2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem stresa momentiem

Vai kāds jums novēlēja stresainu jauno gadu? Vai jūs kādam novēlējāt stresainu jauno gadu? Kāpēc ne? Mums ir milzum gari saraksti ar lietām, no kurām būtu jātiek vaļā, lai tiktu paradīzē, un šo sarakstu augšgalā lielākai daļai būs stress. Tas mums ir kļuvis par tādu kā ekvivalentu cunami, kam labuma vienkārši nav. Tomēr, tāpat kā ar daudzām citām lietām, arī stresam ir sava baltā un pūkainā puse.

«Stress pats par sevi ir pilnīgi labs,» intervijā holandiešu laikrakstam NRC Handelsblad saka amerikāņu neirozinātnieks Brūss Makjūens (Bruce McEwen). Viņš, kurš nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, pirms pusgadsimta bija viens no pirmajiem, kas sāka pētīt stresa ietekmi uz smadzenēm. «Mēs visi piedzīvojam stresu. Tas vienkārši piederas pie dzīves,» viņš saka un turpina: «Mums tas pat ir vajadzīgs, lai mēs reaģētu uz situācijām, kas prasa mūsu uzmanību, lai mēs varētu pielāgoties un izdzīvot.»

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss. Lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, tomēr putnu turētāji aicinātie ievērot piesardzību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina putnu turētājus būt modriem, stingri ievērot biodrošības prasības un nekavējoties ziņot veterinārārstam vai PVD par mājputnu saslimšanas vai nāves gadījumiem vai par vienkopus atrastiem vairākiem (3-5) mirušiem savvaļas putniem.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.

Ar putnu gripu slimo mājputni: vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.

Metālu cenas sarukušas, lai gan nākotne šajā ziņā vairs netiek zīmēta depresīva.

Pagājušā gada vidū un vēl izteiktāk tā otrajā pusē ar bažām varēja lūkoties uz rūpniecībā visplašāk izmantoto metālu cenām. Tās bija skārusi pamatīga depresija, kas lika bažīties par visas globālās ekonomikas virzienu. Kā nekā tendences industriālo metālu tirgus karaļa – vara – tirgū vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli.

To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos, un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos. Izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. To cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apjomi palielinās, un otrādi – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.

Grieķija ir ieslīgusi Lielajā depresijā, līdzīgā tai, kādā Amerika atradās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, svētdien bijušajam ASV prezidentam Bilam Klintonam sacījis Grieķijas premjers Antonis Samaras, vēsta Reuters.

Samaras šādus vārdus sacījis divas dienas pirms Grieķijas starptautisko aizdevēju komanda ierodas Atēnās, lai spiestu uz tālāku tēriņu samazināšanu, kas ļautu valstij pretendēt uz papildu glābšanas maksājumiem un novērstu haotisku defoltu.

«Jums Amerikas Savienotajās Valstīs bija Lielā depresija,» Samaras sacījis Klintonam, kurš līdz ar uzņēmējiem bija devies uz Grieķiju. «Tas ir tieši tas pats, kam mēs Grieķijā ejam cauri - tā ir mūsu versija par Lielo depresiju,» viņš piebildis.

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums par aizliegumu Rīgas pašvaldības aģentūrai "Rīgas gaisma" slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju ir precedents konkurences tiesību nodrošināšanā un būtisks solis nozares iepirkumu sakārtošanā.

IUB savā skaidrojumā norāda, ka "Rīgas gaisma" iekļautā prasība pretendentiem par pēdējos gados īstenotiem projektiem vismaz 500 000 eiro apmērā par katru ierobežo konkursa pretendentu loku, bet šādos konkursos svarīgi ir izvērtēt prasības samērīgumu un objektivitāti attiecībā pret iepirkuma raksturu un iespējamo konkursa dalībnieku loku. IUB skaidro, ka pasūtītājam ir jāpārliecinās par objektīvu un samērīgu kvalifikācijas izvirzīšanu, kas nodrošinātu pietiekamu konkurenci konkursā.

