Dzērienu ražotājs "Dabas dots" atvēris pārtikas internetveikalu "Food24.lv", kur tirgo arī citu vietējo ražotāju produktus.

Līdz ārkārtas situācijai uzņēmējs Rolands Briņķis ar "visām četrām" bija "Dabas dots" biznesā - ražoja tējas dzērienus "Divine Tea". Taču, līdz ar krīzes iestāšanos, pēkšņi vienā dienā būtiski apstājās eksports un klienti neziņas dēļ iepauzēja sadarbību.

"Produkcijas apjomi, kas pamet noliktavu, ir kritušies, tāpat "nobruka" vairāki pasūtījumi no jauniem eksporta tirgiem, bet es gribētu ticēt, ka šie darījumi atrodas pauzes stāvoklī, nevis ir pavisam apturēti. Tāpēc sākām skatīties, kā pašiem vieglāk pārdzīvot šos mēnešus. Aktivizējām savu e-komerciju paši savā mājaslapā. Pēc pāris nedēļām redzējām, ka, piestrādājot pie reklāmas un klientu informēšanas, ir labi rezultāti un cilvēki labprāt pērk internetā arī šādu produktu. Tā radās ideja izveidot platformu, kura palīdzētu pārvarēt šo kritumu tradicionālajā tirdzniecībā un piedāvāt šo pakalpojumu arī citiem līdzīgi domājošiem vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas savu produkciju piedāvāt internetā," stāsta R. Briņķis.

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Tējas dzērienu «D’Tea» ražotājs «Dabas dots» sācis sadarbību ar veikalu tīkliem «Edeka», «Rewe», «Globus» un «Dennree» un šobrīd uzņēmuma produkcija ir nopērkama 48 Vācijas veikalos.

No septembra tā būs pieejama jau 300 veikalos visā Vācijā, bet 2020. gadā plānots sasniegt 500 līdz 600 veikalus Vācijā. «Esam spēruši ļoti lielu soli un sākuši eksportu uz Vāciju. Lielu uzmanību un resursus veltām eksporta attīstībai un ļoti strādājam, lai iesāktā sadarbība būtu veiksmīga. Pagaidām Vācija ir vienīgā eksporta valsts, taču, kā zināms, tā ir bagātākā ekonomika Eiropā un viena no lielākajām nācijām, tādēļ tur ir ļoti daudz, ko darīt,» norāda Rolands Briņķis, SIA «Dabas dots» īpašnieks.

Uzņēmums nesen kā veicis produkta zīmola maiņu un tagad strādā ar nosaukumu «D’Tea». «Zīmola maiņa prasa ļoti lielu uzmanību, līdzekļus un darbu, lai informētu klientu par veiktajām izmaiņām,» saka R. Briņķis. Viņš norāda, ka zīmola maiņa bija nepieciešama divu nozīmīgu faktoru dēļ. Pirmkārt, liela daļa Latvijas pircēju iepriekšējo iepakojumu asociēja ar piena produktu. Gaišais dizains un nosaukums «Dzeramais» bija iemesls, kādēļ produkts tika pārprasts. Otrkārt, jau sākotnēji stratēģiski svarīgākais bija produkcijas eksports ārpus Latvijas, tādēļ tika nolemts mainīt zīmolu un palikt tikai pie starptautiski «nolasāma» dizaina. Iepakojumu izstrādāja «Diena pirms Jāņu nakts» un «Inovāciju aģentūra» iepakojuma dizaineri.

Biedrības Publicētava ideja veidot e-grāmatu izdevniecību transformējusies SIA Lasītava, kas veido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am.

