Ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš uzņēmums SIA Eglat sāka izliet kūtsmēslus uz laukiem Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagastā. Iedzīvotāji sūrojās, ka smaka būs mēnešiem ilgi. Lauki šobrīd smaržo tikai pēc jaunas labības, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

SIA Eglat valdes loceklis Ejvinds Gildenkerne (Ejvind Gyldenkærne) uz sadusmotajiem iedzīvotājiem neļaunojas. «Saprotu, ka tajā dienā, kad smidzinām mēslus, ir smaka un tā saglabājas līdz lietusgāzēm. Šogad visiem par prieku lietus uznāca drīzumā un mēsli sasūcās zemē līdz ar smaku. Lauksaimnieki nav dievi vai mākoņstūmēji, tādēļ nevaram pavēlēt lietum uznākt pēc pasūtījuma. Pa 12 gadiem, kopš saimniekoju Latvijā, tikai vienu reizi pēc mēslu smidzināšanas ir bijis ļoti silts un saulains laiks, kad mēslu maisījums paliek zemes virskārtā ilgāku laiku nekā dažas dienas,» klāstīja E. Gildenkerne.

Dāņu uzņēmējs uzsver: nozīmīgi ir saprast, ka bez ražošanas nepastāv neviena sabiedrība. «Eglat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā. Gribu uzsvērt, ka esmu šo zemi iemīļojis un uzņēmumā strādā 12 ģimenes. Viņiem ir labas algas, no kurām nodokļi nonāk gan novada, gan valsts kasē. Nav nekādu aplokšņu vai krāpšanās. Mēs saimniekojam godīgi un pēc likuma. Mēsli ir cūkkopības neizbēgams produkts, un tas, ka mēs uz laukiem izlejam organiskos mēslus, drīzāk ir zaļas saimniekošanas piemērs. Visā vajadzētu saskatīt samēru un līdzsvaru starp nepatīkamo un lietderīgo. Mēslu smaka novadā patiesi ir, bet dažas nedēļas gadā. Toties mūsu darbība nes labumu cauru gadu un tas ir vērā ņemams pienesums visai novada ekonomikai,» pauž E. Gildenkerne.

Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagasta iedzīvotāji šobrīd piedzīvo patiesi nepatīkamus brīžus. Dāņa Ejvinda Gildenkernes uzņēmums Eglat uz saviem laukiem izlej šķaidītus cūku mēslus, un smaka pa vējam veļas kilometriem tālu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tas nav izturams,» Kursas Laikam pauž Kazdangas pagasta Strēlnieku māju saimniece Aina Vērse. «Mēs saprotam, ka uzņēmējdarbība ir nepieciešama, tomēr jēdzīgāk būtu mēslus iestrādāt zemē. Tagad tie smirdēs vēl ilgi,» lēš saimnieks Ivars Vērsis.

«Man mājā ir plastmasas logi. Tos vaļā neveru. Smaku aiztur labi. Kam jau koka rāmji, ir trakāk. Lauka darbos tagad ilgāk grūti strādāt. Briesmīgi smako,» klāsta kaimiņiene Lidija Eihvalde no Ārēm. Kad vējš pūš uz otru pusi, logi jāaizver veco ļaužu pansionātā Rokaiži. Arī Aizputes pilsētā smaka reizi pa reizei nonāk, bet uzņēmums Eg­lat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā.

Vides inspektoru un pašvaldības pārstāvju klātbūtnē 15.augustā paredzēts veikt smaku mērījumus a/s Liepājas metalurgs.

