Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada deviņos mēnešos bija 110 miljoni eiro (iepretim 180 miljoniem eiro pērn). Peļņas samazinājumu veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm. Kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir samazinājušies par 61 miljonu eiro. Tīrie komisiju ienākumi saglabājušies nemainīgi.

Kopējie bankas izdevumi šī gada deviņos mēnešos ir 122 miljoni eiro (115 miljoni eiro pērn). Šogad kredītuzkrājumi ir bez izmaiņām (pērn pirmajos deviņos mēnešos tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 6 miljonu eiro apmērā).

Bankas kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, ir pieaudzis par 550 miljoniem eiro. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 250 miljoniem eiro, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 300 miljoniem eiro.

Swedbank un Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir noslēguši InvestEU Ilgtspējas garantiju līgumu, atbalstot Baltijas valstu uzņēmumu un dzīvokļu īpašnieku biedrību pāreju uz zaļiem un ilgtspējīgiem risinājumiem.

Šis līgums vietējiem uzņēmumiem un dzīvokļu īpašnieku biedrībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nodrošinās piekļuvi finansējumam līdz pat 300 miljonu eiro apmērā.

Ilgtspējas garantija ir viena no sešām InvestEU garantiju programmām, kas paredzēta Eiropas Savienības (ES) mazo un vidējo uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam pārejā uz zaļiem un ilgtspējīgiem risinājumiem. Paredzams, ka šis ilgtspējas finansējums palīdzēs sasniegt ES mērķi pakāpeniski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un līdz 2050. gadam, pārejot uz oglekļneitrālu ekonomiku.

Swedbank Valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs uzsver: “Uzskatām, ka šī pāreja ir lieliska iespēja gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. EIF programmās piešķirot finansējumu jau vairāk nekā 720 miljonu eiro apmērā, turpinām būt līdzās saviem klientiem, palīdzot tiem spert nākamo soli. Finansējums būs pieejams investīciju aizdevumu veidā, kas pielāgoti mūsu klientu vajadzībām - ar InvestEU Ilgtspējas garantiju mēs varēsim piešķirt finansējumu plašākam klientu lokam, padarot ilgtspējas investīcijas pieejamākas”.

Pērn izsniegti vairāk nekā 3 000 kredīti, kopējai aizdevuma summai pārsniedzot 22 miljonus eiro. Savukārt vidējā studiju kredīta summa gada laikā pieaugusi par 12 % un sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 8 303 eiro, liecina Swedbank apkopotie dati.

Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, Swedbank apkopojusi datus par studentu aizņēmumiem, kas atspoguļo pieaugošu interesi par studiju un studējošā kredītiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem*.

Swedbank ir vienīgā kredītiestāde, kas kopš 2020. gada izsniedz aizdevumus studentiem ar Altum garantiju.

“Kopumā 2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studēja 74,8 tūkstoši studentu, kas ir par gandrīz tūkstoti vairāk nekā gadu pirms tam.* Arī Swedbank dati liecina, ka jauniešiem ir svarīgi ieguldīt savā nākotnē – šī gada jūlijā un augustā esam saņēmuši jau aptuveni 2000 kredīta pieteikumu, un to skaits turpina pieaugt. Augstākā izglītība ir ilgtermiņa ieguvums arī sabiedrībai un valsts attīstībai, jo izglītoti speciālisti veido spēcīgāku ekonomiku un drošāku nākotni. Tāpēc būtiski, lai studēt gribētāji saņemtu divpusēju atbalstu – gan no valsts un finanšu institūcijām, gan no mums kā finanšu partnera, kas nodrošina ērtu un caurspīdīgu kredītu saņemšanas procesu,” norāda Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Viļņā norisinājās “Baltic Brand Forum 2025”, un pasākuma noslēgumā tika paziņoti Baltijas iedzīvotāju mīlētākie zīmoli astoņās kategorijās.

Arī šogad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmoli sacentās par atzinību, ko noteica plašākajā zīmolu un dzīvesstila pētījumā reģionā “Brand Capital”.

