Visās Eiropas lidostās no šī gada 1.septembra atgriežas prasība, ka rokas bagāžā esošā viena šķidruma iepakojuma maksimālais tilpums nevar pārsniegt 100 mililitrus, informēja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvji.

CAA skaidro, ka līdz šim atsevišķās Eiropas lidostās pamazām ieviesa jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, kuru veiktspēja ļāva pasažieriem rokas bagāžā ņemt lielāka tilpuma šķidruma iepakojumus, tos neizņemot no rokas bagāžas.

Tomēr grozījumi Eiropas Savienības (ES) regulā paredz, ka no 1.septembra arī lidostās, kurās pieejamas jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, turpmāk būs iespējams ņemt līdzi šķidruma iepakojumus ar maksimālo tilpumu līdz 100 mililitriem.

CAA vērš uzmanību, ka pasažieriem, kuru rokas bagāžas pārbaudi veiks ar jaunākās paaudzes sistēmām, netiks ierobežots maksimālais šķidruma iepakojumu skaits, proti, kopējais šķidruma apmērs rokas bagāžā varēs pārsniegt vienu litru.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad astoņos mēnešos fiksēti 969 reižu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvji.

Tostarp šogad augustā fiksēti 195 GPS traucējumi, kas ir 19,5 reizes vairāk nekā pērn augustā, kad traucējumi tika fiksēti 10 reizes.

Pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GPS traucējumu, 2023.gadā - 342 gadījumi, bet 2022.gadā - 26 gadījumi.

LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.

Aeronavigācijas uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.

Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.

Lidojumu navigācijas traucējumu skaita pieaugums pašlaik ir liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas Gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Viņš skaidroja, ka ziņojumus par traucējumiem LGS saņem no lidmašīnu apkalpēm, bet viņš pieļauj, ka to skaits ir vēl lielāks, nekā liecina saņemtie ziņojumi. "Diennaktī apkalpojam vidēji 800 lidmašīnas, un vismaz trešdaļa ziņo par traucējumiem," norādīja Tauriņš.

Viņš skaidroja, ka navigācijas traucējumu skaits ir ļoti pieaudzis, tomēr tas nav novērots tikai Baltijas valstīs, bet visā ziemeļu reģionā.

Tauriņš norādīja, ka 90. gadu vidū parādījās pirmie globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) un globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) risinājumi, kā arī radās skepse par tradicionālajām aeronavigācijas iekārtām, kas tolaik nodrošināja drošus lidojumus.

Trešdien netālu no Rīgas lidostas avarējusi neliela "Pilatus" lidmašīna, liecina Civilās aviācijas aģentūras (CAA) publiskotā informācija.

Šobrīd ir zināms, ka pilots veica ārkārtas nosēšanos uz lauka. Tāpat zināms, ka viena persona ir cietusi, bet pilots nav cietis. Notikuma vietā turpina strādāt glābšanas dienesti.

Tāpat zināms, ka pilots ir Latvijas valstspiederīgais, bet cietušais pasažieris - Lietuvas valstspiederīgais.

Lidaparāts veica izpletņlēkšanas manevru Limbažos un tehnisku iemeslu dēļ devās uz rezerves lidlauku Rīgā. Pasažieris nogādāts ārstniecības iestādē.

Rīgas lidosta patlaban ir atsākusi darbu pilnā apjomā. Pasažierus, kuru lidojumi aizkavējās vai tika novirzīti uz citām lidostām, aicina sazināties ar aviokompānijām.

CAA norāda, ka pilots ziņoja par tehniskām problēmām un veica avārijas nosēšanos.

Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča pēc Saeimas ārpolitikas debatēm nolēmusi neklātienē iesaistīties polemikā ar "Progresīvo" deputātu, partijas līdzpriekšsēdētāju Andri Šuvajevu, kura sacītajā par Izraēlas un "Hamās" konfliktu viņa saskata problemātiskus aspektus.