Laboratoriski tiek cerēts noteikt gan smaku stiprumu, gan to ķīmisko izcelsmi, db.lv informēja Valsts Vides dienesta Liepājas reģionālajā vides pārvaldē. Tiesa, neesot lielu cerību, ka tiks konstatēts iedzīvotāju veselībai kaitīgs gaisa piesārņojums, lai arī uzņēmuma radītā ķīmiskā smaka regulāri jūtama pilsētā. Latvijas likumdošanā ir pieminēts ļoti maz viegli gaistošo ķīmisko vielu, kuru izplatība tiek limitēta, skaidroja pārvaldes vadītāja Ingrīda Sotņikova. Savukārt putekļu analīzes jau ir noņemtas, taču rezultātu joprojām nav, apgalvoja amatpersona. Šonedēļ Liepājā plāno ierasties arī Liepājas metalurga elektrokausēšanas iekārtu izgatavotājfirmas Fuchs pārstāvis, un vides speciālistiem solīta iespēja piedalīties pārrunās par papildu attīrīšanas iekārtu izgatavošanas iespējām un termiņu.

Aizvadītajā nedēļā policijas darbinieki, trijās vietās konstatējot nelegālo akcizēto preču apriti, kopā atsavināja 14,7 tūkstošus litru nelegālās dīzeļdegvielas bez tās izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, informē Valsts policija (VP).

Minētās pārbaudes no otrdienas līdz ceturtdienai notika Katlakalnā, Ziepniekkalnā un Kandavas novadā. Visos gadījumos uzsāktas administratīvās lietvedības un turpinās pārbaudes.

Otrdien Ķekavas novada Katlakalnā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki pārbaudes laikā konstatējuši deviņas viena kubikmetra tvertnes ar šķidrumu, kuram bijusi raksturīga dīzeļdegvielas smaka. Kopā tika atsavināti 2,2 tūkstoši litru dīzeļdegvielas, elektrosūknis ar skaitītāju un gumijas caurules.

VP norāda, ka minētajā vietā atradās kravas automašīna Mercedez Benz ar Baltkrievijas reģistrācijas numuru. Automašīnas bākā bija ievietota gumijas caurele, kas bija savienota ar sūkni – skaitītāju un kuras otrs gals ar degvielas uzpildes pistoli ievietots noliktavā esošajā 1m3 tvertnē. Noliktavā atradās vēl deviņas 1m3 tvertnes. Automašīnas vadītājs, Baltkrievijas pilsonis, skaidroja, ka uz Rīgu braucis ar mērķi realizēt dīzeļdegvielu, taču nav paguvis to izdarīt.

Ziemeļreinas-Vestfālenes Augstākā administratīvā tiesa pirmdien lēmusi, ka izkārnījumu smaka ir neatņemama lauksaimniecības blakusparādība.

Sūdzību Vācijas tiesā iesniedza kāda lopkopja kaimiņi. Viņi sacīja, ka lopkopis iecerējis paplašināt vistu kūti, taču no tās nākošā mēslu smaka piesārņošot gaisu viņu zemes gabalā.

Administratīvā tiesa Diseldorfā sākotnēji lēma par labu prasītājiem. Taču lieta rosināja diskusiju par to, vai nepieciešams kontrolēt, cik spēcīga smaka valda lauku saimniecībās.

Augstākā administratīvā tiesa lēmumā norādīja, ka lauku iedzīvotājiem esot jārēķinās ar iespējamo smirdoņu. Tiesnešu sastāvs uzsvēra, ka sūdzības iesniedzēji paši ir vai kādreiz ir bijuši lauksaimnieki. Vietās, kur nepatīkamas smakas ir neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa, jāspēj pieņemt arī spēcīgākas un ilgstošākas smakas, nekā ierasts, teica tiesneši.

Sarkandaugavā uzņēmējiem jābūt ar īpaši lielu pacietību, jo domas par biznesa attīstību aizēno dažādas ikdienas likstas.

B viesojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas savu biznesa vietu atraduši Rīgā, Tilta un Alekša ielas krustojumā, kas uzskatāms par Sarkandaugavas vēsturisko centru. Ielas malā pie Alekša skvēra, netālu no sabiedriskā transporta pieturas, novietots stends, kurā lasāma informācija un apskatāmas fotogrāfijas no apkaimes sendienām, kas atklāj dažādus vēsturiskus faktus. Ikviens garāmgājējs vai cilvēks, kas kādu brīdi pavada šajā vietā, lai sagaidītu pieturā autobusu vai trolejbusu, var izlasīt, ka Sarkandaugava ir Rīgas ziemeļu daļas apkaime, kas nosaukumu ieguvusi no Sarkandaugavas upes.

