Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Kurzemes plānošanas reģions saņēmis priekšlikumus no Autotransporta direkcijas (ATD) par konkrētiem maršruta tīkla reisu samazinājumiem, kuros ieteikts arī slēgt vairākus maršrutus, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere.

Viens no maršrutiem, ko iesaka slēgt, ir Ventspils - Mazirbe, kur autobuss kursē vasaras sezonā. Iespējams, tomēr būtu jāizvērtē iespēja šo maršrutu saglabāt, piemēram, samazinot dienu skaitu, kad autobuss kursē, vai arī pagarinot maršrutu līdz Kolkai, lai būtu vairāk braucēju, pieļāva Brūdere.

Tāpat ieteikts slēgt maršrutu Talsi - Kuldīga. Kā atzina Brūdere, šis jautājums vēl ir jāpārrunā ar attiecīgo novadu pašvaldībām. Starp Kuldīgu un Talsiem autobusu satiksmi nodrošina arī maršruts Liepāja - Talsi.

Ieteikts arī slēgt maršrutu Ventspils - Blāzma - Ugāle - Usma- Ugāle, tomēr Kurzemes plānošanas reģions pret to iebilst. «Šis maršruts ir garš - to varētu padarīt īsāku, bet nekādā gadījumā slēgt. Ventspils novadā ir mazs iedzīvotāju blīvums un ir tikai seši vietējie reģionālie maršruti,» nepieciešamību saglabāt šo maršrutu pamatoja Brūdere.

Autotransporta regulāro pārvadājumu maršruta tīklā optimizācija varētu skart apmēram 5%, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

«Maršrutu tīklam uzlabojumi ir iespējami un noteikti ir nepieciešami. Mūsu piedāvājums (..) veido samazinājumu par nedaudz vairāk kā 5% no maršrutu tīkla. Ja mūsu maršrutu tīkls ir nedaudz vairāk kā 80 miljoni kilometru, tad mēs šajā gadījumā runājam par nedaudz vairāk kā četru miljonu kopējo samazinājumu,» teica Godiņš.

Viņš norādīja, ka gan 2016.gads, gan arī 2017.gads iezīmējās ar samērā būtisku finansējuma nepietiekamību, lai nosegtu zaudējumus, kas veidojas nodrošinot pakalpojumus esošā tīkla ietvaros. 2017.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu pasažieru skaits samazinājās par 12%, bet salīdzinājumā ar 2012.gadu kritums ir par gandrīz 20%. «Ja ieņēmumi samazinās, bet pieaug izdevumi, tad, pat ja maršruta tīkls nemainās, šis apmērs, kas ir nepieciešams, lai segtu zaudējumus, kļūst lielāks,» piebilda Godiņš.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos kopumā pārvadāti 15,84 miljoni pasažieru, kas ir par nepilniem 33% mazāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn, informē valsts SIA "Autotransporta direkcija".

Sarucis ir arī autobusu maršrutu tīkla apjoms, jo, beidzoties ārkārtējai situācijai, visi reisi netika automātiski atjaunoti. Šobrīd katra reisa atjaunošana tiek vērtēta atsevišķi.

Savukārt dzelzceļa pārvadājumos maršrutu tīkla apjoms ir tāds pats, kāds bija pirms ārkārtējās situācijas.

Līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai pasažieru skaits bija līdzīgs pērnā gada datiem, savukārt ārkārtējās situācijas laikā tas būtiski samazinājās. Lielākais kritums šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar analogu periodu pērn, vērojams starppilsētu maršrutos un vietējās nozīmes maršrutos Vidzemes reģionā, kur pasažieru skaits samazinājās par 35%. Rīgas reģionā pasažieru skaits samazinājās par 34%, Zemgales – par 33%, Latgales – par 31%, bet Kurzemes reģionā – par nepilniem 18%.

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Visus autobusa maršrutus, kas kursē paralēli vilcienam, būtu loģiski nodot vilciena operatoram, uzskata sabiedriskā autobusa pārvadātāja SIA «B-Bus» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.

Šogad SIA «Autotransporta direkcija» (ATD) plāno izsludināt konkursu visā Latvijā par pasažieru pārvadājumiem reģionālajā maršrutu tīklā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) medijos izteicies, ka valsts iespējams vairs nedotēs reģionālos autobusu maršrutus, kuros paralēli kursē pasažieru vilciens.

«Satiksmes ministra redzējums, kas vērsts uz sabiedriskā transporta attīstības nākotni reģionālajos maršrutos, ir pareizais virziens, uz kuru būtu jāiet, jo esošais maršrutu tīkls ir novecojis,» saka Komars.