Saeimas ārpolitikas debatēs Šuvajevs uzsvēra, ka pēc "Hamās" teroristu mežonīgajiem uzbrukumiem 2023.gada 7.oktobrī palestīnieši ir tikuši pakļauti kolektīvam sodam, tai skaitā humānās palīdzības faktiskai bloķēšanai un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Saeimas ārpolitikas debatēs vērsa uzmanību, ka konflikta laikā nogalināti 50 000 palestīniešu un vēl 120 000 miruši no slimībām, kuras nevarēja izārstēt sabojātās veselības infrastruktūras dēļ. Viņa skatījumā, starptautisko tiesību kārtība, kas ir Latvijas ārpolitikas prioritāte un fundamentāls princips, nav tikusi ievērota.

"Tas liek uzdot jautājumus, vai apjomīgā vardarbība, ko pielieto Izraēla, īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, sasniedz mērķi, kāpēc "Hamās" teroristiskais grupējums netika iznīcināts, vai postaža, kurā atgriežas ap 2 miljoniem Gazas joslā pārvietoto personu pārtrauks radikalizāciju un "Hamās" rindu atjaunošanos," sacīja Šuvajevs.

No 1. līdz 4. martam Izraēlā norisinājās Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbību aviācijas, enerģētikas un finanšu tehnoloģiju jomā. Misiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku, organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mēs esam gandarīti par iespēju ieviest Izraēlas uzņēmuma “H2Pro” efektīvo zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju. Tas ir veids, kā maksimāli efektīvi pārvērst elektrību ūdeņradī, radot jaunu pievienoto vērtību. “Latvenergo” jau drīzumā uzsāks pilotprojektu šīs tehnoloģijas pielāgošanai Latvijā. Tāpat Izraēlā notika tikšanās ar aviācijas, finanšu tehnoloģiju un militārās industrijas uzņēmumiem, kuras iezīmēja jaunu projektu sākumu starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem. Turpināsim attīstīt enerģētiku un citas inovatīvas ekonomikas nozares sadarbībā ar Izraēlu.”

Vizītes laikā sadarbības memorandu ar Izraēlas zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstītāju “H2Pro” parakstīja “Latvenergo”. Sadarbība būs vērsta uz kopīgu projektu attīstību ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Izraēla naktī uz piektdienu veikusi triecienus Irānas kodolobjektiem un citiem militārajiem mērķiem, paziņoja Izraēlas amatpersonas.

Domājams, ka Izraēlas triecienos nogalināts Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieks Mohammads Bageri un augsta ranga kodolzinātnieki, žurnālistiem sacīja avots Izraēlas drošības struktūrās, kas vēlējās palikt anonīms.

Irānas valsts televīzija ziņoja, ka starp nogalinātajiem ir Irānas Revolucionārās gvardes komandieris Hoseins Salami un bijušais Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Fereiduns Abasi, kā arī kodolzinātnieks Mohammads Mehdi Tehranči.

Televīzija vēstīja, ka Irānas galvaspilsētā Teherānā bija dzirdami sprādzieni un izcēlies ugunsgrēks Irānas Revolucionārās gvardes štābā.

Televīzija ziņoja arī par sprādzieniem Natanzā 225 kilometrus uz dienvidiem no Teherānas. Tur atrodas kodolobjekts ar urāna bagātināšanas centrifūgām.

Nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca Latvijā SIA EcoLead sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un tās tirdzniecības pārstāvi Irinu Rubinčiku aizvadījusi veiksmīgu vizīti Izraēlā, kur parakstīti jauni līgumi un uzsāktas jaunas sadarbības.

Izraēla ir jauns tirgus ar nozīmīgu potenciālu, un EcoLead saskata vērtīgas iespējas paplašināt eksportu un attīstīt augstākas pievienotās vērtības ražošanu.

12 gadi no ieceres līdz ražošanai

EcoLead ir Latvijā vienīgā svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca, kas darbu sāka 2023. gada...