Pašreizējo Sarkandaugavas apkaimi Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva tikai 1828. gadā. Vēlāk tā veidojās kā viens no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem – industrializācijas šūpulis, kurā gar Ganību dambi un Sarkandaugavas upi XIX gs. 30. gados sāka koncentrēties lielas fabrikas. Pēc Otrā pasaules kara Sarkandaugavā turpinājās aktīva rūpnieciskā darbība, kas cita starpā piesārņoja Sarkandaugavas upes ūdeņus un augsni. 200 gadu laikā piesārņojums veicinājis to, ka Sarkandaugavas upe ir zaudējusi savu atpūtas vietas nozīmi. Savukārt nesenākie vēstures notikumi notikuši 2014. gada pavasarī, kad Alekša skvērs ieguva jaunu izskatu – Sarkandaugavas attīstības biedrība, IdejuTalka un Laikmetīgās Arhitektūras informācijas centrs kopīgi ar apkaimes iedzīvotājiem izveidoja skvēra iekārtojuma koncepciju. Skvērā tika iekārtoti vairāki nelieli laukumi spēlēm un atpūtai, ka arī pie sienas piestiprināti vertikāli stieņi. Ēkas sienu rotā uzraksts «Vingrotava». Tā dizainu veidojuši Design Catering un Rijada. Alekša skvēra labiekārtošanas projekts tapa «Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014» programmas ietvaros.

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 27.oktobrī, Sarkandaugavā ostas apkārtnē atkal bijusi jūtama neizturama naftas produktu smaka, informēja Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis Ēriks Daliba.

Kā stāsta aculiecinieki, gāzei līdzīgu dvingu, neskatoties uz cieši aizvērtiem logiem, varēja sajust jau sestdienas vakarā. Savukārt, paverot logu, naftas smirdoņa bijusi tik spēcīga, ka aizsitusi elpu.

Daliba norāda, ka "Sarkandaugavas smirdinātāji" vienmēr ir bijuši naftas pārkraušanas termināļi, no tiem par aktīvākajiem un nekaunīgākajiem sarkandaugavieši uzskata SIA Man-Tess, OVI Rīga un B.L.B Baltijas termināls. Lai arī visiem šiem termināļiem Valsts vides dienests pēdējā gada laikā ir sastādījis neskaitāmos administratīvos protokolus par piesārņojuma atļaujas nosacījumu neievērošanu, smaku ierobežojošo normatīvu trūkums padarījis par neiespējamiem iedzīvotāju centienus atgūt svaigu gaisu.

Risinot gaisa piesārņojuma problēmu Rīgā, Sarkandaugavā, valsts un pašvaldības iestādes nespēj sadalīt atbildību un risināšanu noveļ viena uz otras pleciem. Arī ostu uzņēmumi vēl tikai mēģina vienoties par kopīgu vēršanos pie Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP), lai meklētu vienotu risinājumu, raksta laikraksts Diena.

Maija otrajā pusē iedzīvotāji ziņoja par smakām Sarkandaugavā, un pēc pārbaužu veikšanas uzņēmuma Man-Tess teritorijā tika konstatēta izteikta traucējoša naftas produktu smaka. Nepārtrauktā monitoringa stacija Tvaika ielā atkārtoti uzrādīja būtiskus benzola emisiju limitu pārsniegumus.

Uzņēmumam bija jāiesniedz Valsts vides dienestā (VVD) pasākumu plāns par naftas produktu termināļa darbības uzlabošanu un tvaiku emisijas līmeņa samazināšanu. Uzņēmums plānu ir iesniedzis, un VVD pašlaik izvērtē piedāvāto pasākumu efektivitāti.