Latvijā 2025. gada uzvarētāji ir:

Straujāk augošais zīmols – “Ķekava”

Zaļākais zīmols – “Latvijas Valsts meži”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”'

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Mīlētākais mediju zīmols – Latvijas televīzija

Izdevīgākais zīmols – “Depo”

Rezonējošākais zīmols – “Swedbank”

Savukārt Baltijas kopvērtējumā par uzvarētājiem kļuva:

Straujāk augošais zīmols – “Ikea”

Zaļākais zīmols – “Ikea”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada 1. pusgadā bija 73 miljoni eiro (iepretim 119 miljoniem pērn), informē banka.

Peļņas samazinājumu pamatā veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm, kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa (izmaksas 36 miljonu eiro apmērā 2025. gada 1. pusgadā).

Kopējie bankas izdevumi šī gada 1. pusgadā ir sasnieguši 80 miljonus eiro (81 miljons pērn). Šogad tika izveidoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā (pērn 1. pusgadā tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā).

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, ir samazinājušies par 41 miljonu eiro, savukārt tīrie komisiju ienākumi palielinājušies par 1 miljonu eiro.

Baltijā lielākais olu un olu produktu ražotājs Balticovo 27. jūnijā, parakstīja līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku (Nordic Investment Bank – NIB) par 30 miljonu eiro aizdevumu, kas tiks ieguldīts Balticovo biznesa transformācijā un ilgtspējīgā attīstībā.

Balticovo ir pirmais privātā un vietējā kapitāla uzņēmums Latvijā, kuram NIB piešķīrusi finansējumu, tā apliecinot uzticību uzņēmuma spējai īstenot ilgtspējīgus risinājumus pārtikas ražošanas nozarē.

“Mūsu ilgtermiņa finansējums ir ļoti nozīmīgs strauji augošiem uzņēmumam, lai diversificētu finansējuma avotus un palīdzētu īstenot pastāvīgu izaugsmi,” saka Kaspars Pīlādzis, NIB vecākais baņķieris un atbildīgais par sadarbību ar Latvijas partneriem, “ieguldījumi ne tikai uzlabos Balticovo konkurētspēju tirgū, bet arī paātrinās uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ilgtspējīgāku darbību.”

NIB finansējums ir daļa no plašāka, aptuveni 150 miljonu eiro investīciju projekta, kas paredz būtiskas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas struktūrā un tehnoloģiskajā kapacitātē. Balticovo projekts ietver pāreju uz ārpus sprostiem dētu olu ražošanu. NIB atbalsts ļaus finansēt divpadsmit ārpus sprostu dējējvistu novietņu būvniecību, no kurām katrā mitināsies ap 165 000 putnu. Jaunajās vistu novietnēs tiks ieviestas modernizētas apgaismojuma sistēmas, nepārtraukta piekļuve barībai un filtrētam ūdenim, kas būtiski veicinās dzīvnieku labturību. Papildus tam kūtis būs aprīkotas ar energoefektīvu klimata kontroles sistēmu, kas būtiski uzlabos vistu labbūtību un vienlaikus mazinās amonjaka, putekļu un oglekļa dioksīda emisijas.

Norēķiniem internetā Swedbank un Mastercard ievieš jaunu veidu norēķiniem internetā – Click to Pay.

Lielākie ieguvumi, izmantojot Click to Pay: katru reizi iepērkoties vairs nav jāievada kartes dati, kā arī nav jāatceras paroles, jo sistēma klienta atpazīšanu veic automātiski. Click to Pay ir pieejams daudzos internetveikalos visā pasaulē un ievērojami vienkāršo iepirkšanās procesu un vidi gan pircējiem, gan tirgotājiem.