"Mēs ticam abpusēji izdevīgām partnerībām, kas atver jaunus tirgus un veicina inovācijas. Augstas kvalitātes pārstrādātās izejvielas no Latvijas var atstāt nozīmīgu ietekmi tirgos visā pasaulē," saka Irina Rubinčika, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju un inovāciju pārstāvniecības vadītāja Izraēlā.

"EcoLead ir apņēmies turpināt ilgtspējīgu izaugsmi, un Izraēla sniedz lielisku iespēju paplašināt mūsu eksporta potenciālu, papildinot jau esošos eksporta tirgus Eiropas Savienībā," uzsver Kaspars Fogelmanis, EcoLead izpilddirektors.

EcoLead darbu uzsāka 2023. gada aprīlī un šobrīd rūpnīcā strādā 43 darbinieki, no kuriem 40 % ir Kalnciema iedzīvotāji. EcoLead nodrošina pilnu akumulatoru pārstrādes ciklu, pārstrādājot visus Latvijā nolietotos svina akumulatorus. Uzņēmuma vīzija ir kļūt par vadošo svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu Baltijas jūras reģiona valstīs.

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Mācību centra dronu pilotu apmācību programmu līdz šim apguvuši 700 dalībnieku, tostarp valsts struktūru, uzņēmumu pārstāvji un privātpersonas, informē LMT pārstāvji.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir lielas - tos arvien biežāk izmanto gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Dronu izmantošana arvien turpinās paplašināties dažādās tautsaimniecības jomās.

LMT dronu pilotus apmāca vairāk nekā četrus gadus, piedāvājot gan regulējuma pamatkursu, gan specializētu dronu pielietojumu apguvi.

Apmācība un tālvadības pilotu eksaminācija tiek nodrošināta sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA). Kompānija sadarbojas arī ar Policijas koledžu, Latgales Industriālo tehnikumu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti un Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Federālās aviācijas administrācijas (FAA) piešķirto Ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu. Šī sertifikācija ir apliecinājums aviokompānijas augstajiem operacionālajiem standartiem un ļauj “SmartLynx” uzsākt lidojumus uz un no ASV, kā arī to teritorijā.

Saņemtais sertifikāts apliecina, ka “SmartLynx” flotē esošās lidmašīnas, kas reģistrētas Latvijā atbilst ASV noteiktajiem augstajiem standartiem un regulām. Pateicoties saņemtajai sertifikācijai, “SmartLynx” tagad varēs nodrošināt nepieciešamo kapacitāti aviokompānijām, kas veic lidojumus uz šo galamērķi un no tā.

Edvins Demeņus, “SmartLynx Airlines” izpilddirektors: "Gaisa transporta operatoru sertifikāti nodrošina iespēju lidot uz dažādiem pasaules reģioniem un ir svarīga mūsu infrastruktūras sastāvdaļa. ASV ir viens no lielākajiem un visstingrāk regulētajiem aviācijas tirgiem pasaulē, tāpēc iespēja piedāvāt savus pakalpojumus tur sniedz lielu vērtību aviokompānijai un palielina mūsu konkurētspēju.”

Latvijas uzņēmums Lionpro, kas specializējas dzīvnieku uztura inovācijās un ilgtspējīgu risinājumu attīstībā, paplašina savu izglītojošo darbību Āzijā.

Uzņēmums kopā ar Kambodžas Akvakultūras asociāciju (CAA) un vienu no vadošajām Kambodžas komercbankām Wing Bank īstenojis iniciatīvu, kas vērsta uz vietējo zivju audzētāju izglītošanu un nozares modernizāciju, veicinot pārtikas drošību un ilgtspējīgu saimniekošanu.