VVD uzraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ceturtdien publiski aicināja Rīgas pašvaldību «nekavējoties izstrādāt risinājumus gaisa piesārņojuma samazināšanai pilsētā».

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Labi iecerētā sadzīves atkritumu šķirošana, kas ļautu apglabājamo gružu apjomu samazināt par pusi, problēmas rada jau pašā darbības sākumā, bet vides pārvalde ieņēmusi aizstāvja lomu, šodien ziņo laikraksts Zemgales Ziņas.

Neciešamas smakas, milzu atkritumu grēdas iežogotā teritorijā, bioloģiski noārdāmu gružu vietā sasmalcināts metāls un plastmasa, ar atkritumiem piesārņota tuvējā apkaime – tāda aina šonedēļ esot vērojama poligonā Brakšķi Jelgavas pievārtē. Nupat tur darbību sācis ar ES atbalstu SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi ierīkotais sadzīves atkritumu šķirošanas laukums.

Par 1,32 miljoniem latu, no kuriem 603,7 tūkstošus sedza ES Kohēzijas fonds, tur noasfaltēts un iežogots laukums, kurā maija beigās ekspluatācijā pieņemtas šķirošanas līnijas tehnoloģiskās iekārtas. Objektā Līvbērzes smerdūklis saimnieko SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi (51 procents pieder Jelgavas Domei, bet atlikušās kapitāldaļas – SIA Kulk).

Konfiscētā marihuāna, kas lielos daudzumos uzkrājas Spānijas policijas iecirkņos, apdullina policistus un liek viņiem justies tā, it kā viņi būtu smēķējuši ko nelegālu, ceturtdien paziņojusi policistu arodbiedrība.

Sevišķi aktuāla šī problēma ir lauku apvidos, kur policijai ir nelieli iecirkņi, bet plaša pārraugāmā teritorija, kur vasarās bieži tiek konfiscēta marihuāna, norādīja Katalonijas policijas arodbiedrība USPAC.

Ulotā - pilsētā ar 34 000 iedzīvotāju - policijas iecirknī garāžā glabājas 300 līdz 4000 marihuānas kaņepju, bet citos iecirkņos marihuāna tiek glabāta pazemes autostāvvietās vai pat birojos, sacīja USPAC preses pārstāvis.

Policijas iecirkņiem ir jāuzglabā konfiscētā marihuāna, līdz no tiesas tiek saņemts orderis tās iznīcināšanai. Nereti uz orderi jāgaida vairāk nekā 30 dienas.

Marihuānas smaka iecirkņos ir tik spēcīga, ka policisti jūtas apreibuši.

Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

Attālākos lauku reģionos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajam ūdensvadam, septiķis ir neatņemama privātīpašuma kanalizācijas sistēmas daļa. Tas ir paredzēts notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai no mājokļa, atdalot cietās vielas no šķidrumiem un tīru ūdeni novadot atpakaļ vidē. Tomēr bez pienācīgas apkopes septiskās tvertnes var radīt dažādas problēmas, tostarp nepatīkamas smakas, aizsērēšanu, un pat vides piesārņošanu. Šajā rakstā mēs jums pastāstīsim par visu, kas jums jāzina par septiskajām tvertnēm, tostarp par to, kā tās darbojas, kā tās uzturēt, un kādas ir biežāk sastopamās problēmas un kad nepieciešama profesionāļu palīdzība.

Septiķis kā kanalizācijas sistēmas komponente

Septiķi ir pazemes būves, kas izgatavotas no stikla šķiedras vai plastmasas. Tām ir dažādas formas un izmēri atkarībā no īpašuma lieluma un iedzīvotāju skaita. Septiķa pamatkoncepcija ir ļaut notekūdeņiem ieplūst tvernē, kur cietās daļiņas nosēžas uz dibena, bet šķidrumi izplūst notekūdeņu infiltrācijas laukā tālākai attīrīšanai.

