Britu laikraksta The Guardian žurnālists Džozefs Meitons pats izdomājis savu publikāciju faktus, noslēdzoties pusgadu ilgušajai izmeklēšanai, savā tīmekļa vietnē apliecināja izdevums.

Rakstu ar atvainošanos un paskaidrojumiem parakstījusi The Guardian ASV versijas vadītāja Lī Glendaininga.

Meitons bijis The Guardian ārštata autors kopš 2009.gada, bet šā gada februārī vairāki avoti apliecinājuši, ka nav snieguši komentārus Meitona publikācijām, vai arī nav teikuši to, ko viņiem piedēvējis Meitons, skaidro Glendaininga.

Izmeklēšanas rezultātā no laikraksta tīmekļa vietnes izdzēstas 13 Meitona publikācijas, bet no citām izdzēsti komentāri un fragmenti, par kuru patiesumu laikrakstam neizdevās pārliecināties.

Kopumā viņš The Guardian publicējis 64 rakstus, un tos visus pārbaudījis īpaši nolīgts neatkarīgs inspektors.

Mode atrod skaistumu un, ko tur liegties, arī peļņu pavisam parastos ikdienas objektos

«Cerams, ka tā spēs saturēt kopā manu dzīvi,» tā šovasar par Prada sudraba papīra saspraudi kāds izteicās Twitter. To šur un tur, piemēram, luksus universālveikalā Barneys, varēja nopirkt par nieka 165 eiro. Par papīra saspraudi (normālo) izdosi ne vairāk par pusotru centu, bet tā, protams, nav no sudraba, un nav no Prada. Godīgi sakot, ekscentriskā itāļu modes nama versija nemaz nebija domāta parasta papīra, bet gan naudas banknošu saspraušanai. Kā ironizēja britu laikraksts The Guardian, bez zeķēm tā ir vienīgā Prada lieta, ko mēs teorētiski varētu atļauties.

Itāļi nav ne pirmie, ne vienīgie, kas ar smīnu uz lūpām aizlaiž tautās, teiksim kā nu ir, dārgus niekus. Gruzīnu modes dizaineram Demnam Gvasalia, kurš atbild gan par modes dinozaura Balenciaga, gan Parīzes iekārojamākā zīmola Vetements kreativitāti, ironija ir sinonīms viņa talantam. Pirms gada janvāra vidū Vetements pārdošanā laida spilgti dzeltenus T-kreklus ar DHL logo. Respektīvi, tie izskatījās tieši tādi, kādus varētu nēsāt jebkurš šīs loģistikas kompānijas darbinieks, kaut tur bija pāris strīpu, kas neatbilda klasiskajam oriģinālam. Neskatoties uz to, ka cena bija ap 206 eiro, tie tika izpirkti sezonas laikā. Sakot, ka tika izpirkti, gan nozīmē nepateikt neko, – sociālajos medijos tie radīja ko histērijai līdzīgu. Instagram pārpludināja pašbildes ar modelēm, blogerēm, stilistēm un zvaigznēm dzeltenajā krekliņā. Kāds izbijis DHL zīmola pārraudzītājs laikrakstā Financial Times rakstīja, ka T-krekls ir neglīts un tā cena ir «totāli vājprātīga», bet, neskatoties uz to, tas kļuva par pagājušā gada modes notikumu. D. Gvasalia intervijā The Guardian apstiprināja, ka arī viņš domā, ka T-krekls ir neglīts, bet tieši tādēļ «viņiem tas patika». «Mēs eksistējošām lietām dodam jaunu dzīvi,» viņš piebilda. To var tulkot kā mūsdienu sociālā reālisma paraugu, parodiju par globālo kapitālismu, modes sazvērestību, pliku sarkasmu vai ģeniālu mārketingu – viss ir atkarīgs, no kura leņķa uz to palūkojas.

Nu jau četrkārtējais Pirmās formulas (F-1) pasaules čempions Lūiss Hamiltons, izmantojot īpaši komplicētas shēmas, izvairījies no nodokļu maksāšanas par savu privāto lidmašīnu, izpētījuši britu žurnālisti.