Kā daļa no šīs sadarbības Phnompeņā norisinājās seminārs, kas pulcēja nozares profesionāļus, lai dalītos ar praktiskiem risinājumiem un zināšanām par ilgtspējīgu zivju audzēšanu, dzīvnieku uzturu un barības efektivitāti. Pasākuma mērķis bija paaugstināt vietējo audzētāju zināšanas par modernām praksēm, īpaši izglītības un inovāciju jomā, apliecinot pieaugošo interesi par efektīviem, videi draudzīgiem risinājumiem, kas uzlabo ražīgumu un kvalitāti. Semināru atklāja Juns Sovanarits (Yun Sovannarith), Kambodžas Akvakultūras institūta valdes loceklis un Tečo zemnieku tīkla asociācijas akvakultūras direktors, uzsverot, ka zināšanu pārnese un praktisku iemaņu stiprināšana ir būtisks solis nozares attīstībā un pārtikas drošības nodrošināšanā.

Šodien Rīgā norisinājās Latvijas–Izraēlas biznesa forums, kuru organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar vadošajām abu valstu uzņēmējdarbības un inovāciju organizācijām.

Forums tiek rīkots par godu Izraēlas Valsts prezidenta Īsaka Hercoga (Isaac Herzog) oficiālajai vizītei Latvijā.

Pulcējoties Latvijas un Izraēlas biznesa līderiem, forumu atklāja Izraēlas prezidents Īsaks Hercogs un Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Izraēlas prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka Izraēlai un Latvijai ir liels sadarbības potenciāls biznesā, zinātnē, tehnoloģijās un tūrisma jomās. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” tā Izraēlas prezidents Ī.Hercogs.

Savukārt Ekonomikas ministrs Viktors Valainis izteica atzinību Izraēlas sasniegumiem inovāciju un jaunuzņēmumu attīstības jomā. “Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” uzsvēra V. Valainis.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" drošības apsvērumu dēļ ir atcēlusi visus lidojumus uz un no Telavivas līdz svētdienai, 11.augustam, sacīja "airBaltic" pārstāvis Augusts Zilberts, komentējot iespējamo konflikta izplešanos Tuvajos Austrumos.

Viņš norādīja, ka drošības situācija Izraēlā var būt mainīga, tāpēc lidsabiedrība saglabā elastību un nepieciešamības gadījumā ir gatava lidojumu grafiku mainīt. Attiecīgi pastāv iespējamība vajadzības gadījumā reisus atcelt arī pēc 11.augusta.

Lufthansa grupa drošības apsvērumu dēļ atceļ vairāk reisu uz Tuvajiem Austrumiem

Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un tās grupas lidsabiedrības drošības apsvērumu dēļ atcēlušas...

Zilberts atzīmēja, ka "airBaltic" nepārtraukti izvērtē aktuālo situāciju Izraēlā, ievērojot Latvijas varasiestāžu un starptautisko institūciju, tostarp apdrošinātāju izdotās rekomendācijas un prasības, kā arī lidsabiedrība uztur ciešus kontaktus ar valsts un starptautiskajām iestādēm, vērtējot iespējamos riskus lidojumiem uz Izraēlu.

Vienlaikus "airBaltic" ir izstrādājusi rezerves procedūras un alternatīvus maršrutus - situācijas eskalācijas gadījumā lidojumus uz Dubaiju nav paredzēts veikt caur Irākas gaisa telpu, bet gan pārlidojot Ēģipti un Saūda Arābiju, norādīja Zilberts.

Kā piemēru viņš minēja svētdienas, 4.augusta, reisu uz Dubaiju, kur bija sagatavotas pārlidojumu atļaujas Ēģiptes un Saūda Arābijas gaisa telpu izmantošanai, un vajadzības gadījumā konkrētais lidojums būtu veikts pa alternatīvo maršrutu.

Turpinoties drošības situācijas saspīlējumam un pastāvot būtiskiem tās eskalācijas riskiem Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrija (ĀM) atkārtoti aicina Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Izraēlu.

Kā informēja ĀM, valsts teritorijā esošos Latvijas valstspiederīgos ministrija aicina sekot situācijas attīstībai un vietējo drošības dienestu rekomendācijām. Valstspiederīgos, kuri ir devušies īslaicīgā braucienā uz Izraēlu, ĀM stingri aicina reģistrēties Konsulārajā reģistrā.

