Nigērija, Nigēra un Alžīrija ceturtdien parakstīja saprašanās memorandu par cauruļvada būvi gāzes eksportam, kas varētu Eiropai piegādāt alternatīvas piegādēm no Krievijas, vēsta Alžīrijas ziņu aģentūra APS.

Iecerēts, ka pa vairāk nekā 4100 kilometru garo Transsahāras gāzes cauruļvadu gāze tiktu nogādāta Alžīrijā, bet no turienes pa cauruļvadu "Transmed", kas izbūvēts pa Vidusjūras gultni, - Itālijā. Dabasgāzi sašķidrinātā veidā no Alžīrijas varētu vest tālāk arī ar tankkuģiem.

Gan Nigērija, gan Nigēra, gan Alžīrija ir lielas dabasgāzes ieguvējas.

Memorandu Alžīrā parakstīja Alžīrijas enerģētikas ministrs Mohameds Arkabs, Nigēras naftas un enerģētikas ministrs Mahamane Sani un Nigērijas naftas resursu ministrs Timipre Silva.

Transsahāras gāzesvada būve tika ierosināta jau 2009.gadā. Interese atsākt projektu radusies, jo saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Eiropas valstis meklē iespējas aizstāt Krievijas dabasgāzi ar gāzi no citiem avotiem.

Baltijas valstu lauksaimnieku metodes cīņā par labvēlīgākiem nosacījumiem Eiropas maksājumu saņemšanā pamazām kļūs aizvien agresīvākas, un jau vasarā gaidāms Baltijas valstu lauksaimnieku protests Briselē, turklāt, iespējams, ka protesti notiks arī Rīgā, Viļņā un Tallinā.

«Ap saulgriežiem būs lielākas publiskas aktivitātes,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Zemnieku Saeimas valdes locekle Maira Dzelzkalēja, piebilstot, ka tās būs «tās agresīvākās metodes».

«Tie būs redzami un sabiedrību un medijus piesaistoši protesti,» norāda Dzelzkalēja. Atbildot uz jautājumu, kur šie protesti varētu notikt, viņa sacīja, ka patlaban vēl pilnīga vienošanās nav panākta, taču Briselē šie protesti noteikti notikšot. «Par to, vai būs līdzīgs pasākums Tallinā, Rīgā un Viļņā, mēs vēl tuvākos mēnešus runāsim,» tā viņa.

Dzelzkalēja arī norādīja, ka Latvijas lauksaimnieku protestu metodes, ja prasības netiks uzklausītas, pamazām varētu kļūt agresīvākas.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Neskatoties uz Turcijas premjera Radžepa Tajipa Erdogana brīdinājumiem, protesti un sadursmes ar likumsargiem Stambulā turpinājušās. Varasiestādēm izdevies no protestētājiem atkarot Taksima laukumu, kurā bija izveidojies gandrīz divu nedēļu ilgo nemieru epicentrs.

Cīņā ar protestētājiem naktī no otrdienas uz trešdienu Turcijas policija izmantojusi asaru gāzi, gumijas lodes un ūdensmetējus, uz ko demonstranti atbildējuši ar akmeņiem un petardēm. Lai izgaiņātu protestētājus, Turcijas likumsargi rīkojušies īpaši nežēlīgi, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Turcijas premjers T. Erdogans aizstāvējis policijas rīcību, sakot, ka sākotnējos vides aizstāvju protestus ļaunprātīgi izmanto cilvēki, kas grib nodarīt kaitējumu valstij. «Tiem, kuri demonstrācijās piedalās ar godīgiem nolūkiem, es sūtu savu mīlestību un aicinu pamest [protestu] vietas. Taču tiem, kuri vēlas turpināt sadursmes, es saku, ka tam ir pienākušas beigas. Mūsu pacietība ir beigusies,» sacīja Turcijas premjers.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Pēc ilgstošas politiskās un sociālās nestabilitātes Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona ekonomika stabilizējas, norāda starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānija Coface.

Sabiedrība šajā reģionā prognozē IKP pieaugumu līdz 3,2% 2015. gadā, pamatojot to ar globālās ekonomikas atveseļošanos, kā arī politiskās vienprātības pazīmēm šī reģiona valstīs.

