Pasniedzot vasaras iecienīto kārumu – saldējumu – neierastā veidā, zīmola Rullējums radītāji izcīnījuši sev stabilu vietu zem saules

Ideju par citādu saldējuma pasniegšanas veidu Artis Ķezbers nolūkoja sociālajos tīklos. Pati ideja par saldējumu, kas pasniegts sarullēts, nevis ierastajā bumbiņā, nāk no Taizemes, un abi puiši – Artis Ķezbers un Arnolds Ābrams – to pārņēmuši. Šobrīd šis saldējuma pagatavošanas veids ienāk arī Eiropā. Pirmā doma, ka varētu kaut ko līdzīgu pagatavot arī Latvijā, Artim iešāvusies prātā pagājušā gada sākumā, un līdz pavasarim abi puiši ģenerējuši idejas un domājuši, kāds varētu būt koncepts, līdz beigu beigās nonākuši pie produkta – rullējuma. Šobrīd ir aizvadīta pirmā darbības sezona, un rullējums ir iekarojis cilvēku sirdis. Arī konkurenti nesnauž, un jau bijuši mēģinājumi radīt ko līdzīgu. Tomēr puiši par to nesatraucas, jo atšķiras pati saldējuma masa.

Atzīmējot gleznotāja Arnolda Mazīša (1913. – 2002.) simtgades jubileju, mākslinieka tuvinieki Latvijas Mākslas akadēmijai dāvinās trīs Arnolda Mazīša gleznas: Atis Teihmanis (1950.), Čellists Atis Teihmanis (20. gs. 60. gadu II puse) un Magnolijas (pēc 20. gs. 50. gadiem).

Dāvinājums Mākslas akadēmijai tiks pasniegts 18. jūlijā, A. Mazīša dzimšanas dienā.

A. Mazītis ir dzimis 1913. gada 18. jūlijā Cēsīs. Pamatizglītība iegūta Cēsu Valsts amatniecības skolā un mācības turpinātas Rīgā. No 1929. līdz 1933. gadam Mazītis mācījās Rīgas pilsētas Amatnieku skolā, ar labām sekmēm apgūstot gleznošanas un zīmēšanas pamatus. 1933. gadā A. Mazītis uzsāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, bet jau nākamo gadu Mazītis pavadīja dienējot Latvijas Valsts armijā. Pēc dienesta mācības tika turpinātas, apgūstot zīmēšanu pie Augsta Annusa un Kārļa Miesnieka, bet glezniecību pie Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna un Ģederta Eliasa. 1937. gadā Arnolds Mazītis ieguva pirmās pakāpes mākslinieka diplomu un iestājās Ģederta Eliasa vadītajā figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Sākoties Otrajam pasaules karam, oficiālais mācību process palika nenobeigts, jo sekoja iesaukums Vācu armijā un aizsākās A. Mazīša trimdas gaitas.

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Valsts lauku tīkla konkursā «Laukiem būt!» šogad ar savu biznesa projektu sekmīgi startējuši jaunieši Sintija Pakalne un Arnolds Auza no Rundāles novada Svitenes, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Svitenieku biznesa plāns konkursā novērtēts ar 300 eiro naudas balvu un nākotnē varot kļūt par dzīvotspējīgu uzņēmumu, stāsta Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja uzņēmējdarbības konsultante Dace Griķe.

Mašīnu atjaunošana un apstrāde pret rūsu sākumā bijis Arnolda hobijs, taču tam ir praktisks pamats. «Latvijā ir skarbi laikapstākļi, mitrums, mašīnas rūsē, tās jāapstrādā, lai kalpotu darbā. Zemniekiem tas ir īpaši svarīgi, jo tās izmanto ražošanā,» skaidro jaunais meistars.

Šogad Arnolds jau apstrādājis četras mašīnas – pirmās saimnieks jaunekli kā rūpīgu un atbildīgu meistaru ieteicis draugam. Arnolds rāda šausminošas bildes ar mirdzoša džipa apakšējā rāmja, ritošās daļas un motora virsmām un dobumiem, kas pa lauku ceļiem piedzīti dubļiem. Tos nomazgājot, atklājas uzburbušas rūsas kārta.

Dārziņu nomas bizness gan Rīgā, gan Pierīgā gatavojas jaunajai sezonai, un aug klientu vēlme iekopt savu mazdārziņu.