“Viens no lielākajiem finanšu sektora izaicinājumiem ir nepārtraukti vērot cilvēku vajadzības un paradumus un piedāvāt tiem atbilstošus risinājumus. Iepirkšanās internetā šodien kļuvusi par ikdienas pieredzi gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam. Tāpēc Click to Pay noderēs ikvienam, kas vēlas par maksājumiem internetā samaksāt vēl ērtāk un ātrāk, tai pat laikā nezaudējot drošas iepirkšanās pieredzi. Savukārt tirgotājiem tas ir vienkāršs veids, kā uzlabot iepirkšanās vidi savā interneta veikalā un tādējādi – veicināt pārdošanas rezultātus un klientu apmierinātību,” uzsver Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Swedbank Latvija un Swedbank Lietuva kopīgi ir piešķīrušas 77,5 miljonu eiro finansējumu “Ignitis grupė” saules parku attīstībai Latvijā. Grupas meitas uzņēmumam "Ignitis renewables" piešķirtais finansējums ļaus pabeigt saules parkus Stelpē un Vārmē, kuru kopējā uzstādītā jauda sasniegs 239 megavatus (MW) un kuru darbību plānots uzsākt vēl šajā gadā.

Finansējumu bankas abās valstīs piešķīra vienādās daļās.

“Mēs esam Baltijas reģiona enerģētikas nozares transformācijas priekšgalā un tiecamies uz to, lai nākotnē tiktu izmantota tikai no atjaunojamiem resursiem ražota enerģija. Stelpes un Vārmes saules parki būs nozīmīgs solis mūsu zaļās enerģijas ražošanas kapacitātes attīstības stratēģijas īstenošanā. Uzsākot darbību, šie parki būtiski palielinās vietējās zaļās enerģijas ražošanu reģionā. Īstenojot šādus projektus, esam pateicīgi Swedbank par atbalstu, kas ievērojami palīdz nodrošināt šo atjaunojamās enerģijas projektu sekmīgu realizāciju,” norāda Jonas Rimavičius, "Ignitis grupė" finanšu vadītājs.

SEB bankas Latvijā un Lietuvā un aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Capitalica Asset Management ir noslēguši līgumu par kārtējo finansējumu – papildu 13 miljoniem EUR, kurus izmantos Capitalica Baltic Real Estate Fund I pārvaldīto obligāciju dzēšanai. Ieskaitot šo jaunāko aizdevumu, SEB piešķirtā finansējuma kopsumma visiem Capitalica pārvaldītajiem fondiem un projektiem pārsniegusi 100 miljonus EUR.

“Ņemot vērā pašreizējo stāvokli finanšu tirgos, mūsuprāt, banku finansējums pašlaik var būt dzīvotspējīgāka alternatīva ilgtermiņa komerciālo nekustamo īpašumu projektiem. Tas ļauj efektīvāk pārvaldīt riskus, vairo uzticību investoros un nodrošina raitu projektu īstenošanas gaitu. Lai gan biroju segments Baltijā uzrāda dažas bremzēšanās pazīmes, kvalitatīvi projekti stratēģiski pievilcīgās vietās vēl joprojām ir pieprasīti un ienesīgi,” norāda Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis.

Saskaņā ar viņa teikto Capitalica Baltic Real Estate Fund I pārvaldītā biznesa centra Verde noslodzes rādītāji apliecina, ka Rīgā ir nepieciešamas kvalitatīvas biroju ēkas – visas centra telpas jau ir iznomātas. Augsti noslodzes rādītāji ir arī investīciju uzņēmuma īpašumiem Viļņā un Kauņā.

Latvijā vairākus gadus notiek darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankā.

Darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas attiecas gan uz skaidrās naudas pieejamību, gan bezskaidro naudu. Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kuri krīzes gadījumos tiktu apgādāti ar skaidro naudu prioritāri, kā arī nodrošināta to autonoma energoapgāde un pieslēgums datu centriem. Attiecībā uz bezskaidro naudu no 2025.gada 1.janvāra ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm bezsaistē.

Likums nosaka, ka kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas bankām, kurās noguldījumu apjoms ir vismaz 5% no visiem Latvijas noguldījumiem. Tās ir "Swedbank", "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank". Latvijas Banka kopā ar šīm četrām bankām bankomātu skaitu regulāri pārskata un izvērtē, cik optimāli tie izvietoti, norādīja Latvijas Bankā.

