Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru pavasara uzņemšanā saņemti 385 pieteikumi.

No tiem 211 pieteikums ir saņemts uzņemšanai inkubācijas programmā un 174 - pirmsinkubācijas programmā.

"Vidēji uz vienu inkubācijas atbalsta vietu mums ir 2,7 pretendenti," teic Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Visvairāk pieteikumu inkubācijai saņemti Siguldas biznesa inkubatorā, kur iesniegti 22 pieteikumi. Ar vislielāko pieteikumu skaitu seko Jūrmalas (21) un Jelgavas (21) biznesa inkubatori.

Savukārt vislielākais pieteikums skaits pirmsinkubācijā saņemts Radošo industriju inkubatorā Rīgā, kur iesniegti 27 pieteikumi. Jūrmalas inkubatorā saņemti 26, Valmieras - 23 un Madonas - 21 pieteikums. Pirmsinkubācijā lielākoties pieteikušies biznesa ideju autori jeb fiziskas personas – 163. Pārbaudīt savas komandas biznesa idejas dzīvotspēju pirmsinkubācijā vēlas 11 uzņēmumi.

Ņemot vērā, ka ir vēl pieejams finansējums un biznesa inkubatori ir pauduši vēlmi veikt jaunus pētījumus savu nozaru komersantu konkurētspējas celšanai, Ekonomikas ministrija strādā pie atkārtota iepirkuma izsludināšanas, lai no atlikušā 2007. - 2013. gada plānošanas perioda finansējuma finansētu reģionālos biznesa inkubatorus līdz 2015. gada beigām.

Kā informē EM, no 2007. - 2013. gada ES fondu plānošanas perioda finanšu līdzekļiem reģionālie biznesa inkubatori, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un inkubatoriem, tiek finansēti līdz 2014. gada beigām.

Lai 2015. gada beigās nebūtu pārrāvums reģionālo biznesa inkubatoru atbalstā, ministrija vienlaikus uzsākusi darbu pie 2014. - 2020. gada ES fondu plānošanas perioda aktivitātes Reģionālie biznesa inkubatori sagatavošanas. Plānots ka arī nākamajā periodā atbalstu biznesa inkubatoru darbībai arī sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kura veiks publisko iepirkumu, lai katrā plānošanas reģionā atlasītu vienu saimnieciski izdevīgāko biznesa inkubācijas pakalpojumu sniedzēju.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.

"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

Ministru kabineta šā gada 3. maija sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma jauno uzņēmēju darbībai reģionālajos biznesa inkubatoros un radošo industriju inkubatorā.

Programmas mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot atbalsta saņēmējus ar: uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, telpām; konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem; mentoru atbalstu; grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām.

«Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas posmiem. Lai atbalstītu uzņēmējdarbības uzsākšanu, ņemot vērā labāko atbalsta pieredzi, jānodrošina vienlīdz kvalitatīva inkubācijas vide visos Latvijas reģionos. Šī atbalsta programma ir efektīvs veids uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivizācijai gan Rīgā, gan – kas būtiski – arī Latvijas reģionos. Dažāda veida resursu pieejamība, tostarp arī līdzfinansējuma iespējas un sadarbības veidošana plaša spektra organizāciju un institūciju līmenī, - ir būtiskākie ieguvumi no atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem,» norāda ekonomikas ministrs, ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), kuras paspārnē izveidota Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteja, šobrīd pievienojušies trīs biznesa inkubatori. Šāds solis sperts, lai varētu aktīvāk informēt par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, norādīts paziņojumā.

«Biznesa inkubatoriem vienmēr svarīga bijusi ne tikai savstarpēja sadarbība, bet arī darbs ar vietējiem un starptautiskiem partneriem,» norāda idejas iniciators un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) valdes loceklis Salvis Roga. Kā skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kameras atbalsts biznesa inkubatoru iniciatīvai esot loģisks. Proti, jo vairāk būs mazo uzņēmumu, jo lielākas iespējas, ka tie augs un nākotnē būs veiksmīgi vidējie un lielie uzņēmumi. Viens no svarīgajiem sākumposmiem uzņēmuma attīstībā esot tieši inkubācijas periods.

