Jaunākais izdevums

SV Tieslietu ministrija trešdien pieprasījusi tiesai likt tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

Tiesā iesniegtajos dokumentos ministrija pieprasa veikt izmaiņas "Google" uzņēmējdarbības modelī, tostarp aizliedzot darījumus, kas ļauj "Google" būt noklusējuma meklētājprogrammai viedtālruņos.

Tāpat ministrija norāda, ka "Google" varētu nākties pārdot viedtelefonu operētājsistēmu "Android", ja uzņēmuma piedāvātie pasākumi nenovērsīs iespēju tam izmantot savu kontroli pār mobilo operētājsistēmu savā labā.

Sagaidāms, ka "Google" decembrī iesniegs savus ierosinājumus, un abas puses argumentus šajā lietā ASV apgabaltiesā izteiks aprīlī.

Taču neatkarīgi no apgabaltiesas tiesneša Amita Mehtas prāvas beigās pieņemtā lēmuma, sagaidāms, ka "Google" to apstrīdēs. Tiesāšanās varētu ilgt vairākus gadus, un gala spriedums šajā lietā, visticamāk, būs jāpieņem ASV Augstākajai tiesai.

Šīs lietas izskatīšanu varētu ietekmēt arī Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā, jo viņa administrācija, visticamāk, nomainīs pašreizējo komandu, kas ir atbildīga par Tieslietu ministrijas konkurences uzraudzības nodaļu.

Jaunā komanda varētu izlemt turpināt tiesāšanos, censties panākt izlīgumu ar "Google" vai pat šo lietu izbeigt.

Trampa nostāja attiecībā uz "Google" un lielo tehnoloģiju uzņēmumu dominances apkarošanu laikā gaitā ir bijusi mainīga. Viņš ir apsūdzējis meklētājprogrammu aizspriedumos attiecībā pret konservatīvu saturu, taču ir arī norādījis, ka uzņēmuma piespiedu sadalīšana būtu pārāk liela prasība no ASV valdības puses.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija 2000.gadā iesūdzēja tiesā "Google", norādot, ka kompānija, izmantojot dominējošo stāvokli interneta meklētāju un reklāmas jomā, kaitē konkurencei un patērētājiem.

Tiesa šogad augustā lēma, ka "Google" rīkojās nelikumīgi, lai saglabātu monopolu interneta meklētāju un reklāmas jomā. Tiesnesis norādīja, ka "Google" maksāja miljardiem dolāru viedtālruņu ražotājiem, lai tie instalētu "Google" kā meklēšanas pamatprogrammu telefonos.

Tiesas spriedums ir nozīmīga uzvara ASV federālajiem regulatoriem, kuri vērsušies arī pret citiem lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, apsūdzot tos nelikumīgu monopolstāvokļu radīšanā un uzturēšanā. Federālie regulatori ir iesūdzējuši tiesā arī "Meta", kas pārvalda "Facebook" un "Whatsapp", kā arī "Amazon" un "Apple".

Reklāmraksti

Digitālā mārketinga tendences 2025. gadam

Sadarbības materiāls,27.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule nepārtraukti attīstās, reaģējot uz globālajām tendencēm un pamatīgām pasaules izmaiņām. Lai saglabātu savas pozīcijas, uzņēmumiem ir jāpārzina esošās tendences un nozares prognozes - attiecīgi pielāgojot tām savas mārketinga stratēģijas biznesa rezultātu sasniegšanai.

“Raugoties uz 2025. gadu, redzams, ka digitālā mārketinga ainava turpinās strauji attīstīties, radot uzņēmumiem gan izaicinājumus, gan milzīgas iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem būs jāpielāgo savas stratēģijas, budžets un resursu sadale. Panākumi vairs nebūs atkarīgi tikai no sekošanas līdzi tehnoloģiskajiem sasniegumiem - šie jauninājumi būs jāizmanto radošā veidā, lai izveidotu dziļāku saikni ar patērētājiem un nodrošinātu personalizētu, saistošu pieredzi dažādās platformās," saka Maiks Dorfmans, digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs.

"2025. gadā digitālais mārketings būs vairāk saistīts ar precizitāti, nevis apjomu - koncentrēsies uz personīgām, jēgpilnām saiknēm ar auditoriju, izmantojot novatoriskus, taču uz datiem balstītus stratēģiski pielāgotus risinājumus. Mārketinga budžetiem būs jākļūst elastīgākiem, vairāk koncentrējoties uz testēšanu, pielāgošanās spēju un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iekļaušanu, kas uzlabo iesaistīšanos un veicina lielāku ieguldījumu atdevi," skaidro Maiks Dorfmans.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV federālā zvērināto tiesa trešdien nolēma, ka tehnoloģiju uzņēmumam "Google" ir jāsamaksā apmēram 425 miljoni ASV dolāru par to, ka tas ievācis informāciju no viedtālruņu lietotņu izmantošanas pat gadījumos, ja lietotāji bija izvēlējušies privātuma iestatījumus.

"Šī lieta ir par to, ka "Google" nelikumīgi pārtvēra patērētāju privāto aktivitāti patērētāju mobilajās lietotnēs," paziņoja prasītāju advokāti kolektīvā tiesas prāvā, kas tika ierosināta 2020.gada jūlijā.

Spriedums tika pieņemts, beidzoties prāvai Sanfrancisko. Tas notika pēc tam, kad ASV federālais tiesnesis Vašingtonā otrdien noraidīja valdības prasību "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

"Šajā lēmumā ir pārprasts tas, kā mūsu produkti strādā, un mēs to pārsūdzēsim," paziņoja "Google" preses sekretārs Hosē Kastaneda. "Mūsu privātuma rīki dod cilvēkiem kontroli pār viņu datiem, un, kad viņi atslēdz personalizāciju, mēs cienām šo izvēli."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, norimstot globālai obligāciju izpārdošanai un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cenai palielinoties pēc labvēlīga tiesa sprieduma.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, investoriem turpinot bažīties par augošu valdības parādu. Japānas obligāciju ienesīgums sasniedza jaunu augstāko līmeni.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 1,0% pēc tam, kad ASV federālais tiesnesis otrdien noraidīja valdības prasību tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

"Alphabet" akcijas cena pieauga par aptuveni 9%, bet "Apple" akcijas cena kāpa par apmēram 4%.

"Investori kopumā uzskatīja šo [tiesas] iznākumu kā lielos tehnoloģiju uzņēmumus atbalstošu, kas parāda, ka, lai gan regulācija turpinās, galveno spēlētāju biznesa modeļi lielākoties paliek neskarti," sacīja finanšu pakalpojumu sniedzēja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķsi Deivids Morisons.