Šobrīd Publicētava vairāk koncentrējusies uz grāmatu sagatavošanu un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, bet grāmatu tirgošana un veikala uzturēšana atdalīta atsevišķā uzņēmumā. «Sapratām – lai e-grāmatas ieviestu Latvijā stabili un uz palikšanu, ir jāpalīdz arī citiem izdevējiem apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču izdevēju kā jebkuru parastu uzņēmēju tehnoloģija pati par sevi neinteresē, tā nevar būt pašmērķis. Izdevējam nav nepieciešamas e-grāmatu datnes un/vai e-veikals. Tam vajag pārdotas kopijas un veikals ir tikai instruments. Tā kā Publicētavā nejutām, ka ar esošiem resursiem varam paši radīt to, ko izdevējam vajag, meklējām palīdzību. Izveidojās sadarbība ar uzņēmēju Jāni Bergu, kuram IT lietas droši vien jau ir asinīs un kuram bija iespēja un gribēšana investēt strādājoša e-grāmatu veikala radīšanā. Tapa SIA Lasītava – e-grāmatu tirgotājs,» stāsta Kārlis Žilvinskis, e-grāmatnīcas las.am izveidotājas SIA Lasītava īpašnieks.

Lai gan vasara tipiski ir atvaļinājumu laiks, uzņēmēji ne vienmēr atrod laiku divu nedēļu vai ilgākai atpūtai, taču arī nedēļas nogalēs un darbadienu vakaros var paspēt «uzlādēt baterijas»

«Es šogad strādāju «viensētas laiku režīmā» - kādreiz mātes visu darīja kopā ar bērniem un šovasar tā ir man ar meitām. Uzsākot jaunu biznesu, atvaļinājumu paņemt nav gluži iespējams, jo tad viss apstājas, bet bērniem ir vasaras brīvlaiks. Tā nu mēs visas trīs strādājam, ejam uz tikšanos, strādājam pie jūras vai vecvecāku dārzā – visur kopā. Nedomāju, ka tā ir atpūta, bet tas ir veids, kā vasarā pabūt kopā un mācīties pacietību un pieņemšanu,» saka Anna Andersone, Froont līdzīpašniece, Riga TechGirls kustības iniciatore un Be-With radītāja. No domām par darbu viņai palīdz «atslēgties» daba – jau divu dienu brauciens ar laivām samazina stresu un atslēdz smadzenes no ikdienišķā. Uzņēmēja zina arī ģimenes, kuras vasarā strādā no pirmdienas līdz ceturtdienai un tad trīs dienas pavada laukos, atslēdzoties no interneta un telefoniem.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Dabas dots" ražotnē, lai redzētu, kā top tējas dzērieni "D’Tea" ar aronijām un pelašķi.

"Visu ražojam dabīgu, neizmantojam konservantus, sīrupus, ekstraktus, un tā ir mūsu lielākā kvalitātes un arī garšas atšķirība. Visu gatavojam no svaigām lietām – svaigi spiestas sulas un svaigi vārītas tējas, produktam pievienojot dabīgus saldinātājus – medu vai fruktozes sīrupu," stāsta SIA "Dabas dots īpašnieks" Rolands Briņķis.

Sākotnēji uzņēmums pirmās partijas ražoja tikai no Latvijas izejvielām, bet, sākot eksportēt, novēroja, ka Latvijas piegādātāji nevar nodrošināt nepieciešamo apjomu.

"Ja mums piedāvā dažus kilogramus, tad tas mums neder. Tēja ir lielais izaicinājums, kāpēc mums to nākas iepirkt no kaimiņiem. Vienu gadu pelašķu tēju pasūtījām Latvijā, taču laikapstākļi bija nelabvēlīgi un mēs neieguvām tik daudz, cik bijām paredzējuši. Mēs nevaram uz to paļauties, jo tad mums nebūs, no kā ražot," norādīja R. Briņķis.

SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs ir uzņēmies jaunus pienākumus – viņa pārziņā ir risku un kreditēšanas jomu vadība SEB bankā, informē bankas pārstāvji.

Pirms tam K.Danēvičs bija finanšu direktors un valdes loceklis, savukārt līdzšinējais Risku un kreditēšanas vadītājs Johans Askboms turpmāk vadīs vienu no SEB Privātpersonu un uzņēmumu kredītkomitejām SEB grupā Zviedrijā.