Septisko sistēmu veido četras galvenās sastāvdaļas: septiskā tvertne, drenāžas lauks, sadales kārba un augsne. Septiskā tvertne ir pirmais procesa posms, kurā notekūdeņi no jūsu mājas ieplūst tvertnē, un baktērijas noārda cietās vielas. Drenāžas laukā no tvertnes izplūstošie šķidrie notekūdeņi tiek novadīti augsnē tālākai attīrīšanai. Sadalītājcaurulīte ir vieta, kur notekūdeņi tiek vienmērīgi sadalīti pa drenāžas lauka caurulēm.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzsācis dzelzceļa posma Sarkandaugava - Ziemeļblāzma modernizāciju, lai izbūvētu un elektrificētu otro sliežu ceļu posmā Mangaļi – Ziemeļblāzma, modernizētu signalizācijas sistēmu, izbūvētu gājēju tuneli Mangaļu stacijā un gājēju tiltu pie Ezera ielas dzelzceļa pārbrauktuves.

Dzelzceļa posma Sarkandaugava - Ziemeļblāzma modernizācija tiek veikta projekta “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija” ietvaros, kur pirmie būvniecības darbi jau ir sākušies Mangaļu stacijā un ko veic PA “Belam – Leonhard Weiss”, savukārt būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Realizējot projektu Rīgas dzelzceļa mezgla posmā Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma, tiks palielināta caurvedes spēja un kapacitāte, ikdienas satiksmes organizēšanas darba efektivitāte un kvalitāte, kā arī satiksmes drošība un uzticamība.

Vienlaikus tiks samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, mobilitāte un drošība.

Aprīkojot automašīnas dzinēju ar gāzes iekārtu, degvielas izmaksas samazinās līdz pat 50%, sola gāzes iekārtu uzstādītāji. Neatkarīgi eksperti vērš uzmanību uz monētas otru pusi - dārgas ir gāzes iekārtu apkopes, turklāt gāzes izmantošana samazina dzinēja resursu, un ietaupījums degvielas tēriņos var arī neatsvērt dzinēja remonta izmaksas.

Privātpersonām, kuras vidēji gadā nobrauc 10-20 tūkst. kilometru, gāzes iekārtas uzstādīšana ir bezjēdzīga, tā uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors un Autotransporta institūta direktors Gundars Liberts.

SIA Autonams valdes loceklis Edvīns Panders norāda, ka tas, kurā brīdī ir un kurā nav ekonomiski ierīkot gāzes iekārtu, atkarīgs no diviem apsvērumiem - cik kilometru mēnesī vadītājs nobrauc un cik ilgi vēl ir plānojis braukt ar konkrēto auto. Šajā gadījumā nav svarīga dzinēja jauda un degvielas patēriņš, vienkāršākie rēķini ir pēc mēneša izdevumiem par degvielu, kam pēc gāzes iekārtas uzstādīšanas normāli ir jāsamazinās uz pusi.

Daugavpilī uzieta un apturēta apjomīga nelegāla alkohola rūpnīca. Atsavināta pašbrūvēta dzira, kura tika paredzēta tālākai izplatīšanai «točkās», informē Valsts policija.

Pagājušas nedēļas nogalē Daugavpils iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieki, veicot operatīvus pasākumus, apturējuši kādu transportlīdzekli, kurā tika konstatēta 1000 litru ietilpīga tvertne, kas ir piepildīta ar šķidrumu - visticamāk, spirtu, jo šķidrumam bija izteikta alkoholam raksturīga smaka.

10. februārī, turpinot uzsāktā kriminālprocesa izmeklēšanu un veicot sankcionētu kratīšanu, policisti pārbaudīja kāda privātā sektora teritoriju Daugavpilī, kur konstatēja pilnvērtīgu, labi iekārtotu nelegālā alkohola ražošanas «cehu». Uz vietas tika atrasti un atsavināti vairāk par 2 272 litriem alkohola dziras (kopējais izņemtais alkohola daudzums – vairāk par 3 272 litriem).

