Krievijas lielākās neatkarīgās naftas kompānijas Lukoil mārketinga stratēģija ekspansijai ASV, kas tika uzsākta 2000. gadā, patlaban izrādās bijusi ne visai veiksmīga.

Tā savā blogā raksta mārketinga kompānijas Razzhigaev&Company valdes loceklis Deniss Razžigajevs.

Lukoil ekspansiju ASV uzsāka ar kompānijas Getty Petroleum 1 300 degvielas uzpildes staciju (DUS) iegādi. Vēlāk kompānija arī iegādājās 795 ConocoPhillips piederošās Mobil DUS. Pēc tam kompānija nolēma visas tai piederošās DUS palikt zem viena zīmola – Lukoil. Šāda rīcība tika vērtēta divējādi, jo nedrīkst aizmirst, ka Lukoil tolaik bija populārs Krievijā, taču ASV šī kompānija nebija zināma, turpretim Getty un Mobil ASV patērētājiem bija labi zināmi zīmoli.

Tam, kas iegādāsies Krievijas naftas rūpniecības uzņēmuma Lukoil aktīvus Latvijā vai Lietuvā, šis būs labs pirkums, jo Lukoil Latvijā un Lietuvā ir daudz labu lietu, sacīja bijusī Statoil uzņēmumu vadītāja Baiba Rubesa.

Viņa norādīja, ka ir jāsaprot, ka degvielas mazumtirdzniecībā valda ļoti sīva konkurence, un lai tajā darbotos veiksmīgi, ir nepārtraukti jāmainās piedāvājumam un arī tīkla izmēram jābūt zināmai kritiskai masai, kas Lukoil ir bijis.

«Ļoti daudzas naftas kompānijas, tajā skaitā Statoil, ir pārskatījušas savu īpašumu jeb dažādo biznesa jomu portfeli, un ļoti daudzas ir izšķīrušās atvadīties tieši no mazumtirdzniecības,» sacīja Rubesa. «Pieņemu, ka arī Lukoil gadījums ir konsolidācijas mēģinājums.»

Rubesa arī bilda, ka personīgi viņai ir žēl par notiekošo, jo Lukoil bijis «brīnišķīgs konkurents, un es pieņemu, kas tas ir labs pirkums tiem, kas to nopirks, jo viņiem ir labas lietas Latvijā un Lietuvā».

Krievijas naftas kompānijas Lukoil degvielas uzpildes tīklu Lietuvā, kuru uzņēmums izlēmis pārdot, varētu iegādāties vietējā tirgus spēlētāji, prognozē Lietuvas bankas Swedbank galvenais ekonomists Nerijs Mačulis.

«Runājot par tīkla pircēju, iespēju klāsts ir ļoti plašs, tostarp tīkli, kas darbojas Lietuvā, un kāds jauns zīmols, liels ārējais investors, kas gan ir mazāk iespējams. Visticamāk, ka kāds no esošajiem tirgus spēlētājiem mēģinās palielināt savu tirgus daļu,» Mačulis sacīja aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja par vairākām personām, kas saistītas ar Lukoil Baltija vadības pārstāvjiem un kurām pieder citas degvielas uzpildes stacijas Lietuvā. Jo īpaši viņš pieminēja Lukoil Baltija prezidenta Ivana Paļeičika dēlu Andreju Paļeičiku, kurš vadīja kompāniju Spectator NT, kurai piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum. Ivanam Paļeičikam un viņa sievai Birutei piederēja degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga.

Ir pazīmes, kas neļauj uzskatīt Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) pārdošanu AMIC Energy Management par tīru tirgus darījumu, jo pircēja atrašana notikusi acīmredzami īsā termiņā, turklāt ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus, aģentūrai LETA norāda finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia eksperts Ivars Pinkulis.

Ja pārdevējs būtu vēlējies radīt maksimālu konkurenci starp potenciālajiem pircējiem, būtu nepieciešams sniegt šiem pircējiem pietiekamu laiku, lai iepazītos ar aktīviem, menedžmenta komandu un tirgus perspektīvām, uzsver eksperts.