Saistībā ar pastāvošo drošības situāciju reģionā, kā arī pieaugošo eskalāciju starp Izraēlu un "Hizbullāh" Libānas dienvidos, ĀM brīdina patlaban neapmeklēt Libānu. Latvijas valstspiederīgos, kuri atrodas Libānā, ministrija aicina iespējami drīz pamest Libānas teritoriju.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) aviosabiedrība "Emirates" ir aizliegusi pārvadāt savās lidmašīnās peidžerus un rācijas.

"Visiem pasažieriem, kas lido uz, no vai caur Dubaiju, ir aizliegts pārvadāt peidžerus vai rācijas reģistrētajā vai rokas bagāžā," teikts paziņojumā aviokompānijas vietnē.

Ja šādi priekšmeti tiks atrasti, tos konfiscēs Dubaijas policija.

Jau ziņots, ka septembrī Libānā eksplodēja daudzi peidžeri un rācijas, kas piederēja šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" locekļiem. Šajos sprādzienos vismaz 39 cilvēki gāja bojā un apmēram 3000 tika ievainoti, tostarp daži guva smagus ievainojumus. Vairums upuru bija "Hizbollah" locekļi, tomēr bija daži upuri arī starp civiliedzīvotājiem.

Kaujinieki izmantoja peidžerus un rācijas, izvairoties izmantot iekšējā saziņā mobilos tālruņus, kuru sakaros varētu iejaukties Izraēla.

Turcijā piektdien bloķēta piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", un tas noticis pēc tam, kad prezidenta administrācijas amatpersona apsūdzēja platformu cenzūrā, kavējot publicēt līdzjūtības apliecinājumus saistībā ar palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu.

"Instagram.com ir bloķēts ar lēmumu, kas pieņemts 02.08.2024," teikts paziņojumā telekomunikāciju regulatora - Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldes - tīmekļa vietnē, neminot iemeslus.

Turcijas prezidenta administrācijas komunikācijas direktors Fahretins Altuns trešdien kritizēja "Instagram" par to, ka šī platforma "kavē cilvēkus publicēt līdzjūtības vēstījumus par mocekli Haniju".

"Tas ir ļoti skaidrs un acīmredzams cenzūras mēģinājums," platformā "X" ierakstīja Altuns.

Hanija un viņa miesassargs trešdien tika nogalināti triecienā Hanijas rezidencei Teherānā. Hanija bija ieradies Teherānā, kur otrdien piedalījās Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna zvēresta došanas ceremonijā.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” uzsācis jauna produkta – “Kārums” melleņu biezpiena sieriņa – ražošanu, informē uzņēmums.

Līdz ar melleņu sieriņa ražošanas uzsākšanu, kura jauno recepti ir izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra tehnologi, zīmola “Kārums” produktu klāstā pašlaik ir 36 produkti.

Zīmola "Kārums" biezpiena sieriņa eksports pērn lielāko izaugsmi piedzīvojis Norvēģijā un Uzbekistānā, kurās eksports sākts tikai 2022.gadā. 2023.gadā pastiprināta un attīstīta sadarbība Nīderlandē, savukārt ASV, Izraēlā un Norvēģijā pērn paplašināts "Kārums" sieriņu klāsts. Tāpat pagājušajā gadā "Kāruma" sieriņu eksports sākts uz Rumāniju un Bulgāriju.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, atpaliekot tikai no Igaunijas, liecina ASV domnīcas "Tax Foundation" jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss".

Latvija otro vietu indeksā ieņem astoto gadu pēc kārtas.

Pētījuma autori kā pozitīvākos Latvijas nodokļu sistēmas aspektus izcēluši uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kas paredz ar nodokli aplikt tikai sadalīto peļņu, bet reinvestētā peļņas daļa ar nodokli netiek aplikta, kā arī teritoriālo nodokļu sistēmu, kas paredz atbrīvot no nodokļa ārvalstu dividendes un kapitāla pieaugumu un neiekasēt ieturējuma nodokļus no ārvalstu procentu maksājumiem, dividendēm vai autoratlīdzībām.