14 gadu laikā Kārlis Danēvičs SEB bankā ieņēmis vairākus nozīmīgus amatus, gūstot daudzpusīgu pieredzi - viņa pārziņā bijušas dažādas biznesa un atbalsta funkcijas, tanī skaitā Kārlis vadīja SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi, pirms tam pus gadu strādāja SEB grupā Stokholmā Kreditēšanas organizācijā. Vēl pirms tam 2.5 gadus vadīja SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes darbu Latvijā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 4. kursa students Kārlis Emīls Vīksne biznesa pirmsinkubatorā RTU IdeaLab radījis prototipu ierīcei, kas ekstrēmo sporta veidu cienītājiem ļauj attīstīt lielāku ātrumu.

Prototipa skice ir vienkārša, līdzās tai K. E. Vīksne ir «uzmestis» atsevišķus punktus, kuri nepieciešami, lai produkta iecere pārvērstos par ievilcēju jeb vinču, kas snovbordistiem, skeitbordistiem, veikbordistiem un citu gan ziemas, gan vasaras ekstrēmo sporta veidu cienītājiem dod iespēju pilsētvides un iekštelpas apstākļos uzņemt vajadzīgo ātrumu triku izpildīšanai. Arī viņa radītais ierīces prototips ir samērā vienkāršs, taču efektīvs, demonstrē Kārlis Emīls.

«Lai snovotu, ir jādodas uz speciāli izveidotiem snovparkiem, jo pilsētvide ir pārāk līdzena, lai varētu dabīgi uzņemt ātrumu. Snovparki, veikparki ir mākslīgi urbānās vides atveidojumi, veidoti iedvesmojoties no pilsētvidē sastopamiem «spotiem»,» teic RTU students. Viņš pats aizraujas ar snovošanu, arī ideja par ievilcēju pie viņa atnāca ziemā. Iepazinies ar tirgus piedāvājumu, Kārlis Emīls ir nolēmis radīt pats savu risinājumu. Tirgū esošos ievilcējus darbina benzīna vai elektriskie motori, Kārļa Emīla radītais ir 100 % mehānisks. Darbības principa pamatā ir atspere – velkot tā tiek nospriegota un, palaista vaļā, «ievelk tevi ātrumā, lec pa rampu un taisi trikus,» aizrautīgi skaidro jaunietis. Ierīce pirms lietošanas ir jāpiestiprina pie kāda atbalsta punkta, piemēram, staba.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Dailes teātra Mazajā zālē 9. oktobrī notiks Norma Fostera it kā komēdijas Kad citi jau guļ pirmizrāde. Jauniestudējuma režisors ir Kārlis Auškāps.

Kad citi jau guļ (2006) ir inteliģenta komēdija, kas uzrunā skatītāju, piedāvājot viņam jokus ar nopietnu zemtekstu un veselu zīmīgu personāžu plejādi: te ir padzīvojis rokenrola seniors, neveikla eksotisko deju dejotāja, ambiciozs radio naktsputns, pļāpīgs zaglis, aptrakusi fane un vēl, un vēl. Cilvēki, kas cenšas spēlēt ar tām kārtīm, kuras dzīve viņiem ir iedalījusi. Ikdienas sīkās ķibeles skaidri parāda, cik daudz pasaulē ir skumju, bet arī mīlestības.

Pēc dramaturga norādījumiem lugas piecpadsmit personāžus izspēlē pieci aktieri – sešos vakara stāstos, kas nesaraujami saausti kopā smeldzīgi komiskā simfonijā. Režisors Kārlis Auškāps lomas uzticējis Jānim Paukštello (Lū, Deivijs, Džerijs), Mirdzai Martinsonei (Betsija, Sendija, Jolanda), Gintam Grāvelim (Dereks, Tomijs, Stīvs), Aijai Dzērvei (Sūzena, Melodija, Laura) un Ivaram Auziņam (Edijs, Niks, Čārlijs).