Publiskā informācija par Baltijas un Polijas DUS tīklu pārdošanas darījumu esot ierobežota, bet, balstoties uz pieejamo informāciju, «neliekas nekas neparasts, ka vadības komanda kopā ar jaunu finanšu investoru izpērk no iepriekšējiem īpašniekiem, lai realizētu jaunas attīstības iespējas».

Tāpat eksperts uzsver, ka par pašu pircēju informācija ir ne mazāk skopa - kompānija ir dibināta tikai 2013.gadā, un vienīgās publiski zināmās veiktās investīcijas ir tikai ar Lukoil saistīto kompāniju pārņemšana Ukrainā, Polijā un Baltijas valstīs, un, analizējot pircēja īpašnieku sastāvu, ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus šādiem apjomīgiem darījumiem.

Krievijas naftas rūpniecības uzņēmums Lukoil pārdos savus aktīvus Latvijā un Lietuvā, jo šajās valstīs stiprāki kļuvuši Krievijai naidīgie noskaņojumi, ceturtdien paziņoja uzņēmuma prezidents Vagits Alekperovs.

Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā - tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm. Biznesam radās traucēkļi, mēs sākām zaudēt naudu, mēs sajutām negatīvu attieksmi pret sevi, intervijā telekanālam Rossija 24 sacīja Alekperovs.

Vēl 2015.gada vasarā Lukoil pārdeva savu meitas uzņēmumu Igaunijā Lukoil Eesti AS. Tam piederēja 37 benzīntanki, un tas kontrolēja 6% mazumtirdzniecības degvielas tirgus.

Latvijā Lukoil meitas uzņēmumam LUKoil Baltija R 2015.gada sākumā piederēja 59 benzīntanki, un tas kontrolēja 7% tirgus, bet Lietuvā - 115 benzīntanki, ar kuriem uzņēmums 2014.gada sākumā kontrolēja aptuveni 18% vietējā tirgus.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Lukoil Baltija degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkls Latvijā un Lietuvā varētu tikt pārdots šomēnes, paziņojis Lukoil Baltija prezidents Ivans Paļeičiks.

«Es nevadu šo procesu, tādēļ nevaru pašlaik izplatīt nekādus jaunumus. Zinu, ka process notiek. Kad kaut kas tiks izdarīts, būs īpašnieku paziņojums,» viņš teica aģentūrai BNS. «Visticamāk, paziņojumam ir jābūt šajā mēnesī,» piebilda Paļeičiks.

Uzņēmējs noraidīja informāciju, ka pircējs ir viņš vai viņa ģimenes kontrolētie uzņēmumi. Paļeičikam un viņa sievai Birutei pieder degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga. Paļeičika dēls Andrejs vada kompāniju Spectator NT, kurai pieder degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum.

75 gadu vecumā miris degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, pirmdien ziņo Latvijas Radio.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Krievijas naftas kompānija Lukoil vienojusies ar savu ASV konkurentu ConocoPhilips par savu akciju atpirkšanu. Lukoil atpirks 7,8% savu akciju un saglabās tiesības iegādāties vēl 11,6% savu akciju, ziņo Wall Street Journal.

Lukoil par katru savu akciju maksās 53,35 ASV dolārus, tādējādi kopējā darījuma summa, atpērkot 7,6% savu akciju, lēšama ap 3,44 miljardiem ASV dolāru. Darījums tiks pabeigts šā gada 16. augustā.

Lukoil līdz šā gada 26. septembrim arī saglabā tiesības atpirkt vēl 11,6% savu akciju.

ConocoPhilips iepriekš norādīja, ka kompānija grasās pārdot visas tās īpašumā esošās Lukoil akcijas. ASV kompānijas kontrolē patlaban ir 20% Lukoil akciju.

Pēc ziņām par Lukoil un ConocoPhilips darījumu Lukoil akcijas cena palielinājās par 1,4%.

Krievijas naftas kompānija Lukoil izmantojusi tai piešķirtās tiesības un atpirkusi 5% savu akciju no ASV konkurenta Conoco Phillips, par tām samaksājot 2,38 miljardus ASV dolāru, ziņo Wall Strett Journal.