Šodien Rīgā notiks 12.forums “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”. Tajā eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

Forumu “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” atklās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris un “Swedbank” AS Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Olga Kotova.

Diskusijās piedalīsies Aizsardzības ministrijas, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC), SIA “ZZ Dats” pārstāvji u.c., ar IT drošības pieredzi dalīsies Ventspils, bet ar digitalizācijas rezultātiem, esot ceļā uz digitālu pārvaldību, Madonas pašvaldības speciālisti. Pašvaldību forumā diskusijās iekļautas kiberdrošībai un datu drošībai digitālajā vidē aktuālas tēmas, meklējot atbildes, par IKT resursu koplietošanas nozīmi, drošu, ilgtspējīgu, efektīvu risinājumu radīšanu un incidentu vadību, kā arī mākslīgā intelekta rīku izmantošanu pašvaldību darbā. Foruma noslēdzošajā daļā SIA “ZZ Dats” tehniskais direktors Oskars Pakers vadīs meistarklasi mākslīgā intelekta rīku pielietošanai, balstoties uz pašvaldības ikdienas darba piemēriem.

Latvijas jaunuzņēmums Bdetect iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP100 uzņēmumu skaitā, izturot konkurenci starp vairāk nekā 10 300 pieteikumiem globālajam konkursam.

Jau ceturto gadu pēc kārtas Swedbank un partneru rīkotā Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tiek iekļauts starp prestižākajiem dalībniekiem. No 5. līdz 8. novembrim Bdetect piedalīsies globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā kopā ar 46 citu valstu uzņēmumu pārstāvjiem, lai cīnītos par balvu fondu 1.5 miljonu ASV dolāru apmērā.

Bdetect piedāvā ar mākslīgo intelektu un multispektrālo tehnoloģiju darbinātu ierīci agrīnai ādas vēža diagnostikai. Ierīce piemērota gan medicīnas profesionāļiem, gan ikvienam lietotājam, padarot diagnostiku ātrāku, precīzāku un pieejamāku.

Kaspars Eiduks, Bdetect Biznesa attīstības vadītājs norāda: “Mēs esam lepni būt starp Pasaules Uzņēmējdarbības kausa TOP100 uzņēmumiem, kas pierāda, ka inovācijas un zinātne Latvijā spēj sasniegt globālu līmeni. Ar mūsu tehnoloģiju ādas vēža agrīnai diagnostikai vēlamies ne tikai uzlabot medicīnas pieejamību, bet arī glābt dzīvības visā pasaulē. Šis sasniegums ir tikai sākums — turpināsim radīt risinājumus, kas maina nākotni”.

Latvijā radītā beramkravu pārvadājumu digitalizēšanas un piegādes platforma “Viangoo” (SIA “Viangoo”) no Swedbank saņēmusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, daļai finansējuma summas piesaistot Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu, ko uzņēmums izmantos apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, attīstības finansēšanai, kā arī “Viangoo” aplikācijas funkcionalitātes paplašināšanai.

“Mēs turpinām sekmīgu attīstību Latvijā un saņemtais finansējums ļaus uzlabot piedāvājumu mūsu klientiem. Pagājušais gads bija veiksmīgākais uzņēmuma vēsturē – SIA “Viangoo” apgrozījums sasniedza 3,37 miljonus eiro, kas divas reizes vairāk kā gadu iepriekš, bet peļņa- 160 tūkstošus eiro (+38%). Šā gada pirmo piecu mēnešu rezultāti rāda, ka mūsu izaugsme turpinās līdzīgos tempos kā pērn un šajā gadā uzņēmuma apgrozījums varētu atkal dubultoties!” uzsver Pēteris Kļaviņš, SIA “Viangoo” dibinātājs.