Kā norāda JIC biznesa inkubatora vadītājs Agris Ķipurs, biznesa inkubatori kā iesācējuzņēmumu atbalsta instruments ir sevi veiksmīgi pierādījuši, un inkubatoros esošie uzņēmumi, kuri saņem starptautisku atzinību un apgūst eksporta tirgus, tam ir vislabākais pierādījums.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada rudens uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

No 2019. gada 30. augusta līdz 20. septembrim tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā – Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Radošo industriju inkubatorā Rīgā. Atbalsta programmām var pieteikties fiziskas personas un uzņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem.

Pieteikumus varēs iesniegt klātienē jaunrades festivālā iNOVUSS Biznesa inkubatoru koprades terasē, pēc festivāla - kādā no 15 LIAA biznesa inkubatoriem, kā arī elektroniski, nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz [email protected] līdz 2019. gada 20. septembra plkst. 23:59.

Vairāki biznesa inkubatori pievienojušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), izveidojot Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kā informēja JIC biznesa inkubatora pārstāve Zanda Lūse, spēku apvienošana ļaus aktīvāk informēt sabiedrību par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, kā arī kopīgi iestāties par efektīvu biznesa atbalsta instrumentu plānošanu tuvākajā nākotnē.

Šobrīd komitejā apvienojušies vairāki biznesa inkubatori: JIC biznesa inkubators, VATP biznesa inkubators, Valmieras biznesa un inovāciju inkubators un Kurzemes biznesa inkubators. Drīzumā komitejai pievienosies arī citas uz iesācējuzņēmējdarbības vides attīstīšanu orientētas organizācijas.

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Latvijā izstrādātais integrētā mārketinga serviss Mailigen laidis klajā jaunu e-mārketinga rīku start-up un citiem mazajiem uzņēmumiem Epic Free, un pašlaik par šī pakalpojuma izmantošanu interesi izrādījuši ārvalstu iesācējuzņēmumu biznesa inkubatori, informē uzņēmuma pārstāvji.

Epic Free rīks orientēts galvenokārt uz start-up kompānijām, maziem un vidējiem uzņēmumim, biznesa inkubatoriem, nevalstiskajām organizācijām un citām uzņēmējdarbības formām, kas nupat sākušās savas mārketinga aktivitātes un kurām ir ierobežoti līdzekļi mārketingam, skaidro Mailigen pārstāvji. Pašlaik nopietnu interesi par Epic Free izrādījis informācijas portāls f6s.com, kurš apkopo informāciju par pieejamajām programmām un pasākumiem un sniedz izdevīgus piedāvājumus start-up kompānijām. Tāpat Epic Free rīks interesants šķitis Somijas Alto universitātes (Aalto University) start-up atbalsta grupai.

Railis Design zīmola ēdamgalds SARMA ieguvis pasaules mēroga dizaina apbalvojumu - Itālijas «Silver A’Design Award 2016» balvu kategorijā «Mēbeļu, interjera priekšmetu un mājlietu dizains».

Visus konkursa uzvarētājus var apskatīt šeit: https://competition.adesignaward.com/winners.php

Zīmols Railis Design ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubatora dalībnieks, kur iegūst konsultācijas, apmācību un citus pakalpojumus ar ES līdzfinansējumu uzņēmējdarbības turpmākai attīstībai.

LIAA izveidotie biznesa inkubatori darbojas visā Latvijā. Inkubatori sniedz atbalstu personām un komersantiem, nodrošinot uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai nepieciešamo vidi, konsultācijas, apmācības un pasākumus par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu un grantu līdzfinansējumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada pavasara uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai sava reģiona LIAA biznesa inkubatorā.

No 2022. gada 21. februāra līdz 21. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās divpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā.

“Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēs nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni. Tāpēc nenovērtējami svarīga ir palīdzība jaunas uzņēmējdarbības sākšanai un attīstīšanai. Šogad paplašinājām reģionālo Biznesa inkubatoru tīklu, līdz ar nodrošinot visos Latvijas reģionos vienlīdzīgas iespējas jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas, lai tālāk jau paši spētu veiksmīgi attīstīties, augt un dot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Biznesa inkubatorus finansēs, ja tie līguma laikā spēs «izperēt» vismaz piecus veiksmes stāstus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, iepirkumā, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizēja 2015.gadam, izvirzīti striktāki nosacījumi finansējuma saņemšanai. Katram inkubatora operatoram tāpat kā iepriekš ir jānodrošina noteikts skaits komersantu un jārada noteikts skaits darba vietu, taču jaunie līgumi pieprasa, lai līdz to darbības beigām būtu vismaz pieci veiksmīgi inkubēti komersanti. Par veiksminieku tiks uzskatīts tas, kurš inkubācijas laikā ir spējis piesaistīt savai attīstībai vismaz 20 tūkstošus eiro privātā finansējuma no kredītiestādes, formāla riska kapitāla vai Altum programmas, informē LIAA. Savukārt Ekonomikas ministrija plāno vairākas izmaiņas iestrādāt nākamā finansēšanas perioda nosacījumos, uzsverot inkubatoru lomu īpaši reģionālās attīstības aspektā.

Biznesa inkubatori pārrāvuma laikā starp veco un jauno programmu turpinās darboties vēl līdz novembra beigām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik joprojām nav līdz galam skaidrs, kā inkubatori darbosies nākamajā plānošanas periodā. Atbildīgā Ministrija DB sola iecerētos jauninājumus sīkāk paskaidrot jau tuvākajā laikā. Pašlaik tā sniedz vien formālu atbildi: Ekonomikas ministrija (EM) ir veikusi pašvaldību, plānošanas reģionu, biznesa inkubatoru operatoru, komersantu aptauju par nepieciešamajām izmaiņām, kā arī iespējamo jauno pasākuma ieviešanas modeli. Tā rosina būtiski mainīt ieviešanas modeli. Jauno kritēriju un attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts, tos bija plānots izskatīt 29. oktobrī, bet apstiprināt – 24. novembrī. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktora vietnieks Gatis Sniedziņš informē, ka 29. oktobra sēdē sociālie partneri izteica komentārus, lūgumus papildināt un precizēt piedāvājumu, ko EM jāizstrādā tuvākās nedēļas laikā. Precizēto piedāvājumu plānots izskatīt 24. novembrī. Nolemts, ka EM piedāvājumu prezentēs 5. novembrī ES fondu Koalīcijas darba grupā, lai konceptuāli vienotos par būtiski izmainīto inkubācijas piedāvājumu.

Uzņēmējdarbības atbalstam reģionos plānots atvērt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) filiāles, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Reizniece-Ozola pauda sašutumu par Latvijas Televīzijas pirmā kanāla raidījuma Aizliegtais paņēmiens atklātajiem birokrātiskajiem šķēršļiem operācijas Bistro Frics laikā. «Neesmu tik daudz šokā par regulējumu, kā cilvēku attieksmi,» pauda ministre.

Lai mazinātu birokrātiju uzņēmējiem un vairāk tiem palīdzētu, ekonomikas ministre norāda uz vairākām problēmām, kuru risināšanā lielā mērā būtu jāiesaistās arī pašvaldībām.

«Redzu, ka pietrūkst vienas pieturas aģentūras, kurā uzņēmējs var uzzināt par to, kādas saistības viņam jāuzņemas, kādas atļaujas ir nepieciešamas utt. Uzņēmumu ir viegli reģistrēt, bet spert nākamos soļus ir grūti, ja iepriekš neesi nodarbojies ar uzņēmējdarbību. Tāpat ir grūti uzminēt, pie kurām institūcijām jāvēršas. Patlaban nav labu materiālu, kas atbildētu uz šādiem jautājumiem,» norādīja Reizniece-Ozola.

Piektdien Rīgā, Elizabetes ielā 45/47 ar svinīgu pasākumu atklāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radošo industriju biznesa inkubators, informē LIAA.

Tas ir pirmais no 15 LIAA biznesa inkubatoriem visā Latvijā.

LIAA Radošo industriju biznesa inkubators sniedz 100% līdzfinansējumu pasākumu, semināru apmeklēšanai, kuri norisināsies inkubatorā, kā arī sniedz pieeju koprades telpām un 50% līdzfinansējumu dažādiem citiem pakalpojumiem un grantam. Visos LIAA biznesa inkubatoros būs pieejama koprades telpa jeb open office, kur biznesa inkubatora dalībnieki varēs gan strādāt, gan tikties ar klientiem un sadarbības partneriem, gan izmantot tur pieejamo aprīkojumu, kā arī apmeklēt seminārus un pasākumus biznesa inkubatora klientiem.

