Vietējie Carnikavas uzņēmēji ar nepacietību gaida divas lielās peļņas dienas gadā – Jūras un Nēģu svētkus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

DB viesojās Carnikavā tikai trīs dienas pirms gaidāmajiem 14. nēģu svētkiem, kas notiks rīt, 22. augustā. Parkā tiek saposti apstādījumi, pļauta zāle, jo turpat jau arī notiks lielākā kņada, tirgošanās un svinēšanās. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka šī diena viņiem ir svarīgs finansiāls atspēriena punkts, jo ikdienā Carnikavā apgrozās vien vietējie, brīvdienās sabrauc arī atpūtnieki, kuriem šeit ir vasarnīcas. Savukārt ziemā katram pašam jādomā, kā izdzīvot, jo Carnikavā kļūst pavisam klusi. Uzņēmēji apgalvo, ka šī ir vasaras pilsēta, kura savu potenciālu vēl nav izmantojusi, jo šeit trūkst tūristu piesaistes objektu, arī ūdens izklaides iespējas nav izmantotas, nemaz nerunājot par naktsmītnēm, kuras Carnikavā ar uguni esot jāmeklē.

Nomainot nokalpojušās iekārtas ar modernākām un videi draudzīgākām tehnoloģijām, Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ir pabeidzis pirmās kārtas rekonstrukcijas darbus apakšstacijā "Carnikava".

Tā ir pirmā AST finansētā "zaļā" apakšstacija, kam uzņēmums piesaistījis finansējumu 100% apmērā no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma RePowerEU plāna. Kopējās apakšstacijas "Carnikava" pārbūves izmaksas sasniedz 2,7 miljonus eiro

Turpmāk visas jaunās un pārbūvētās AST apakšstacijas būs videi draudzīgas. "Apakšstacijas "Carnikava" pārbūve par videi draudzīgu apakšstaciju ir ilgtspējīgs solis Latvijas energosistēmas attīstībā. Šai apakšstacijai sekos citas – turpmāk visās jaunajās un pārbūvētajās AST apakšstacijās elagāzes SF6 vietā, kas līdz šim bijis pasaules standarts augstsprieguma iekārtās, izmantos sintētisko gaisu vai citu jaunās paaudzes gāzu maisījumu. Izmantojot videi draudzīgākas tehnoloģijas, pārvades tīkls kļūst arvien zaļāks," informē AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Sadarbojoties "Swedbank " un pašmāju investīciju uzņēmumam "Merito Partners" (Merito), šogad Carnikavā darbību uzsāks saules elektrostacija (SES) ar 12 megavatu jaudu, nodrošinot ilgtspējīgas elektroenerģijas piegādi vairāk nekā 5860 mājsaimniecībām Carnikavā un tuvējām apdzīvotām vietām.

Carnikavas SES, kuras izbūvē ieguldīti 8 miljoni eiro, tostarp 4,5 miljoni "Swedbank" finansējuma, būs lielākā šogad ekspluatācijā nodotā saules spēkstacija Latvijā.

Septembra laikā 11,7 ha lielā platībā tiks izvietoti 22 300 saules paneļu. Carnikavas SES jauda būs 12 MW un paredzams, ka tā gadā saražos vismaz 12 300 000 kWh elektrības, kas atbilst 5860 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Kā uzsver “Merito” līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars, “Esam pagodināti, ka varam īstenot “Merito” fonda ilgtspējīgā zaļās enerģijas projekta līdz šim lielākās saules elektrostacijas būvniecību kopā ar "Swedbank", lielāko banku Latvijā un vienu no Baltijas ilgtspējas līderiem. Mēs uzskatām, ka atbildīga biznesa attīstība ir ļoti nozīmīga – SES būvniecības procesā rūpīgi izvērtējam un kopā ar neatkarīgiem ekspertiem iepirkumos izvēlamies piegādātājus, kuri spēj nodrošināt atbilstošus ilgtspējas principus. Kāpinot Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, vienlaikus rūpējamies par vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Mācoties no labākajiem un progresīvākajiem tirgus līderiem, ieviešam jaunas prakses, kas piešķirs vēl plašāku nozīmi ilgtspējai un atbildīgai biznesa darbībai. Visos mūsu saules elektroenerģijas projektos ieviešam kukaiņu un sikspārņu mājas, kā arī nākotnē plānojam sadarboties ar vietējiem lauksaimniekiem, piedāvājot saules elektroenerģijas parka pļavas bišu saimēm un aitu ganāmpulkiem.”