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Tikai viens no sešiem Latvijas lielāko politisko partiju līderiem spējis precīzi nosaukt visus pasaules kontinentus - citi uzskata, ka Amerika ir viens kontinents, citi kā atsevišķus kontinentus min Eiropu un Āziju, kamēr vēl kāds aizmirst par Antarktīdu.

Tādas politiķu zināšanas par pasaules ģeogrāfiju konstatētas laikraksta Diena veiktajā testā, kura laikā dažādi jautājumi tika uzdoti Valdim Zatleram (Zatlera Reformu partija), Nilam Ušakovam, (Saskaņas centrs), Solvitai Āboltiņai (Vienotība), Raimondam Vējonim (ZZS), Aināram Šleseram (LPP/LC) un Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK).

Daži no laikraksta uzdotajiem jautājumiem un politiķu atbildes uz tiem:

Nosauciet visus kontinentus.

V. Zatlers: tas nu gan nav grūti. Eirāzijas kontinents, Āfrikas kontinents, Amerikas kontinents, kas dalās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Antarktīda un Austrālija

N. Ušakovs: Eiropa, Āzija, Āfrika, Amerika, Antarktīda, Austrālija

Apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS Latvenergo rīkotā ikgadējā konkursa Gada balva laureāti un AS Latvenergo studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji, informē AS Latvenergo.

AS Latvenergo sadarbībā ar LZA pasniedz Gada balvu par zinātniskajiem sasniegumiem, lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus, enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanai.

Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Āris Žīgurs, AS Latvenergo galvenais izpilddirektors, un Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Gada balva šogad tiek pasniegta 17. reizi un tās tradīcija ir iedibināta 1999.gadā. Šajā laikā balvas kopumā saņēmuši 116 pieredzes bagāti zinātnieki un arī jaunie zinātnieki, kā arī vairāki desmiti labāko augstskolu beidzēji, kuru bakalaura un maģistra darbi saistīti ar enerģētiku.

Jaunais likums var radīt iespējas nodrošinātajiem kredi­toriem, bet papildu draudus parādniekiem. Tā uzskata vairāki aptaujātie uzņēmēji un par to liecina Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesību katedras lektora, zvērināta advokāta, bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa pētījums, salīdzinot pašreizējā un topošā maksātnespējas likumprojekta normas.

«Jaunajā maksātnespējas likumprojektā nav definēts mērķis un Saeimai būs jāizšķiras, kurā pusē nostāties — parādnieku vai parādā esošo vai arī mēģināt atrast vidusceļu, sabalansējot kreditoru un parādnieku intereses,» norāda G. Bērziņš. Šobrīd, ierosinot maksātnespējas lietu, šī ziņa tiek ierakstīta publiskajā Maksātnespējas reģistrā, kas pat vēl pirms tiesas lēmuma par maksātnespējas atzīšanu rada bažas darījumu partneros, taču jaunajā likumprojektā šāda informācija publiski pieejama vairs nebūs.

Pētījums 8

Lielveikalos cenas krīt, bet ne pietiekami

Izdevniecības Dienas bizness konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde izgaismoja ne tikai ar medikamentu piegādi saistītas problēmas dažādu krīžu, tai skaitā militāra apdraudējuma, gadījumos, bet arī nepieciešamību sakārtot veselības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru un izstrādāt plānu rīcībai krīzes situācijās, kad būs vajadzība pēc papildu cilvēkresursiem un ātri, ērti pieejamām, atbilstoši aprīkotām telpām.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas katedras zinātņu prodekāns un docents Kārlis Rācenis uzsvēra, ka situācijās, kad valsti piemeklē karadarbība vai kāda cita plaša mēroga krīze, piemēram, pandēmija, līdzīga Covid-19, darbojas pavisam citi principi pacientu veselības aprūpes nodrošināšanā. “Vērtējot situāciju, kāda tā ir patlaban, diemžēl jāsecina, ka visneaizsargātākā cilvēku daļa ir atstāta ļoti sliktā pozīcijā, jo medikamentu pieejamība ir apdraudēta,” teic Kārlis Rācenis.