Radošās un kultūras industrijas globāli jau pašlaik tiek atzītas par vienu no galvenajiem ekonomiskās attīstības faktoriem. Turklāt to aizvien pieaugošā ietekme vērojama arī citās jomās, jo mūsdienās notiek pāreja no informācijas ekonomikas uz jaunrades ekonomiku, kurā būtiska nozīme ir cilvēka inovatīvām idejām un radošumam. Jau līdz šim mēs esam snieguši vērienīgu atbalstu radošo industriju pārstāvjiem, taču Radošo industriju biznesa inkubators ļauj šai palīdzībai pāriet jaunā kvalitātē. Ar šī inkubatora palīdzību ceram sasniegt vēl vairāk radošo industriju talantu un biznesa ideju autoru un rosināt strauju šo industriju attīstību un eksportspēju, vienlaikus arī veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē, atzīst LIAA direktors Andris Ozols.

Lai attīstītos startup industrija un pārskatāmā nākotnē katrs varētu lepoties ar šo nozari, valdībai un sabiedrībai jāpieņem lēmums strādāt šajā virzienā

Tā uzsver uzņēmējs un mentors no Izraēlas Tals Katrans (Tal Catran), TC Holdings vadītājs, kurš bija atbraucis uz Latviju, lai piedalītos Dienas Biznesa, DEAC un IBM rīkotajā konferencē Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Gada laikā Izraēlā rodas aptuveni tūkstoš jauni startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumi. Valstī ir 70 akseleratori, 18 inkubatori un tā tiek uzskatīta par piekto inovatīvāko valsti pasaulē un otro labāko startup ekosistēmu. Pērn 39 kompānijas ir piesaistījušas vairāk nekā 20 miljonus dolāru investīcijas, noslēgti 688 riska kapitālu fondu darījumi, kopumā no riska kapitāla fondiem piesaistīti 3,4 miljardi dolāru, 18 Izraēlas kompānijas savas akcijas sākušas piedāvāt biržā un tādējādi piesaistījušas 9,8 miljardus dolāru. Vairāk par Izraēlas pieredzi startup jomā T. Katrans stāsta intervijā DB.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Greynut vadītājs Kristiāns Līcis. SIA Greynut izstrādā un ražo dažādus inovatīvus elektronikas un IT sistēmu risinājumus. «Uzņēmumu pirms 3 gadiem dibināju kopā ar Kasparu Škerbu un šajā laikā esam piesaistījuši arī investorus. Mums pašlaik ir 3 aktīvi projekti – 1) 99ledballoons, kas tirgo LED balonus un LED balonu sistēmas dažādos izmēros gan mājas ballītēm, gan lieliem pasākumiem; 2) Luxafor gaismiņas, kuras var izmantot darbinieki, kuri strādā atvērtā tipa ofisos, lai ar zaļu/sarkanu gaismu parādītu vai konkrētā brīdī esi pieejams un pie Tevis var nākt runāties, vai arī esi aizņemts. Kā arī - ar gaismu palīdzību var uzzināt par ienākošajiem epastiem utt; 3) Bindio velosipēdu novietnes ar iebūvētu ķēdi un elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama/atslēdzama ar telefonu. Tas ļauj lietotājam atteikties no savas ķēdes vadāšanas līdzi. Visiem mūsu projektiem ir opcijas, kuras mēs piedāvājam vienīgie pasaulē, tas arī padara mūs unikālus. Pašlaik komandā esam 5 cilvēki,» stāsta K. Līcis.

