Ir piepildījusies prognoze, kuru bankas izteica pirms gadiem desmit, piecpadsmit – skaidra nauda pamazām izzūd no mūsu ikdienas, tās vietā nākot digitāliem norēķiniem. Ja uz 21. gadsimta sliekšņa šāda prognoze varētu šķist gandrīz fantastiska, šodien, pat pērkot diļļu buntīti tirgū vai saldējumu pludmalē, – monētas kabatā vairs nemeklējam.
Milzīgo pārmaiņu, kas gadu no gada ir pietuvinājusi mūs bezskaidras naudas norēķiniem apliecina statistika: Swedbank POS termināļu apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza rekordaugstu apjomu – 1,3 miljardus eiro (pērn šajā laikā bija par 100 miljoniem eiro mazāk).
Skaidras naudas apjoms sarūk gadu no gada
Skaidras naudas apjoms, ko viens Latvijas iedzīvotājs izmanto nedēļas laikā, šī gadā sākumā bija tikai 22 % no kopapjoma, liecina Latvijas Bankas Maksājumu radara dati . Pirms pieciem gadiem tie bija 36 %, bet 2017. gada sākumā – pat 42 %. Nepilnas desmitgades laikā skaidrās naudas apjoms iedzīvotāju norēķinos ir samazinājies aptuveni uz pusi. No 14 maksājumiem, ko viens cilvēks vidēji veic nedēļas laikā, 11 maksājumi tiek veikti ar bezskaidru naudu. Saprotot milzīgo pārmaiņu cilvēku ikdienas paradumos, tirgotāji un bankas piedāvā jaunus un ērtākus veidus drošiem norēķiniem – populārajiem karšu maksājumiem, šodien aizvien biežāk blakus stājas arī maksājumi ar digitālajām ierīcēm. Ja līdzi ir telefons vai viedpulkstenis, nav vajadzīgs ne maks, ne karte.Līdzās digitālajiem maksājumiem, arī skaidrai naudai ir un būs sava vieta mūsu ikdienas norēķinos, it īpaši ņemot vērā esošos ģeopolitiskos apstākļus. Tomēr blaknes, ko skaidras naudas izmantošana rada iedzīvotājiem un uzņēmējiem, liek no tās pamazām atteikties ikdienas norēķinos.