam viņa strādāja "Altum" valdē, piedaloties stratēģisko projektu īstenošanā un institūcijas attīstībā. Patlaban Jansone-Buka strādā SIA "Tet" padomē.

Jansone-Buka 2013.gadā ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā. Viņai ir arī divi sociālo zinātņu bakalaura grādi - vadībzinātnē, kas 2004.gadā iegūts Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē, un politikas zinātnē, kas 2002.gadā iegūts LU Sociālo zinātņu fakultātē.

No šā gada aprīļa arī Capitalia klientiem Latvijā ir pieejams finansējums ar Altum portfeļgarantiju, kas līdz šim galvenokārt bija pieejams tikai caur komercbankām.

Capitalia ir pirmais alternatīvā finansējuma sniedzējs, kam turpmāko divu gadu laikā būs iespēja izsniegt aizdevumus un citus finanšu pakalpojumus ar ALTUM portfeļgarantijām. Šis atbalsta instruments būtiski paplašina piekļuvi izdevīgam kapitālam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, veicinot to izaugsmi un attīstību.

Capitalia piedāvā aizdevumus ar Altum garantiju no EUR 100,000 līdz EUR 250,000, kas piemēroti gan uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem, gan ilgtermiņa attīstības projektiem. Turklāt garantija ļauj pagarināt aizdevuma atmaksas termiņu līdz pieciem gadiem, sniedzot lielāku elastību un finansiālu drošību uzņēmumiem.

„Iespēja Capitalia izsniegt aizdevumus ar Altum portfeļgarantijām būtiski paplašina to uzņēmumu loku, kam šāds finansējums kļūst pieejams – īpaši tiem, kuriem nav pietiekama nodrošinājuma, lai saņemtu aizdevumu tradicionālajās komercbankās. Jāatzīmē, ka Altum portfeļgarantijas ļauj aizņēmējiem saņemt arī izdevīgākus nosacījumus – zemākas procentu likmes, vienkāršotākas nodrošinājuma prasības un iespēja saņemt lielāku aizdevuma apjomu,” norāda Artūrs Soročenkovs, Capitalia finansēšanas nodaļas vadītājs.

Ekonomikas ministrija un ALTUM atklājušas divas jaunas atbalsta programmas uzņēmējiem. Ražošanas inovācijām, tostarp divējāda lietojuma produktiem drošībai un aizsardzībai, būs pieejami aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 30%, savukārt pētniecībai un attīstībai – aizdevumi ar zemu, fiksētu 0.9 – 1.9 % likmi. Abu atbalsta programmu kopējais finansējums ir līdz 100 miljoni eiro.

“Šodien prezentētās programmas ir nozīmīgs solis Latvijas uzņēmējdarbības attīstībā. Ar ERAF līdzfinansējumu pieejamais 100 miljonu eiro atbalsts ļaus mūsu uzņēmējiem būt konkurētspējīgākiem, inovatīvākiem un drosmīgākiem savos nākotnes plānos. Īpaši svarīgi ir tas, ka atbalsts tiek vērsts gan uz pētniecību un attīstību, gan arī uz produktiem, kas var kalpot valsts drošības un aizsardzības vajadzībām. Šāda pieeja stiprina mūsu tautsaimniecību un vienlaikus veido drošāku valsti kopumā,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Aizdevumi abās programmās tiks piešķirti projektiem, kas tiek īstenoti kādā no viedās specializācijas stratēģijas RIS3 jomām. Aizdevumu varēs iegūt mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī lielie uzņēmumi, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 3000. Abas atbalsta programmas tiks īstenotas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, bet nosacījumi katrai ir atšķirīgi.

Tiek gatavoti normatīvie akti, kas ļaus AS "Attīstības finanšu institūcijai "Altum" elastīgāk un lielākos apjomos kreditēt jaunās ģimenes mājokļa būvniecībai, 7.augustā pēc tikšanās ar "Altum" valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu sacīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Kā informēja Labklājības ministrijā (LM), tiek meklēti risinājumi arī programmas "Balsts" turpināšanai, kas sniedz vienreizēju valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm mājokļa iegādei vai būvniecībai.

Tikšanās laikā ministrs uzsvēris, ka LM augstu vērtē "Altum" ģimenēm draudzīgo pieeju un praktiskos risinājumus, sākot no mājokļu garantiju programmas līdz subsīdijām daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Īpaši nozīmīgi, ka šie pasākumi ir pieejami arī reģionos, kur atbalsts jaunajām ģimenēm bieži ir izšķirošs, viņš atzina.