Persijas līča Sadarbības padomes valstis (GCC) ir pasaulē lielākais naftas reģions. Kuveita, Katara, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti veido gandrīz 41% no Naftas eksportētāju organizācijas (OPEC) apstiprinātajām jēlnaftas rezervēm. GCC valstu ekonomikas pieaugums 2015. gadā tiek prognozēts 4,1% līmenī, bet uz reģiona ekonomisko attīstību būtisku ietekmi atstāj atsevišķu valstu kā piemēram Irākas un Lībijas ekonomiskie sasniegumi.

Kā norāda Coface izpilddirektors Baltijas valstīs Mantvidas Stareika - lai arī šajā eksotiskajā reģionā ir priekšnoteikumi uzņēmējdarbības attīstībai, tomēr tas nav virziens, kurā koncentrēt sava biznesa attīstību, atstājot tikai kā iespēju uzņēmējdarbības diversifikācijai, lai izdzīvotu krīzes periodā.

AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkuma par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi pirmajā kārtā ir pieteikušies pieci pretendenti, informēja PV pārstāvis Egons Ālers.

Šodien plkst.10 noslēdzās PV izsludinātā elektrovilcienu iepirkuma pirmās kārtas pieteikumu iesniegšanas termiņš. Pieteikumus iesniedza Patentes Talgo S.L, Stadler Polska Sp. z o.o., Uraļskije lokomotivi, Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. un Škoda vagonka a.s..

«Iepirkuma procedūra tika organizēta ar mērķi uzrunāt iespējami plašu pretendentu loku, paredzot, ka tas mums ļaus iegūt atbilstošu piedāvājumu par vislabāko cenu. Industrijas interese par iepirkumu bijusi augstākā, kāda līdz šim novērota šāda līmeņa iepirkumos Latvijā un tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizu iepirkuma formu, kas veicina konkurenci un nākotnē nodrošinās iespējami izdevīgākus nosacījumus jauno elektrovilcienu iegādei,» norādīja PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Trešdien Alžīrijā netālu no galvaspilsētas Alžīras nogāzusies militārā transportlidmašīna. Katastrofā gājuši bojā 257 cilvēki, paziņojusi Alžīrijas Aizsardzības ministrija.

Vietējie mediji līdz šim sniedza atšķirīgus skaitļus par lidmašīnā bijušo cilvēku skaitu - no aptuveni 100 karavīriem līdz vairāk nekā 200.

Pēc ministrijas apgalvotā, bojāgājušo vidū ir desmit lidmašīnas apkalpes locekļi un 247 pasažieri, no kuriem vairums ir bruņoto spēku locekļi.

Lidmašīna «Il-76» nogāzusies klajā laukā pie armijas bāzes īsi pēc pacelšanās. Alžīrijas televīzijas demonstrētajās ainās redzamas degošas lidmašīnas atlūzas. Lidmašīna avarējusi pie Bufarikas armijas bāzes, kas atrodas 30 kilometru attālumā no galvaspilsētas.

Kā pavēstīja civilās aizsardzības aģentūras preses pārstāvis Mohameds Ačurs, lidmašīnā atradās karavīri un tā bija izlidojusi uz militāro bāzi Alžīrijas dienvidrietumos. Lidmašīnas nogāšanās iemesls šobrīd nav skaidrs un uzsākta izmeklēšana, teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis Aizsardzības ministrijai (AM) slēgt līgumu ar iepirkumā par aptuveni 200 miljonu eiro vērtu bruņoto automašīnu piegādi uzvarējušo Somijas kompāniju «Oy Sisu Auto Ab», liecina IUB mājaslapā publicētā informācija.

Sūdzības par iepirkuma konkursa rezultātiem bija iesnieguši divi iepirkumā neuzvarējušie uzņēmumi - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Publicētajā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā norādīts, ka AM ir aizliegts slēgt vispārīgo vienošanos ar sarunu procedūrā noteikto uzvarētāju, kā arī ir atcelts iepirkumu komisijas lēmums par sarunu procedūras rezultātiem. Attiecīgi AM uzdots trīs mēnešu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot iesniegtos piedāvājumus.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Igaunijas pasažieru pārvadājumu operators Elektriraudtee AS un Šveices dzelzceļa ritošā sastāva ražotājs Stadler Bussnang AG šodien prezentēja pirmos Igaunijai piegādātos FLIRT elektriskos un dīzeļvilcienus.

