Ekonomika

CFLA: Mazinot administratīvo slogu ES fondu projektiem, lielāku uzsvaru liks uz ieviešanas laiku

LETA,08.08.2025

Jaunākais izdevums

Ieviešot pasākumus, lai mazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības (ES) fondu projektos, rezultātu izvērtējumā lielāks uzsvars tiks likts uz visu procesu īstenošanas termiņiem, intervijā sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Tas ir ne tikai 70 dienu samazinājums projektu atlases procesā, bet kopumā mēs tiecamies termiņus samazināt visos procesos, arī projektu īstenošanā. Piemēram, iepirkumu jomā mēs piedāvājam risinājumus, lai saņēmējs var ātrāk sagatavot dokumentus. Ja iepirkums notiek ātrāk, arī projekts raitāk virzās uz priekšu. Tā ir mijiedarbība starp visām iesaistītajām pusēm, jo visu interesēs ir projekta pozitīvs rezultāts. Fondu naudai ir derīguma termiņš, kas ir jāņem vērā. Ir konkrēts datums, līdz kuram viss jāīsteno, lai finansējumu nepazaudētu un sasniegtu pozitīvu rezultātu. Visi mūsu procesi ir virzīti uz to, lai saņēmējam palīdzētu maksimāli izmantot pieejamo atbalstu noteiktajā termiņā," uzsvēra Krūmiņa.

Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards atgādināja, ka Finanšu ministrija ir saņēmusi apmēram 400 priekšlikumus, kas ietver gan idejas un priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, gan lietas, kas jāmaina praksē, lai mazinātos administratīvais slogs, kas saistīts ar ES fondu projektu ieviešanu.

"Mēs arī skaidri iezīmējām to, ka turpināsim strādāt un gada beigās vēlreiz mēģināsim noskaidrot atgriezenisko saiti, lai saprastu, cik efektīvi ir bijuši spertie soļi," sacīja Eberhards, piebilstot, ka nebūs nekāda "starta šāviena" vai revolūcija, bet tiks vērtēti konkrēti jautājumi, kas radušies ES fondu projektu ieviešanas ciklā.

Kā piemēru Eberhards minēja, ja līdz šim ES fondu projektu vērtēšanas process bija ļoti rūpīgs, vērtēts tika viss, ko varēja izvērtēt, tad tagad to maina uz "vērtējam tikai kritiski svarīgās lietas".

Savukārt jautāts, kādēļ virkne prasību, kuras tagad tiek atceltas, vispār savulaik ir parādījušās, Eberhards atzina, ka uz šo jautājumu nav vienas universālas atbildes.

"Droši vien viena daļa no tā ir saistīta ar pārvaldības pieejām, vairāk kontrolēm, pārbaudēm no sadarbības iestāžu puses līdz ar konstatētām nepilnībām vai iepriekš konstatētām problēmām, ka kaut kas nav pietiekami kontrolēts un nav novērsti riski. Tad šīs prasības sāk "apaugt", attīstīties un iesakņoties. Varbūt problēma ir jau pazudusi un riski novērsti, bet prasība ir palikusi. Tā ir bijusi kaut kāda birokrātiska pieeja būt labākiem, veidot labāku pārvaldību," sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks.

Jau vēstīts, lai mazinātu birokrātisko slogu un paātrinātu ES fondu apguvi, Finanšu ministrija kopā ar sadarbības iestādēm izstrādājusi rīcības plānu, kas paredz būtiskas izmaiņas projektu atlasē, uzraudzībā un iepirkumu procesā.

Tostarp valdība jau ir pieņēmusi grozījumus vairākos noteikumos, piemēram, paredzot, ka ierobežotajās ES fondu projektu pieteikumu atlasēs tiks samazināts kritēriju apmērs, vienkāršojot projektu iesniegumu vērtēšanas procesu, kā arī tiks piemērota elastīgāka pieeja attiecībā uz projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Tāpat ES fondu projektu pēcuzraudzības periodā turpmāk tiks samazināts pārbaužu apmērs.

Savukārt CFLA ir apņēmusies, ka ES fondu projekti ierobežotajās projektu atlasēs tiek izskatīti un apstiprināti līdz 70 darba dienām ātrāk nekā iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā.

Finansējums

ES fondu ieviešanas optimizēšana ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu investīciju apjoma ievērojamo kāpumu

Db.lv,21.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties ar Finanšu ministriju (FM) un nozaru ministrijām, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir aktīvi iesaistījusies valdības kopējā iniciatīvā administratīvā sloga mazināšanai Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas kontekstā, informē CFLA.

Sagaidāms, ka procesu pārskatīšana nesīs atvieglojumus, lai CFLA varētu veiksmīgi nodrošināt investīciju apriti atbilstoši pašreizējai programmu uzsākšanas dinamikai un finanšu apjoma plāniem.