Braucējs 2013.gadā saņēmis 3,3 miljonu mārciņu (3,7 miljonu eiro) atmaksu no pievienotās vērtības nodokļa, kad viņa lidmašīna tika importēta no Menas salas, kur ir zemi nodokļi, pēc tā dēvēto Paradīzes dokumentu izpētes vēstīja BBC un laikraksts «Guardian».

Tiek ziņots, ka šādā virzienā strādājušas firmas palīdzēja Hamiltonam un dučiem citu klientu izveidot šķietami mākslīgus biznesus, lai pēc tam varētu pieprasīt nodokļu atmaksu vairāku miljonu eiro vērtībā. Mediji vēsta, ka shēma, kurā pēc tam pircēji nomāja paši savas lidmašīnas, varētu būt pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) normām, kas aizliedz nodokļu atmaksu par personīgā lietošanā esošām lietām.

Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas nopietni apsver «Breksita» atlikšanu līdz 2021.gadam, Briseles pacietībai, kā pašreizējā strupceļa situāciju risina britu vadība, arvien sarūkot, atsaucoties uz avotiem Eiropas diplomātu aprindās, ziņo britu laikraksts «The Guardian».

Atbilstoši pašreizējam plānam «Breksitam» būtu jānotiek 29.martā, bet pēc tam būtu jāsākas 21 mēneša pārejas periodam.

«Breksita» atlikšanas idejas atbalstītāju vidū esot Eiropas Komisijas ģenerālsekretārs Mārtins Zelmairs.

«The Guardian» citē anonīmas ES amatpersonas, kas teikušas, ka nevēlas apsvērt īstermiņa pagarinājumu, bažījoties, ka pastāvošās problēmas tādējādi tiks paildzinātas uz dažiem mēnešiem.

Amatpersonas atsaucīgākas būtu par divu gadu moratoriju

Ierodoties uz ES un Arābu līgas samitu Ēģiptē, Austrijas kanclers Sebastians Kurcs pauda atbalstu «Breksita» atlikšanai, ņemot vērā sarunu strupceļu.

«Ja līdz marta sākumam vienošanās nebūs saņēmusi atbalstu, es uzskatu, ka tad būtu labi atlikt «Breksitu», jo bezvienošanās scenārijs ir slikts ES, bet tas ir ārkārtīgi slikts Apvienotajai Karalistei,» Kurcs sacīja žurnālistiem.

Lielbritānijas mediju uzņēmums "Guardian Media Group" (GMG) piektdien paziņoja, ka panācis vienošanos pārdot pasaulē vecāko svētdienās iznākošo laikrakstu "The Observer" tiešsaistes ziņu kompānijai "Tortoise Media".

Šāds lēmums pieņemts, neskatoties uz vairāk nekā 500 laikrakstu "The Guardian" un "The Observer" žurnālistu šonedēļ rīkoto 48 stundu streiku, lai protestētu pret šo darījumu.

2019.gadā dibinātais "Tortoise Media" bija izteicis piedāvājumu GMG iegādāties laikrakstu un nākamajos piecos gados investēt vairāk nekā 25 miljonus sterliņu mārciņu (30 miljoni eiro) tā "redakcionālā un komerciālā atjaunošanā".

"Tortoise Media" plāno turpināt izdot "The Observer" svētdienās.

"The Observer" pirmoreiz tika izdots 1791.gadā.

"Šīs investīcijas saglabās "The Observer" 233 gadus seno mantojumu un nodrošinās laikraksta nākotni," norāda GMG izpilddirektore Anna Beitsone.

Igaunijas Finanšu inspekcija tur aizdomās Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli par maldināšanu un apsver iespēju sākt pret to tiesvedību par naudas atmazgāšanu.