Lukoil tiesības atpirkt savas akcijas no Conoco Phillips par cenu 56 dolāri par akciju bija noteiktas līdz šā gada 26. septembrim. Tirgus analītiķi gan bija prognozējuši, ka Lukoil atpirks visas Conoco Phillips piederošās Lukoil akcijas.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada jūlijā Lukoil piekrita atpirkt 7,8% savu akciju no ConocoPhilips par 3,44 miljardiem ASV dolāru, līdz šā gada 26. septembrim saglabājot tiesības atpirkt vēl 11,6% savu akciju.

Tā kā Lukoil visas savas akcijas no Conoco Phillips nav atpirkusi, ASV kompānijas rīcībā joprojām paliek 6,6% Lukoil akciju.

Degvielas tirgotāja AS Viada Baltija, kura pēc īpašnieka maiņas pārvalda līdzšinējās LUKoil degvielas uzpildes stacijas, šogad plānojusi pārņemt un mainīt zīmolu visās LUKoil Baltija R degvielas uzpildes stacijās, teikts kompānijas pērnā gada vadības ziņojumā.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka plānots paplašināt darbību, pārņemot SIA AMIC Latvia, kas iepriekš darbojās kā SIA LUKoil Baltija R, degvielas uzpildes stacijas. Plānots veikt zīmola maiņu un ieviest jaunas kafijas zonas ar jauniem kafijas veidiem, kā arī paplašināt ēdināšanas sortimentu. Plānots palielināt naftas produktu pārdošanu mazumtirdzniecībā, saglabāt pašreizējos klientus un piesaistīt jaunus. Tāpat kompānija gatavojas izstrādāt marketinga plānu, ar kura palīdzību tiks veikta spēcīgāka komunikācija par piedāvājumiem un pakalpojumiem degvielas uzpildes stacijās. Tiekot arī atjaunota klientu nodaļa ar jaunām norēķinu kartēm, kuras varēs izmantot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

Konkurenti interesējas par Lukoil iegādi; kompānijas vērtību lēš virs 50 milj. eiro, pārdošanas termiņi neskaidri, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Citi Latvijas degvielas tirgotāji izskata iespēju iegādāties trešo lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu, liecina kompāniju teiktais Dienas Biznesam. Par plāniem pamest Baltijas tirgu pērnā gada nogalē paziņoja Krievijas naftas kompānijas Lukoil prezidents Vagits Alekperovs intervijā telekanālam Rossija 24. Viņš norādīja, ka kompānijas aktīvi Igaunijā ir pārdoti (pērn vasarā tos nopirkā igauņu kompānija Olerex), bet pēc direktoru padomes lēmuma Lietuvas un Latvijas aktīvi ir izlikti pārdošanā, savukārt Lukoil paplašinās darbību naftas ieguves jomā. Tas gan ir vienīgais līdz šim zināmais publiskais paziņojums, norāda DB aptaujātie nozares eksperti. V. Alekperova minēto iemeslu aiziešanai – pret Krieviju vērsto noskaņojumu – viņi vērtē kā vērstu uz kaimiņvalstu publiku, nevis vērā ņemamu argumentu. Par to, ka Lukoil varētu pamest Baltijas valstu tirgu, Krievijas avīzes Komersant un Vedomosti gan rakstīja jau 2003. gadā.

Polijas naftas koncerns PKN Orlen ir oficiāli apstiprinājis, ka apsver iespējas paplašināt degvielas uzpildes staciju tīklu Lietuvā un Latvijā un neizslēdz iespēju pārņemt vismaz daļu degvielas uzpildes staciju, kuras abās valstīs pārdod Krievijas naftas kompānija Lukoil, piektdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

«Mēs vienmēr sekojam līdzi situācijai degvielas mazumtirdzniecības tīklā Baltijas valstīs. Mēs neizslēdzam iegādes iespējas, ja ir kādi pievilcīgi piedāvājumi. Tomēr šis virziens ir mazāk svarīgs koncerna mazumtirdzniecības segmentam, nekā tas ir, piemēram, Vācijā, Polijā vai Čehijā,» laikrakstu informēja OKN Orlen, kam pieder Baltijas valstīs vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums Orlen Lietuva, preses dienestā.