Prezentācija notika Elektriraudtee AS depo Tallinā, klātesot Igaunijas ekonomikas un transporta ministram Juhanam Partsam, Elektriraudtee AS prezidentei Kaidai Kaulerei un Stadler Rail Grupas viceprezidentam Peteram Jeneltenam. Vilcienu piegāde notiek saskaņā ar 2010. gadā noslēgtā konkursa nosacījumiem, ko bija izsludinājis Elektriraudtee, un tā ietvaros Stadler līdz 2014. gada vasarai nodos Elektriraudtee 18 elektriskos un 20 dīzeļvilcienus.

«Šie ir divi pirmie vilcieni no jaunā ritošā sastāva, kas ļaus Elektriraudtee padarīt dzelzceļu par Igaunijas sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu,» sacīja Elektriraudtee prezidente Kaida Kaulere.

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums AS Preiļu siers aizvadītajā gadā palielinājis savu apgrozījumu par 2,93% līdz 26,62 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu jeb 10,85 miljonus latu no kopējā apgrozījuma pērn veidojuši ieņēmumi no produkcijas realizācijas Latvijas tirgū, aiz kuras seko Vācija ar 6,61 miljonu latu un Nīderlande ar 2,83 miljoniem latu.

Ievērojami straujāk nekā apgrozījums 2012.gadā pieaugusi uzņēmuma peļņa, kura pakāpusies par 17,26%, sasniedzot 595 tūkstošus latu.

Pērn AS Preiļu siers savu produkciju eksportējis arī uz tādām valstīm, kā Libāna, Taizeme, Malaizija, Polija, Alžīrija, Sīrija, Koreja, Spānija, Lietuva.

AS Preiļu siers vadība norāda, ka pašreizējais stāvoklis uzņēmumā vērtējams kā stabils, jo iepriekšējos gados veikti nopietni ieguldījumi tehnoloģiskā procesa modernizācijā, efektīvā izejvielu izlietošanā un būtiskā ražošanas izmaksu samazināšanā, kas dod iespēju jebkurā brīdī, mainoties tirgus situācijai un pieprasījumam, ražot vienu vai otru eksporta produktu.

Astoņas Naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis svētdien vienojās pagarināt brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu par vienu mēnesi, cenšoties palielināt cenas saistībā ar pieprasījuma neskaidrībām un piegāžu palielināšanos.

Tādējādi šo valstu brīvprātīgais naftas ieguves samazinājuma pagarinājums spēkā būs līdz 31.decembrim.

Šīs astoņas alianses dalībvalstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - līdz gada beigām turpinās samazināt naftas ieguves apjomu par 2,2 miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) nevēlēšanās ierobežot naftas izlaides apjomus var turēt melnā zelta cenu zemā līmenī ilgāku laika periodu, otrdien sacīja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.

Piemēram, tādas OPEC dalībvalstis kā Venecuēla, Irāna un Alžīrija ir būtiski skārušas krītošās naftas cenas, un tās paziņojušas par ražošanas apjomu samazināšanu, lai spētu atgūties.

Arī ASV ražošanas apjomi pēdējo mēnešu laikā ir samazinājušies, ko veicināja zemā naftas cena, kas patlaban turas ap 50 dolāru atzīmi.

Enerģētikas aģentūras eksperti arī uzsver, ka pēdējais OPEC stratēģijas virziens, lai noturētu lielāku naftas tirgus daļu, var turēt Brent markas naftas cenu ap 50 dolāru līmeni līdz pat desmitgades beigām.

Pašreizējie OPEC eksporta ienākumi būtu par 25% zemāki, ņemot vērā šādas cenas, salīdzinot, ja tā līdz 2020.gadam sasniegtu 80 dolārus par barelu.

Metalurģijas a/ s Liepājas metalurgs pērn savu produkciju realizēja 21 valstī, visvairāk pārdodot Polijā.