Pašlaik “Viangoo” savu darbību ir koncentrējis uz pozīciju nostiprināšanu un izaugsmi Latvijas tirgū, tomēr straujā izaugsme rāda, ka “Viangoo” izveidotajam biznesa modelim ir ļoti lielas attīstības iespējas arī citos tirgos, kur pašlaik beramkravu tirdzniecība un pārvadājumu digitalizācija vēl nav sasniegusi tādu līmeni kā Latvijā.

Ir piepildījusies prognoze, kuru bankas izteica pirms gadiem desmit, piecpadsmit – skaidra nauda pamazām izzūd no mūsu ikdienas, tās vietā nākot digitāliem norēķiniem. Ja uz 21. gadsimta sliekšņa šāda prognoze varētu šķist gandrīz fantastiska, šodien, pat pērkot diļļu buntīti tirgū vai saldējumu pludmalē, – monētas kabatā vairs nemeklējam.

Milzīgo pārmaiņu, kas gadu no gada ir pietuvinājusi mūs bezskaidras naudas norēķiniem apliecina statistika: Swedbank POS termināļu apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza rekordaugstu apjomu – 1,3 miljardus eiro (pērn šajā laikā bija par 100 miljoniem eiro mazāk).

Skaidras naudas apjoms sarūk gadu no gada

Skaidras naudas apjoms, ko viens Latvijas iedzīvotājs izmanto nedēļas laikā, šī gadā sākumā bija tikai 22 % no kopapjoma, liecina Latvijas Bankas Maksājumu radara dati . Pirms pieciem gadiem tie bija 36 %, bet 2017. gada sākumā – pat 42 %. Nepilnas desmitgades laikā skaidrās naudas apjoms iedzīvotāju norēķinos ir samazinājies aptuveni uz pusi. No 14 maksājumiem, ko viens cilvēks vidēji veic nedēļas laikā, 11 maksājumi tiek veikti ar bezskaidru naudu. Saprotot milzīgo pārmaiņu cilvēku ikdienas paradumos, tirgotāji un bankas piedāvā jaunus un ērtākus veidus drošiem norēķiniem – populārajiem karšu maksājumiem, šodien aizvien biežāk blakus stājas arī maksājumi ar digitālajām ierīcēm. Ja līdzi ir telefons vai viedpulkstenis, nav vajadzīgs ne maks, ne karte.Līdzās digitālajiem maksājumiem, arī skaidrai naudai ir un būs sava vieta mūsu ikdienas norēķinos, it īpaši ņemot vērā esošos ģeopolitiskos apstākļus. Tomēr blaknes, ko skaidras naudas izmantošana rada iedzīvotājiem un uzņēmējiem, liek no tās pamazām atteikties ikdienas norēķinos.

Ar mērķi paplašināt darbību Baltijas tirgū un stiprināt pozīcijas reģionā, Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” ir iegādājies Lietuvas uzņēmumu “Sangaida”, informē uzņēmuma vadība.

Līdz šim “Gemoss” vairāk nekā 10 gadus ir darbojies arī Igaunijā, tāpēc šis darījums iezīmē nākamo soli uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijā Baltijā.

“Šis ir bijis rūpīgi pārdomāts un stratēģiski svarīgs solis mūsu darbībā. Tas ne tikai stiprinās mūsu pozīcijas Baltijā, bet arī ļaus piedāvāt jaunas iespējas mūsu partneriem un klientiem. Vienlaikus tas veicinās gan Gemoss, gan mūsu partneru zīmolu klātbūtni Baltijas tirgū,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Gan “Gemoss”, gan “Sangaida” ir vairāk nekā 30 gadu pieredze viesmīlības nozarē. Uzņēmumus vieno līdzīgas vērtības, attīstības redzējums un kopīga izpratne par vietējā biznesa nozīmi. “Sangaida” specializējas profesionālas tehnikas, aprīkojuma, trauku un piederumu tirdzniecībā HoReCa sektoram, kā arī piedāvā iekārtu nomas, servisa un apmācību pakalpojumus. Uzņēmums turpinās strādāt, saglabājot esošo nosaukumu. Darījums ietver 100% “Sangaida” kapitāldaļu iegādi, un tā summa ir konfidenciāla. Darījums veikts, saņemot Swedbank finansējumu.