«Runājot par tīkla paplašināšanu, Lietuvas tirgū vairāk koncentrējamies uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Kopš 2008.gada esam samazinājuši izmaksas, un kvalitātes uzlabojumi sniedz rezultātus. Tīkla rentabilitāte šajā valstī palielinās,» teikts paziņojumā.

Konkurences padome (KP) noslēgusi tirgus uzraudzību degvielas franšīzes līgumu tirgū. Uzraudzības mērķis bija iegūt informāciju par lielāko degvielas tirgotāju franšīzes līgumiem, izvērtēt franšīzes devēju un ņēmēju sadarbību un tās ietekmi uz konkurenci degvielas tirgū.

Lai arī pēdējos gados degvielas tirgū notikušas vairākas apvienošanās un ir vērojama mazāko tirgus dalībnieku konsolidācija, kopumā tirgus struktūra degvielas mazumtirdzniecības tirgū nav krasi mainījusies, novēroja KP. Aizvadītajā gadā Latvijas degvielas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgū bija trīs lielākie tirgus dalībnieki – Statoil, Neste un Lukoil. Tikmēr kā franšīzes devēji Latvijā darbojas tikai Statoil, Lukoil un Virši-A. Savukārt Neste nav izvēlējusies paplašināt tirdzniecības tīklu, izmantojot franšīzes sadarbības modeli.

Statoil un Virši-A franšīzes ņēmēju konkrētie līgumi atbilst uzņēmējdarbības franšīzes modelim. Savukārt, atbilstoši Lukoil līguma nosacījumiem, tas atbilst preču izplatīšanas franšīzei. Statoil franšīzi izmanto ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanai, tā, piemēram, Statoil franšīzes devējs un ņēmējs nekonkurē vienā teritorijā, kamēr Lukoil franšīzes devējs un ņēmējs darbību veic arī vienas teritorijas robežās.

«Šobrīd saistībā ar jautājumu, kurš stāsies aizsaulē aizgājušā SIA Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieka Haima Kogana amatā, nav nekādu komentāru un nevaram pateikt, kad šādi komentāri varētu būt.»

To portālam db.lv sacīja kompānijas centrālajā ofisā.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Latvijā lielākais degvielas tirgotājs Latvija Statoil ceturtdien palielināja 95.benzīna un dīzeļdegvielas cenas Rīgā. Statoil pārstāve Margrieta Akmens skaidro, ka pašreizējās degvielas cenu izmaiņas skaidrojamas ar iepirkuma cenu izmaiņām.

Viņa skaidro, ka Statoil degvielas mazumtirdzniecības cena veidojas atkarībā no termināļos un degvielas uzpildes stacijās (DUS) uzkrātās degvielas cenas un jaunā pieveduma cenām. Attiecīgi, palielinoties vai samazinoties iepirkuma cenām un par šīm cenām iepirktajai degvielai nonākot tirdzniecībā, notiek cenu pārrēķins, kas šajā gadījumā rezultējies mazumtirdzniecības cenu pieaugumā.

Tikmēr citas uzpildes stacijas uz šīm pāŗmaiņām nav reaģējušas LUKoil Baltija R valdes priekšsēdētājs Haims Kogans norāda, ka uz pavisam nelielām piegādātāju cenu izmaiņām uzņēmums nereaģē, bet jebkurā gadījumā degvielas mazumtirdzniecības cenas veidošana notiek, balstoties no iepirkuma cenu izmaiņām.

Aizvadītajās brīvdienās par karsto tematu krievvalodīgajā blogeru saitā Рунет kļuva ar naftas kompānijas Lukoil viceprezidentu Anatoliju Barkovu saistīta autoavārija.

A. Barkova vadītā automašīna sadūrās ar Citroen, avārijas rezultātā Citroen vadītājs un pasažiere gāja bojā. Blogos izskan aicinājumi boikotēt Lukoil degvielas uzpildes stacijas. Bojā gājušo braucēju radinieki vērsušies ar atklātu vēstuli pie sabiedrības. Viņi aicina apturēt autoceļu slepkavas ar speciālām numura zīmēm un speciāliem signāliem. Pēc vēstules autoru versijas, S klases Mercedes ar reģistrācijas numuru 398 CC 77, ko vadījis Lukoil viceprezidents, Lukoil drošības dienesta vadītājs Anatolijs Barkovs, iebraucis pretējā braukšanas joslā. Lukoil preses dienests savukārt izplatījis paziņojumu, kurā nepiekrīt šādam notikumu izklāstam. Ja vieni blogeri aicina boikotēt Lukoil, tad citi Krievijas blogeri iestājas par viceprezidentu, norādot, ka «ir daudz stulbu bābu pie stūres».