CFLA pārziņā esošo investīciju apjoms turpina palielināties - straujos tempos nāk klāt arvien jaunas programmas. Saskaņā ar veiktajām aplēsēm par programmu un projektu dinamiku šogad prognozējams finanšu apjoma pieaugums par 30%, bet 2026.gadā paredzamais finanšu apjoms teju divas reizes pārsniegs 2024.gada rādītāju.

"Reizē ar pavasari dabā arī ES fondu jomā iezīmējas atjaunotnes vēsmas," tā CFLA direktore Anita Krūmiņa raksturo valdības kopējās iniciatīvas birokrātijas sloga mazināšanai. "Mēs ar patiesi lielām cerībām raugāmies uz šo procesu. Tā ir lieliska iespēja mums Latvijā atmest uzslāņojumus un papildinošās normas, kuras izvirzītas dažādās programmās. Bet nepieciešama būs visu resoru cieša un mērķtiecīga sadarbība, lai ieguvumi būtu vispārēji un uzlabojumi pamanāmi visos dažādu nozaru investīciju virzienos. Sagaidām, ka šī kopējā plāna realizēšana neapšaubāmi nesīs atvieglojumus gan projektu īstenotājiem, gan noteikti arī mums kā sadarbības iestādei, organizējot un uzraugot projektu praktisko ieviešanu - no atlasēm līdz projektu veiksmīgam finišam."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils dome atteikusies no nacionālas nozīmes industriālā parka izveides pašvaldībā.

Šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no iespējamiem riskiem un pašvaldība nenonāktu finansiāli kritiskā situācijā.

Ventspils domes deputāti nolēma izbeigt vienošanos, kas pērn noslēgta starp pašvaldības iestādi "Ventspils osta" un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta "Nacionālas nozīmes industriālā parka izveide Ventspilī", kam no Atveseļošanas fonda (AF) bija paredzēti 10 miljoni eiro.

Pašvaldība skaidro, ka nacionālas nozīmes industriālā parka izveides projektu nosacīti veidoja divas daļas - vienu projekta daļu īstenoja pašvaldība, bet otru - privātie komersanti.

Pašvaldības atbildība projektā ir infrastruktūras sagatavošana komersantu darbībai, tostarp būvprojektu izstrāde, iepirkumu un būvdarbu veikšana, projekta līdzfinansējuma nodrošināšana un citas aktivitātes. Projekta daļa, par kuru atbild pašvaldība, pašlaik ir pilnībā sagatavota īstenošanai.

Finansējums

FM: ES fondu projektu ieviešanas prasībās jāliek malā viss, kas nav obligāts Eiropas līmenī

LETA,24.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātija ir jāmazina arī Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanā, tādēļ tas, kas nav obligāts Eiropas Komisijas prasību līmenī, šobrīd ir jāliek malā, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Viņš atzina, ka ir virkne prasību, kas Eiropas regulējumā ir bijušas vēlamas, taču Latvijas nozaru politikas veidotāju izpildījumā kļuvušas par saistošām.

"Acīmredzot šis ir brīdis, kad to pārskatīt un atgriezties pie vēlamā, ne obligātā," norādīja FM pārstāvis, piebilstot, ka tas varētu arī paātrināt no ES fondiem finansēto projektu ieviešanas procesu.

Tāpat, pēc viņa teiktā, tas rada iespēju pārskatīt informācijas un datu uzkrāšanas apmēru, tostarp to, kādus datus no finansējuma saņēmējiem valsts puse grib, kādi dati jāvērtē un kā tas varētu vai nevarētu pilnveidot nozares politikas veidošanu. Latvija esot nosūtījusi arī priekšlikumus kohēzijas komisāram Rafaēlam Fito, kā paātrināt ES fondu finansēto projektu ieviešanu, jo arī Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi tās darbības termiņa laikā mazināt birokrātisko slogu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot publisku obligāciju piedāvājumu, Baltijā lielākais redzes aprūpes uzņēmums OC VISION ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 10 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 6%.

Kopējais pieprasījums pēc nodrošinātām obligācijām bija 13,1 miljons eiro, kas ir vairāk par 130% no emisijas mērķa.

Obligāciju piedāvājums piesaistīja interesi gan no privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Aptuveni 95% no investoru pieprasījuma veidoja tieši Latvijas investori, savukārt pārējie bija ieguldītāji no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas.