Gaidāmas būtiskas izmaiņas Ādažu novada maršrutos - atklāti papildu reisi un mainīts autobusu izbraukšanas laiks, informē Autotransporta direkcijā.

Aptuveni pusagdu ilgā laika periodā tika izvērtēts SIA Ekspress Ādaži apkalpotais maršrutu tīkls, lai padarītu to pasažieriem pieejamāku un ērtāku. Tādējādi no 2017. gada 1. augusta sešos maršrutos Ādažu novadā tiks veiktas izmaiņas, samazinot reisu kursēšanas intervālu dienas noslogotākajās stundās, kā arī palielināt reisu skaitu, tos apkalpojot arī ar M2 klases minibusiem jeb autobusiem, kuros ir 20 sēdvietu.

Pēc direkcijas sniegtās informācijas izmaiņas skars praktiski visus maršruta Nr.6826 Rīga–Vangaži, Nr.5371 Rīga–Carnikava–Zvejniekciems, Nr.6855 Rīga–Kalngale–Carnikava–Kadaga, Nr.6821 Rīga–Ādaži–Kadaga, Nr.6822 Rīga–Ādaži–Podnieki–Garkalne un Nr.6824 Rīga–Ādaži–Carnikava esošos reisus, kā arī vairākos maršrutos tiks ieviesti jauni reisi. Tāpat tiks atklāts jauns maršruts Nr.6842 Ādaži–Carnikava, un šī maršruta autobuss pārvadājumus līdz Rīgai neveiks.

Carnikavā, Rīgas ielā, atklāta “Centrālās laboratorijas” filiāle, kurā veikt analīzes gaidīti gan pieaugušie, gan bērni. Šogad tā ir otrā uzņēmuma izveidotā filiāle iedzīvotāju ērtībām Ādažu novadā.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt strauji augošās Ādažu pilsētas un novada iedzīvotājiem iespēju dzīvesvietas tuvumā ērti veikt nepieciešamās analīzes. Līdz ar filiāles atklāšanu vēl vienā novada centrā – Carnikavā – nodrošinām, ka laboratoriskie pakalpojumi Pierīgā kļūst vēl ērtāk pieejami. Mūsu pieredze liecina, ka pakalpojumus filiālēs labprāt izmanto ne tikai tuvumā dzīvojošie, bet arī kaimiņu pašvaldību iedzīvotāji. “Centrālās laboratorijas” jaunā filiāle ir iekārtota tā, lai procedūrai veltītajā laikā apstākļi pacientiem būtu ērti un patīkami,” stāsta “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

"Nesen svinīgi tika atklātas "Centrālās laboratorijas" telpas Ādažos, tāpēc esam priecīgi, ka uzņēmums turpina paplašināt savu ģeogrāfiju, ienākot arī Carnikavā un atverot filiāli pašā pagasta centrā. Tādējādi tagad iedzīvotājiem tiek nodrošināta vēl ērtāka pieejamība kvalitatīviem un precīziem laboratorijas pakalpojumiem, kā arī ātrai rezultātu saņemšanai," saka Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētaja Karīna Miķelsone.

Reģionālā autoceļa Rīga-Carnikava-Ādaži posmā no dzelzceļa pārbrauktuves Carnikavā līdz Tallinas šosejai (A1) Ādažos tiks veikti ceļa seguma atjaunošanas būvdarbi, valstij investējot 1,084 miljonus eiro (ar PVN), informēja VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbus 60 kalendārās dienās veiks SIA Binders.

LVC informēja, ka ceļa seguma atjaunošanas būvdarbu dēļ uz reģionālā autoceļa Rīga-Carnikava-Ādaži posmā tiks noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 kilometri stundā. Vienlaikus ceļa posmā satiksmi organizēs regulētāji.

LVC norādīja, ka posmā plānots nofrēzēt vecā asfalta virskārtu, ieklāt izlīdzinošo asfalta kārtu un virskārtu, kā arī sakārtot ūdens novades sistēmu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda finansējuma novirzījusi 9,7 milj. eiro plūdu apdraudējumu mazināšanai dažādās Latvijas vietās, informē VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Finansējums piešķirts pieciem projektiem plūdu aizsardzības pasākumu īstenošanai dažādās Latvijas pašvaldībās.

2014.gada decembrī Carnikavas novadā projekta Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā ietvaros noslēdzās pirmais būvniecības posms – dambja rekonstrukcija. Līdz 2015.gada oktobrim projekta ietvaros Carnikavā ir paredzēts izbūvēt jaunu dambja posmu. Līdz ar to Carnikavas novadā iespējamo plūdu risku samazināšanai būs ieguldīts ES fondu finansējums 4,4 milj. eiro apmērā.

Pretplūdu aizsardzības pasākumi Carnikavā īstenoti ES fondu 2007-2013. gada plānošanas perioda apakšaktivitātes Plūdu risku samazināšana grūti prognozējamu vižņu-ledus parādību gadījumos ietvaros.

SIA 4SmartStreets izstrādājis vairākus produktus, kas palīdz analizēt satiksmi pilsētā, lai noskaidrotu, kādi uzlabojumi ir nepieciešami

Uzņēmums izaudzis KleinTech services paspārnē, kura viens no zināmākajiem produktiem ir VAS Latvijas dzelzceļa uzskaites sistēmas izveide, proti, pirms tam vagonu uzskaiti un pārbaudi veica cilvēki, bet pēc KleinTech services risinājuma uzstādīšanas šo darbu īsteno automatizēti vārti, caur kuriem izbraucot, tiek saņemta visa nepieciešamā informācija par vilciena sastāvu. Līdz šim Latvijā ir izveidoti četri šādi vārti – divi Daugavpilī un divi Rēzeknē, un šogad ir plānots tādus ieviest Jelgavā un Rīgā. Tas ir industriālais virziens, kuru vēl aizvien attīsta KleinTech Services.

«Tikai industriālajā sfērā darbojāmies līdz 2016. gadam, bet tad pie mums ieradās Carnikavas domes pārstāvji ar lūgumu analizēt noslodzi tiltam, kas bija nesen uzcelts pāri Gaujai. Tas mums deva grūdienu veidot risinājumus, kas ir noderīgi ikdienas satiksmes organizācijas izpētei. Sapratām, ka ne tikai Carnikavā, bet kopumā nekas tāds Latvijā līdz šim nebija veikts un satiksmes kustība visbiežāk tika uzskaitīta manuāli vai arī zemē tika iestrādāts detektors. Noticējām produktam un sākām to attīstīt vēl tālāk, lai video novērošanas analīze būtu interesanta gan pašvaldībām, gan uzņēmumiem,» stāsta SIA KleinTech Services valdes loceklis, SIA 4SmartStreets valdes priekšsēdētājs, produkta vadītājs Kaspars Egliņš.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Velosipēdu novietne ar saules baterijām elektroierīču uzlādei Pilsrundālē, savdabīgas formas statīvi Jēkabpils Vecpilsētas laukumā un Olainē, kā arī ar mobilo tālruni atslēdzama inovatīva novietne Rīgā ir tikai daži no pretendentiem, kas pieteikti Gudro pilsētnieku, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Latvijas Riteņbraucēju apvienības kopīgi rīkotajam konkursam Draudzīgs velosipēdistam, teikts paziņojumā medijiem.

Lai apzinātu pēc iespējas vairāk kvalitatīvās velonovietnes, velosipēdu glabāšanas vietas un citus velosipēdistiem draudzīgus risinājumus, konkursa rīkotāji pagarinājuši pieteikumu pieņemšanas termiņu līdz 11.septembrim un aicina kā pašvaldības, tā organizācijas un uzņēmumus pieteikt savā teritorijā izveidotos velosipēdistu infrastruktūras risinājumus.

Pirmie konkursa ietvaros saņemtie pieteikumi apliecinājuši, ka par velobraucēju ērtībām tiek domāts ne vien Rīgā, bet arī reģionos. Kvalitatīvi velostatīvi uzstādīti Bauskā, Carnikavā, Smiltenē, Koknesē, Olainē un Jēkabpilī. Pēdējie divi izceļas ar netradicionālu formu. Olainē daži metāla statīvi veidoti īsta velosipēda formā, bet Jēkabpilī - pilsētas simbola veidolā. Pieteikumu vidū ir arī velotūrisma maršruti, veloceliņi un pat īpaši gājējiem un velobraucējiem uzbūvēti tilti Alūksnē un Carnikavā.

Lai pasargātu no applūšanas aptuveni 5140 iedzīvotāju un viņu īpašumus 437 ha lielā platībā, Carnikavas novadā Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji, kā arī uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji, informē Carnikavas novada domes pārstāve Ilze Cerbule.

«Ir paveikts ārkārtīgi liels darbs, lai Carnikavas novada iedzīvotājus un viņu mājvietas pasargātu no plūdiem. Bija nepieciešams rekonstruēt esošo dambi, kā arī izbūvēt jaunas hidrobūves, lai vismaz nākamos 50 gadus novadā nevajadzētu satraukties par plūdiem,» saka Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. Pateicoties aizsargdambja rekonstrukcijai, jau šī gada pavasarī bija vērojams, ka ūdens palu laikā Līdums-2 teritorijā Carnikavā vairs neieplūst, un arī Garupe ir pasargāta no Gaujas upes plūdiem.

Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, Zvejnieka un Saules aizsargdambji – stiepjas 3,93 km garumā. Kopumā ir izbūvēti trīs dažāda tipa dambji – atkarībā no novietojuma, attāluma līdz upei un apdzīvotai teritorijai, tie veidoti ar nogāzēm abās pusēs vai arī rievsienu gar vienu vai abiem sāniem. Savukārt Dzirnezerā ūdens līmenis vairs nevar būtiski paaugstināties, jo uz Dzirnupes izbūvētas slūžas, norāda E.Pudzis.

No 1.augusta Ādažu novadā tiks piemērota maksa no 1 eiro līdz 2,50 eiro stundā par autostāvvietām Aizvēju ielā Garciemā, Jūras ielas galā Carnikavā, stacijas autostāvvietā Kalngalē, kā arī Ziemeļu ielā Lilastē, informē Ādažu novada pašvaldībā.

Tās ir četras tūrisma sezonā vispieprasītākās piejūras autostāvvietas Ādažu novada teritorijā.

Ieviešot vairākas maksas autostāvvietas, galvenais mērķis ir gūt ieņēmumus to uzturēšanai un apsaimniekošanai, tai skaitā laipu izbūvei un remontam, atkritumu savākšanai, informatīvo zīmju izgatavošanai un citiem labiekārtošanas pasākumiem, lai ceļš līdz jūrai un atpūta piejūrā būtu komfortabla kā novada iedzīvotājiem, tā viesiem, skaidro pašvaldībā.

Vietās, kur tās atrodas ļoti tuvu jūrai - Lilastē un Garciemā, cena noteikta 2,50 eiro par stundu, savukārt Carnikavā un Kalngalē - 1 eiro par stundu. Autostāvvietās apmaksa notiks, izmantojot mobilo aplikāciju "Mobilly", kā tas jau līdz šim notika Lilastes autostāvvietā.

Otrdien, 18. novembrī, Carnikavā tiks atklāts garākais gājēju un velosipēdistu tilts Latvijā, kas savieno Carnikavu un Siguļus, informē Carnikavas novada domes preses sekretāre Sandra Baltruka.

«Es domāju, ka jaunais tilts būs spēcīgs dzinulis uzņēmējdarbības attīstībai novadā un veicinās arī Gaujas labā krasta ekonomisko izaugsmi,» norāda Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Tilts pār Gauju ir 220 metrus garš un 4 metrus plats, tilta balsti ir būvēti no dzelzsbetona, bet laiduma konstrukcijas – no tērauda. Tilts kopā ar pievadceļiem, kur pārvietoties velobraucējiem un gājējiem, stiepjas vairāk nekā 1 km garumā un savieno Zvejnieku ielu Carnikavā un Priedīšu ielu Gaujā.

D. Jurēvica norāda, ka, lai tiktu pāri upei, daudzi iedzīvotāji bija spiesti šķērsot bīstamo dzelzceļa tiltu, kas nav paredzēts gājējiem, un pēc jaunā tilta atklāšanas droši varēs pārvietoties pa jauno tiltu.

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Pagājušās nedēļas nogalē izskanējuši XVI Nēģu svētki Carnikavā «Svinam kopā». Svētki tiek rīkoti, godinot nēģu zvejas sezonas sākšanos, informē Carnikavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Zandfelde.

Šogad Nēģu svētkus Carnikavā varēja baudīt divās dažādu sajūtu ostās – «Svētku ostā» Carnikavas parkā un «Miera ostā» Gaujas krastā pie Atpūtas ielas. «Svētku ostā» kulinārijas meistarklasi «Karaliskais nēģis» vadīja šefpavārs Lauris Aleksejevs. Tai sekoja nēģu un nēģu suši ātrēšanas sacensības. Savukārt «Miera ostā» apmeklētājus līdz jūrai vizināja vikingu un zvejnieku laivas.

Tradicionāla svētku sastāvdaļa ir nēģu ātrēšanas sacensības un nēģu zupas vārīšana parkā 400 litru katlā.

Fotogalerijā ieskats Nēģu svētku norisē!

Sakarā ar ceļu remontdarbiem Brīvības ielā, Rīgā, reģionālo maršrutu sabiedriskais transports atsevišķās diennakts stundās var kavēties pat līdz 30 minūtēm, informē Valsts SIA Autotransporta direkcija Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Reisu izpildes kavēšanās iespējama SIA Ekspress Ādaži apkalpotajā maršrutā Nr.6821 Rīga–Ādaži–Kadaga, Nr.6822 Rīga–Ādaži–Podnieki–Carnikava, Nr.6824 Rīga–Ādaži–Carnikava un Nr.6826 Rīga–Garkalne–Vangaži, kā arī AS CATA apkalpotajā maršrutā Nr.5612 Rīga–Ragana–Sigulda, Nr.6251 Rīga–Ropaži–Allaži–Sigulda, Nr.6255 Rīga–Sigulda un Nr.6724 Rīga–Pabaži–Sigulda.

Autotransporta direkcija aicina pasažierus jautājumu gadījumā sazināties ar SIA Ekspress Ādaži vai AS CATA, zvanot pa tālruni attiecīgi 67113322 vai 64122121.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei.

Veloceliņa būvniecība plānota maršrutā Vecāķi – Kalngale – Garciems – Garupe – Carnikava – Lilaste no Saulgriežu ielas Rīgas teritorijā līdz atpūtas kompleksam “Medzābaki” Lilastē, Carnikavas novadā.

Jaunais celiņš iecerēts 20 kilometru garumā. Lai nodrošinātu tā sasaisti ar Rīgas ielu tīklu, nepieciešams veikt veloceliņa turpinājuma projektēšanu un izbūvi Rīgas teritorijā no pilsētas robežas līdz Kāpu prospektam un/vai Saulgriežu ielai aptuveni 420 metru garumā Rīgas pašvaldībai piederošā zemes gabalā, kas ietilpst dabas parkā „Piejūra”.

Veloceliņu plānots izbūvēt ar cieto segumu 2,5-3 metru platumā, ar apgaismojumu, ceļazīmēm un atpūtas laukumiņiem. Veloceliņu aptuveni 18,5 kilometru garumā paredzēts virzīt pa esošiem ceļiem un takām. Kopumā veloceliņa izbūvei nepieciešamā zemes platība ir aptuveni 8,5 hektāri, t.sk., Rīgas pašvaldības teritorijā – 0,12 hektāri, un pārējā daļa – Carnikavas novadā.

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus.

Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā.

Izsniegta atļauja būvdarbu sākšanai tirdzniecības centra celtniecībai Carnikavā, teikts informācijā Ādažu novada pašvaldības mājaslapā.

Carnikavas centrā, Atpūtas ielā, iecerēts celt jaunu "Rimi" lielveikalu.

Būvvalde izskatījusi SIA "Alfa projects" iesniegto būvdarbu sākšanas nosacījumu izpildes iesniegumu tirdzniecības centra būvniecībai Atpūtas ielā 1, pārbaudījusi tā atbilstību izdotās būvatļaujas nosacījumiem un veikusi atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Noslēgtais būvdarbu līgums paredz, ka darbiem ir jābūt pabeigtiem un objektam nodotam ekspluatācijā līdz 2024.gada 30.septembrim.

Objekta būvdarbu valsts kontroli un objekta pieņemšanu ekspluatācijā veic Būvniecības valsts kontroles birojs.

Būvatļauja tirdzniecības centra būvniecībai tika izdota 2022.gada 31.janvārī, pirms tās izdošanas īstenojot sabiedrības iesaisti un organizējot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA "NEYLON" iegūt izšķirošu ietekmi pār Rīgas starprajonu zvejnieku kooperatīvās biedrības aktīviem. KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA "NEYLON" ietilpst koncernā, kura holdingkompānija ir SIA "FORTIS VM". Holdingkompānijā ietilpstošo uzņēmumu pamatdarbības joma ir pārtikas un ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecība zīmola ELVI veikalos Latvijas teritorijā. Tostarp, holdingkompānija veic pārtikas un ikdienas patēriņa preču iepirkumus, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību un būvmateriālu tirdzniecību. Savukārt Rīgas starprajonu zvejnieku kooperatīvā biedrība nodarbojas ar mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos, pārdodot pārtikas preces, dzērienus un tabaku. Vienlaikus Rīgas starprajonu zvejnieku kooperatīvā biedrība veic sabiedrisko ēdināšanu un telpu iznomāšanu, galvenokārt, Rīgas Ziemeļu rajonā, Ādažu, Saulkrastu novadā un Limbažu novada daļā, kas atrodas jūras tuvumā (šosejas A1 tuvumā) - Carnikavā, Ādažos, Garkalnē, Saulkrastos un Salacgrīvā u.c.

Atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, Carnikavā 25.augustā tika svinēti tradicionālie Nēģu svētki, informē pasākuma rīkotāji.

Svētku laikā notika nēģu ātrēšanas sacensības, ko pēdējos gados papildina arī nēģu suši ātrēšana. Svētkos jau par tradīciju kļuvusi nēģu kulinārijas meistarklase Karaliskais nēģis, ko šogad vadīja šefpavārs Reinis Čerņajevs. Viņš gatavoja sojā, ingverā, medū un laima sulā marinētus nēģus, kas tika pasniegti ar grauzdētu kaņepju svaigsiera mussu, viegli mazsālītu gurķi, graudu maizes drupinājumu un ceptu sīpolu kraukšķi.

Nēģu sezona Carnikavas zvejniekiem šīgada augustā iesākusies veiksmīgi, tāpēc nēģu cepējiem līdz pat vakara krēslai netrūka apaļmutnieku, ko likt krāsnī uz oglēm. Gardēži Carnikavas delikatesi varēja baudīt gan karstu tikko no krāsns, gan želejā un dažādās uzkodās, kā arī nēģu zupā.

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Ar 6,5 miljonu eiro aizdevumu Luminor banka līdzfinansējusi investīciju fonda Merito Sustainable Energy Fund I (Merito fonds) saules elektrostacijas būvniecību Cēsīs.

Šobrīd Merito fonds ir lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Cēsu saules elektrostacija ir piektais fonda īstenotais projekts, un tajā kopumā tiks investēti teju 12 miljoni eiro pašmāju kapitāla.

Elektrostacija atradīsies Cēsu novada Priekuļu pagasta "Purmaļos". Projekta īstenošana ir uzsākta 23 hektāru platībā, piesaistot pieredzējušus ekspertus no uzņēmuma Saules Energy.

Plānots, ka Cēsu saules elektrostaciju nodos ekspluatācijā jau šovasar.

Cēsu elektrostacijas jauda pārsniegs 19 MW, un tās teritorijā atradīsies vairāk nekā 33 500 saules paneļu. Stacija ar zaļu elektroenerģiju apgādās 9500 Cēsu un tuvējo novadu mājsaimniecību.

“Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, Merito fonds kopumā plāno ieguldīt 50 miljonus eiro astoņu jaunu saules elektrostaciju izveidē Latvijas reģionos. Pērn kopā ar uzņēmumu Saules Energy jau realizējām četru jaunu staciju izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā un Carnikavā ar kopējo jaudu 25 MW. Tās ražo zaļu elektroenerģiju, ko patērē vietējie iedzīvotāju un uzņēmumi. Cēsu projektā tāpat kā pārējās mūsu fonda saules elektrostacijās īpašu uzmanību pievēršam bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un vides aizsardzībai,” saka Merito Partners līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars.

Augšdaugavas novadā ražošanu sākusi līdz šim vērienīgākā saules elektrostacija Latvijā – "Kalkūnes SES". Tās izveidē "Merito Partners" investīciju fonds kopā ar "Swedbank" ieguldījuši 10 miljonus eiro.

Jaunās elektrostacijas ražošanas jauda ir pietiekama, lai ar videi draudzīgu enerģiju apgādātu vismaz 6500 Daugavpils mājsaimniecību.

"Kalkūnes SES" atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, 10 kilometru attālumā no Daugavpils centra. Tā ar 13,3 megavatu uzstādīto jaudu turpmāk ik gadu saražos vismaz 13 500 megavatstundu atjaunīgas enerģijas. Jaunā elektrostacija ir attīstīta ar pieslēgumu sadales infrastruktūrai, tādējādi saražoto elektroenerģiju patērē vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.

"Kalkūnes SES" izveidē ieguldīti teju 10 miljoni eiro Latvijas kapitāla, tostarp 4,7 miljoni eiro "Swedbank" līdzfinansējuma. Jaunās saules elektrostacijas īpašnieks ir pašmāju investīciju fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" – šobrīd lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Pērn tas kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" realizēja četru jaunu SES izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā un Carnikavā ar kopējo jaudu 25 MW. Vēl trīs elektrostaciju projekti Koknesē, Cēsīs un Valmierā tiks īstenoti līdz 2024. gada rudenim.