Jaunākais izdevums

Beļģijā esošās Doelas mazpilsētas iedzīvotāji uzsākuši cīņu ar Antverpenes ostas attīstītājiem, cenšoties nosargāt pilsētu no nojaukšanas.

Doela ir iespiesta starp ostu un atomelektrostaciju. Kādreiz pilsētu apdzīvoja vairāk nekā tūkstotis iedzīvotāju, bet patlaban tajā mitinās vien trīsdesmit cilvēki. Varasiestādes iecerējušas gandrīz tukšo pilsētu nojaukt, lai paplašinātu Antverpenes ostu, neskatoties uz vietējo iedzīvotāju iebildumiem.

Paplašināt ostu tika iecerēts jau 1998. gadā, bet projekts saskārās ar dažādiem sarežģījumiem un tiesvedībām. Vairāk nekā 400 gadus veco pilsētu, nespēdami paciest neskaidrās nākotnes perspektīvas un dāsno pārcelšanās pabalstu vilināti, sāka pamest iedzīvotāji, līdz Doela pārvērtās «spoku pilsētā».

Atlikušie iedzīvotāji tikmēr noskaņoti kareivīgi un apņēmušies cīņu par savas pilsētas izdzīvošanu turpināt. «Jums ir jābūt ļoti spītīgam un jāpiemīt vēlmei cīnīties arī tad, kad nav zināms vai iespējams uzvarēt,» sarunā ar Reuters uzsvēra viens no pilsētas iedzīvotājiem.

Pilsētas iedzīvotāji vienu uzvaru guva jau 2012. gadā, kad Beļģijas augstākā administratīvā tiesa atcēla lēmumu par ostas paplašināšanu. Tomēr valdība rediģēja ostas paplašināšanas plānu, un pilnībā no tā neatkāpās. Patlaban gan nav noteikts, cik ilgā laikā ostas paplašināšana būtu jāveic.

Aģentūra Reuters apkopojusi fotomirkļus no Doelas pilsētas ikdienas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Antverpene lepojas ar naftas ķīmijas rūpniecību; minerālmēslu terminālis Rīgai ir ieguvums, atzīst beļģu ostu eksperti

Antverpenē ir lielākais naftas ķīmijas rūpniecības klasteris Eiropā. Ostā darbojas lielākās šīs jomas kompānijas pasaulē, sarunā ar DB norāda Antverpenes ostas vēstnesis Kriss Hornārts, kurš apmeklēja Rīgu Beļģijas–Latvijas biznesa kluba organizētās beļģu uzņēmēju vizītes laikā.

Ostā ir milzīgs minerālmēslu terminālis, piebilst Gosselin Group loģistikas daļas vecākais direktors un Latvijas Republikas goda konsuls Valters van Mehelens. Krievijas lielākais minerālmēslu ražotājs EuroChem pērn nopirka vācu BASF minerālmēslu termināli Antverpenē par 830 milj. eiro, vēstīja mediji. Tajā tiek ražots, piemēram, amonija salpetris, ko paredzēts pārkraut arī Kundziņsalā būvējamajā Riga Fertilizer Teminal (RFT), kas pieder SIA Rīgas Tirdzniecības osta (49%) un a/s Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim meitas uzņēmumam Uralchem Freight Limited (51%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc TSI varētu būt nepieciešama visa enerģija, ko Rīgas HES saražo vairāku mēnešu laikā? Kā aprēķināt, cik elektromobiļu un uzlādes staciju patiesībā vajadzīgs Rīgai, lai tā neatpaliktu no citām Eiropas galvaspilsētām? Un kā tas viss saistīts ar mākslīgo intelektu (MI)? Par to, kā augstskola “pieradina” MI, mēs runājām ar vienu no vadošajiem Latvijas speciālistiem šajā jomā - profesoru Dmitriju Pavļuku, maģistra programms “Datu analītika un mākslīgais intelekts” direktoru un TSI Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klastera vadītāju.

Dmitrij, kas ļauj mums saukt TSI par līderi mākslīgā intelekta jomā?

- Pirmām kārtām, mēs bijām pirmā augstskola Latvijā, kas piedāvāja augstāko izglītību šajā jomā. Mums ir unikālas izglītības programmas, kas pilnībā fokusētas uz mākslīgo intelektu un izstrādātas sadarbībā ar britu universitāti UWE Bristol. Tā ir bakalaura programma “Datorzinātnes: Mākslīgais intelekts”, kuru īstenojam kopš 2020. gada, un maģistra programma “Datu analītika un mākslīgais intelekts”.