Krievijas naftas kompānija Lukoil savas nesen no ASV konkurenta ConocoPhillips atpirktās akcijas gatavojas tirgot kādā no Āzijas biržām, iespējams, Honkongas, ziņo Pravda.ru.

Šādu iespēju kompānija apsvērusi, redzot lielo pieprasījumu pēc Krievijas kompāniju akcijām Āzijas tirgos, kur pat parādiem noslogotā kompānija Rusal spējusi piesaistīt 2 miljardus ASV dolāru, lai gan kopš publiskā piedāvājuma uzsākšanas Honkongas biržā, Rusal akcijas cena samazinājusies ar 40%.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada jūlijā Lukoil piekrita atpirkt 7,8% savu akciju no ConocoPhilips par 3,44 miljardiem ASV dolāru, līdz šā gada 26. septembrim saglabājot tiesības atpirkt vēl 11,6% savu akciju. Vēlāk Lukoil atpirka vēl 5% savu akciju no ASV konkurenta, kura rīcībā joprojām palikusi 6,6% liela Lukoil akciju pakete.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(333).jpg

«Visvairāk ir pieaudzis dīzeļdegvielas patēriņš, aktīvāk sākuši strādāt kravas auto, dzīvība atgriezusies arī celtniecībā. Manuprāt, tas ir signāls, kas norāda uz ekonomikas attīstību – pieaug tranzīts, tiek pārvadāts vairāk preču,» Lukoil šefs atzinis intervijā portālam BNN.lv.

Attiecībā uz izmaiņām, ko degvielas nozarē varētu, rosināt jaunā valdība un Saeima, H. Kogans ir piesardzīgs, atzīmējot, ka Lukoil šogad nodokļos samaksājis jau tuvu 50 miljoniem latu. «Vistu, kas dēj zelta olas, nevajadzētu rosināt uz kardinālām pārmaiņām. Ja arī valdība plāno pārskatīt nodokļus, tad pilnīgi noteikti nevajadzētu ķerties klāt degvielas akcīzes nodoklim. Tas būtu sitiens pa visu ekonomiku, jo, pieaugot degvielas cenām, pieaugs arī kopējo patēriņa preču cenas,» brīdina H. Kogans.

Trešdien, 14.februārī, Maskavas ielā 440 atvērta jauna Viada degvielas uzpildes stacija.

Uzņēmums paziņoja, ka, atklājot jauno DUS, AS Viada Baltia sāk iespaidīgu rekonstrukciju uzpildes stacijās, ko tās nomā no SIA Amic Latvija, kas iepriekš pārņēma SIA LUKOil Baltija R aktīvus, portālam DB pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Romas Turlinskas.

Jaunajā DUS ieguldīti 230 tūkstoši eiro.

«Viada Baltija no Austrijas kompānijas Amic nomā 39 DUS. Amic no Lukoil tās pārņēma 2015.gadā. Latvijā joprojām tās strādā ar Lukoil zīmolu, tādēļ uzņēmums plāno rebrendingu. Pēc R. Turlinska teiktā, rebrendiga process faktiski sāksies šā gada jūnijā/jūlijā. »Mēs radīsim jaunu koncepciju, pēc kuras jau šobrīd strādā trīs DUS – Ādažos, Rīgā - Buļļu un Maskavas ielā. Šajā gadā plānots pārdēvēt vēl piecas DUS, mainot ne tikai zīmolu, bet arī dizainu. Tas nav LUKoil, tā ir Viada,« uzsvēra kompānijas vadītājs.

Lukoil Europe Holdings BV un austriešu kompānija AMIC Energy Management GmbH parakstījuši vienošanos par aptuveni 230 Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, Latvijā un Polijā pārdošanu austriešu kompānijai, teiklts Lukoil izplatītajā paziņojumā presei.