Tāpat Uzulnieks atzinīgi novērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus demogrāfijas plānam, kas paredz jaunas iniciatīvas ģimeņu atbalstam un mājokļu pieejamības uzlabošanai. Tie ietver zemas īres maksas mājokļu būvniecību, garantiju programmas paplašināšanu un "Altum" hipotekāro kreditēšanu reģionos.

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka jau trešo gadu pēc kārtas īsteno sabiedriski izglītojošo iniciatīvu – “Kapitāla tirgus akadēmiju”, kas bez maksas sniedz Latvijas uzņēmējiem teorētiskas un praktiskas zināšanas par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus – obligācijas un akcijas.

Ņemot vērā pieaugošo interesi un vietējā kapitāla tirgus attīstību, akadēmija kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur uzņēmēji apgūst alternatīvā finansējuma iespējas un uzzina, kā izmantot biržas priekšrocības savas uzņēmējdarbības izaugsmei. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 mljrd. eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem. Akadēmija ir veids, kā šo ceļu padarīt pieejamāku plašākam uzņēmēju lokam – saprotami, praktiski un ar ilgtermiņa perspektīvu.

Kopš projekta sākuma 2023. gadā īstenotas 10 akadēmijas gan Rīgā, gan reģionos – Liepājā, Valmierā, Cēsīs un akadēmiju apmeklējuši vairāk nekā 200 uzņēmēju. No tiem, saskaņā ar Signet Bankas veikto aptauju, 37% vēlējās uzzināt uzņēmēju reālos pieredzes stāstus, 35% bija ieinteresēti uzzināt par akciju emisijas iespējām un 28% par obligācijām kā finansējuma formu.

Svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Saules ielā 122, Ventspilī, vietā, kur ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu top divas jaunas daudzdzīvokļu mājas ventspilnieku ģimenēm.

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī top jaunas daudzdzīvokļu īres mājas.

Projekta pasūtītājs ir pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

"Esmu gandarīts, ka projektēšanas stadijā ir izdevies uzlabot un papildināt sākotnējo ieceri un ka būvniecība rit pēc plāna, iekļaujoties grafikā," atzinību pauž PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs, piebilstot: "Interese par jauno dzīvokļu īri ir ne tikai no ventspilniekiem, bet arī no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri vēlētos atgriezties Ventspilī. Vasaras beigās plānojam uzsākt pieteikumu reģistrēšanu dzīvokļu īrei."

"Ar "ALTUM" atbalstu Latvijas reģionos šobrīd ir uzsākta jau septiņu zemas īres māju būvniecība Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē, kurās kopā būs gandrīz 450 jauni dzīvokļi. Šobrīd ir liela interese par īres māju būvniecību arī no citām pašvaldībām, un tas ļauj ar pārliecību teikt, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību Latvijā ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos," pauž "ALTUM" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Noslēgusies pieteikumu iesniegšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes atbalsta programmā, jo rekordīsā laikā rezervēts viss pieejamais finansējums, kas apstiprināts vispārējās atjaunošanas pasākumiem, informē Ekonomikas ministrija.

2025. gada 3. aprīlī tika uzsākta pieteikumu pieņemšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā. #ESfondi programmas kopējais pieejamais finansējums ir 173 miljoni eiro. Jau pirmajā dienā pēc programmas atvēršanas tika uzstādīts projektu pieteikumu rekords, sasniedzot gandrīz 100 iesniegumus.

Projektu pieteikumus vēl var iesniegt par daudzdzīvokļu mājām, ja ēku atjaunošanai plānots izmantot rūpnieciski ražotos koka karkasa paneļus, kā arī Latgales plānošanas reģiona daudzdzīvokļu ēkām, ja ar energoefektivitātes projektu paredzēts sasniegt 10-29% primārās enerģijas ietaupījumu. Šīm aktivitātēm paredzētais kapitāla atlaides finansējums ir pieejams.

Latvijas vadošais mazā kalibra munīcijas ražotājs SIA “Ammunity” ir noslēdzis finansēšanas darījumu ar “BluOr Bank”, piesaistot 6,3 miljonus eiro uzņēmuma tālākai izaugsmei un kapacitātes stiprināšanai.