Janvārī notiks pirmā projektu pieteikumu izvērtēšana 2016. gada decembrī sāktajā projektu pieņemšanā 15 reģionālajos biznesa inkubatoros visā Latvijā, kā arī Rīgas Radošo industriju biznesa inkubatorā

Pieteikumus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inkubatoros pieņem visu laiku, bet uzņemšana notiks četrreiz gadā. «Uzņēmēju interese par Radošo industriju biznesa inkubatoru ir diezgan liela. Pirmie pieteikumi pamazām jau sāk ienākt, taču paralēli palīdzam arī citiem interesentiem aizpildīt pieteikuma formas,» stāsta Liene Pērkone, Radošo industriju biznesa inkubatora vadītāja. Ienākušos pieteikumus jau pamazām sāk izvērtēt, taču janvāra vidū ir plānota pirmā uzņemšanas komisijas sēde, pēc kuras tiks slēgti līgumi par inkubāciju ar pirmajiem dalībniekiem. Pirmās konsultatīvās komisijas sēdes plānotas 2017. gada janvāra vidū. Pirmajā kārtā katrā inkubatorā plānots uzņemt 5 līdz 10 dalībniekus.

Rīgas pilsētas pašvaldība ir izveidojusi jaunu atbalsta instrumentu agrīnā stadijā esošām biznesa idejām Rīgas drosmes grants - 2000 eiro un Rīgas biznesa inkubatora mentora pakalpojumi, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā grantus saņems 25 rīdzinieki, kas ar savu biznesa ideju piedalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā biznesa ideju konkursā Ideju kauss. 2018.gadā Rīgas pašvaldības kopējais piešķirtais finansējums Rīgas drosmes grantam ir 50 000 eiro. Granta izlietojumu administrēs Rīgā esošie augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Ekonomikas kultūras augstskolas, Banku augstskolas, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA un Biznesa augstskolas Turība – biznesa inkubatori. Granta saņēmēji sadarbībā ar biznesa inkubatora mentoriem attīstīs savu biznesa ideju, šim mērķim izmantojot piešķirto finansējumu.

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares inkubatori un «akseleratori», kas Baltijas reģionā pēdējā laikā savairojušies, ir laba lieta, bet vairums to varētu pāris gadu laikā izputēt, norāda Alans Martinsons, kas sevi dēvē par «sērijveida uzņēmēju» dažādās nozarēs.

Igaunijas pilsonis Martinsons, kurš, cita starpā, dibinājis ziņu aģentūru Baltic News Service (BNS), savā laikā vadījis datoru salicēju, tirgotāju un IT pakalpojumu sniedzēju Microlink un patlaban piedalās vairākos jaunos IT projektos, teica, ka pasākumu ar dažādiem «atraktīviem» nosaukumiem «barcamp», «seedcamp» un dažādām «garāžām» un ideju «kalšanas» nedēļas nogaļu pasākumu savairošanās «jau ir smieklīga».

«Tie saradās pirms diviem trim gadiem un sasniedza kulmināciju apmēram pirms gada. Patlaban vairs nedzirdu, ka uzrastos jauni šāda veida pasākumi, bet esmu pārliecināts, ka pēc pāris gadiem divas trešdaļa visu šo inkubatoru un akseleratoru pasākumu būs pagalam. Tie nav ilgtspējīgi,» uzskata Martinsons.

Nākamajā plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam liela uzmanība tiks pievērsta finansējuma nodrošinājumu inkubācijas instrumentiem. «Paredzu, ka nākamajā plānošanas periodā līdztekus esošajiem inkubatoriem tiks radīts viens vai divi jaudīgi tehnoloģiju inkubatori, kas būtiski atšķiries no līdz šim zināmajiem inkubatoriem,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nākamajā plānošanas nacionālās industriālās politikas iniciatīvām pieejamais finansējums būs 800 miljoni eiro, taču no tā mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam - 430,3 miljoni eiro, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lielākā daļa no summas tiks veltīta inovācijām: 128,7 miljoni eiro tiks kompetences centriem un tehnoloģiju pārneses sistēmām, 97,4 miljoni eiro - biznesa inkubatoriem, aizdevumiem, mikrokredītiem un garantijām, 64,8 miljoni eiro - tehnoloģiju inkubatoriem, agrīnās stadijas riska kapitālam un inovācijas motivācijas programmām.

Savukārt 58 miljoni eiro paredzēti klasteru iniciatīvām, ārējo tirgu apguvei, starptautiskajai konkurētspējai un tūrisma mārketingam, 51,8 miljoni eiro - industriālo zonu un telpu attīstībai, bet 29,9 miljoni eiro - partnerībā organizētām nodarbinātības apmācībām.