Vienas no pirmajām ziņām par veselības aprūpes krīzi, sākoties karadarbībai Ukrainā, bija par bērniem ar epilepsiju, kuri atradās bumbu patvertnēs un kuriem nebija pieejami nepieciešamie medikamenti. Ja epilepsijas slimnieks nesaņem ikdienas zāļu devu, viņam sākas ilgstošas krampju lēkmes, kuras galu galā beidzas ar nāvi. Tādēļ izveidot plānu un sistēmu, kā krīzes apstākļos parūpēties par hronisku slimību skartajiem cilvēkiem, ir īpaši svarīgi.

Nākamnedēļ Rīgā plānoti vairāki protesti. Rīt Vecrīgā bruģi svilinās neapmierinātie motociklisti, otrdien – piketēs arodbiedrības un gājienu uz Saeimu no valdības rīkos studenti. Internetā atrodamie uzsaukumi un komentāri liecina, ka piedalīsies arī citi.

TV3 raidījums Nekā personīga apkopojis dažus interneta vidē rakstītos komentārus, kas liecina, ka protesti var beigties arī ar nemieriem:

Piekrītu: Ir jāiet ielās un beidzot jāgāž noladētā valdība(...) Nāvi Latvju tautas iznīdējiem. Tam visam jādara gals.

Ddd: ne jau vienu dienu notiks mītiņš, tūlīt sabrauksim ar traktoriem un smago tehniku un liksim vaļā mēnesi no vietas SAIMAS DEBĪLIĶI GAIDIET MŪS !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Fakts: tauta gatava izšķaidīt purnu valdošo zagļu roklaižām

WWW: Nekas , nekas , gan jau pienāks tā dieniņa kad pašķaidīsim tos trekno bekonu purnus, nepalīdzēs ne alfa ne cita h***.

«Es lūdzu ieviest nodokli patēriņa kredītiem— tas mums nāktu tikai par labu.» To Saeimas deputātiem teica NCH Advisors Investīciju fondu grupas vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis.

«Mums visiem ir jādzīvo pieticīgi, tas nozīmē- no tā, ko nopelnam. Jāierobežo kreditēšanās gan privāti, gan arī uzņēmumu un valsts līmenī. Četru gadu laikā pieckārtīgi Latvijā pieaugusī kreditēšana bija radījusi virtuālo realitāti, būtībā ekonomisko narkotiku, kuras atņemšanas sekas mēs tagad izjūtam,» sacīja K. Cerbulis.

Viņš piebilda, ka no investoru viedokļa Latvija vēl joprojām tiek vērtēta kā vissliktākā valsts Eiropā, lai gan situācija pamazām uzlabojoties. «Piemēram, fakts, ka mums ir liels jauno automašīnu pārdošanas kritums, ir pozitīvs, jo liecina, ka vēl kādus gadus varam braukt ar vecajiem. Līdz ar to tas pierāda, ka pamazām mācāmies tērēt tik, cik nopelnam,» tā K. Cerbulis.

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Krīzes laiks parāda patiesās biznesa vērtības, uzskata Db TOP 500 veiksminieka titulu ieguvušā uzņēmuma a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

«Kad ekonomikā ir turbulence, man gribētos ticēt, ka parādās īstās vērtības. Enerģētika ir diezgan konservatīvs bizness bez liekiem un augstiem riskiem, kā tas varbūt ir dažos citos sektoros,» gūtos panākumus skaidro K. Miķelsons. Mūsu apgrozījums ir atkarīgs no tā elektroenerģijas apjoma, ko mēs varam pārdot, gan šeit — Latvijas tirgū, gan eksportam, tomēr eksporta apjomi nav pieauguši.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Jauno valdību pēc Saeimas vēlēšanām, visticamāk, varētu veidot ekspremjers Andris Šķēle, intervijā laikrakstam Latvijas avīzei norāda Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns.

«Andra Šķēles atgriešanās ir tikai ar vienu mērķi – nostāties valdības priekšgalā, un tas ir viņa spējās – ar labu komandu piedāvāt perspektīvu nācijas attīstības redzējumu. Mans pieļāvums ir – visticamāk, pēc vēlēšanām Šķēle būs tas, kurš veidos valdību,» norāda K. Leiškalns.