Finansējums tiks izmantots gan esošo kredītsaistību refinansēšanai, gan apgrozāmo līdzekļu papildināšanai. Tas dos iespēju efektīvāk reaģēt uz strauji augošo pieprasījumu pēc militārās produkcijas. Nozīmīgs darījuma struktūras elements ir arī attīstības finanšu institūcijas ALTUM sniegtā garantija, kas ļauj efektīvi dalīt darījuma riskus Latvijai ļoti perspektīvā, bet šobrīd vēl jaunā industrijā.

“Ammunity” ir augstas precizitātes mazā kalibra munīcijas ražotājs Latvijā un jau vairāk nekā desmit gadus veiksmīgi darbojas aizsardzības industrijā. Uzņēmumam pieder arī ballistiskās testēšanas laboratorija un īpaša infrastruktūra stratēģisko preču glabāšanai. 2024. gadā uzņēmums sasniedza 9,33 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 80,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt 2025. gadā plānotais apgrozījums pārsniegs 14 miljonus eiro.

Eiropas Savienības (ES) iniciatīva, kas paredzēta eksporta veicināšanai uz Ukrainu, šodien guva papildu impulsu, kad tai pievienojās Latvija.

Parakstot līgumu, attīstības finanšu institūcija Altum pievienojās InvestEU Ukrainas eksporta kredītu garantiju mehānismam – Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju fonda (EIF) kopīgai iniciatīvai.

Saskaņā ar šo mehānismu ES valstu eksporta kredītaģentūras piedāvā garantijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēju kapitālu, kas eksportē uz Ukrainu. Savukārt valstu garantijas nodrošina EIF, kas ir daļa no Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas. Latvija piedalās šajā iniciatīvā kopā ar deviņām citām ES valstīm: Dāniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Spāniju. Mērķis ir veicināt tādu ES preču kā iekārtas, būvmateriāli un progresīvās tehnoloģijas, kā arī pakalpojumu eksportu uz Ukrainu, kas ir ļoti svarīgi valsts ekonomikai un atjaunošanai Krievijas kara apstākļos.

Valsts vārdā sniegto galvojumu apmērs pagājušā gada beigās bija 539,7 miljoni eiro, teikts Valsts kases gada pārskatā.

Šo summu veidoja izmaksātā, bet vēl neatmaksātā valsts vārdā sniegtā galvojuma daļa 355,1 miljona eiro apmērā un neizmaksātā, bet vēl pieejamā valsts vārdā sniegtā galvojuma daļa 184,6 miljonu eiro apmērā.

Kopējais valsts vārdā sniegto galvojumu atlikums 2024.gada beigās bija 355,1 miljons eiro jeb 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir tikpat, cik 2023.gada beigās.

Valsts vārdā sniegto galvojumu portfeli veido galvojumi AS "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") par tās izsniegtajām garantijām kredītiestādēm par lauksaimnieku aizņēmumiem (pārgalvojumi), galvojumi Eiropas Investīciju bankai par "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmā un Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanai (239,4 miljoni eiro), kā arī galvojumi studējošo un studiju kreditēšanai (29,9 miljoni eiro).

Mājokļu ražotājs no Latvijas MyCabin apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 1,16 milj. eiro, kas ir 128 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

“2025. gadu esam sākuši ar pārliecinošu attīstības tempu. Laikā, kad daudzviet Eiropā novērojams mājokļu deficīts, klienti jo īpaši novērtē alternatīvus risinājumus tradicionālai būvniecībai. Vienlaikus esam aktīvi strādājuši pie uzņēmuma attīstības stratēģijas pilnveides, kas tuvākajā nākotnē paredz jauna produkta izstrādi un ieviešanu visos aktīvajos tirgos,” norāda Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

Straujo izaugsmi galvenokārt veicinājis rūpīgs darbs pie profesionālas vadības komandas izveides, kā arī fokusēšanās uz Latvijas un Baltijas tirgu stiprināšanu. Pieprasījums būtiski pieaudzis visos esošajos tirgos, apliecinot klientu pastiprināto interesi un uzticību MyCabin produktiem.

“Capitalia” ir kļuvusi par pirmo alternatīvo finansētāju Latvijā, kas uzņēmumiem piedāvā aizdevumus ar “Altum” garantiju.