Inspekcija norādījusi, ka 2014.gadā veikusi «Danske Bank» Igaunijas filiālē pārbaudes, kurās konstatēti plaši, ilgstoši un sistemātiski naudas atmazgāšanas novēršanas normatīvu pārkāpumi. Tā arī atklājusi, ka «Danske Bank» filiāle nav pienācīgi analizējusi savu klientu - uzņēmumu «Lantana Trade LLP».

«Danske Bank» Igaunijas filiāle minēto pārbaužu laikā nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, ka veikta bankas iekšējā analīze, kurā būtu atklājušās aizdomas par «Lantana Trade LLP» patiesā labuma guvēju. Bezdarbība attiecībā uz minēto kompāniju ir viena no pretenzijām, ko Finanšu inspekcija izvirzījusi bankai.

Iespējamā finanšu uzraudzības iestādes maldināšana uzraudzības procedūras gaitā uzskatāma par nopietnu pārkāpumu, ja pašai «Danske Bank» bija papildu informācija par savu klientu, kuru tā pārbaudes laikā nesniedza. Inspekcija apsver iespēju sākt attiecīgu pārbaudi.

Pasaulē aizvien pieaugošajam populismam, kas vēršas pret valdošo eliti, globalizāciju un labprāt vij dažādas sazvērestību teorijas, ir ietekme ne tikai uz politisko dzīvi, bet arī sabiedrības veselību.

Proti, Eiropas populistu dēļ vairākās valstīs spēkā ir pieņēmušās anti vakcīnu kampaņas, kas rezultējušās būtiskā saslimšanas pieaugumā ar masalām. The Guardian jaunākā analīze rāda, ka pērn Eiropā bija 60 000 masalu saslimstības gadījumi, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā un visaugstākais rādītājs XXI gadsimtā. Pērn no masalām reģistrētas 72 nāves, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā. Šajā stāstā vissvarīgākais ir tas, ka pret masalām ļoti efektīvi pasargā vakcīnas, taču ar nosacījumu, ja vakcinēti ir 95% iedzīvotāju. Straujā masalu saslimstība iet roku rokā ar populisma pieaugumu.

Piemēram, Itālijā pret obligātu vakcināciju iestājās Piecu zvaigžņu kustība, kas, nokļūstot valdībā, gan krasi savu nostāju mainīja, kā arī partija Līga, kuru pārstāv Matteo Salvini, Itālijas iekšlietu ministrs. Tā rezultātā šajā Dienvideiropas zemē vakcinācijas līmenis ir zemāks nekā Ganā. Pret obligātu vakcināciju iestājas arī Marina Lepēna Francijā, populisti Austrijā un AFD Vācijā. Populisti spēlē uz izvēles brīvību un ar savu retoriku zvejo sazvērestības teoriju piekritējus, kuriem viegli iebarot teoriju par globālu starptautisko farmācijas kompāniju sazvērestību. Laikraksts The Guardian citē Karalienes Mērijas universitātes Londonā doktoru Džontanu Kenediju: «Šķiet, ka zinātnisko populismu vada tās pašas izjūtas, kas politisko populismu, – atstumtās un marginalizētās iedzīvotāju daļas dziļa neuzticība elitei un ekspertiem.»

Larss Merks, kurš Dānijas bankā «Danske Bank» kopš 2012.gada bijis atbildīgs par uzņēmumu apkalpošanu, starptautisko filiāļu darbību un bankas operācijām Baltijas valstīs, ceturtdien atkāpies no bankas valdes locekļa amata saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu bankas Igaunijas filiālē.

Par to ceturtdien paziņojusi «Danske Bank».

«Es cienu Larsa Merka lēmumu atkāpties. Lai arī pašreizējā izmeklēšana saistībā ar jautājumiem attiecībā uz Igaunijas nerezidentu portfeli vēl nav pabeigta, šobrīd ir skaidrs, ka bankai bija agrākā posmā jāīsteno krietni rūpīgāka izmeklēšana. Šāda izmeklēšana būtu ļāvusi mums agrāk izprast pilnīgu problēmas apmēru un ātrāk īstenot attiecīgus pasākumus. Mēs šo situāciju pēdējās nedēļās esam apsprieduši ar Larsu Merku,» norāda bankas direktoru padomes priekšsēdētājs Ole Andersens.