Savu pirmo sezonu "Dobnīca" noslēdza ar četriem eksperimentāliem dārziem. "Klientu atsauksmes bija pozitīvas un izdevās iekopt, izaudzēt arī bagātīgu ražu," biznesa portālam db.lv stāsta "Dobnīcas" izveidotāji Ieva un Arnolds Vestmaņi.

Db.lv jau rakstīja, ka pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā 2019. gadā izveidoja interaktīvu dārziņu nomas biznesu "Dobnīca".

"Dobnīca" radīta mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai. Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats, vai uzticēt dažādus darbus "Dobnīcas" komandai.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Šā gada 1. ceturksnī AS New Hanza Capital koncerns strādājis ar peļņu 204 205 eiro, kas ir par 651% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2017. gadā, savukārt sabiedrībai bija zaudējumi 18 tūkstošu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sasniegtie finanšu rezultāti atbilst plānotajam un tos veicināja uzņēmuma pārvaldīto īpašumu nomas ieņēmumu pieaugums.

Koncerna ieņēmumi 2018. gada pirmajos trīs mēnešos bija 936 696 EUR. Salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, tie auguši par 247%. EBITDA (ienākumi pirms nodokļiem, procentu izmaksām, nolietojuma un amortizācijas, ieguldījuma īpašumu pārvērtēšanas rezultāta) 2018. gada 31. martā bija 338 127 eiro.

Koncerna aktīvi, salīdzinot ar 2017. gada 31. martu, auguši par 5,78%, sasniedzot 55,39 miljonus eiro.

Pārskata periodā AS New Hanza Capital īpašumā esošo ieguldījuma īpašumu skaits palika nemainīgs. Jaunu objektu iegādes vietā aktīvi tika strādāts pie esošo ieguldījuma īpašumu uzlabošanas un attīstības. Piemēram, loģistikas īpašumā Maskavas ielā 462 / 464A šobrīd tiek izstrādāts attīstības koncepts, savukārt projektēšanas darbus ir plānots iesākt jau 2018. gada 2. ceturksnī. Papildus turpinās rekonstrukcijas koncepta izstrāde biroju ēkās bijušās Valsts Elektrotehnikas Fabrikas (VEF) teritorijā – Rīgā, Brīvības gatvē 214B, Brīvības gatvē 214M un Bērzaunes ielā 1.

Kā izrādās, Arnolda Švarcenegera sirdslieta ir jaunu darba vietu un tīrākas vides radīšana. Kalifornijas gubernators ekskluzīvā sarunā LD atklāj, kā ar atjaunojamiem energoresursiem stimulēt parādos esošu ekonomiku un veicināt nodarbinātību.

Kalifornijas štatam ir liels budžeta deficīts, tomēr vienlaikus notiek lielas investīcijas atjaunojamos energoresursos. Vai ar tādu deficītu Kalifornija varēs turpināt investēt zaļajās tehnoloģijās? Varbūt tieši atjaunojamie energoresursi ir vainīgi pie tik liela budžeta deficīta?

Vispirms jāsaka, ka mums ir izveidojies tik liels deficīts, jo tērējam vairāk naudas, nekā ieņemam. Tam nav pilnīgi nekāda sakara ar vides lietām – te tiek jaukti kopā divi atšķirīgi jautājumi. Otrkārt, neviens no atjaunojamo energoresursu projektiem, kas tiek realizēts Kalifornijā – vai tie būtu vēja parki, saules stacijas, biodegviela vai biomasa – nav ticis apmaksāts no štata kases. To ir darījuši privātie investori: Kalifornijā ar savām investīcijām ierodas kompānijas no visas pasaules. Pašlaik mēs esam apstiprinājuši atjaunojamo energoresursu projektus, kuru kopējā jauda būs ap 4000 MW, no tiem ievērojamu daļu veido saules enerģijas stacijas, 12 no tām atradīsies Mohavi tuksnesī. Tos, tāpat kā vēja stacijas, apmaksā gan Kalifornijas uzņēmumi, gan uzņēmumi no citiem ASV štatiem, bet īpaši daudz investīciju nāk no citiem kontinentiem. Mums ir uzstādījums: lai Kalifornijā izveidotu kopuzņēmumu, kapitālam vismaz par 50–57% jānāk no ārpuses. Kapitāls Kalifornijā ieplūst tāpēc, ka esam radījuši šīm investīcijām pievilcīgu vidi.