Pirmo šāda veida aizņēmumu saņēmis zivsaimniecības uzņēmums SIA “Baņķis” no Salacgrīvas. Finansējums piešķirts apgrozāmajiem līdzekļiem, lai sekmētu uzņēmuma turpmāko attīstību.

SIA “Banķis” darbojas Salacgrīvā kopš 1995. gada, specializējoties zivju pirmapstrādē un plaša zivju produktu klāsta ražošanā, izmantojot vietējo zvejnieku piegādātos resursus.

"Iespēja izsniegt aizdevumus ar “Altum” portfeļgarantijām būtiski paplašina to uzņēmumu loku, kam “Capitalia” finansējums kļūst pieejams un izdevīgs – īpaši tiem, kuriem nav pietiekama nodrošinājuma, lai saņemtu aizdevumu tradicionālajās bankās," uzsver Mārcis Ļaksa, “Capitalia” izpilddirektora vietnieks. "Šīs garantijas ļauj uzņēmumiem saņemt arī izdevīgākus nosacījumus – zemākas procentu likmes, vienkāršākas nodrošinājuma prasības un lielāku aizdevuma apjomu."

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Līdz ar privāto investīciju piesaistes mērķa sasniegšanu uzņēmumu finansēšanu uzsācis iespējkapitāla fonda pārvaldnieks “FlyCap”. Pēc pirmā parakstīšanas posma noslēgšanās fonda kopējais apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas uzņēmumos.

Fonda finansējumu veido 24,8 miljonu eiro publiskais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ALTUM, kā arī 17 miljoni eiro piesaistīti no privātajiem investoriem, tai skaitā diviem Latvijas pensiju pārvaldniekiem – bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management un Luminor, kas ir būtisks signāls par investoru uzticību fonda stratēģijai un Latvijas uzņēmējdarbības potenciālam. “FlyCap” fonds plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Īpaši nozīmīga ir Latvijas pensiju pārvaldnieku iesaiste fondā – tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties Latvijas uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem. Novēlam komandai stratēģiski gudru un dinamisku investīciju periodu!”

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos piecos mēnešos samazināta 7246 kredītiem, kas summāri veido teju 11% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā, informē Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš norādīja, ka maijā pievienotā likme samazināta 979 hipotekārajiem kredītiem, tostarp 921 to darīja pie esošā aizdevēja, bet 58 pārkreditējās.

Kopš gada sākuma pievienotās procentu likmes samazinātas jau 7246 mājsaimniecībām, kas ir pusi vairāk nekā iepriekšējos trijos gados kopā. Aptuveni puse no šīm mājsaimniecībām ir piedalījušās "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju programmās, kas liecina, ka likmes aktīvi samazina mājsaimniecības ar bērniem.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums šā gada laikā pārsniedzis pus miljardu eiro jeb teju 11% no visa hipotekārā kredītu portfeļa Latvijā.

Vilerts skaidro, ka vidējais likmes samazinājums joprojām ir ap 0,5 procentpunktiem tiem, kas likmi samazināja pie esošā aizdevēja un 0,8 procentpunkti tiem, kas to darīja pārkreditējoties. Tas ir ļāvis šiem kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus par vidēji 370 un 500 eiro gadā. Kopējais ietaupījums gada laikā sasniedz 2,5 miljonus eiro, bet visa atlikušā kredītu termiņa laikā - 36 miljonu eiro.

Bauskā, Ceriņu ielā 8, norisinājusies “Atvērto durvju diena” jaunajā daudzdzīvokļu īres namā, kas tapis ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un Ekonomikas ministrijas atbalstu, īstenojot programmu “Zemas īres maksas dzīvojamās mājas reģionos”.

Projekta būvnieks ir SIA Monum, bet pasūtītājs – KIK Real Estate Bauska, SIA. Jaunā ēka ir nozīmīgs solis Bauskas novada attīstībā, piedāvājot kvalitatīvus, energoefektīvus un pieejamus mājokļus speciālistiem un ģimenēm. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 6,74 miljonus eiro, no kuriem 6,47 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas finansējumu.