Viņš uzsver, ka direktoru padome joprojām ir apņēmusies pilnībā noskaidrot situāciju saistībā ar slēgto Igaunijas nerezidentu portfeli un prezentēt izmeklēšanā gūtos secinājumus, kad tie būs gatavi.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa ir paziņojusi par plāniem pārvērst pilsētu par plašu brīvdabas kafejnīcu, atdodot bez maksas lielu daļu savas publiskās telpas smagi skartajiem bāru un restorānu īpašniekiem, lai viņi varētu novietot galdus ārā un joprojām ievērot fiziskās distancēšanas noteikumus.

Latvijas kaimiņvalsts, kurā reģistrēti 1 344 koronavīrusa gadījumi un 44 nāves gadījumi, ļāvusi kafejnīcām un restorāniem ar sēdvietām ārpus telpām, frizētavām un gandrīz visiem veikaliem šonedēļ atsākt darbību, vēsta "The Guardian".

Taču Lietuvas Veselības ministrija ir noteikusi stingrus fiziskas distancēšanās noteikumus un drošības pasākumus. Veikaliem jāierobežo klientu skaits vienā reizē, maskas joprojām būs obligātas visās sabiedriskajās telpās, un kafejnīcu un restorānu galdiem jābūt izvietotiem vismaz divu metru attālumā viens no otra.

Tas radījis problēmas daudziem restorāniem Viļņas vecpilsētā, kas ir UNESCO sarakstā iekļautais pasaules mantojuma objekts un kuras šaurajās ielās ir gandrīz neiespējami vairāk nekā pāris galdiņus novietot ārpusē.

Spraiga sižeta filmas Fast&Furious 7 (Ātrs un bez žēlastības 7) globālie kases ieņēmumi sasnieguši miljardu ASV dolāru (924 720 000 eiro), vēsta britu laikraksts The Guardian.

Filma parādījās uz kinoekrāniem pirms trijām nedēļām. Tā sasniegusi jaunu globālu rekordu kā kinolente, kurai visātrāk izdevies pārkāpt viena miljarda dolāru robežu.

Fast&Furious 7 ieņēmumi no biļešu pārdošanas kinoteātros svētdien bija sasnieguši 1,153 miljardus dolāru (1,07 miljardus eiro). Tā pašlaik ir septītā visvairāk pelnošā filma kino vēsturē.

Franšīzes fani devās uz kino, lai redzētu autoavārijā bojāgājušo aktieri Polu Vokeru vienā no viņa pēdējām lomām. Vokers aizgāja mūžībā 2013.gada novembrī, kad pilnā sparā ritēja Fast&Furious 7 uzņemšana.

Vokers spēlēja vienu no galvenajām lomām franšīzē - policistu Braienu O'Koneru.

Arī valsts ir produkts, kuru var pārdot līdzīgi kā citas plaša patēriņa preces

Tāda ir lietuviešu izcelsmes žurnālista un mārketinga eksperta Ķēstuta Isaka (Kestutis Isakas), kurš jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo un strādā Latvijā, pārliecība.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

