Kamēr Baltijas valstu iedzīvotāji piedzīvo šoku, krīzes rezultātā straujos tempos samazinoties to ienākumiem un tādējādi vairs nespējot tikt galā ar «labajos gados» nodibinātajām saistībām, valstis savus mērķus cenšas realizēt, situāciju pasliktinot vēl vairāk.
Dags Kirseboms, kurš sarakstījis grāmatu Hard Landing: a Fairy Tale of the Rise and Fall of the Estonian economy (Smagā piezemēšanās: pasaka par Igaunijas ekonomikas izaugsmi un krišanu), ir neizpratnē par Igaunijas ministriju rāmo izturēšanos. Varas iestādes šķiet domā, ka ir pietiekami, ka viņiem ir izdevies pasargāt savas eiro piesaistes, neizmantojot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, un ka Latvija ir sabrukusi vēl ātrāk.
Igaunijai eiro ir vairāk nekā valūtu ambīcija. Tāpat kā iestāšanās NATO, tā ir daļa no valsts stratēģijas iekļauties Eiropas drošības sistēmā, cik drīz vien iespējams, lai turētu Krieviju pēc iespējas tālāk aiz apvāršņa, domā D. Kirseboms.
Patlaban vairāk ir jādomā par to, vai attiecībā pret eiro fiksētā Igaunijas krona ir izdevīga laikā, kad valūtas Krievijā, Zviedrijā, Polijā un Ukrainā ir kritušas. Igaunijas oficiālā nostāja ir, ka eksports nav jūtīgs attiecībā pret valūtas kursiem. Valstī ir «iekšējā devalvācija» un šāds krīzes risinājums ir ārkārtīgi lēns un ļoti postošs demokrātiskai solidaritātei, raksta Telegraph.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prognozes liecina, ka Igaunijas ekonomika šogad samazināsies par 14.5%, kas ir divas reizes sliktāks rādītājs nekā Īslandei. Rūpnieciskā ražošana valstī ir samazinājusies par 28%. Bezdarbnieki saņem pusi no saviem iepriekšējiem ienākumiem dažus pirmos mēnešus, pēc tam vēl mazāku summu. Līdzīga situācija ir arī Latvijā.
Nekustamā īpašuma cenas Igaunijas galvaspilsētā Tallina ir samazinājušās par 59% no maksimuma, kas bija Baltijas valstu uzplaukuma laikā. Pēc Ober-Haus datiem cena par kvadrātmetru kopš 2007. gada aprīļa ir samazinājusies no 1 611 eiro līdz 699 eiro Swedbank tajā pat laikā apgalvo, ka 30% bankas izsniegto hipotēku Igaunijā ir ar negatīvu kapitālu.
Tallinas Universitātes profesors Ulo Ennuste norāda, ka Igaunijas iedzīvotāju privāto aktīvu vērtība ir samazinājies zem nulles. «Es nezinu nevienu citu valsti pasaulē, kur kaut kas tāds ir noticis, ja nu vienīgi Latvijā varētu būt vēl sliktāka situācija. Igaunijas ārējais parāds ir 116% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir otrs lielākais Austrumeiropā,» tā U. Ennuste.
Lielākā daļa valdību varētu mēģināt mīkstināt šādu triecienu. Igaunija turpretim mēģina ieviest vēl vienu taupības paketi, lai saglabātu budžeta deficītu zem eiro ieviešanas kritērijos noteiktajiem 3% no IKP, lai piepildītu prognozes 2011. gadā pievienoties eirozonai.
«Tā ir absolūti traka politika. Mēs esam apburtajā lokā, kur vēl tūkstošiem cilvēku zaudēs darbu un nemaksās nodokļus, kas noved pie tālākiem budžeta samazinājumiem, taču vienlaicīgi mums ir nepieciešamas arī nodokļu atvieglojumu paketes,» tā U. Ennuste.
Baltic Watch pārstāvis Edvards Hjū (Edward Hugh) iesaka visām četrām valstīm, kas savu valūtu piesaistījušas eiro - Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Bulgārijai - apspriest kopīgu devalvāciju attiecībā pret eiro, nevis ciest deflācijas izraisītu politisko agoniju.
Taču, piemēram, Igaunijas vadītāji neuzklausīs nevienu no ieteikumiem. Viņi var aizstāvēt savas piesaistes, kamēr vien Centrālajā bankā ir rezerves. «Viņiem [Igaunijai] pietiek spēka turēt fronti, bet, vai tas padara to par gudru politiku?» raksta Telegraph.