Šādiem "Rīgas gaisma" izstrādātā nolikuma nosacījumiem var kvalificēties tikai pāris Latvijas uzņēmumi un to grupas uzņēmumi, kas turklāt elektro materiālu un gaismas ķermeņu piegādātāju un uzstādītāju tirgū tiek uzskatīti par vienai personai vai personu grupai piederošu un vienas personas kontrolētu uzņēmumu grupu.Tiešā saikne starp uzņēmumiem ir to īpašnieku un pārvaldes struktūru amatpersonu līmenī, kas to arī apliecina.

Ņemt no turīgākā un dot trūcīgākajam – tas nestrādā īsti labi, jo beigās donors arī kļūst par plukatu.

Rīgas pašvaldības īpašumā esošā zeme un ēkas, attiecinot pret pilsētas IKP, ik gadu sarūk vērtībā, samazinās arī pilsētas ilgtermiņa saistības, toties nemainīgi aug līdzmaksājumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā absolūtie lielumi. Pētījumā tiek izmantoti pētnieka, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera apkopotie dati par pašvaldību saistību, zemes un ēku vērtību izmaiņām atbilstoši Valsts kases informācijai, kā arī Rīgas pilsētas līdzmaksājumu dinamika Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši pilsētas ikgadējiem konsolidētajiem budžetiem.

Puse Rīgas īpašumu pagaisuši

2009. gadā Rīgas pilsētas īpašumā bija ēkas un zeme par aptuveni 1,88 miljardiem eiro, bet 2024. gadā Rīgas nekustamo īpašumu vērtība bija 1,84 miljardi eiro. Ievērojot, ka inflācija 2009. gadā bija vien 9,7%, 2010. gadā – 2,5% un tad jau nedaudz nomierinājās, lai «trakot» atsāktu 2022. gadā. Caurmērā varam droši apgalvot, ka, absolūtajai vērtībai praktiski nemainoties, Rīgas īpašumu vērtība ir samazinājusies par aptuveni 50% vai divas reizes. CSP inflācijas kalkulators, salīdzinot 2009. gada 1. janvāri ar 2025. gada 1. janvāri, preču un pakalpojumu cenu ziņā apgalvo, ka inflācija ir 55,8%. Vienkāršībai un noapaļojot – izmantojam divas reizes, jo nekustamo īpašumu cena ir atkarīga no pārdošanas iespējas un zemi vai nekustamo īpašumu nevaram gluži vērtēt tikai pēc naudas skalas. Tajā pašā laikā vērtējums ir uzskatāms par samērā drošu, jo zemes un namu īpašumu vērtība parādās Rīgas bilancē, bet no tās pazūd atsavināto īpašumu cena. Proti, ar laiku īpašumi tiek pārdoti, bet pēc absolūtās vērtības atlikušie maksā tikpat, un no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas nemainās. Patiesībā Rīgas rāte, rēķinot 2009. gada cenās, ir zaudējusi vismaz pusi no īpašumu vērtības. Vai nu tie ir atsavināti, vai arī totāli zaudējuši vērtību, nonākot avārijas stāvoklī. Visticamāk, skaitot īpašumus, proporciju neiegūsim, jo atsavināti ir vērtīgie vai likvīdie īpašumi, bet palikuši tādi, kurus pārdot ir grūti. Daļa no tiem stāv un bojājas.

Pagājušā gada beigu bitkoina industrijas entuziasti pamatīgi apdedzinājušies, piektdien, 13.aprīlī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Virtuālo valūtu tirgiem šogad slīgstot depresijā, savu darbību nākas pārskatīt daudzām tādām kompānijām, kas bija sākušas darboties šajā nozarē. Milzu zaudējumi ir arī daudziem investoriem, kas riskēja ieguldīt šādu uzņēmumu vērtspapīros.