Kraukļu bari pacēlās gaisā un nelāga smaka iecirtās degunā, kad tuvojāmies vietai, kur Valkas uzņēmums Servilat mežā izgāž nokauto dzīvnieku atliekas. Līdzīgas izgāztuves var atrast arī Ērģemes zemnieku saimniecības Kalnpierbes kautuves apkārtnē, apliecina ne viens vien apkārtnes mednieks. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pēc padziļinātas pārbaudes abu kautuvju darbību pagājušajā trešdienā apturējis par «blakusproduktu aprites prasību neievērošanu», Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs šādas izgāztuves atzīst par vienu no iespējamiem cēloņiem Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumam Valkas novada Ērģemes pagastā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

SIA Servilat pēc PVD nesenā uzlidojuma savā izgāztuvē atliekas centušies aprakt, taču darbs veikts ļoti pavirši – pie divām smirdīgām peļķēm rēgojas dzīvnieku iekšējie orgāni, apkārtnē var atrast nagus un kaulus, taču pats izteiksmīgākais pierādījums – kāda lopiņa auss ar dzeltenu plastikāta krotāliju un identifikācijas numuru, norāda laikraksts.

Nokauto dzīvnieku atliekas Valkas novada kautuves mežā gāž ilgstoši, nešauboties apgalvojuši Ērģemes pagasta mednieku kolektīva Valkas meliorācija mednieki. Viens no viņiem stāstījis, kā z/s Kalnpierbes teritorijā pats savām acīm redzējis netālu no kautuves mētājamies nokauto dzīvnieku atliekas – kājas, galvas, ādas, kaulus. «Tur ir kara laika bunkuri un visas bedres pilnas. Nekas nav norakts, vienkārši izgāzts – paradīze meža dzīvniekiem,» viņš stāstījis.

Tuvojas vasara, un uz Aizputi brauks tūristi. Nav daudz jādomā, lai kartē atrastu pilsētu un cauri tai tekošo Tebru, Dzirnavu dīķi, kā arī iecerētu pikniku vai pastaigu upes krastā. Vietām iecere varētu beigties ar sajūtu, ka atrodies atkritumu kaudzē pie smakojošas kanalizācijas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kuldīgas un Liepājas ielai piegulošais Tebras krasts veido ieloku, un tūristu tā vien vilina nupat par pašvaldības līdzekļiem uzceltie tiltiņi pāri upei.

Starp Kuldīgas ielas 9. un 11. nama sētām augstā Tebras krastā redzama pilsētas notekūdeņu caurule. Tagad vēl vēss, bet smaka jau jūtama. Abpus caurules mutei izmētāti gruži, plastmasas pudeles, sulu pakas, plastikāta maisiņi un citi atkritumi.

Ejot virzienā uz Dzirnavu dīķi, ceļu aizšķērso Liepājas ielas 6. nams - bez logiem un durvīm. Nams ir pārvērsts par milzīgu atkritumu konteineru, kurā iedzīvotāji pamanījušies atstāt visu mājās nevajadzīgo. Tur ir vecu žurnālu kaudzes, klubkrēsli, izkārnījumi un visas citas iespējamās haosa pazīmes.

Pašlaik lielākās ieguvējas ir tās pašvaldības, kuras var piedāvāt plašākās un ērtākās «guļamistabas».

Pierīgas miesti dāsni pārbīda savas robežas – purvainās pļavas, atbrīvotas no kārkliem un bebriem, gan plānos, gan darbos turpina pārtapšanu par mazstāvu apbūves guļamistabām darbaspēkam, kas dienas gaišo daļu pavada nevis savā novadā, bet gan darbavietā galvaspilsētā. Apkārtējās pašvaldības īpaši nelauza galvu ne par to, ka šajos guļamrajonos dzīvo cilvēki, kuru vienīgā saikne ar novadu bieži vien ir tikai nodokļu pavediens, tām saņemot 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Saņēmušas tā devu, pašvaldības izbuktē bikses un ir gatavas jaunu maksātspējīgu iedzīvotāju piesaistīšanai, pametot vēl kādu pļavas pleķi apbūvei.

Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas, raksta The Guardian.

Tas radījis satraukumu par pārtikas drošības standartiem vienā no lielākajām Eiropas Savienības gaļas eksportētājvalstīm.

Slepenā materiālā, kas filmēts kautuvē Mazovijas reģionā, nofilmēts, kā no kravas automašīnām tiek vilktas ārā govis, kas ir tik slimas, ka nespēj nostāvēt kājās. Kautuvē tās tiek ievilktas, izmantojot vinčas, piesienot virves pie to kājām vai ragiem.

Govis tiek kautas naktī, kad uz vietas nav veterinārā dienesta amatpersonas. Darbinieki no kautķermeņiem izgriež daļas, kur redzami izgulējumi vai audzēji, kas liecina, ka govis ir gulējušas uz sāniem vairākas dienas.

Eksperti, kas redzējuši filmu, saka, ka šāda gaļa rada ievērojamu risku patērētāja veselībai, un aicinājuši Polijas valdību nekavējoties rīkoties. Profesors Kriss Eliots sacījis: «Ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka šī gaļa ir pametusi Poliju, tad ir potenciāls pievērst uzmanību kopējai Eiropas drošībai, iesaistoties daudzām uzraudzības iestādēm no visas Eiropas.»

A/s Liepājas metalurgs pēc bojājumu atklāšanas iekārtā kopš 4. augusta apturēta elektrotēraudkausēšanas ceha darbība.

Šobrīd personāls un speciālisti turpina remontdarbus, lai atjaunotu iekārtas un kompleksa darbu kopumā, informē uzņēmums.

Pēdējās nedēļas plašu rezonansi Liepājā izraisījušas diskusijas par rekonstruētās rūpnīcas darbību. Pilsēta cieš no smakām, kas rodas lūžņu kausēšanas procesā. Smaku avots ir a/s Liepājas metalurgs, konstatējusi arī Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālā vides pārvalde. Uzņēmums publiski solījis smakas novērst līdz šā gada septembrim, taču Vides aizsardzības klubs (VAK) ir nosūtījis vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar aicinājumu apturēt Liepājas metalurga darbību, ziņo LETA.

«Tikko kā atgriezāmies no Metāla svētkiem,» stāstījumu par jauno printeri, kura ideja lolota jau ilgāku laiku, sāk Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktores vietnieks Kaspars Antonevičs. Sestdien pirmo reizi ikviens varēja iepazīties ar jauno 3D printeri, kurš skolas īpašumā ir kopš piektdienas, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Jaunais printeris, pirmkārt, tiks izmantots mācību procesā, teicis K.Antonevičs. 12. klases skolēni jau rasē trīsdimensiju objektus, tāpēc printeris būs laba iespēja, kā radīt saikni starp datoru, kurā objekts ir skatāms virtuāli, un izprintēto objektu, kas ir padarītā rezultāts. Iespēja sasaistīt realitāti un redzēt rezultātu ar to, kas tiek izveidots datorā, pēc K.Antoneviča domām, skolēniem dos papildu motivāciju darboties.

Printeris izmaksājis gandrīz 3000 eiro un iegādāts par skolas budžeta līdzekļiem. Iespējams iegādāties arī lētākus printerus, taču izprintētie priekšmeti tad nebūtu tik izturīgi. Ar printeri iespējams izdrukāt līdz pat 20x20x40 centimetrus lielus priekšmetus - atslēgu piekariņus, pildspalvas, skrūves, pat automobiļu detaļas. Divus atslēgu piekariņus var izdrukāt 40 minūtēs. Drukāšanas ilgums atšķiras no detaļas sarežģītības, no tā, vai detaļas vidus ir tukšs vai pildīts, arī no sagaidāmās kvalitātes – jo printējamais slānis plānāks, jo printēšanas process ilgāks.