K. Leiškalns norāda, ka, lai gan Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers ieplānojis jau februārī sākt savas valdības veidošanu un A. Šķēli, visticamāk, aicināt tajā par vicepremjeru, taču pašlaik valdības maiņa varētu būt iespējama divos gadījumos.

Latvija sevi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves var nodrošināt 3 gadus, līdz ar to vajadzētu runāt nevis par dabasgāzes atkarību no Krievijas, bet gan par sadarbību ar šo valsti.

To LNT raidījumā 900 sekundes teica a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, kurš centās aizstāvēt ideju par TEC-2 otrā dabasgāzes koģenerācijas bloka nepieciešamību. Kā Db jau vairākkārt rakstīja, Latvijā aktualizējušies protesti pret TEC-2 jauno bloku, prasot tā vietā būvēt vietējo resursu- biomasas staciju. «Latvijā pēdējā laikā parādās arvien vairāk neprofesionālu vērtējumu par investīciju projektiem. Arī TEC-2 rekonstrukcija ir viens no šādi vērtētiem projektiem. Galvenais iemesls, kāpēc mums šis projekts ir vajadzīgs, lai mēs būtu konkurētspējīgi, pretējā gadījumā ar novecojušām iekārtām mūs no tirgus agri vai vēlu izspiedīs,» sacīja K. Miķelsons.

SIA Baltijas jahtu serviss risks sākt tirgot jahtas atmaksājas

SIA Baltijas jahtu serviss periodā no 2014. līdz 2017. gadam piedzīvojusi gan izrāvienu, gan kritumu. Tomēr tā ir iekļuvusi Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Šo gadu prognozējam pabeigt ar 550 tūkst. eiro lielu apgrozījumu, kaļam plānus nākamajiem uzņēmuma attīstības posmiem. Šajā jomā nekādi puikas–iesācēji vairs neesam, ar mums rēķinās. 2016. gadā uzņēmuma tirgus daļa bija 11%. Gazeļu gadu apgrozījuma kāpums skaidrojams ar faktu, ka šajā periodā kļuvām par triju lielu ražotāju oficiālajiem dīleriem, tostarp ir Hanse Yahts – sākām piedāvāt tā ražotās jahtas. Līdz tam tirgū bijām pazīstami kā piederumu un ekipējuma tirgotāji,» stāsta SIA Baltijas jahtu serviss valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Valters Romans. Ar savu biznesa partneri, latviešu izcelsmes zviedru Kārli Straubergu pirms aptuveni 20 gadiem viņš iepazinās Zviedrijā. Abu aizraušanās bija burāšana, un sarunu gaitā abi secināja, ka šajā ziņā Latvijā ir brīva niša un varētu sākt kopīgu biznesu. Kārlis uz Latviju pārcēlās 2000. gadā un kopā ar Valteru ķērās pie biznesa idejas realizēšanas, tomēr abi paralēli visus šos gadus attīsta vēl citus uzņēmumus – Kārlis – tirdzniecības, bet Valters – transporta jomā. Uzņēmēji atzīst, ka pirmos astoņus gadus Baltijas jahtu serviss viņiem drīzāk bijis hobijs, kas tika uzturēts no paralēlajiem biznesiem. Šobrīd tā vairs nevar apgalvot.

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela, paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Burovs žurnālistus informēja, ka izsoles komisijas locekļi šādu rezultātu apstiprinājuši vienbalsīgi.

Līdz īpašuma nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.novembrim uzņēmumam par īpašuma nomu ik mēnesi būs jāmaksā 0,21 eiro kvadrātmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā, kam jānotiek ne vēlāk kā 2021.gada 1.decembrī, par īpašuma nomu uzņēmumam ik mēnesi būs jāmaksā 1,20 eiro kvadrātmetrā bez PVN. Papildus tam nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN, informēja Burovs.