Eksbaņķiera Arnolda Laksas Pārdaugavā ierīkotajā brīvdabas atpūtas teritorijā Esena Pārdaugavas dārzi šā gada vasaras sezonā bija plānots atvērt virvju trasi, taču tās saskaņošanas process ar atbildīgajām institūcijām ir ieildzis un plāni atlikti uz nākamo gadu.

Kā vēstīts, brīvdabas atpūtas teritorija ierīkota 64 hektāru platībā un tika atklāta jūnija sākumā. Teritorijas vadīšanu A. Laksa ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Līdz ar citām aktivitātēm apmeklētājiem - atbilstoši fiziskajai sagatavotībai - plānots piedāvāt arī trīs virvju trases. Šobrīd tās ir gandrīz pabeigtas, taču nepieciešams būvvaldes apstiprinājums. Tagad tiek plānots, ka trases varētu tikt atklātas nākamā gada pavasarī. Ķiparu taka ir bērniem no 3 gadu vecuma, bet virju taka Esena Kalns ir divos posmos un dažādās grūtības pakāpēs.

«Virvju trase ir gandrīz pabeigta, un šobrīd mēs gaidām no būvvaldes apstiprinājumu. Diemžēl šis process ir pamatīgi ieildzis, jo iepriekš tika plānots trasi atvērt jau jūlijā, pēc tam oktobrī, bet šobrīd izskatās, ka tas notiks nākamā gada pavasarī. Trasei varētu būt labs potenciāls,» lēš D. Laksa. Virvju trases izveides kopējās izmaksas pārsniedz 70 tūkstošus eiro.

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" šovasar paralēli zivju apstrādei ir sācis jaunu darbības virzienu - saldēt ogas, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš teica, ka vasaras mēnešos sezonalitātes dēļ uzņēmums nesaldē zivis. Lai saldētava nestāvētu tukša un saldējamās kameras būtu noslogotas, uzņēmums nolēmis vasarās saldēt ogas. Visa nepieciešamā dokumentācija un sertifikācija, tostarp darbam ar bioloģiskajiem produktiem, šim nolūkam ir nokārtota.

Babris piebilda, ka rudenī saldētavas telpās plānots uzstādīt arī jaunu tehnoloģisko iekārtu saldēto ogu šķirošanai. "Brīvais vilnis" ogas plāno saldēt vien vasarā, kad tās pieejamas arī Latvijas dabā. Tikmēr ziemā, kā ierasts citus gadus, uzņēmums turpinās saldētavās uzglabāt zivis. Tādējādi infrastruktūra būšot efektīvāk noslogota.

Kompānija saldētu ogu realizācijai ir piesaistījusi arī sadarbības partneri, līdz ar to par noieta iespējam nebažījas. "Paši nodrošināsim industriālo platformu, bet tie, kas pārdod un piegādā šo produkciju citiem, mums jau ir atrasti," viņš teica. "Brīvais vilnis" neizslēdz nākotnē uzsākt arī ogu tālāku pārstrādi.

Nasdaq Riga valde 6. novembrī nolēma piemērot uzraudzības statusu AS «Brīvais vilnis», liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Birža uzraudzības statusu piemēro saskaņā ar biržas noteikumiem «Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos», kas nosaka, ka birža uzraudzības statusu piemēro, ja tiek izteikts emitenta akciju atpirkšanas piedāvājums vai ir publiski paziņots par nodomu izteikt šādu piedāvājumu.

AS «Brīvais vilnis» 6. novembra paziņojumā informē, ka no akcionāra SIA «Mūsu Investīciju Fonds» ir saņemta informācija par to, ka, ņemot vērā, ka ir sasniegts Finanšu instrumentu likuma 66.panta 4.daļas 1.punktā noteiktais slieksnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, šobrīd tiek gatavots obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Bankrotējušo rapšu eļļas ražotāju SIA Iecavnieks varētu pārpirkt zivrūpnieks Arnolds Babris.

Zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris apliecina, ka viņam daļēji piederošais uzņēmums Vegetable Oil Product Group Latvia būtu gatavs piedalīties izsolē un iegādāties SIA Iecavnieks. A. Babrim ir pieredze krīzes menedžmenta jautājumu risināšanā gan a/s Brīvais vilnis, gan Arēnā Rīga un to viņš uzskata kā savu priekšrocību, kāpēc arī viņu uzrunājusi SIA Iecavnieks maksātnespējas administratore Ivita Baumane, aicinot talkā šķetināt Iecavnieka problēmas.

Jau ziņots, ka Iecavnieks ar Daugavpils tiesas lēmumu pērn 5.maijā tika atzīts par maksātnespējīgu, bet šā gada 9.septembrī pēc uzņēmuma lielākā kreditora a/s Swedbank prasības sākta kompānijas bankrota procedūra.

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē iecēla padomi jaunā sastāvā, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma padomē ir iecelts Guntis Bergs, Indra Amatniece un Sarmīte Šīne. Jaunievēlētie padomes locekļi kādreiz strādājuši «Brīvajā vilnī», bet pirms izvēlēšanas padomē ar uzņēmumu kādu laiku nav bijuši saistīti.

Babris teica, ka padomes priekšsēdētājs vēl nav zināms, jo «Brīvā viļņa» jaunieceltajiem padomes locekļiem vēl ir savstarpēji jāvienojas par to, kurš no viņiem būs padomes priekšsēdētājs. Taču, visticamāk, tas būs Bergs, pieļāva Babris.

Tāpat «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka akcionāru sapulcē nolemts konvertēt «Brīvā viļņa» akcijas uz vārda akcijām. «Tā kā mēs izstājāmies no biržas, izmainījām statūtus un pārejam uz vārdiskām akcijām. Attiecīgi, mēs vairs neturēsim akcionāru sarakstu depozitārijā, bet pie sevis,» sacīja Babris, skaidrojot, ka tādējādi kompānijai nebūs jāmaksā par šo pakalpojumu depozitārijam «Nasdaq CSD».

Arnolda Švarcenegera muskuļu masa 63 gadu vecumā vēl arvien esot iespaidīgāka par viņa septiņu gadu veikumu Kalifornijas gubernatora amatā.

Tā rezumē mediji, Arnoldam Švarcenegeram 3. janvārī pēc savu pilnvaru termiņa beigām atstājot Kalifornijas gubernatora amatu demokrāta Džerija Brauna rokās. Džerijs Brauns gan atšķirībā no Švarcenegera nav bijis ne «misters universs», ne «terminators», toties ir veģetārietis, studējis dzenbudismu un palīdzējis mātei Terēzei Kalkutā. 72 gadus vecajam Dž. Braunam ir ievērojama politiskā pieredze - Kalifornijas gubernatora amatā viņš jau ir bijis divus termiņus. Vismaz vienā jomā Braunam ar Švarcenegeru saskan - abi ir lieli zaļās vides politikas atbalstītāji. LD/DB savā intervijā ar Arnoldu Švarcenegeru 2010. gada 26. novembrī jau norādīja, ka Švarcenegers ir iegājis vēsturē kā «zaļais» gubernators.

ASV Kalifornijas štatā 2023.gada 1.janvārī stāsies spēkā aizliegums tirgot un ražot kažokādas un preces no kažokādām.

Kalifornija ir pirmais ASV štats, kas pieņēmis šādu aizliegumu.

Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms parakstīja likumprojektu 12.oktobrī. Jaunais likums arī aizliedz dzīvnieku izmantošanu cirkos. Izņēmumi ir kaķi, suņi un zirgi. Uz rodeo šoviem šis aizliegums neattieksies.

Kalifornijā arī turpmāk būs atļauts valkāt kažokādas, tikai tās vairs nebūs iespējams iegādāties štata teritorijā. Izņēmums būs govs ādas un veselas briežu, aitu un kazu ādas, ko joprojām varēs tirgot Kalifornijā.

Aizliegums arī neattieksies uz apģērbiem un lietām, kas tiek izmantotas reliģiskās ceremonijās, piemēram, kažokādas cepurēm, ko mēdz valkāt hasīdisma piekritēji, ziņo ASV mediji.