Krāslavas novada kokapstrādes uzņēmums “Fravia” saņēmis 500 000 eiro finansējumu no Swedbank uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai.

Uzņēmums ražo koka terases kempingiem, nodrošinot arī uzstādīšanu visā Eiropā. Visu ražošanā vajadzīgo elementu izstrādi “Fravia” nodrošina uz vietas – uzņēmuma ražotnē Dagdā.

“Saņemtais finansējums būs labs atbalsts, kas palīdzēs nodrošināt stabilu apgrozāmo līdzekļu plūsmu un turpināt uzņēmuma attīstību, tostarp jaunu produktu virzienu, piemēram, āra virtuves un spilveni. Tas ļaus mūsu pašu līdzekļus novirzīt uzņēmuma infrastruktūras pilnveidei un attīstībai Dagdā - ražošanas telpu paplašināšanai, jaunu iekārtu iegādei un darba vides uzlabošanai. Šis finansējums ir papildus instruments, kas palīdz attīstīties mērķtiecīgāk un drošāk, stiprinot mūsu pozīcijas tirgū un parādot, ka arī Latgalē ir spēcīgs uzņēmējdarbības potenciāls un vēlme augt,” stāsta “Fravia” valdes loceklis Dorian Monquignon.

NORDO uzsākusi plašu rekonstrukciju industriālajai ēkai Noliktavu ielā 7, Dreiliņos, kuras realizācijai piešķirts Swedbank finansējums 6 miljonu eiro apmērā. Projekts paredz 16 000 m² ēkas pilnīgu modernizāciju, pielāgojot to mūsdienu noliktavu un ražošanas vajadzībām, vienlaikus nodrošinot augstus energoefektivitātes un tehniskos standartus.

Finansējuma līgums noslēgts ar Swedbank Latvija, kas saredz projektā ilgtspējīgas uzņēmējdarbības potenciālu un pievienoto vērtību industriālās vides attīstībā.

“Šādi projekti veicina ne tikai komerciāli pievilcīgas telpas uzņēmumiem, bet arī ilgtspējīgu un energoefektīvu uzņēmējdarbības vidi. Mēs redzam, ka NORDO projekts Dreiliņos ievērojami paplašina kvalitatīvu industriālo telpu piedāvājumu Rīgas tuvumā, un esam gandarīti būt par finanšu partneri šajā attīstības solī,” norāda Swedbank Valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs.

Vienlaikus ir noslēgts līgums ar būvkompāniju SIA EKOTEH BŪVE, kas īstenos rekonstrukcijas darbus atbilstoši plānotajam grafikam un tehniskajām prasībām. Būvniecību uzrauga ”Forma 2” SIA, kas uzsver projekta sagatavotības kvalitāti un pārdomāto risinājumu apvienojumu.

Saldējuma un piena produktu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums “Food Union” pārfinansējis kopumā 125 miljonus eiro, tostarp iegūstot pieeju 20 miljonu eiro kredītlīnijai, ko sadarbībā ar “Deutsche Bank” nodrošina Swedbank. Pārfinansēšanās projekts ļāvis uzlabot aizņēmumu struktūru un palielināt finanšu resursu elastību.

“Viens no mūsu galvenajiem mērķiem, kas tika izvirzīts 2024. gadā, bija veiksmīga refinansēšana ar vienu no vadošajām Eiropas bankām. Pēc rūpīgas vairāku finanšu iestāžu izvērtēšanas, mēs noslēdzām vienošanos uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem ar mūsu uzticamo finanšu partneri “Deutsche Bank” vēl pagājušā gada beigās, bet visus nepieciešamos sagatavošanās pasākumus pabeidzām pavisam nesen. Šī sadarbība mums nodrošina ne vien lielāku finanšu elastību, bet arī vairākas stratēģiskas priekšrocības, kas stiprina mūsu konkurētspēju un atbalsta izaugsmes īstenošanu visā Eiropā – mūsu mājas tirgos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā,” norāda Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