“Šogad Baltijas kapitāla tirgi ir īpaši dāsni ar obligāciju emisijām”, gandarījumu pauž Nasdaq Riga vadītāja Liene Dubava. “OC VISION ir ne tikai debitējis biržā, bet arī kļuvis par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas, izmantojot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbalsta programmu potenciāliem biržas uzņēmumiem, ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu. Ticu, ka OC VISION piemēram sekos arī citi ambiciozi un attīstīties alkstoši Latvijas uzņēmumi”.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Austrumu slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai saņemti četri piedāvājumi

Db.lv,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) jaunā Infekciju un plaušu slimību korpusa būvniecības iepirkumam 2025. gada 18. februārī, saņemti četri pieteikumi no Latvijas būvniecības uzņēmumiem un to apvienībām.

Pretendentu aktīvā interese sniedz iespējas efektīvi turpināt darbu pie Nākotnes slimnīcas koncepta ieviešanas, kas ietver modernas un arvien efektīvākai ārstniecībai piemērotas telpas un tehnoloģiskos risinājumus, stiprinot pašreizējo profesionāļu komandu un pārvaldību, kā arī piesaistot un motivējot jaunus talantus ilgtermiņa sadarbībai.

Austrumu slimnīcas izsludinātajā publiskā iepirkuma procedūrā par jaunā infekciju un plaušu slimību korpusa būvdarbiem saņemtie pieteikumi apliecina, ka projekta virzība tiek turpināta, lai noteiktajā termiņā realizētu noteiktu darbu apjomu un efektīvi izmantotu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras novada pašvaldība turpina īstenot Atveseļošanas fonda projektu “Valmieras Industriālā parka attīstība”. Viena no stratēģiskām parka priekšrocībām ir iespēja izmantot dzelzceļu ar iekraušanas/izkraušanas (loģistikas) laukumu un diviem pieņemšanas–nosūtīšanas sliežu ceļiem.

Līdz 2025. gada nogalei vietējiem un starptautiskiem investoriem būs pieejama jauna rūpnieciskajai ražošanai sagatavota teritorija. Valmieras Industriālā parka infrastruktūras būvniecība uzsākta pirms astoņiem mēnešiem un aktīvi noritējusi arī visu ziemas periodu.

Kopumā paredzēta platsliežu dzelzceļa lietošanas tīkla izbūve parka teritorijā 2,3 km garumā un savienojuma izveide ar publisko dzelzceļu 0,8 km garumā. Darbi jau ir sekmīgi uzsākušies - izbūvēts savienojums ar publiskās lietošanas dzelzceļu un uzsākta sliežu ceļa izbūve. Būvdarbu intensitāte tiks palielināta aprīlī un maijā.

Savienojums ar publisko dzelzceļu izveidots ārpus parka teritorijas gar posma “Valmiera – Bāle” esošo galveno sliežu ceļu. Pašreiz dzelzceļa uzbērums līdz parka teritorijai izbūvēts vairāk nekā 70 % apjomā. Tāpat veikta sliežu un gulšņu ielikšana 300 m apjomā no kopējiem 720 m. Secīgi veiks galvenā sliežu ceļa iecirkņa pārbūvi 443 m garumā, to pārvietojot, lai autoceļa P18 pārvada zonā būtu pietiekami plaša vieta pievadceļa izbūvei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzes aprūpes grupa Baltijā OC Vision kas pazīstama ar optikas veikaliem Vision Express, OptiO, VIZIONETTE un e-veikalu Dr. Lensor, — šī pavasara izskaņā plāno īstenot savu pirmo publisko obligāciju emisiju un iekļaut obligācijas Nasdaq Baltija First North sarakstā.

Obligāciju procentu likme, investoru lojalitātes programma un citi noteikumi, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar vadošo Latvijas investīciju banku Signet Bank AS, tiks publiski izziņoti 2025. gada maija izskaņā. Obligāciju publiskajā piedāvājumā tiks aicināti piedalīties gan privātie, gan profesionālie investori visās Baltijas valstīs.

SIA OC Vision, kas darbojas visā Baltijā un kam ir 77 veikalu lokācijas Latvijā un Lietuvā, plāno emisijā piesaistīt finansējumu līdz 10 miljoniem eiro apmērā ar mērķi ieguldīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā un investēt reģionālajā izaugsmē — modernizējot veikalus un attīstot jaunas, specializētas redzes un dzirdes pārbaudes kabinetu koncepcijas. Grupas prioritātes ir miopijas (tuvredzības) kontroles programmu turpmāka attīstība bērniem un redzes kvalitātes uzlabošana klientiem vecuma grupā pēc 40 gadiem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas briļļu lēcas un kontaktlēcas. Tāpat OC Vision saglabā ambīcijas turpināt M&A (apvienošanās un iegādes) darījumus reģionā, stiprinot tirgus pozīcijas Baltijā.