Darījumu plānots pabeigt 2016.gada otrajā pusē, pēc nepieciešamo regulatoru atļauju saņemšanas.

Saskaņā ar vienošanos, pārdoto degvielas uzpildes staciju Latvijā un Lietuvā vadību pārņems uzņēmumi UAB Luktarna un AS VIADA Baltija, kas saistītas ar Lukoil Baltija menedžmentu.

Lēmums par atsevišķu DUS pārdošanu Latvijā, Lietuvā un Polijā pieņemts, lai optimizētu Lukoil mazumtirdzniecības aktīvu struktūru Eiropā.

Igaunijas degvielas mazumtirgotājs Olerex pirks 37 degvielas uzpildes stacijas, kas pieder Lukoil Igaunijā, atsaucoties uz Olerex paziņojumu, vēsta bbn.ee.

Saskaņā ar vienošanos starp Lukoil European Holdings BV (pārstāv Lukoil) un Aqua Marina AS (pārstāv Olerex) Olerex iegūs 100 procentus Lukoil Eesti.

Rezultātā Olerex degvielas uzpildes staciju tīklā būs 80 stacijas un tas kļūs par lielāko Igaunijā.

«Lukoil Eesti pārņemšana ir stratēģisks solis, kas padarīs Olerex par Igaunijā lielāko DUS ķēdi,» uzsver Olerex.

Krievijas otra lielākā naftas kompānija Lukoil ceturtdien paziņoja, ka panākusi sākotnēju vienošanos par degvielas uzpildes staciju tīkla pārdošanu Ukrainā.

Lukoil norāda, ka aptuveni 240 degvielas uzpildes stacijas un seši degvielas cisternu parki tiks pārdoti Austrijas uzņēmumam AMIC Energy Management GmbH, taču darījuma summa atklāta netiek.

«Ukrainas degvielas uzpildes staciju un degvielas cisternu parku pārdošana AMIC palīdzēs Lukoil optimizēt aktīvu struktūru un izplatīšanas tīklu pārvaldes sistēmu Austrumeiropā,» vēsta kompānijas viceprezidents Vadims Vorobjovs.

Lukoil gan neprecizē, vai šis darījums ir saistīts ar Ukrainas krīzi un nesenajiem sarežģījumiem uzņēmuma darbībā šajā valstī.

Šīs nedēļas sākumā Ukrainas nacionālistu grupas Labējais sektors biedri bloķēja vairākas Lukoil degvielas uzpildes stacijas Ukrainas rietumos cerībā panākt degvielas piegādes Ukrainas armijai.

Par degvielas tirgotāja SIA Lukoil Baltija R valdes priekšsēdētāju kļuvis lietuvietis Ignas Jurkonis, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Uzņēmuma vēsturiskie dati liecina, ka Lukoil valdes priekšsēdētājs no 2007. gada bijis lietuvietis Audrius Stropus.

Lukoil padomē darbojas padomes priekšsēdētājs Ivanas Paleičikas un Padomes loceklis Aleksandrs Rešetņaks, liecina Lursoft informācija.

Jau vēstīts, ka šī gada maijā 75 gadu vecumā mira Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, kurš uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005. novembra.

Db.lv jau ziņoja, ka aizvadītajā gadā Lukoil Baltija R nopelnījis 1,1 miljonu latu, kas bijis 2,6 reizes vairāk nekā 2009. gadā. Uzņēmuma apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5% sasniedzot 184 miljonus latu.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un Partneri finansiālās grūtības, 2012.gada 26.jūlijā tiesā ir iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, liecina radaru uzstādītāja šorīt medijiem izplatītais paziņojums. Šis fakts neaptur Valsts policijas (VP) īstenoto līguma laušanas procedūru, informē VP.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 3.panta pirmajai daļai «tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks», tāpēc Vitronic Baltica un Partneri izmantoja likumā noteiktās tiesības savu un kreditoru interešu aizsardzībai, teikts paziņojumā.

2012.gada 27.jūlijā tiesā ir ierosināta Vitronic Baltica un Partneri tiesiskās aizsardzības procesa lieta un saskaņā ar tiesas lēmumu Vitronic Baltica un Partneri divu mēnešu laikā ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.