«Lietuvā bija tāds zīmols Olialia, kas uz franšīzes pamata ražoja dažādus produktus – čipsus, saldējumu, kolu. Viņi visas savas reklāmas aktivitātes balstīja uz skaistām meitenēm, blondīnēm, un vēlējās piesaistīt ārzemju investorus. Man radās ideja iesaistīt Lietuvas blondīņu organizāciju, paziņojot ka šīs dāmas vēlas Maldīvās izveidot blondīņu salu, kurā strādās tikai blondīnes, lidmašīnas uz šo salu pilotēs tikai blondīnes un tamlīdzīgi. Protams, tas nebija pa īstam, tā bija fake ziņa (viltojums) ar gana lielu humora devu. Rezultātā par šo faktu, ka lietuvieši plāno taisīt blondīņu salu, pa visu pasauli tika izplatīti 15 tūkstoši ziņu. Tas izskanēja gan BBC, gan CNN, Daily Mail, Sky News, The Guardian, The Daily Telegraf un citviet. Turklāt sabiedrībā izvērtās plašas diskusijas par to, vai netiks pārkāptas cilvēktiesības, proti, brunešu tiesības u.c. Pēc šīs sensācijas, kuras radīšanas izmaksas bija niecīgas, uzņēmums atrada investoru – kādu indiešu miljardieri, un šobrīd šis zīmols tiek attīstīts Indijā un citās pasaules valstīs. Tas ir lielisks piemērs, kā ar labu ideju un mazām izmaksām var panākt fantastisku rezultātu. Šādas idejas ir īpaši nepieciešamas tādām mazām valstīm, kādas ir Baltijas valstis. Taču diemžēl tādu nav nedz privātajā, nedz valsts sektorā. Latvija kā valsts sevi pozicionē, filmējot dažādus klipus par dabu, sūtot pasaulē vēstījumu – ja tu mīli Latviju, Latvija mīl tevi, bet ar to vien ir par maz. Nedz Latvija, nedz Lietuva nespēj sevi izcelt uz pārējo valstu fonu.»

Luksemburga kļūs par pirmo valsti pasaulē, kurā viss sabiedriskais transports būs bez maksas, vēsta laikraksts «Guardian».

Saskaņā ar koalīcijas valdības plāniem nākamajā vasarā tiks atcelta maksa braucieniem vilcienos, tramvajos un autobusos.

Premjerministra Ksavjē Betela vadītās Demokrātiskās partijas, «zaļo» un Sociālistiskās strādnieku partijas (LSAP) koalīcijas valdības mērķis būs prioritātes piešķiršana videi, kas bija viens no Betela galvenajiem solījumiem pirms oktobrī notikušajām vēlēšanām. Betels trešdien nodeva premjera zvērestu, stājoties amatā uz otro termiņu.

Luksemburgas pilsēta cieš no pamatīgiem satiksmes sastrēgumiem. Pilsētā ir aptuveni 110 000 iedzīvotāju, bet uz to strādāt ik dienu brauc vēl 400 000 cilvēku.

Lai arī visā valstī ir 600 000 iedzīvotāju, katru dienu dodoties uz darbu tās robežu šķērso teju 200 000 cilvēku no Francijas, Beļģijas un Vācijas.

Vairāki simti Lielbritānijas policistu tiks apmācīti iespējamai nosūtīšanai uz Ziemeļīriju, pastāvot bažām par nekārtībām, kas var izraisīties bezvienošanās «Breksita» gadījumā, piektdien vēsta laikraksts «The Guardian».

Sagaidāms, ka jau šomēnes iespējamai nosūtīšanai uz Ziemeļīriju apmācības sāks teju 1000 Anglijas un Skotijas policistu.

Britu policijas nodaļas aicinātas nosūtīt brīvprātīgos apmācībām, pēc tam kad Ziemeļīrijas Policijas dienests lūdzis papildspēkus, lai tiktu galā ar nekārtībām, kas varētu izraisīties, ja pēc «Breksita» uz robežas ar Īriju tiks izvietoti kontrolpunkti.

Ziemeļīrija kopā ar pārējo Apvienoto Karalisti pametīs Eiropas Savienību (ES) 29.martā, bet Īrijas Republika paliks ES sastāvā.

Jautājums par to, kā pēc «Breksita» paturēt atvērtu robežu Īrijā, kļuvis par galveno klupšanas akmeni Lielbritānijas sarunās ar ES.

Nacionālā Policijas priekšnieku padome, kas koordinē «savstarpējās palīdzības» programmu policijas struktūru starpā, norādīja, ka Ziemeļīrijas policija oficiālu lūgumu nav izteikusi.