Latvija pašlaik neparedz līdzekļus informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pārstāvniecības atvēršanai Silīcija ielejā un plāno izmantot igauņu pieredzi, pievienojoties Igaunijas biznesa inkubatora Tehnopol organizētajam braucienam, kas IT nozares uzņēmumu pārstāvjus vedīs pie potenciālajiem investoriem.

«Patlaban Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvinecības atvēršana ASV netiek plānota – šobrīd līdzekļi šādai aktivitātei no Latvijas puses nav paredzēti,» Db.lv norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Elita Rubesa-Vorovko. Par vienas nozares pārstāvniecības atvēršanu, piemēram, IT nozares biroja atvēršanu Silīcija ielejā, lēmums jāpieņem kontekstā ar kopējo Latvijas Ārējās ekonomisko pārstāvniecību tīkla lietderību, ņemot vērā arī finansiālās iespējas, viņa skaidroja. «Lai nodrošinātu atbalstu Latvijas uzņēmumiem ASV Silīcija ielejā, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Igaunijas Tehnopol Startup inkubatoru un Wiseguys akseleratoru organizē tirdzniecības misiju uz Silīcija ieleju,» stāstīja E. Rubesa-Vorovko.

ASV Federālā enerģētikas regulēšanas komisija (FERC) piemērojusi rekordlielu 453 miljonu ASV dolāru sodu Barclays Bank un četriem tās brokeriem par manipulēšanu ar enerģētikas cenām, liecina komisijas paziņojums.

Sods piemērots par to, ka banka manipulējusi ar elektrības cenām Kalifornijā un citos Rietumu tirgos laika periodā no 2006. gada novembra līdz 2008. gada decembrim. Tāpat bankai jāatmaksā 34,9 miljoni dolāri kopā ar procentiem zemu ienākumu mājsaimniecību palīdzības programmām Arizonā, Kalifornijā, Oregonā un Vašingtonā.

FERC uzsver, ka Barclays un brokeri veica darījumus ar fiksētas cenas produktiem, bieži vien ar zaudējumiem, ar nodomu virzīt indeksus, lai banka iegūtu peļņu citos darījumos.

Bankai piemērotais sods ir 435 miljoni dolāru, vienam brokerim piemērots 15 miljonu dolāru sods, bet pārējiem trim – viens miljons dolāru katram.

Miljardieris finansists Džordžs Soross (George Soros) ziedojis vienu miljonu ASV dolāru kampaņai, kuras mērķis ir legalizēt marihuānu Kalifornijā, ziņo guardian.co.uk.

Naudas dāvinājums noticis nedēļu pirms kaliforniešu balsojuma par izmaiņām, kas ļautu ikvienam, kas sasniedzis 21 gada vecumu, audzēt uzglabāt līdz uncei marihuānas un ļautu aplikt ar nodokli narkotiskās vielas pārdošanu.

Soross norādījis, ka, neraugoties uz to, kāds būs 2.novembra balsojuma rezultāts, marihuānas legalizācijas kampaņa Kalifornijā uzskatāma par uzvarētāju, jo raisījusi diskusijas par marihuānu un marihuānas politiku.

Soross jau ilgu laiku atbalstot marihuānas legalizāciju. Viņš iztērēja trīs miljonus ASV dolāru par iniciatīvām, kas noveda pie marihuānas legalizācijas medicīniskai izmantošanai pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Sistēma, kas Japānā brīdināja par zemestrīces draudiem, iespējams, drīzumā tiks ieviesta arī Kalifornijā, vēsta NBC.

Neskatoties uz to, ka Kalifornija ir pakļauta zemestrīču draudiem, pašlaik tai nav mūsdienīgas sistēmas, kas brīdinātu par dabas katastrofas tuvošanos.

Modernas seismisko svārstību noteikšanas tehnoloģijas izmanto Mehiko, Taivānā un Rumānijā, vēsta NBC. Šādas ierīces brīdina par zemestrīci, vēl pirms cilvēki to sajūt, jo sistēma uztver vieglākos un ātrākos zemestrīces izraisītos viļņus, ko cilvēki neuztver.

Galvenais iemesls, kas līdz šim atturēja Kaliforniju no zemestrīces noteikšanas sistēmas ieviešanas ir tās izmaksas – sistēma varētu maksāt aptuveni 80 miljonus ASV dolāru, un tās uzstādīšanai nepieciešami aptuveni pieci gadi.