Kā vēl viens pozitīvs aspekts izcelts tas, ka Latvijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) attiecas uz relatīvi plašu bāzi, aptverot aptuveni divas trešdaļas no gala patēriņa.

Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās ES. Šajā laikā mums ir izdevies spert nozīmīgus soļus “rietumu” dzīves līmeņa virzienā, taču joprojām esam tālu no attīstītākajām ES valstīm. Turklāt, turpinot pašreizējo ekonomisko politiku, ko es sauktu par “stabilizācijas politiku”, mēs riskējam, ka nekad tās nesasniegsim.

Esmu pārliecināta, ka Latvijai ir nepieciešama drosmīgāka un, labā nozīmē, radikālāka pieeja ekonomikai, kas nodrošinātu strauju labklājības izaugsmi. Šim nolūkam varam izmantot “receptes” no citu pasaules valstu pieredzes, kas liecina, ka tā ir reāli sasniedzama.

Analizējot vidējo reālā IKP pieaugumu gadā, pirmajā brīdī situācija Latvijā izskatās labi. Saskaņā ar Eurostat datiem no 2014. līdz 2022. gadam šis pieaugums mūsu valstī bija 2,52 %, kamēr ES vidējais rādītājs ir 1,82 %, bet Eirozonā - tikai 1,61 %. Tomēr jāņem vērā, ka sākām no ļoti zemas bāzes, un ar katru nākamo gadu būs arvien grūtāk augt straujāk par Eiropas vidējo rādītāju - un tas ir vienīgais veids, kā panākt vai pat apsteigt pašreizējos līderus.

Betona grīdu ražotājs SIA "Primekss" pērn strādāja ar 45,034 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,1% mazāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmuma peļņa samazinājās par 15,4% - līdz 3,346 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Primekss" sniedza pakalpojumus Latvijā, Skandināvijas valstīs, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Izraēlā, kā arī pārdeva būvniecības materiālus ASV.

Pērn uzņēmums turpināja veikt ieguldījumus esošo produktu uzlabošanā, kā arī jaunu produktu un tirgu izpētē. Šogad uzņēmums turpinās ieguldīt produktu un ražošanas procesu kvalitātes uzlabošanā, kā arī pārdošanas veicināšanā.

Vadības ziņojumā norādīts, ka "Primekss" nav būtisku sadarbības partneru Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, taču kopējā ietekme uz pasaules ekonomikas norisēm var ietekmēt uzņēmuma darbību. Uzņēmuma vadība seko līdzi norisēm ekonomikā un pārorientē darbību, piemēram, mainot materiālu piegādātājus.

Pēc trīs gadus ilgušas intensīvas izpētes starptautiska pētnieku komanda izveidojusi pasaulē pirmo "kibernoziedzības indeksu", kurā norādīti pasaules galvenie kibernoziedzības centri, sarindojot nozīmīgākos kibernoziedzības avotus valstu līmenī, un sarakstā iekļauta arī Latvija.

Akadēmiskajā žurnālā "PLOS ONE" publicētais indekss rāda, ka salīdzinoši neliels skaits valstu rada vislielākos kibernoziedzības draudus. Saraksta augšgalā ir Krievija, tai seko Ukraina, Ķīna, ASV, Nigērija, Rumānija, Ziemeļkoreja, Lielbritānija, Brazīlija un Indija. Otrajā desmitniekā ir Irāna, Baltkrievija, Gana, Dienvidāfrika, Moldova, Izraēla, Polija, Vācija un Nīderlande un saraksta pēdējā - 20.vietā - ir Latvija.