Īres nams Ceriņu ielā 8 ir piecu stāvu ēka ar 60 dzīvokļiem – 12 vienas istabas dzīvokļi, 18 divu istabu dzīvokļi, 28 trīs istabu dzīvokļi un 2 četru istabu dzīvokļi. Katrs dzīvoklis aprīkots ar iebūvētu virtuvi ar sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotu vannas istabu. Ēka ir aprīkota ar liftiem, teritorijā izbūvētas 72 autostāvvietas un labiekārtota apkārtējā vide. Ēka ir zema enerģijas patēriņa nams, kas ļaus iedzīvotājiem ievērojami samazināt apkures izmaksas.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu ar AS “Altum” par saules elektrostacijas būvniecību Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” teritorijā. Projekta izmaksas ir 658 000 eiro, darbus veiks a/s “Latvenergo”.

Tos plānots sākt šā gada septembrī, bet pabeigt 2026. gada pavasarī.

Projekta ietvaros Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” teritorijā tiks izbūvēta saules elektrostacija ar jaudu 0,499 MW. Tās plānotais saražotās enerģijas daudzums ir 550,98 MWh gadā, kas tiks izmantota pašpatēriņam – notekūdeņu attīrīšanas stacijas vajadzībām. Izbūvējot šo saules elektrostaciju, “Rīgas ūdens” plāno radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu 60 t CO2 gadā.

Agnese Ozolkāja, SIA “Rīgas ūdens” valdes locekle: “Šī jau ir otrā saules elektrostacija, ko izbūvēsim mūsu vajadzībām. Tās saražotā enerģija ļaus būtiski samazināt elektroenerģijas patēriņu no ārējiem resursiem, stiprinot uzņēmuma neatkarību un drošību energoapgādē. Vienlaikus tas ir nozīmīgs solis klimata neitralitātes virzienā – mēs palielinām atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā darbībā un samazinām CO₂ emisijas, padarot mūsu ūdenssaimniecības infrastruktūru efektīvāku un ilgtspējīgāku.”

Jaundibinātais iespējkapitāla fonds "Outlast Fund" piesaistījis 21 miljonu eiro, kas tiks investēti Baltijas un Ziemeļvalstu agrīnās stadijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos, informē fonda pārstāvji.

Rīgā un Stokholmā bāzētā iespējkapitāla fonda "Outlast Fund" fokuss ir gan uzņēmēji ar iepriekšēju pieredzi uzņēmumu veidošanā, gan tādi uzņēmumu dibinātāji, kuri tikai sāk savu ceļu, bet kuriem ir padziļināta izpratne par izvēlēto nozari un skaidra vīzija. Visos gadījumos "Outlast Fund" visaugstāk vērtēs uzņēmēja vēlmi risināt klientiem būtiskas problēmas.

"Outlast Fund" investēs mērogojamos tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kas jau darbības sākumā fokusējas uz ilgtspējīgiem risinājumiem. Investīciju apjoms būs līdz 250 000 eiro pirmssēklas stadijā un līdz 1,5 miljonam eiro nākamajos investīciju posmos. Fonds izskatīs investīcijas jebkurā nozarē, bet īpašu uzmanību pievērsīs biznesa programmatūras risinājumiem, kā arī investīcijām digitālās veselības un finanšu tehnoloģiju uzņēmumos.

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. - 2027.gadam, informē FM.

Galvenais stratēģijā izvirzītais mērķis ir Latvijai kļūt par konkurētspējīgu "FinTech" jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

Lai to sasniegtu, stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Šobrīd Latvijā darbojas 130 "FinTech" uzņēmumi.

Tāpat ir izvirzīts mērķis par 15% palielināt piesaistītos jaunos kapitāla ieguldījumus "FinTech" jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā.

Šā gada nelabvēlīgie laika apstākļi — lietavas — ne tikai ir samazinājuši iegūstamās ražas apjomu un tās kvalitāti, bet arī raisa bažas par lauksaimnieku spēju izpildīt visas saistības un vienlaikus liek uzdot jautājums par meliorācijas sistēmām.

Tādi atzinumi skanēja pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar lauksaimnieku organizāciju — Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Zemnieku federācijas, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un Zemnieku saeimas — vadītājiem. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka Valsts prezidents par situāciju lauksaimniecībā informāciju ieguvis ne tikai no masu medijiem, bet pats bija aizbraucis apskatīties un aprunāties ar zemniekiem, un iespējams, ka tieši tāpēc amatpersonām — ministriem, iestāžu vadītājiem — būtu lietderīgi tieši tāpat rīkoties, tādējādi iegūstot informāciju par to, ko vajadzētu vai, tieši otrādi, nevajadzētu darīt.