Ieviešot pasākumus, lai mazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības (ES) fondu projektos, rezultātu izvērtējumā lielāks uzsvars tiks likts uz visu procesu īstenošanas termiņiem, intervijā sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.
"Tas ir ne tikai 70 dienu samazinājums projektu atlases procesā, bet kopumā mēs tiecamies termiņus samazināt visos procesos, arī projektu īstenošanā. Piemēram, iepirkumu jomā mēs piedāvājam risinājumus, lai saņēmējs var ātrāk sagatavot dokumentus. Ja iepirkums notiek ātrāk, arī projekts raitāk virzās uz priekšu. Tā ir mijiedarbība starp visām iesaistītajām pusēm, jo visu interesēs ir projekta pozitīvs rezultāts. Fondu naudai ir derīguma termiņš, kas ir jāņem vērā. Ir konkrēts datums, līdz kuram viss jāīsteno, lai finansējumu nepazaudētu un sasniegtu pozitīvu rezultātu. Visi mūsu procesi ir virzīti uz to, lai saņēmējam palīdzētu maksimāli izmantot pieejamo atbalstu noteiktajā termiņā," uzsvēra Krūmiņa.
Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards atgādināja, ka Finanšu ministrija ir saņēmusi apmēram 400 priekšlikumus, kas ietver gan idejas un priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, gan lietas, kas jāmaina praksē, lai mazinātos administratīvais slogs, kas saistīts ar ES fondu projektu ieviešanu.
"Mēs arī skaidri iezīmējām to, ka turpināsim strādāt un gada beigās vēlreiz mēģināsim noskaidrot atgriezenisko saiti, lai saprastu, cik efektīvi ir bijuši spertie soļi," sacīja Eberhards, piebilstot, ka nebūs nekāda "starta šāviena" vai revolūcija, bet tiks vērtēti konkrēti jautājumi, kas radušies ES fondu projektu ieviešanas ciklā.
Kā piemēru Eberhards minēja, ja līdz šim ES fondu projektu vērtēšanas process bija ļoti rūpīgs, vērtēts tika viss, ko varēja izvērtēt, tad tagad to maina uz "vērtējam tikai kritiski svarīgās lietas".
Savukārt jautāts, kādēļ virkne prasību, kuras tagad tiek atceltas, vispār savulaik ir parādījušās, Eberhards atzina, ka uz šo jautājumu nav vienas universālas atbildes.
"Droši vien viena daļa no tā ir saistīta ar pārvaldības pieejām, vairāk kontrolēm, pārbaudēm no sadarbības iestāžu puses līdz ar konstatētām nepilnībām vai iepriekš konstatētām problēmām, ka kaut kas nav pietiekami kontrolēts un nav novērsti riski. Tad šīs prasības sāk "apaugt", attīstīties un iesakņoties. Varbūt problēma ir jau pazudusi un riski novērsti, bet prasība ir palikusi. Tā ir bijusi kaut kāda birokrātiska pieeja būt labākiem, veidot labāku pārvaldību," sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks.
Jau vēstīts, lai mazinātu birokrātisko slogu un paātrinātu ES fondu apguvi, Finanšu ministrija kopā ar sadarbības iestādēm izstrādājusi rīcības plānu, kas paredz būtiskas izmaiņas projektu atlasē, uzraudzībā un iepirkumu procesā.
Tostarp valdība jau ir pieņēmusi grozījumus vairākos noteikumos, piemēram, paredzot, ka ierobežotajās ES fondu projektu pieteikumu atlasēs tiks samazināts kritēriju apmērs, vienkāršojot projektu iesniegumu vērtēšanas procesu, kā arī tiks piemērota elastīgāka pieeja attiecībā uz projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Tāpat ES fondu projektu pēcuzraudzības periodā turpmāk tiks samazināts pārbaužu apmērs.
Savukārt CFLA ir apņēmusies, ka ES fondu projekti ierobežotajās projektu atlasēs tiek izskatīti un apstiprināti līdz 70 darba dienām ātrāk nekā iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā.