Dzīvei nepieciešamā alga ir temats, par kuru nepieciešama nopietna diskusija. Lai gan aizvien vairāk darba devēju Baltijā pievērš uzmanību darbinieku labklājībai, daudzi cilvēki joprojām nesaņem pietiekamu atalgojumu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Finansiālā drošība ir viens no svarīgākajiem labklājības aspektiem un būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti.

Pētījumi liecina, ka, sasniedzot noteiktu ienākumu līmeni, atalgojuma pielikums vairs nerada būtisku motivācijas pieaugumu, tomēr, ja cilvēkam trūkst līdzekļu, tas var kļūt par galveno ikdienas rūpi, ko nevar viegli atrisināt vai apiet. Ja atalgojums nesasniedz dzīvei nepieciešamo slieksni, tas kļūst par ļoti būtisku problēmu.

Dzīvei nepieciešamā alga ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, 2024. gadā Rīgā tas ir 1638 EUR bruto. Finansiālā labklājība ir cieši saistīta ar atalgojuma apmēru, īpaši ar to, vai atalgojums ir pietiekams, salīdzinot ar minēto slieksni, un taisnīgs. Dzīvei nepieciešamā alga ietver dzīvesvietu, pārtiku, transportu, veselības aprūpi, izglītību, kā arī citas dzīves sastāvdaļas, piemēram, sporta kluba abonementu vai teātra biļeti. Šis atalgojuma līmenis pārsniedz juridiski noteikto minimālo algu, kas bieži vien nav pietiekama visu dzīves izdevumu segšanai.

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024.gadā Rīgā ir 1630 eiro bruto, bet reģionos - 1384 eiro bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" veiktais šī gada pētījums.

Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos - mainījusies minimāli. 2023.gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 eiro bruto, bet reģionos - 1397 eiro bruto.

Uzņēmums "Figure Baltic Advisory" aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 eiro bruto, bet reģionos 1724 eiro bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā šobrīd ir 2286 eiro bruto, bet reģionos - 1590 eiro bruto.

Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, pētījumā secināts, ka Viļņā dzīvei nepieciešamā alga ir visaugstākā - 2173 eiro bruto, savukārt, Tallinā (Harju apriņķī) tā ir zemākā - 1621 eiro bruto. Salīdzinot ar 2023.gadu, Viļņā vērojams lielāks pieaugums, pērn šis slieksnis bija 1995 eiro bruto, bet pieaugums Tallinā bijis salīdzinoši neliels (1614 eiro bruto 2023.gadā).

Kristīne Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Latvijā viesosies norvēģu koris

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

Normālai dzīvei Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji būtu nepieciešami 1165 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Jūlijā iedzīvotājiem lūgts norādīt, cik daudz viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai viņi un ģimene varētu normāli dzīvot. Aptaujā noskaidrots, ka normālai dzīvei 2017.gadā iedzīvotājiem vidēji pietiktu ar 1165 eiro, kas ir par 51 eiro mazāk nekā pirms gada.

Šogad normālai dzīvei nepieciešamo ienākumu apmērs samazinājies pirmo reizi pēdējo sešu gadu laikā.

Līdz šim augstākā vidējā summa mēnesī normālai dzīvei fiksēta pagājušajā gadā, kad iedzīvotājiem vidēji bija nepieciešami 1216 eiro. Otrs augstākais rādītājs sasniegts 2008.gadā - 1146 eiro, pēc kā četrus gadus notikusi vidējās nepieciešamās summas normālai dzīvei pakāpeniska samazināšanās, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro.

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

Ieguldot 50 tūkstošus Ls, Vecrīgā atvērta Kaspara Dilana konditoreja, kas specializēsies franču konditorejas izstrādājumu gatavošanā.

Konditors Kaspars Dilans apguvis savu mākslu no franču kolēģiem, strādājot Portman Radisson SAS Hotel Londonā un tagad gatavs jauniem izaicinājumiem.

Atkarībā no darbības rezultātiem, uzņēmums plāno atvērt arī konditoreju Jūrmalā, kā arī šobrīd jau raugās kaimiņvalstu un Polijas virzienā. Lai arī pēdējā laikā Rīgas centrā jaunas beķerejas ver durvis viena pēc otras, K. Dilanu tas nebaida, jo konditoreju niša joprojām nav piepildīta.

Db jau iepriekš ziņoja, ka jau atvērta Junge.lv, Barona beķereja un citas.

Lietuvas seima deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie savas valsts ārlietu ministra Vīgauda Ušacka, lai tas mēģinātu panākt, ka NATO kravas, kas domātas sabiedroto spēkiem Afganistānā un tiek virzītas cauri Latvijai, turpmāk ietu cauri Lietuvai, vēsta Latvijas Avīze.

Laikraksts informē - Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts neesot dzirdējis, ka Lietuvas un arī Igaunijas valsts institūcijas oficiāli būtu mēģinājušas «pārtvert» kravas, kas cauri Latvijai «iet» uz Afganistānu, taču saprot, ka abām kaimiņvalstīm tas varētu būt interesanti (cauri Tallinas un Klaipēdas ostām). Kravas no Rīgas uz Afganistānu pa dzelzceļu cauri Krievijai «iet» kopš šā gada sākuma, un, pēc J. Sārta aplēsēm, jau tagad valsts no tā ekonomiski iegūst vairāk, nekā izmaksā Latvijas karavīru dienests Afganistānā (gadā – 12 miljoni latu). Kā Latvijas Avīze noskaidrojusi ASV vēstniecībā Latvijā, cauri Rīgai uz Afganistānu jau nosūtīti 3000 konteineru, bet vairāk nekā 1000 ir ceļā.

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Starptautisko sauszemes pasažieru pārvadājumu operators Ecolines maina maršrutus, kuru gala mērķis ir Ukrainā. Turpmāk Ecolines Ukrainā centīsies iebraukt no Polijas, izslēdzot Baltkrieviju, pavēstījuši uzņēmuma pārstāvji.

Ecolines pārstāvji skaidro, ka tādas izmaiņas tiek veiktas, ņemot vērā saspīlējumu Ukrainā.

Maršruti tiks mainīti iespēju robežās. «Piemēram, uz Odesu Ukrainā no šā gada 17. jūnija pilnīgi visi pārvadājumi tiks veikti nevis cauri Baltkrievijai, kā līdz šim, bet gan tikai cauri Polijai. Savukārt pasažieri, kuru galamērķis ir Kijeva, varēs izvēlēties maršrutu pēc nepieciešamības, proti, cauri Polijai vai Baltkrievijai,» teikts Ecolines paziņojumā.

Braucot, piemēram, no Rīgas uz Odesu cauri Polijai nevis Baltkrievijai, ceļā pavadītais laiks ieilgst par trim stundām, taču divu robežu vietā ir jāšķērso tikai viena, turklāt Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešama tranzīta vīza, ceļojot cauri Baltkrievijai, ieguvumus un zaudējumus skaidro Ecolines vadītājs Andris Podgornijs. Viņš arī atzīst, ka, pasliktinoties kaimiņvalstu attiecībām, tiek ietekmēts arī robežu šķērsošanas un muitas kontroles process.

Sporta pasākumi Siguldā pulcē cilvēku pūļus, veicina biznesu un uzlabo pilsētas tēlu

«Ja ir sniegs, tad Sigulda ir ziemas sporta galvaspilsēta,» ar smaidu sejā DB saka Lauris Bukovskis. Viņš ir SIA Kripatiņas konditoreja līdzīpašnieks. Uzņēmums saimnieko kafejnīcās Fazenda, no kurām jaunākā – šomēnes nosvinējusi gada jubileju – atrodas Siguldā. Sporta un tūrisma pasākumi apkalpojošajam biznesam ir ļoti būtiski. «Maizītes vairs neņem līdzi kā senos laikos, kad brauca ar vilcienu «zied ievas Siguldā» skatīties. Tagad atbrauc ar mašīnām, iet paēst. Sestdienās, svētdienās cilvēku tāpat ir trīs reizes vairāk kā darbadienās, ja ir kāds pasākums – vēl vairāk,» viņš saka. Pasākumu laikā klientu pietiekot visiem ēdināšanas uzņēmumiem, grūtāk ir ar darbiniekiem – aktīvajā tūrisma sezonā tie nepieciešami lielā skaitā, ārpus tās – daudz mazāk. Noturēt, piemēram, labu viesmīli ir samērā grūti, jo viņš izvēlēsies doties strādāt uz Rīgu, kur ēdināšanas sfērā nav tik izteikti jūtama sezonalitāte.

#Šīs visas visnotaļ ekstrēmās un sportiskās nodarbes ir iespēja izmēģināt tepat Latvijā.

Spēlēt volejbolu, kad pēdas grimst nevis siltās un mīkstās smiltīs, bet sniegā, traukties pa kamaniņu trasi, sēžot uz lāpstas, peldēt stindzinošā ūdenī vai arī traukties milzu ātrumā pa aizsalušu ledu, ķerot ar burām vēju, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs visas visnotaļ ekstrēmās un sportiskās nodarbes ir iespēja izmēģināt tepat Latvijā.

Šajā sestdienā Siguldā Fischer slēpošanas centrā pirmo reizi Latvijā notiks vietēja mēroga sacensības sniega volejbolā, kurās sacentīsies 16 vīriešu un četru sieviešu pāri. Savukārt Eiropas Volejbola konfederācija šogad pirmo reizi rīko Eiropas čempionātu sniega volejbolā, kas notiks marta beigās Alpos.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) arī pēc pasaules čempionāta turpina sarunas ar valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju par tālāko sadarbību, taču pagaidām līdz līguma parakstīšanai abas puses vēl nav tikušas, sacīja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.

Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība Hārtlija vadībā pagājušajā nedēļā noslēdza dalību pasaules čempionātā, izcīnot desmito vietu, kas ir komandas labākais sasniegums kopš 2012.gada. Latvijas izlase bija ļotu tuvu tam, lai pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūtu ceturtdaļfinālā, tomēr pēdējā spēlē nespējot nosargāt uzvaru pār Vāciju, vēlāk tai zaudējot "bullīšu" sērijā, izslēgšanas spēlēs neizdevās iekļūt.

Pērnā gada nogalē Hārtlijam stājoties pie izlases stūres, līgums ar viņu tika noslēgts pēc sistēmas 1+1. Jau pasaules čempionāta laikā LHF uzsāka pārrunas par sadarbības turpināšanu, abām pusēm pie sarunu galda sēžoties arī pēc planētas meistarsacīkstēm.

Walt Disney Co. pirmdien formāli izbeigusi sarunas ar Hārviju Veinšteinu un Bobu Veinšteinu par Miramax Films atpirkšanu, atsaucoties uz šīm sarunām tuvu stāvošu cilvēku sniegto informāciju, vēsta The Wall Street Journal.

Par to, ka sarunas nevedas, tika baumots jau pagājušajā nedēļā.

Sarunu ar Veinšteiniem pārtraukšana varētu pavērt ceļu citu brāļu - miljardieru Toma Gora un Aleka Gora - piedāvājumam.

Veinšteinu 625 miljonu ASV dolāru vērto piedāvājumu galvenokārt atbalstīja Losandželosas miljardieris Rons Burkle. Informācijas avoti stāstījuši, ka gavenais iemesls, kādēļ sarunas nav turpinātas, bijusi piedāvājuma sarežģītā struktūra.

Brāļi Veinšteini Miramax dibināja 1979.gadā un 1993.gadā to pārdeva Disney par 80 miljoniem ASV dolāru.

Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis Pontipūlā (Pontypool) Velsā apmeklējis Woodland Field projektu, informēja Latvijas vēstniecība Londonā.

Vēstnieks ticies ar Velsas mājokļu un reģenerācijas ministru Karlu Seržantu (Carl Sargeant), vietējo pašvaldību vadītājiem - Bobu Vellingtonu (Bob Wellington) un Nīlu Masonu (Neil Mason), kā arī citiem projekta līderiem.

Pirms desmit gadiem Woodland Field projektu uzsāka Penigārnas (Penygarn) kopienas iedzīvotāji, kad tās apkārtnē valdīja augsts bezdarba līmenis un sociālā nevienlīdzība. Pašvaldība kopā ar brīvprātīgajiem nolēma izveidot jauniešu centru, kur viņi varētu uzturēties brīvajā laikā, izglītoties un nodarboties ar dažādiem sporta veidiem. Sadarbojoties britu Log Cabin UK un Latvijas koka māju ražotājiem Dores Fabrika, Woodland Field projektam šogad uzbūvētas divas guļbūves ēkas. Vēstnieks tikās ar vietējiem brīvprātīgajiem, kā arī pašiem jauniešiem, kas ikdienā apmeklē Woodland Field centru.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par jauniem Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā pasliktinot investoru noskaņojumu.

Pirmie ar Covid-19 saistītie nāves gadījumi Ķīnā pēdējo sešu mēnešu laikā izraisīja bažas, ka Ķīnas amatpersonas atkal noteikts stingrus un ekonomikai nelabvēlīgus ierobežojumus koronavīrusa uzliesmojumu ierobežošanai.

Naftas cenas kritās pēc ASV laikraksta "Wall Street Journal" ziņas, ka Saūda Arābija un citas OPEC+ dalībnieces apsverot naftas ieguves palielināšanu "par līdz 500 000 barelu dienā".

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs princis Abdulazīzs bin Salmans vēlāk " kategoriski noliedza" šo ziņu, paskaidrojot, ka OPEC+ neapspriež nekādus lēmumus pirms savām sanāksmēm. Nākamā OPEC+ sanāksme ir paredzēta 4.decembrī.

ASV izklaides un mediju kompānijas "Walt Disney Co." akcijas cena pieauga par 6,3% pēc tam, kad kompānijas izpilddirektora amatā atgriezās Bobs Aigers, nomainot Bobu Čapeku.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

«Sausums sāk radīt problēmas – vasarāji dīgst nevienmērīgi, jaunie dzinumi nespēj izlauzties cauri cietajai zemes garozai,» šodien laikrakstā Zemgales Ziņas atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Zemnieks Juris Kaņepe rādījis, kā viņa apsētajos laukos Glūdas pagasta zemnieku saimniecībā «Ziemeļi» cauri cietajai māla garozai asnus mēģina izdzīt nesen iesētā labība. Šogad jau piedzīvoti pamatīgi zaudējumi, pārsējot ziemāju laukus, bet ieilgušais sausuma periods radot bažas, ka vienmērīgi nesadīgs vasarāji.

«Dažādas laika ziņu interneta lapas tagad ir zemnieku lasītākā literatūra,» stāstījis J.Kaņepe. Sausuma dēļ faktiski apstājušies arī visi saimniecībā veicamie darbi, un tiekot gaidīts lietus, lai pāris dienu pirms tā varētu laukos kaisīt minerālus.

Šogad laikapstākļi zemniekus nelutina – viņi gan novērtējot to, ka agrais un siltais pavasaris ļāvis agrāk pabeigt gan izsalušo ziemāju pārsēšanu, gan vasarāju sējas darbus, tomēr ieilgušais sausums nu jau sāk satraukt.

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pagarinājusi EXPO Osaka 2025 metu konkursa pieteikumu termiņu.

Latvija izstādē EXPO Osaka 2025, kura notiks no 2025. gada 13. aprīļa līdz 2025. gada 13. oktobrim Osakā, Kansai reģionā Japānā piedalīsies ar kopīgo Baltijas (Latvijas un Lietuvas) paviljonu.

Izstādē piedalīsies 160 valstis, 9 starptautiskās organizācijas un to apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni viesu. Tā ir lieliska iespēja prezentēt Latviju un Baltijas reģionu kopumā kā tirdzniecībai, investīcijām un sadarbībai tūrisma jomā pievilcīgu vietu. Sākotnējā iecere paredzēja, ka izstādē piedalīsies visas trīs Baltijas valstis. Tieši šādu piedāvājumu izteica izstādes organizatori, tomēr Igaunija kā vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pieņēmusi lēmumu izstādē nepiedalīties, tādēļ Baltijas reģionu pārstāvēs Latvija un Lietuva. Ar Baltijas paviljonu vēlamies demonstrēt reģiona unikalitāti un tehnoloģisko attīstību, tādēļ tiek gaidītas radošas idejas, kā pārsteigt pasauli.

Bauskas novada Gailīšu pagasta Pāces iedzīvotājus satrauc daudzstāvu mājas avārijas stāvoklis, tāpēc viņi lūdz pašvaldības palīdzību. Sešstāvu dzīvojamā ēka būvēta 1978. gadā, un tās sliktais stāvoklis draud ar ārsienas fragmentu nobrukšanu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Mājai jau ilgāku laiku ir plaisas ārsienā, kas radušās, atdaloties ēkas pilastriem. «Šķirbas kļūst arvien lielākas. Pa kādam apmetuma gabalam kāpņu telpā jau ir nokritis. Es eju pa iekšējo malu, jo baidos, ka man kāds ķieģelis var uzkrist uz galvas,» situāciju raksturojusi ceturtā stāva iemītniece Miroslava Stiranko.

Kaimiņiene Alla Ruķere piebildusi, ka nelielas šķirbas ārsienā izveidojušās pirms vairākiem gadiem. Esot grūti novērtēt, cik ātri tās palielinās, tomēr nedrošība ir. «Esam rakstījuši visiem, kam vien varam. Atbrauc, paskatās, novērtē un aizbrauc. Bet mums te bail dzīvot! Zolitūdē veikals sabruka, vai mums arī jāpiedzīvo līdzīga nelaime, lai atbildīgās personas sāktu rīkoties?» vaicā A. Ruķere.

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Bauskas vecpilsētā no pirmdienas, 8. decembra, atkal pieejama publiskā pirts. Tā iekārtotā kādā savulaik noplukušā, pamestā ēkā Plūdoņa ielā. Jaunais uzņēmējs Kaspars Jansons kopā ar Diānu Sazonovu ideju par nelielu biznesu lolojuši labu laiku. Izzinot baušķenieku vēlmes, nolemts piedāvāt pilsētniekiem pirts pakalpojumus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Esmu ļoti priecīgs par uzņēmīgajiem jauniešiem, šepat Bauskā augušiem un skolā gājušiem, ka viņi nedodas projām, bet paliek pilsētā un izmēģina spēkus uzņēmējdarbībā. Apsveicama arī joma, kurā Kaspars sāk darbu. Pašvaldībai daudzi baušķenieki taujājuši, kad būs iespēja nomazgāties pirtī. Tagad tāda ir, ceru, ka to izmantos ne tikai tuvējās vecpilsētas iemītnieki, bet tālāku vietu ļaudis,» tā, apsveicot jauniešus ar uzņēmējdarbības sākšanu, vēlēja novada domes deputāts Voldemārs Čačs.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis paskaidroja, ka pašvaldība novada iedzīvotājiem, kam ir trūcīgās personas statuss, segs 50 procentu pirts pakalpojuma izmaksas. Pašlaik tā noteikta pieci eiro.

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Bauskā vasaras beigās darbu sācis jauns uzņēmums, kas nodarbojas ar pasažieru komercpārvadājumiem, raksta Bauskas Dzīve.

SIA City Bus autobusi veic pasažieru pārvadājumus maršrutā Bauska-Rīga-Bauska. Uzņēmums organizē grupu braucienus. Tie ir plānoti uz hokeja spēlēm Rīgā, uz Pasvales peldbaseinu Lietuvā. Taču lielākā interese ir par iepirkšanās braucieniem un Rīgas Centrāltirgu. Autobusus iespējams izīrēt dažādiem braucieniem, arī uz ārzemēm, Bauskas Dzīvei stāstīja uzņēmuma valdes loceklus Jānis Bonāts.

Braucēju grupas tiek komplektētas, izmantojot virtuālos saziņas tīklus un izplatot mutvārdu informāciju. Autobusi braucot tikai tad, kad ir nokomplektēts braucēju skaits.

«Ar regulāro pasažieru pārvadātāju Sabiedriskais autobuss mūs saista vienīgi tas, ka uz Rīgu braucam pa to pašu ceļu, kur viņi, jo cita ceļa no Bauskas uz Rīgu nav. Par saņemto pakalpojumu braucējiem izsniedzam čeku,» stāsta J. Bonāts.