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Britu valdība katram gadījumam jau priekšlaikus atsit apetīti British Petroleum kārotājiem , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no pasaulē lielākajām naftas kompānijām British Petroleum (BP) pēdējos gados ir piedzīvojusi neveiksmju ķēdi, kas to ir būtiski novājinājusi un padarījusi vārīgu pret iespējamiem pārņemšanas mēģinājumiem no konkurentu puses.

Nelaime nenāk viena

Ar tādu biznesa konsultāciju kompāniju kā Morgan Stanley u.c. palīdzību kompānija jau veic «kara spēles» oportūnisku pārpirkšanas piedāvājumu scenāriju izstrādei, ziņo Bloomberg. Ticamākie BP kārotāji visdrīzāk varētu būt ASV naftas kompānijas Exxon Mobil un Chevron.

Britu naftas milzim veiksme uzgrieza pakausi pirms pieciem gadiem, kad tās Makondo atradnēs Meksikas līcī notika traģiskā eksplozija, izraisot vērienīgu ekoloģisko katastrofu. BP dažādās soda naudās un kompensācijās ir izmaksājusi 41,5 miljrd. USD, lēš The Guardian. Drīzumā ASV tiesai jānāk klajā ar vēl vienu spriedumu, kas par nodarīto piesārņojumu varētu no BP prasīt vēl 13,7 miljrd. USD. Kompānija tiesai jau pieteikusi pieļaujamās soda naudas griestus – 2,3 miljrd. USD, jo augstāka summa tās ASV meitas kompāniju nostādīs maksātnespējas priekšā, raksta Ņūorleānas The Times Picayune.

Britu The Guardian un svētdienās iznākošais The Observer kļūs par tabloīdiem, ziņo BBC.

Uz jauno, mazāko formātu laikraksti pāries 2018. gada sākumā. Tā ir daļa no mediju pārveides programmas, lai uzlabotu finansiālo situāciju.

Līdz ar formāta maiņu paredzēts atteikties arī no vairākām drukāšanas vietām, un drukāšana tiks nodota ārpakalpojumā Trinity Mirror. Pārstrukturēta tiks arī reklāmas daļa, samazinot izmaksu bāzi.

Līdzšinējais tā sauktais Berliner formāts kalpojis 12 gadus, taču izdevējs neuzskata, ka forma vai izmērs ir tas, kas notur lasītājus. Arī turpmāk akcents tikšot likts uz kvalitatīvu, neatkarīgu žurnālistiku, kuru novērtē lasītāji.

Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas, raksta The Guardian.

Tas radījis satraukumu par pārtikas drošības standartiem vienā no lielākajām Eiropas Savienības gaļas eksportētājvalstīm.

Slepenā materiālā, kas filmēts kautuvē Mazovijas reģionā, nofilmēts, kā no kravas automašīnām tiek vilktas ārā govis, kas ir tik slimas, ka nespēj nostāvēt kājās. Kautuvē tās tiek ievilktas, izmantojot vinčas, piesienot virves pie to kājām vai ragiem.

Govis tiek kautas naktī, kad uz vietas nav veterinārā dienesta amatpersonas. Darbinieki no kautķermeņiem izgriež daļas, kur redzami izgulējumi vai audzēji, kas liecina, ka govis ir gulējušas uz sāniem vairākas dienas.

Eksperti, kas redzējuši filmu, saka, ka šāda gaļa rada ievērojamu risku patērētāja veselībai, un aicinājuši Polijas valdību nekavējoties rīkoties. Profesors Kriss Eliots sacījis: «Ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka šī gaļa ir pametusi Poliju, tad ir potenciāls pievērst uzmanību kopējai Eiropas drošībai, iesaistoties daudzām uzraudzības iestādēm no visas Eiropas.»

Pasaulē ir uzņēmumi, kuri ieviesuši četru dienu darba nedēļu un sauc to par vienu no labākajiem lēmumiem.

Ir arī uzņēmēji, kuri, to izmēģinājuši, atgriezušies pie ierastā darba ritma.