Pavasarī pieredzētā aviokatastrofa un tehniskas problēmas vēl citos reisos nav likušas pārskatīt lidmašīnu Sukhoi Superjet-100 ražošanas apjomus un to būvēšana norisinās saskaņā ar iepriekšējiem plāniem.

Jau vēstīts, ka maija sākumā Maskavas Šeremetjevas lidostā lidsabiedrībai «Aeroflot» piederošā «Sukhoi Superjet-100» markas lidmašīna cieta katastrofā, kurā gāja bojā 41 pasažieris. Savukārt nedēļu vēlāk šīs markas lidaparāta, kuram vajadzēja doties no Maskavas uz Rīgu, salonā pirms izlidošanas tika sajusta deguma smaka, tomēr pēc lidmašīnas pārbaudes bojājumi netika konstatēti.

Vēl pirms tam, aprīļa beigās lidsabiedrības «Aeroflot» lidmašīna «Sukhoi Superjet-100» neilgi pēc pacelšanās no lidostas Rīga, tehnisku problēmu dēļ atgriezās un nolaidās paaugstinās drošības apstākļos.

Galerijā ieskats Sukhoi Superjet-100 pasažieru lidmašīnas montāžas procesā Gagarin Komsomolsk-on-Amur lidmašīnu ražotnē Krievijā.

Sakopjot ar naftas produktiem piesārņoto teritoriju Alotenes stacijas apkaimē, uzņēmuma Latvijas dzelzceļš strādnieki savākuši vairāk nekā 345 tonnas ar mazutu piesārņotas grunts, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Medijs atgādina, ka pirms 40 gadiem cilvēciskas kļūdas dēļ šajā vietā no sliedēm noskrēja kravas vilciens un no cisternas purviņā blakus sliedēm izlija mazuts. Šobrīd, izbūvējot šajā posmā otro sliežu ceļu, vēsturisko piesārņojumu ar naftas produktiem uzņēmumam bija jāsavāc.

Madonas reģionālajā vides pārvaldē Staburags uzzinājis, ka no dzelzceļa malas uz bīstamo atkritumu novietni Gardenē aizvestas 346,8 tonnas ar naftas produktiem piesārņotas grunts.

Piesārņojums gandrīz pilnībā likvidēts, un par to liecinot vien neliela naftas produktu plēvīte, kas sastājusies uzkrāšanas dīķī. To no grāvja norobežo no māliem izbērts dambis, savukārt nepiesārņoto ūdeni novada caur sifonu. Gaisā neesot jūtama arī īpašā naftas produktiem raksturīgā smaka, kura vēl salīdzinoši nesen izplatījās apkārtnē.

Mālpils novadā īpašumā Klūgas-Grūbas uzņēmumam Mālpils agro ir iecere veidot cūku fermu, kurā gadā paredzēts nobarot 36 800 rukšu. Pašvaldībai pēc dažiem mēnešiem būs jālemj, vai to atļaut, vēsta laikraksts Diena.

Vairākums iedzīvotāju ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā pauduši negatīvu nostāju.

Klūgas-Grūbas atrodas aptuveni četru kilometru attālumā no novada centra mežu ieskautu tīrumu vidū, un tur iecerēts būvēt fermu. Vācu investori šīs ieceres īstenošanai gatavi ieguldīt trīs miljonus latu.

Šajā ražošanas procesā tiks veidots maksimāli noslēgts cikls - no nobarojamo cūku mēsliem plānots ražot biogāzi un siltumu, bet pēc tam atlikušais substrāts kā mēslojums tiks izkliedēts pa apkārtējo zemnieku laukiem, no kuriem pēc tam savukārt tiks iegūti lauksaimniecības graudi, stāstījusi SIA Mālpils agro direktore Anita Lancmane. Uzņēmums plānojot nodarbināt 16 personas, taču ieguvēji būšot arī, piemēram, lopbarības sagatavošanā, graudaudzēšanā iesaistītie iedzīvotāji, uzskata šīs ieceres autori.