Eksperti

Mājas kafejnīcu dienas – vasaras tradīcija ar ekonomisko pienesumu reģioniem

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktores vietniece,10.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas ekonomiku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad uzņēmējdarbība reģionos ir kā svarīgi asinsrites elementi – tie ne tikai veicina kopējo attīstību, bet arī palīdz reģioniem augt. Vasaras ceļošanas akcija “Mājas kafejnīcu dienas” pērn piesaistīja 86 000 apmeklētāju, uzstādot dalībnieku rekordu. Tā ne vien attīsta vietējo tūrismu, bet kalpo arī kā pirmais solis ceļā uz uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē.

Šī iniciatīva sniedz taustāmu ieguvumu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan reģionālajiem uzņēmējiem, gan valstij kopumā. Ikviens apmeklētājs iegūst iespēju ceļot, baudīt reģionālo kulināriju un iejusties Latvijas daudzveidībā, savukārt valstij tā ir efektīva un ilgtspējīga reģionālās ekonomikas stiprināšanas forma, kas apvieno tūrismu, uzņēmējdarbību un vietējo identitāti. Kafejnīcas visbiežāk tiek izveidotas vietējo iedzīvotāju mājās vai tūrisma objektos, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, taču šajās dienās atver durvis viesiem, piedāvājot mājās gatavotus ēdienus un sirsnīgu uzņemšanu. Šī gada vadmotīvs – “Galdi ir klāti visā Latvijā” – simbolizē kopā sanākšanas prieku, siltu atmosfēru un sajūtu, ka jebkurā vietā Latvijā iespējams atrast īpašu galdu ar savu stāstu un garšu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (Austrumu slimnīca) un akciju sabiedrība "UPB" parakstījušas līgumu par Austrumu slimnīcas jaunā Plaušu veselības un infekciju slimību korpusa būvniecību.

Tas būs līdz šim vērienīgākais attīstības projekts Austrumu slimnīcas vēsturē - plānots, ka tā īstenošanas rezultātā uz mūsdienīgām un starptautiskiem standartiem atbilstošām telpām Hipokrāta ielā, Rīgā, 2028.gada pirmajā pusē pārcelsies kritiskā stāvoklī esošais slimnīcas stacionārs "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs". Tādējādi vienuviet tiks koncentrēts jau trīs Austrumu slimnīcas stacionāru darbs, nodrošinot augstāku pieejamības un mediķu multidisciplinārās sadarbības līmeni.

Austrumu slimnīcas iepirkumu komisija pēc sarunu procedūras "Jaunā ārstniecības korpusa Hipokrāta ielas teritorijā izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi)", ID Nr. RAKUS 2025/25S/ERAF, noslēguma par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzina akciju sabiedrības "UPB" iesniegto piedāvājumu, kura kopējā piedāvātā līgumcena ir 69 515 057,86 eiro bez PVN.

Enerģētika

Investējot 85 miljonus eiro, Kundziņsalā taps vēja enerģijas tehnoloģiju ražotne

Db.lv,17.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu Eiropas Savienības piegāžu ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju ražošanas attīstību Latvijā, Rīgas brīvostas pārvalde šogad ir uzsākusi projekta “Vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstība Kundziņsalā” aktīvu īstenošanu.

Investējot kopumā 85 miljonus eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 54 884 514 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 9 685 503 eiro, Kundziņsalas ziemeļu daļā tiks radīta piemērota industriālā teritorija, kur attīstīt ražotnes jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai. Ejot kopsolī ar globālo enerģētikas transformāciju, Rīgas ostas teritorija Kundziņsala šobrīd veidojas par mūsdienīgas ražošanas, loģistikas un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un inovāciju centru, kas stiprinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko konkurētspēju, enerģētisko neatkarību un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par saules elektrostacijas būvniecību sev piederošās Ūdens stacijas “Daugava” teritorijā Bauskas ielā. Jaunās saules elektrostacijas plānotā jauda ir 0,962 MW, un saražoto elektroenerģiju uzņēmums izmantos savām pašpatēriņa vajadzībām.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,09 miljoni eiro. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, tos veiks SIA “AJ Power”.

Jaunās saules elektrostacijas plānotais elektroenerģijas ražošanas apjoms plānots 932 665 kWh gadā, kas segs apmēram 12% no Ūdens stacijas “Daugava” 2024. gada elektroenerģijas patēriņa – 7 806 081 kWh.

Papildu tam projekts ļaus arī samazināt CO₂ emisijas par aptuveni 101 660 kilogramiem gadā, tādējādi veicinot uzņēmuma pāreju uz videi draudzīgākiem enerģijas risinājumiem, kas ir daļa no uzņēmuma apņemšanās īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un pilnībā atbilst uzņēmumam izvirzītajiem “zaļās obligācijas” kritērijiem. Tādējādi jaunā saules elektrostacija stiprina uzņēmuma stratēģisko virzību uz klimatneitralitāti un atbilst uzņēmuma un Rīgas pilsētas kopējai ilgtspējas politikai.