Viņš norāda, ka, plānojot reformas, nevajadzētu pārāk aizrauties ar reģionālo maršrutu komercializēšanu, lai tās nenovestu pie vēl lielākiem valsts budžeta tēriņiem. «Ņemot vērā, ka vilciens apkalpos peļņu nesošus maršrutus - starppilsētu maršrutus, ļaut kādam braukt paralēli, nozīmētu - zaudēt naudu,» skaidro «B-Bus» valdes priekšsēdētājs.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Noliktavu plauktu sistēmu plānošana ir nozīmīgs aspekts efektīvai noliktavu pārvaldībai. Pārdomāta preču uzglabāšana plauktu sistēmās veicina efektīvāku noliktavas darba organizāciju. Bez pārdomātas preču uzglabāšanas sistēmas noliktavu darbība var kļūt haotiska, veicinot darba izpildes kavēšanos un palielinot izmaksas attiecībā uz klientu apkalpošanu, noliktavu uzturēšanu un darbiniekiem. Šajā rakstā aplūkosim labākās prakses noliktavu plauktu sistēmu plānošanā, lai uzlabotu noliktavu darbības efektivitāti.

Plauktu sistēmu plānošana

3D plānošana ievērojami atvieglo noliktavu organizācijas un iekārtošanas plānošanu. Vizualizējot noliktavas izkārtojumu, tiek sniegts skaidrāks ieskats telpas efektīvai izmantošanai. Galvenās priekšrocības, kuras sniedz 3D noliktavu plauktu sistēmu plānošana, ir:

1. Precīza un organizēta telpas izmantošana: 3D plānošanas programmatūra var identificēt neizmantotas vai slikti izmantotas vietas, palīdzot optimizēt plauktu konfigurācijas.

2. Uzlabota piekļuve: Noliktavas vizualizēšana 3D formā nodrošina labāku eju platumu, piekļuves punktu un darba plūsmas ceļu plānošanu.

3. Preču uzglabāšanas risinājumu testēšana: Ar 3D plānošanas programmatūru ir iespējams simulēt dažādas plauktu izvietošanas un darba plūsmas, lai noteiktu visefektīvāko izkārtojumu pirms izmaiņu ieviešanas.

Produktivitāte ir viens no centrālajiem ekonomikas pamatpīlāriem, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ir teiciens - produktivitātei īstermiņā ir maza nozīme, bet ilgtermiņā tā ir vienīgā lieta, kam ir nozīme. Valstij ir svarīgi celt produktivitāti, jo tad, izmantojot esošos ražošanas faktorus, rodas iespēja iegūt lielāku IKP. Tādejādi atbrīvojas resursi, kas var paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādejādi augsta produktivitāte un augoša labklājība ir cieši saistīta. Tas, ko saprot ar valsts produktivitāti, ir darbaspēka produktivitāte, proti, saražotais uz vienu darbaspēka vienību. Darba ražīgumu var iedalīt faktoros, kas mēra cilvēkkapitāla attīstību (kompetence un prasmes), produktīvā kapitāla apjomu, kā arī kopējo faktoru produktivitāti, kas mēra tehnoloģisko progresu, ko tieši izmērīt nav iespējams.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Kas mainīsies pēc 1.jūnija, kad būs notikusi pāreja uz ciparu televīziju? Tikai Lattelecom Virszemes TV ir iespēja bez mēneša maksas skatīties iemīļotos televīzijas kanālus, to vidū arī TV5, liecināja informācija ciparu televīzijas ieviešanas gaitā medijos, kā arī Lattelecom mājas lapā internetā, kas gan šodien ir pazudusi. Tagad no pieciem solītajiem bezmaksas kanāliem palikuši vien četri.

Sākot no šīs nedēļas klienti, kuri nopirkuši Lattelecom dekoderi, TV5 vairs neredz bezmaksas piedāvājumā. Uz to Diena.lv norādīja kāda televīzijas skatītāja, kas atgādināja, ka Lattelecom solījis piecus bezmaksas kanālus. Viņa uzskata, ka uzņēmuma reklāmas ir bijušas skatītājiem maldinošas. Kanāls šobrīd ir kodēts un pieejams tiem skatītājiem, kas abonē kādu no Virszemes TV maksas pakām.

Lattelecom uzsver, ka, izņemot sabiedrisko televīziju (LTV1 un LTV7), ko uztur nodokļu maksātāji un kam likumā paredzēts būt bezmaksas apraidē, komerckanāliem pašiem ir tiesības izvēlēties savu biznesa modeli – būt vai nebūt pieejamiem bezmaksas ēterā. Šis ir TV5 lēmums, ko mēs respektējam, komentē Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

Lai palielinātu uzņēmuma pozīcijas meklētājprogrammās (Google, Yandex u.c.) un piesaistītu lielāku apmeklētāju plūsmu, vitāli svarīga ir mājaslapas SEO optimizācija, kas ietver dažādas tehnikas. Tomēr tā nav iedomājama arī bez SEO rīku palīdzības. Lai gan vairums no šiem rīkiem izmaksā dārgi, internetā ir pieejami daudzi bezmaksas risinājumi un spraudņi, kas var būt noderīgi gan tiem, kas nesen uzsākuši interesēties par šo tēmu, gan arī tiem, kas ar SEO nodarbojas jau ilgāku laiku. Šajā rakstā mēs aplūkosim nelielu daļu no labākajiem bezmaksas SEO rīkiem, kas palīdzēs Tev sasniegt vēlamos SEO rezultātus.