Gada sākumā Somijā aizsākās diskusija par premjerministres Sannas Marinas ierosinājumu ieviest ne tikai četru dienu darba nedēļu, bet arī īsāku darba dienu – šo viedokli viņa bija izteikusi agrāk, esot vēl transporta ministres amatā. Somijas valdība pagaidām no ieceres atteikusies.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna rosinājusi tautiešus diskutēt par elastīgāku darba laiku kā risinājumu atlabšanai no Covid-19 pandēmijas krīzes – tas paaugstinātu darba ražīgumu, stimulētu vietējo tūrismu, līdzsvarotu darba un privāto dzīvi.

Pandēmijas dēļ daudzi uzņēmumi bijuši spiesti ieviest elastīgākas darba stundas, citādu maiņu plānošanu, strādāšanu no mājām. Taču uzņēmējs un grāmatas "The 4 Day Week" autors Endrjū Bārnss (Andrew Barnes) uzskata, ka nepieciešams kas radikālāks – satricināt veidu, kā strādājam un kā attiecamies pret darbu. 2018. gadā viņš savā juridisko pakalpojumu uzņēmumā "Perpetual Guardian" Jaunzēlandē ieviesa četru dienu darba nedēļu. Pirms tam daudz lasījis par produktivitāti, pētījis statistiku un izlēmis pamēģināt, vai vienas papildu brīvas dienas piedāvājums motivēs darbiniekus šīs četras dienas strādāt ražīgāk, ātrāk, atbildīgāk. Tas bija jautājums par to, ko darba ņēmējs ir gatavs darīt, lai tiktu pie papildu brīva laika. Atbilde sniedza gandarījumu. Sākuma periodā uzņēmuma produktivitātes rādītāji auga par 20%. Oklendas Tehnoloģiskā universitāte tikmēr izpētīja, ka viņa 240 cilvēku lielais kolektīvs uzrāda par 7% zemāku stresa līmeni, par 5% bija augusi apmierinātība ar dzīvi.

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, informē PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.

Par konstatēto Polijā būtu jājautā Polijas pārtikas apriti uzraugošajam dienestam, jo Latvijas PVD uzrauga pārtikas apriti, tostarp kautuves, Latvijā, viņa uzsver, skaidrojot, ka par pārtikas nekaitīgumu un drošumu ir atbildīgs tās ražotājs, neatkarīgi no Eiropas Savienības valsts, kurā tas ražo savu produkciju. Veicot pārbaudes Latvijas pārtikas tirdzniecības vietās, Pārtikas un veterinārais dienests nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, sacīja I. Plīkša.

Latvijā normatīvie akti paredz, ka visām kautuvēm ir jāziņo par kaušanas laikiem PVD, kura pilnvarots veterinārārsts veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi, un aizdomu gadījumos ņem paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai, piemēram, lai pārliecinātos, par antibakteriālo līdzekļu vai noteiktu slimību klātbūtni, un pieņem lēmumu par gaļas derīgumu pārtikā.

Šveices varas iestādes ir arestējušas kalnos esošu luksusa dzīvokli, kas pieder Krievijas baņķierim Pjotram Avenam, kurš ir tuvs Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ziņoja britu laikraksts "Guardian".

Avenam piederošais dzīvoklis ar trim guļamistabām atrodas piektajā stāvā luksusa dzīvokļu kompleksā, kas atrodas golfa kūrortā gleznainajā Bernes kalnienē, pavēstīja Bernes kantona nekustamo īpašumu birojs.

Šveice, kas ilgi bijusi neitrāla starptautiiskās lietās, ir ievērojams Krievijas preču tirdzniecības centrs. Šveices bankās ir noguldīta Krievijas pilsoņu bagātība līdz 213 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Itālijas varas iestādes pagājušajā nedēļā arestēja Avenam piederošu būvniecības kompleksu Sardīnijas salā.

Avens nokļuva Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā.

Šveice pēc sākotnējās vilcināšanās 28.februārī pievienojās ES sankcijām pret vairākiem simtiem Krievijas pilsoņu.