Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas eksperti ir salīdzinājuši dažādas preču grupas mazumtirdzniecības preču tīklos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un secinājuši, ka zemāko cenu preču segmentā Latvijā cenas ir visaugstākās.

Apskatot divus lielākos mazumtirdzniecības tīklus, secināts, ka Latvijā abos ir ļoti līdzīgs cenu līmenis, dažbrīd pat līdz centiem. Savukārt tas pats preču tīkls Igaunijā un Lietuvā tās pašas preces tirgo par zemāku cenu.

"Svarīgi nav, cik pārtikas preču tīkli ir, bet kā tie ceno preces," skaidroja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā tie paši tīkli, kas darbojas Lietuvā un Igaunijā, preces ceno dārgāk.

Viņš arī uzsvēra, ka šī problēma visvairāk ir redzama zemo cenu segmentā, jo vidējo cenu segmentā Latvijā cenas mēdz būt lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Lietuva vēros, kā Latvijā darbosies valdības, pārtikas ražotāju un tirgotāju parakstītais memorands pārtikas cenu samazināšanai, paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Mēs pagaidīsim tādu vienošanos ietekmi un skatīsimies, vai ir vērts ko tādu ieviest Lietuvā," viņš atbildēja uz žurnālistu jautājumu, vai ir vērts sekot Latvijas piemēram.

Palucks atgādināja, ka Lietuvā pēc viņa iniciatīvas ir izveidota Pārtikas padome, lai "risinātu cenu ķēdes caurskatāmību" un analizētu pārtikas cenu struktūru.

"Es domāju, ka tas nedaudz vairos uzticību vai vismaz skaidri parādīs, kas ir atbildīgs par cenu pieaugumu šajās nozarēs, kas to dara, kā mēs bieži strīdamies, vai tie ir lauksaimnieki, pārstrādātāji vai tirgotāji. Un tad, balstoties uz to, mēs varēsim izlemt, vai mēs varam panākt kaut kādu vienošanos [ar tirgotājiem], vai to dara tirgotāji, vai pārstrādātāji, un varbūt mēs skatīsimies, kas palielina lauksaimniecības produktu primārās izmaksas un citas lietas," klāstīja Lietuvas premjerministrs.