Uz Poliju aizceļojuši 52,2% no Liepājas metalurgā saražotajām dzelzsbetona konstrukciju stiegrām, otrajā vietā bijusi Alžīrija (17,5%), ziņo uzņēmuma iekšējās informācijas avīze Metalurgs. Pirmajā trijniekā vēl ir Igaunija ar 6,4%, tālāk seko Lietuva - 5,8%, un Somija - 4,5%. Kopā piecās valstīs pārdoti 89% produkcijas. Ja 2010.gadā vietējā tirgus patēriņš bija 1,4 % stiegru, tad pērn patēriņš peiauga līdz 2%. No eksporta tirgus spektra pērn zudusi Azerbaidžāna, Beļģija un Panama, bet klāt nākusi Čehija un Baltkrievija. Eksports bijis arī uz Liebritāniju, Vāciju, Zviedriju, Krieviju, Islandi, Nīderlandi, Īriju, Rumāniju, Slovākiju, Ukrainu, Norvēģiju un Ungāriju.

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Vairākas naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis ceturtdien paziņoja, ka nākamgad īstenos papildu ieguves apjoma samazinājumus, tādējādi cenšoties palielināt naftas cenas.

Pēc OPEC+ dalībvalstu ministru virutālās sanāksmes Saūda Arābija paziņoja, ka naftas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma, būs spēkā līdz 2024.gada martam.

Krievija pavēstīja, ka naftas eksporta apmēra samazinājums par 500 000 barelu dienā, kas līdz šim veidoja 300 000 barelu dienā, arī tiks pagarināts līdz martam.

Arī Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna veiks naftas ieguves samazinājums, bet mazākā apmērā.

Taču analītiķi skaidro, ka šīs sanāksmes iznākums nav tik veiksmīgs kā cerēts, jo Saūda Arābijai naftas ieguves samazinājumam izdevies pierunāt pievienoties vien septiņas valstis, bet Āfrikas valstis nav izdevies pārliecināt.

2017. gada 1. pusgadā kiberdraudiem visvairāk bija pakļauti ražošanas uzņēmumi - aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu bija vērsti pret to rūpniecisko vadības sistēmu datoriem, liecina Kaspersky Lab pārskats «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu vide 2017. gada 1. pusgadā».

Maksimālā uzbrucēju aktivitāte tika reģistrēta martā, bet pēc tam no aprīļa līdz jūnijam uzbrukumiem pakļauto datoru skaits pakāpeniski samazinājās.

Gada pirmajos sešos mēnešos Kaspersky Lab izstrādājumi ir bloķējuši uzbrukumu mēģinājumus 37,6% rūpniecisko vadības sistēmu datoru, no kuriem saņemta anonimizēta informācija. Kopumā tas ir vairāki desmiti tūkstošu datoru. Šis skaitlis gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — tas ir par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2016. gada otrajā pusē. Lielākā daļa no tiem atradās ražošanas uzņēmumos, kas izgatavo dažādus materiālus, iekārtas un preces. Citas uzbrukumiem sevišķi pakļautas nozares ir inženierpakalpojumi, izglītība, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Enerģētikas uzņēmumu rūpniecisko vadības sistēmu datori bija pakļauti gandrīz 5 % visu uzbrukumu.

Krievijas varasiestādes pieteikušas Covid-19 vakcīnu "Sputņik V" reģistrēšanai Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņojis Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas finansēja vakcīnas izstrādi.

Fonda pārstāvis atklāja, ka pieteikums Eiropas Zāļu aģentūrā iesniegts otrdien.

"Tas ir nozīmīgs pagriezien punkts," viņš piebilda.

Gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra Krievijas Tiešo investīciju fonda iesniegtos dokumentus sāks izskatīt februārī.

Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja, ka tikšanās ar vakcīnas izstrādātāju notikusi otrdien, lai apspriestu fonda attīstības plānu un turpmāko sadarbību ar aģentūru.

Taču Eiropas Zāļu aģentūra noradīja, ka "Sputņik V" pašreiz netiek izvērtēta paātrinātā kārtībā.

Krievija augustā paziņoja par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.

Imigrantu pūļi Latvijai nedraud, viesstrādnieki varētu ienākt no Vidusāzijas un Kaukāza, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norādījis Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Runājot par to, vai un no kurienes mums var nākties uzņemt viesstrādniekus nozarēs, kurās trūkst darbinieku, A. Piebalgs sacījis: «Teikt, ka mums trūkst darbaspēka, vismaz pagaidām, ir ļoti drosmīgi – līdz šādai problēmai mēs vēl neesam tikuši. Tādēļ es nesaskatu vajadzību pēc darbaspēka no kādām citām valstīm, jo pagaidām Latvijā vēl ir 11% bezdarbs.

Mums ir jāizmanto ES fondi, lai apmācītu savus cilvēkus un dotu tiem darba tirgū nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Turklāt mēs palielinām pensionēšanās vecumu, tas nozīmē, ka cilvēki strādās ilgāk.»

«Ja no tā visa abstrahējamies un domājam, no kurienes varētu nākt imigranti, visdrīzāk, tā būtu Vidusāzija un Kaukāza valstis,» viņš norādījis.

Eiropas Komisija (ES) izstrādājusi plānu, kā šogad aizstāt vairāk nekā 70% no Krievijas gāzes importa ar citiem resursiem, tostarp palielinot sašķidrinātās gāzes (LNG) importu, zaļās enerģijas izmantošanu un laikus piepildot gāzes krātuves, vēsta aģentūra "Reuters".

Krievijas iebrukums Ukrainā kļuvis par modinātāja zvanu Eiropai. ES pērn importēja no Krievijas 155 miljardus kubikmetru gāzes, tostarp sašķidrināto gāzi (LNG). Tas atbilst gandrīz 40% no ES ikgadējā gāzes patēriņa.

Nebūs viegli līdz nākamajai ziemai aizstāt lielāko daļu Krievijas gāzes ar citiem energoresursiem.

EK vēlas jau šogad samazināt Krievijas gāzes importu par 112 miljardiem kubikmetru, liecina šova "Breakingviews" rīcība nonākušais dokuments. Tostarp 50 miljardus kubikmetru plānots aizstāt ar LNG importu.

ES kapacitāte pārvērst LNG izmantojamā gāzē ir vairāk nekā 200 miljardi kubikmetru gadā, ieskaitot Lielbritānijas termināļus. Taču Spānija un Francija nav labi savienotas ar pārējiem. Lai nodrošinātu LNG kravu piegādi Eiropai, patērētājiem var nākties maksāt saskaņā ar strauji augošajām gāzes cenām, kas šogad pieaugušas jau desmitkārt. LNG importa pieaugums par 20 miljardiem kubikmetru ir reālistiskāks, uzskata Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Naftas karteļa līderi pauž vēlmi reformēties un turpināt sadarbību ar jauniem biedriem

Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) jau kādu laiku sadarbojas ar vairākiem šī resursa ieguvējiem, kuri nav šī karteļa sastāvā. Pamatā tas ticis darīts, lai pēc agrākā naftas cenas sabrukuma šajā tirgū sabalansētu pieprasījumu/piedāvājumu, mazinātu daudzu valstu jēlnaftas uzkrājumus un celtu cenu. Vēl decembrī tā saucamā «OPEC+» lēma kopējo melnā zelta ieguvi samazināt ap 1,2 miljoniem barelu dienā.

Šobrīd izskatās, ka šīs valstis ir ceļā uz arvien ciešāku sadarbību, un daži uzskata, ka jaunā alianse ir mēģinājums reformēt nosacīti mirstošo OPEC, kuru ik pa laikam pavada iekšējie konflikti un neapmierinātība ar organizācijas kopējo politiku, ko lielākoties diktē Saūda Arābija un pēdējā laikā – arī Krievija, ko var uzskatīt par OPEC sadarbības valstu līderi. Valdot šādam fonam, «OPEC un Krievija+» ir ceļā uz pavisam oficiālu partnerību, kur šis priekšlikums tikšot apspriests šā mēneša vidus sanāksmē Vīnē, liecina pieejamā informācija. Jaunais šo valstu sadarbības nolikums, ja tāds tiek pieņemts, paredz, ka trīs gadus reizi divos mēnešos regulāri turpinās gan OPEC, gan tās sadarbības valstu mītiņi, kuru laikā tiek spriests par esošās politikas īstenošanas izaicinājumiem un melnā zelta ieguves izmaiņām, atklājušas OPEC amatpersonas. Vairāki analītiķi piebilst – jebkurā gadījumā, visticamāk, kaut kāda vienošanās par sadarbību tiks pieņemta, jo tās neesamības gadījumā melnā zelta cena var sabrukt, ko iesaistītās puses negrib.