12.forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

“Kvalificētu speciālistu trūkums pašvaldībās rada zemu administratīvo spēju, jo šādi speciālisti nepieciešami ne tikai atbilstošu lēmumu pieņemšanai, bet arī profesionālai funkciju veikšanai. Tas kavē pašvaldību attīstību, un viena no iespējām pašvaldībām risināt šo problēmu, ikdienas darbā izmantojot dažādus mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Atsevišķus procesus automatizējot, ar MI palīdzību analizējot datus par iedzīvotāju vajadzībām u.tml., pašvaldības pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem kļūtu efektīvāka. Pašvaldībām izdotos ne tikai aizstāt daļu darbinieku ikdienas funkcijās, bet arī paaugstināt lēmumu kvalitāti un pieņemšanas ātrumu,” pašvaldību foruma “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” viens no organizatoriem, IT uzņēmuma “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Swedbank Latvija piešķīrusi 44 miljonu eiro lielu finansējumu projektam Novira Plaza Riga — jaunajam biznesa kompleksam Rīgā.

Šie līdzekļi tiks izmantoti agrāk izlaisto obligāciju dzēšanai, kas tika izmantotas nekustamā īpašuma būvniecības finansēšanai, kā arī nākotnes nomnieku telpu aprīkošanai. Projektu īsteno un kopīgi pārvalda Lietuvas investīciju fonds Evernord Real Estate Fund III un Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Novira Capital.

"Projekts ”Novira Plaza Riga” atspoguļo attīstītāju, būvnieku un investoru harmonisko sadarbību ļoti sarežģīta projekta īstenošanā. Projekta attīstības un finansēšanas struktūra, kā arī komandas profesionalitāte ļāva virzīties uz priekšu ļoti izaicinošos laikos. Bankas finansējuma nodrošināšana nozīmē mūsu centienu atzīšanu," norāda Gintars Rutkausks (Gintaras Rutkauskas), Evernord Asset Management izpilddirektors.

A klases biroju kompleksā Satekles biznesa centrs darbu sāk SEB bankas klientu apkalpošanas centrs.

Tādējādi "Satekles biznesa centrs" kļūst par stratēģiski nozīmīgu daļu no “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstības, vienlaikus stiprinot tā nozīmi kā vienam no vadošajiem biznesa centriem Rīgā un visā Baltijas reģionā.

“Jau vairākus gadus “Linstow Baltic” ieņem vadošo lomu “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstībā, īstenojot ilgtspējīgus un ilgtermiņā nozīmīgus projektus – no tirdzniecības centra “Origo” paplašināšanas līdz A klases biroju centra “Origo One” izveidei. "Satekles biznesa centrs" ir nākamais stratēģiskais attīstības posms, kas ilgtermiņā stiprinās šīs apkaimes potenciālu un konkurētspēju, stiprinot Rīgas pozīcijas kā vienam no vadošajiem biznesa centriem Baltijā. “SEB banka” kā galvenais nomnieks sniedz būtisku pievienoto vērtību apkaimes attīstībai, veidojot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un uz nākotni orientētu uzņēmējdarbības vidi pašā Rīgas centrā,” uzsver “Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

Jelgavas pašvaldībai piederošās ambulatorās ārstniecības iestādes SIA “Jelgavas klīnika” (agrāk – SIA “Jelgavas poliklīnika”) valdes locekles Kintijas Barloti atalgojums pēdējos pāris gados teju dubultojies, 2024.gadā sasniedzot jau 61 799 eiro, liecina viņas 2024.gada valsts amatpersonas deklarācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē publicētajām amatpersonas deklarācijām pašvaldības klīnikas vadītājas K. Barloti atalgojums 2020.gadā bija 32 474 eiro, bet ar katru nākamo gadu SIA “Jelgavas poliklīnikas” izmaksātā alga pieaugusi, iepriekšējā gadā sasniedzot jau teju 62 000 eiro.