Dati, kas ir indeksa pamatā, tika iegūti, aptaujājot 92 vadošos kibernoziedzības ekspertus no visas pasaules, kuri nodarbojas ar kibernoziedzības izlūkdatu vākšanu un izmeklēšanu. Aptaujā ekspertiem tika lūgts apsvērt piecas galvenās kibernoziedzības kategorijas, norādīt valstis, kuras, viņuprāt, ir nozīmīgākie avoti katram šim kibernoziedzības veidam, un pēc tam sarindot katru valsti pēc tās kibernoziedznieku ietekmes, profesionalitātes un tehniskās kvalifikācijas.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šodien atklāja 2024. gada ziemas sezonu no Viļņas, piedāvājot lidojumus uz diviem jauniem galamērķiem – Diseldorfu, Vācijā un Oslo (Torpa), Norvēģijā.

airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vecākais viceprezidents Tomass Ramdāls (Thomas Ramdahl): “Mēs esam apņēmušies turpināt savu izaugsmi Viļņā un stiprināt mūsu pozīciju kā būtiskam savienojamības nodrošinātājam Lietuvā. Jaunie galamērķi uz Diseldorfu un Oslo (Torpa) pasažieriem nodrošinās plašākas ceļošanas iespējas gan atpūtas, gan biznesa vajadzībām. Turklāt nesen paziņojām par plāniem nākamajā vasaras sezonā no Viļņas uzsākt lidojumus septiņos jaunos maršrutos – tas ir lielākais jauno maršrutu skaits, ko jebkad esam ieviesuši vienā sezonā no Lietuvas galvaspilsētas.”

“Esam pateicīgi mūsu pasažieriem par to, ka viņi izvēlas airBaltic. Tāpat arī pateicamies Lietuvas lidostām par sadarbību, lai mēs varētu turpināt augt un paplašināt savu galamērķu klāstu Viļņā,” piebilda Ramdāls.

Pašlaik tiek apspriests projekts par tehniskās apkalpes centra izveidošana Baltijas valstīs visām "Spike" raķešu sistēmām, kuras atrodas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņojumā, intervijā sacīja Izraēlas militāro tehnoloģiju kompānijas "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors Romāns Palarija.

Viņš piebilda, ka potenciāli tas varētu attiekties arī uz citu valstu "Spike" sistēmām, jo tās ir gandrīz visu Eiropas Savienības valstu apbruņojumā, ieskaitot Baltijas valstīm blakus esošo Poliju un Somiju.

Viņš sacīja, ka par tehniskās apkalpes centru tiek domāts tādēļ, ka tas nodrošinātu ilgtermiņa biznesu.

"Šīs sistēmas armiju bruņojumā atrodas 20-25 gadus. Ja šādu centru izveido, tas nozīmē, ka vismaz 25 gadus tam ir nodrošināts darbs. Tas ir ļoti svarīgi tieši nelielām valstīm, kuras finansēšanā nevar paļauties tikai uz savu budžetu," sacīja "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors.

Viņš sacīja, ka "Rafael" prioritāte vienmēr ir bijusi sadarbība vietējā līmenī, kas nozīmē risinājumu lokalizāciju, vietējo piegādātāju izmantošanu, jo tas ir svarīgi ne tikai drošu piegāžu nodrošināšanai, valstu suverentitātei, bet svarīgi arī no ekonomiskā viedokļa.

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās otrdien kritās bažās par Tuvo Austrumu krīzi pēc Izraēlas armijas vadītāja solījuma atbildēt uz Irānas raķešu un dronu uzbrukumu Izraēlai. Samazinājās arī divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels paziņoja, ka inflācijas ierobežošana var notikt '"ilgāk, nekā bija gaidīts", jo jaunākie ASV ekonomikas dati likuši atlikt prognozes par procentlikmju pazemināšanu.

Izraēla un Irāna apmainījās draudiem pēc tam, kad Irānas pirmais tiešais uzbrukums savai galvenajai ienaidniecei Izraēlai krasi saasināja reģionālo saspīlējumu, kamēr karadarbība Gazas joslā turpinās bez cerībām uz pamieru tuvākajā laikā.

Pasaules naftas cenas nedaudz samazinājās, maz reaģējot uz Tuvo Austrumu krīzi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,2% līdz 37 798,97 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5051,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 15 865,25 punktiem.