Mūsdienās uzņēmumam nebūt klāt tur, kur ir tā klienti, proti, sociālajos medijos, var nozīmēt reālus zaudējumus. Bet arī interneta vidē konkurence par cilvēku uzmanību saasinās un, lai gūtu panākumus, klientu «copēšanai» jāmeklē jauni triki.
Visā pasaulē 24% sociālo mediju lietotāju atzinuši, ka savās iemīļotajās sociālajās vietnēs iegriežas retāk nekā sākumā, kad tur tikko piereģistrējušies, liecina kompānijas Gartner veiktais pētījums. Valstīs, kurās sociālie mediji ir visattīstītākie – ASV, Japānā un Lielbritānijā – sociālo mediju tirgus jau varētu būt sasniedzis piesātinājumu. Apmēram 40% tur aptaujāto atzīst, ka savas iemīļotās sociālo mediju vietnes apmeklē retāk nekā sākumā, bet 20% tās vairs neizmanto vispār. Pētot sīkāk, Gartner speciālisti secinājuši, ka sociālie mediji sākuši garlaikot 31% gados jauno, aktīvo, zīmoliem draudzīgo lietotāju. Tajā pašā laikā 37% lietotāju, īpaši gados jaunie, kuri aizrāvušies ar datoriem, izmanto sociālos medijus pat regulārāk nekā iepriekš. Uz jautājumu, kas attur cilvēkus no sociālo mediju izmantošanas, pētījuma veicēji nav saņēmuši vienotu atbildi. Viens no biežāk pieminētajiem iemesliem – to minējuši 33% aptaujāto – ir raizes par privātumu.
Latvijas mārketinga, reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālisti nepiekrīt, ka cilvēkiem sociālie mediji būtu apnikuši – to lietotāju skaits un aktivitāte turpina pieaugt. Viņi gan atzīst, ka lietotāji, kas sociālajos tīklos darbojas ilgāk, ir izvērtējuši to lomu savā dzīvē un to, cik laika vēlas tiem veltīt. Eksperti norāda – sociālajiem tīkliem, kā arī uzņēmumiem, kas tos vēlas izmantot mārketingam, jāstrādā pie arvien jaunām iespējām, kas cilvēkus turpinātu ieinteresēt un iesaistīt.
Eksperti uzsver, ka aktivitātes sociālajos medijos nevar pilnībā aizstāt reklāmas kampaņas, jo šādā vidē lietotāji ir daudz izvēlīgāki pret saturu un to lasīs, apskatīs un galu galā ieteiks, retvītos vai kā citādi parādīs saviem sekotājiem vai draugiem tikai tad, ja saturs būs pietiekami informatīvs vai interesants. Tādēļ ilgu laiku uzņēmumi izvēlējās vieglāko ceļu, piemēram, «retvīto šo ziņu un laimē telefonu», «spied «man patīk» un saņem dāvanu karti» utt. Tomēr laika gaitā atklājies, ka daudz noturīgāka saite ar klientiem vai potenciālajiem klientiem sociālajos medijos izveidojas tad, ja starp tiem un korporatīvo profilu veidojas diskusija un saruna.
Turklāt būtiski atbildēt ne tikai tad, ja kāds saka ko labu – vēl svarīgāk ir iesaistīties tad, ja kāds interneta vidē pauž ko sliktu par uzņēmumu. Ja problēmu iespējams risināt, tad tas ir jāizdara pēc iespējas ātrāk un pastāv liela iespējamība, ka neapmierinātais klients sociālajos medijos dalīsies pozitīvās atsauksmēs par ātro uzņēmuma reakciju. Vidē, kur iespējama zibenīga reakcija, strausa taktika var izrādīties uzņēmuma reputācijai visai postoša.
«Lielākā kļūda ir nebūt sociālajos medijos,» atzīst Twitter vidē pazīstamais blogeris un IT entuziasts Kristaps Skutelis. «Liela kļūda ir ignorēt cilvēkus, it īpaši tad, ja viņi runā ko sliktu par uzņēmumu: tad ir jādarbojas vēl aktīvāk, jāmēģina risināt lietas. Jābūt dzīvīgiem un īstiem, nevajag bombardēt ar saukļiem: cilvēkiem tas šausmīgi nepatīk. Ir ļoti viegli uzkačāt sekotāju skaitu ar konkursiem, vasarā bija pilnīgs trakums: «Retvīto un dabūsi to, retvīto un dabūsi šito». Tur varēja laimēt visu, sākot no saldējuma kastēm līdz telefoniem. Tev būs skaits, bet nebūs klientu iesaistes un atdeves. Sekotāji, kas atbild un runā ar uzņēmumu, ir zelta vērti. Ideāla situācija ir tad, ja cilvēkam bija problēma, uzņēmums atrisināja problēmu, cilvēks ir priecīgs un, visticamāk, pateiks to arī pārējiem. Īpaši jauki, ja izdodas pozitīva sadarbība ar tā sauktajiem viedokļu līderiem.»
Visu rakstu lasi jaunākajā biznesa žurnālā LD!