Lielbritānijas uzņēmums “Harbour Energy” pagājušā gada nogalē piekritis noslēgt 11,2 miljardus ASV dolāru vērtu darījumu par “Wintershall Dea” naftas un gāzes aktīvus iegādi, ziņo aģentūra Reuters.

“Wintershall Dea” ir viena no lielākajām neatkarīgajām naftas un dabasgāzes kompānijām Eiropā, kuras 72,7% akcijas pieder vācu uzņēmumu grupai BASF, un daļa arī Pēterim Avenam daļēji piederošajai investīciju kompānijai “LetterOne”.

Lielākais Lielbritānijas Ziemeļjūras naftas un gāzes ražotājs “Harbour Energy” (“Harbour”) cenšas paplašināties ārpus Apvienotās Karalistes pēc tam, kad valdība pēc enerģijas cenu lēciena 2022. gadā noteica nozarei neplānotās peļņas nodokli, raksta Reuters .

Kā norādījusi “Harbour” izpilddirektore Linda Kuka, uzņēmums laika gaitā turpinās paplašināties. “Mūsu nozarē mērogs kļūst arvien svarīgāks. Ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu nozīmīgumu investoru acīs, bet arī lai nodrošinātu piekļuvi dažādiem lēta kapitāla avotiem.”BASF, “LetterOne” un “Harbour Energy” līgums paredz “Wintershall Dea” ieguves un attīstības aktīvu, izpētes tiesību Norvēģijā, Argentīnā, Vācijā, Meksikā, Alžīrijā, Lībijā, Ēģiptē un Dānijā, kā arī Wintershall Dea oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) licences nodošanu “Harbour”.

Alžīrijas nacionālā aviokompānija Air Algerie zaudējusi kontaktu ar vienu no tās lidmašīnām, kas lidojusi no Burkinafaso, ziņo BBC.

Kontakti zaudēti apmēram 50 minūtes pēc pacelšanās no Vagadugu, Burkinafaso galvaspilsētas.

Pasažieru lidmašīna devās uz Alžīrijas galvaspilsētu Alžīru. Reisā AH 5017 bijuši 110 pasažieri un seši apkalpes locekļi.

«Saskaņā ar procedūru Air Algerie uzsākusi savu ārkārtas plānu,» liecina aviokompānijas paziņojums.

Astoņas Naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis ceturtdien vienojās pagarināt brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu par trīs mēnešiem, cenšoties novērst strauju cenu kritumu.

Tādējādi šo valstu brīvprātīgais naftas ieguves samazinājuma pagarinājums spēkā būs līdz marta beigām.

Šīs astoņas alianses dalībvalstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - līdz marta beigām turpinās samazināt naftas ieguves apjomu par 2,2 miljoniem barelu dienā.

Pēc tam šie naftas ieguves samazinājumi tiks pakāpeniski pārtraukti katru mēnesi līdz 2026.gada septembra beigām, taču tas būs atkarīgs no tirgus apstākļiem, norāda valstis.

Šis jau ir trešais naftas ieguves samazinājuma pagarinājums, par kuru vienojušās šīs astoņas OPEC+ valstis.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

AS KVV Liepājas metalurgs vērsusies tiesā pret maksātnespējas procesa administratoru Haraldu Velmeru saistībā ar maksājumiem vairāk nekā 500 000 eiro apmērā, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Ar pretprasību pret KVV Liepājas metalurgu tiesā vērsies arī Velmers. Administrators norāda, ka, pēc viņa domām, domstarpībām nevajadzētu būt, jo runa ir par tām saistībām, kuras uzņēmās KVV Liepājas metalurgs. Administrators atgādina, ka KVV Liepājas metalurgs bija apņēmies segt Liepājas metalurga izdevumus no 2014.gada decembra līdz aktīvu nodošanai KVV Liepājas metalurgam, norādot, ka tādējādi uzņēmums patlaban tiesā apstrīd paša parakstīto vienošanos.

Nesamaksātā summa esot 550 000 eiro, kas ietver darbiniekiem izmaksātās algas, kā arī maksājumus piegādātājiem pamatražotnes uzturēšanai.

Ar KVV Liepājas metalurga vadību LTV sazināties neesot izdevies.