Gadu laikā būtiski pieauguši arī viņas uzkrājumi – ja 2020.gadā pašvaldības klīnikas vadītāja skaidrā naudā uzglabāja 20 000 eiro, tad 2024.gadā skaidrā naudā viņa bija uzkrājusi jau 44 750 eiro un bezskaidrā naudā 8280 eiro “SEB Bankā” un vēl 7518 eiro “Swedbank”.

K.Berloti savā 2024.gada amatpersonas deklarācijā norādījusi arī vairākus nekustamo īpašumus – divus dzīvokļus Rīgā, vienu Jūrmalā, kā arī divus zemes gabalus Carnikavas pagastā. Papildu darba algai, kas saņemta no SIA “Jelgavas klīnika”, viņa kā ienākumus deklarējusi arī 706,81 eiro algu no SIA “Biznesa augstskola Turība”, 98,13 procentus no “SEB bankas”, 3,29 eiro procentus no AS “Indexo Banka” un vēl 300 eiro pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA).

Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.

Torņkalnā, Ojāra Vācieša ielā nosvinēti spāru svētki nekustamo īpašumu attīstītāja “Kaamos” jaunajā dzīvojamo māju projektā “Poēzija”.

Spāru svētki tradicionāli tiek atzīmēti, kad būvniecībā sasniegts ēkas augstākais punkts, kas “Poēzijas” gadījumā ir 10 metri. Projektu plānots nodot ekspluatācijā jau 2026.gada pavasarī.

Lai gan būvniecība vēl turpinās, projektā “Poēzijā” veikta rezervācija jau vairāk nekā 30% dzīvokļu. “Nekustamo īpašumu tirgus šobrīd ir atguvies: pircēji ir aktīvi un interese par kvalitatīviem mājokļiem jaunos, energoefektīvos projektos arvien pieaug. To uzskatāmi redzam arī “Kaamos” realizētajos projektos, tostarp “Poēzijā”,” norāda “Kaamos Real Estate” valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Kā liecina “Swedbank” apkopotie hipotekārās kreditēšanas dati, 2025. gada pirmajā pusgadā izsniegtais finansējums mājokļiem audzis pat par 48% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. “Tas norāda, ka nekustamā īpašuma tirgus aktivizējies un klientu pārliecība uzņemties jaunas kredītsaistības, lai iegādātos jaunus mājokļus dzīves apstākļu uzlabošanai, atgriezusies. Pirmajā pusgadā starp visiem izsniegtajiem kredītiem dzīvokļu iegādei 11% darījumu gadījumā klienti izvēlējušies dzīvokli, kas vēl ir būvniecības stadijā vai ar pabeigšanas datumu 2024. un 2025. gadā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, vidējā aizdevuma summa šādiem darījumiem pieaugusi un sasniegusi 125 000 eiro. Pašlaik novērojam, ka klienti hipotekāro kredītu bankā noformē tuvāk jaunā projekta nodošanai ekspluatācijā, taču to noteikti varam piedāvāt arī jau sākoties mājas būvniecībai un veicot dzīvokļa rezervāciju,” stāsta “Swedbank” kreditēšanas jomas vadītāja Marika Toma.

AS "Latvenergo" noslēgusi īstermiņa aizņēmumu līgumus ar "Swedbank", "OP Corporate Bank plc" filiāli Latvijā un Lietuvas "SEB bankas" par kopumā 300 miljoniem eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Šogad maijā un jūnijā "Latvenergo" parakstīja divgadīgus overdrafta jeb kredītlīnijas līgumus ar "OP Corporate Bank plc" par 150 miljoniem eiro, ar "SEB bankas" par 100 miljoniem eiro un ar "Swedbank" par 50 miljoniem eiro.

Aizņēmumu līgumu noslēgšanai organizēts iepirkums, kurā par uzvarētājiem tika atzītas minētās trīs bankas.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un likviditātes vadībai.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,704 miljardi eiro, bet koncerna peļņa bija 273,65 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2024.gadā bija 1,057 miljardi eiro, bet kompānijas peļņa bija 265,575 miljoni eiro.