Kas ir SEO optimizācija?

SEO optimizācija ir procesu kopums, kuru veic, lai uzlabotu mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammu rezultātu lapās (SERP). Jo labāka ir vietnes redzamība meklēšanas rezultātos, jo augstāks apmeklējums un iespēja pārvērst potenciālos klientus par pircējiem. Šis process ietver dažādas darbības, piemēram, atslēgvārdu analīzi, satura izstrādi, vietnes tehnisko analīzi un ārējo satura optimizāciju. SEO optimizācijai ir nepieciešama pārdomāta stratēģija, ko noteikti vislabāk veiks pieredzējis SEO speciālists vai SEO aģentūra, tomēr tā kā SEO pakalpojumi ir dārgi, ikkatrs var izmēģināt internetā pieejamos bezmaksas rīkus, lai iegūtu vismaz virspusēju lapas novērtējumu.

Foto: Pexels.com

Moderno tehnoloģiju laikmetā stabils un ātrs interneta savienojums ir gluži vai zelta vērtē. Kā liecina DataReportal pieejamā informācija, internetu visā pasaulē izmanto 5,35 miljardi iedzīvotāji jeb 66,2 % no kopējās populācijas. Salīdzinot ar 2023. gadu, interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 1,8 % jeb 97 miljoniem cilvēku. Raksta turpinājumā noskaidro, cik nozīmīgs ir uzticams un drošs internets ne tikai ikdienas saziņai un personīgajām vajadzībām, bet arī ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Xiaomi roboti - putekļsūcēji ar mazgāšanas funkciju ir inovatīvi risinājumi mājas uzkopšanai. Tie piedāvā jaunas tehnoloģijas efektīvai uzkopšanai, nodrošinot lietotājiem ērtības un laika ekonomiju. Šie roboti ne tikai vāc putekļus, bet arī veic grīdas mazgāšanu autonomi.

Ar modernām sensoru tehnoloģijām un programmatūru, Xiaomi roboti pielāgojas dažādiem virsmu tipiem un nodrošina augstu tīrīšanas kvalitāti.

Labākie roboti - putekļsūcēji

Autonomā navigācija

Xiaomi roboti izmanto autonomās navigācijas tehnoloģiju. Šī tehnoloģija ļauj ierīcēm efektīvi pārvietoties pa telpu. Roboti skenē vidi un veido karti - tādējādi tie var noteikt labāko ceļu, lai sasniegtu mērķi.

Roboti spēj pielāgoties dažādām telpām, tie ņem vērā mēbeles un citus šķēršļus. Pateicoties šai tehnoloģijai, roboti var strādāt pat telpās ar daudz šķēršļiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Katram vīrietim ir nepieciešams instrumentu komplekts, kas atvieglo ikdienas mājokļa uzdevumus. Bez īstajiem rīkiem var rasties grūtības, kad nepieciešams veikt kādu remontdarbu vai vienkāršu darbību - ieskrūvēt, izskrūvēt kaut ko.

Āmurs

Āmurs ir viens no pamatinstrumentiem. Tas ir nepieciešams un noderīgs dažādas situācijās. Ar āmuru var gan iesist naglas, gan piekoriģēt virsmas, strādāt ar metāla detaļām u.c. Ir svarīgi izvēlēties pareizo āmuru konkrētai darbībai. Parasti āmuriem ir koka vai metāla rokturi, smagos lielos āmurus sauc par veseriem.

Skrūvgrieži

Plakanie un krusta skrūvgrieži ir nepieciešami katrā instrumentu komplektā. Skrūvgrieži ir būtiski, lai pievienotu vai atvienotu dažādas detaļas, tāpat tie vienmēr noder mēbeļu salikšanā un daudzās citās dzīves situācijās. Ieteicams iegādāties komplektu ar dažāda izmēra skrūvgriežiem.

Mērlente

Mērlente ir vēl viens svarīgs rīks, kas bieži vien ir nepieciešams. Mērlente palīdz precīzi izmērīt attālumus. Tā ir noderīga, plānojot remontdarbus vai mērot izvietojuma vietas mēbelēm. Tipiska mērlente ir vismaz trīs metrus gara. Izvēlies tādu, kas ir izturīga un viegli lietojama.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.