Lasītāji Kalifornijā iesnieguši kolektīvo prasību tiesā, sūdzoties, ka, iegādājoties bijušā ASV profesionālā šosejas riteņbraucēja Lensa Ārmstronga autobiogrāfijas, ir apkrāpti, vēsta Businessweek.

Uzzinājuši, ka Ārmstrongs, neskatoties uz gadiem ilgiem noliegumiem, patiesībā tomēr lietojis neatļautus preparātus, lai uzvarētu Tour de France, prasītāji tagad grib iegūt 5 miljonus ASV dolāru, no kuriem lielākā daļa neapšaubāmi nonāktu pie advokātiem. Lasot grāmatu It’s Not About the Bike: My Journey Back to Life, prasītāji esot rēķinājušies, ka tur rakstīta simtprocentīga taisnība, jo slavenību autobiogrāfijas pazīstamas ar savu faktisko precizitāti.

Eiropā un arī Baltijā arvien biežāk redzam, ka līdz ar daudziem uzstādītajiem saules parkiem dienas vidū elektrības cenas ir būtiski zemākas. T.s. Pīles līkne* (Solar Power Duck Curve) Latvijā liecina, ka kopš aprīļa jau 20 dienās elektrības cena dienas vidū bija būtiski mazāka nekā pārējā dienas laikā.

Agrāk šādus efektus novērojām tikai tādās valstīs kā Austrālija vai Kalifornija ASV, bet dati liecina, ka arī Baltijā ir pietiekami liela saules intensitāte, lai sekmīgi ražotu elektroenerģiju.

Vēl aizvadītajā ziemā, raugoties uz Kalifornijai un Austrālijai raksturīgo elektroenerģijas patēriņa Pīles līkni, bija grūti noticēt, ka pēc pāris mēnešiem tāda būs arī Latvijā. Kalifornijas saules enerģijas apkopotajos datos redzam, ka elektroenerģija no tīkla aktīvi tiek izmantota no rīta, tad dienas vidū no tīkla elektroenerģija tiek izmantota būtiski mazāk, jo nepieciešamo saražo saules paneļi, bet vakarā cilvēki pievieno tīklam savus elektroauto, un atkal rodas nepieciešamība pēc enerģijas, kas ir sadales tīklā, jo tad saule jau riet, un nākas elektrības patēriņam pieslēgt citus ģenerācijas avotus.

ASV tehnoloģiju kompānija Apple, sadarbojoties ar vairākiem detaļu piegādātājiem no Āzijas, patlaban strādā pie Apple zīmola televizora dizaina izstrādes, citējot neidentificētus informācijas avotus, vēsta Wall Street Journal.

Informācijas avoti, kas darbojas kompānijās, kuras Apple piegādā detaļas, norāda, ka Kalifornijā bāzētais iPhone un iPad ražotājs šobrīd testējot dažādus liela izmēra un augstas izšķirtspējas televizora dizainus.

Tiek lēsts, ka Apple televizora izstrādē piedalās Hon Hai Precision Industry, kas liek kopā Apple ražotos iPad un iPhone, un Sharp.

Anonīmi avoti norāda, ka televizorus Apple testē jau vairākus gadus. Kalifornijā bāzētā kompānija šādu rpaksi piekopj bieži - ilgstoši testē un attīsta jaunas ierīces kompānijas iekšienē pirms nāk klajā ar kādiem paziņojumiem.

Tehnoloģiju milzis Google piekritis iegādāties karšu un navigācijas start-up uzņēmumu Waze, un tiek paredzēts, ka darījums notiks par 1,1 miljardu ASV dolāru, raksta ārvalstu mediji.

«Google vajag saglabāt savu pārākumu, piedāvājot navigācijas pakalpojumus, » norāda Gartner analītiķis Endrjū Frenks (Andrew Frank), skaidrojot, ka tie ir galvenais elements viņu mobilo pakalpojumu reklamēšanā.

Oficiāls paziņojums par darījumu varētu tiks izplatīts šīs nedēļas sākumā, citējot drošus avotus, pauž Bloomberg News. Zināms, ka arī sociālais medijs Facebook vēlas iegādāties satelītnavigācijas kompāniju Kalifornijā bāzēto Waze, taču Facebook nav izdevies vienoties ar Waze par darījuma cenu.