Piemēram, Bloomberg ziņo par veselas ēras beigām, kurai vēl samērā nesen bija raksturīga paaugstināta ierindas cilvēku interese par virtuālajām valūtām un ar tām saistītajām tehnoloģijām. Kur ir interese, tur kā sēnes pēc lietus ir arī piedāvājums, un savu roku šajā nozarē metās izmantot augošs skaits uzņēmumu, kuriem pirms tam ar to nebija pilnīgi nekādas saistības. Lūkojoties uz nepārtrauktajiem cenu rekordiem un to, ka visi par šo nozari runā, savu tradicionālo biznesu ar virtuālo valūtu tehnoloģiju avantūru nomainīja, piemēram, tējas, cigāru, mēbeļu utt. ražotāji. Būtībā bija vērojams tāds psiholoģiskais stāvoklis, kas saistīts ar bailēm palaist garām guvumus no vēl tālāka pieauguma (Fear of missing out). Tas nozīmēja, ka daudzi savu finanšu labklājību pēkšņi bija gatavi sasaistīt ar virtuālajām valūtām gluži vai tikai tāpēc, ka domāja, – citi no tā gūst pieklājīgu peļņu. Rodas šaubas, kas var pāraugt apsēstībā, ka esi pieņēmis nepareizus lēmumus (kaut ko nedarīt), un notiek iedomāšanās – kā būtu, ja būtu darīts citādāk. Visa šī rezultātā pamatīgi pieaugt varbūtība kādiem emocionāliem lēmumiem.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Pēc krīzes, fokusējot darbību uz biznesa klientiem, nosakot skaidru attīstības stratēģiju, SIA Gaisma un serviss seškārt palielina apgrozījumu

SIA Gaisma un serviss kāpinājusi apgrozījumu no 200 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 1,3 milj. eiro 2015. gadā un šogad uzņēmuma īpašnieks Kristaps Jaundzems prognozē, ka uzņēmums sasniegs 1,5 milj. eiro lielu apgrozījumu. Šāds kāpums ļāvis SIA Gaisma un serviss iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā straujāk augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Plānoju turpmākos divos gados saglabāt apgrozījuma izaugsmi 10 līdz 12% robežās, vēl aktīvāk attīstīt darbību Baltijas reģionā,» atklāj K. Jaundzems.

SIA Gaisma un serviss strādā vairākos virzienos – apgaismojuma plānošanā un konsultēšanā, apgaismes tehnikas tirdzniecībā, to montāžā un apkalpošanā. No 2012. gada līdz šī gada aprīlim uzņēmums attīstīja arī ražošanu, un tā paspārnē izauga jauns zīmols LaLampa, kas ražo dažāda veida gaismas objektus. «LaLampa nodrošināja vidēji 5% no Gaismas un servisa apgrozījuma. Brīdī, kad jaunais produkts kļuva dzīvotspējīgs un piedalīšanās ārvalstu izstādēs sāka nest rezultātus, nolēmu, ka tas vairs nav jābalsta, bet jāveido atsevišķs SIA, lai katrs uzņēmums pats rūpējas par savām finansēm,» atklāj K. Jaundzems.

Telpu dezinfekcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tīrāka vide sniedz aizsardzību organismam pret nevēlamām baktērijām un vīrusu saslimšanām. Kā kvarca jeb baktericīdā lampa var palīdzēt telpu, virsmu un arī ūdens dezinficēšanā? Uzziniet šajā rakstā!

Kas ir kvarca lampas?

UV-C kvarca lampa plašāk ir pazīstama kā baktericīdā lampa. Domājot, kāpēc tādas variācijas, rodas jautājums – vai tas nozīmē vienu un to pašu? Mēs skaidrojam – jā, tas ir viens un tas pats, taču šādas lampas mēdz dēvēt atšķirīgi šādu iemeslu dēļ:

● šādu lampu spektrā ir UV gaisma. Tās darbības rezultātā rodas UV jeb ultravioletais starojums, tāpēc tā tiek saukta arī kā ultravioleto staru lampa;

● tās iznīcina baktērijas. Tāda ultravioletā gaisma, kuras viļņu garums ir īsāks par 280 nm (100-280 nm), ir efektīvs līdzeklis, kā cīnīties ar baktērijām.

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Skaistumkopšanas nozares un sporta nozares pārstāvji vērsušies visās iespējamās institūcijās, lūdzot ļaut tām strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos, izstrādājuši nepieciešamos drošības protokolus, un, lai arī daudzviet nozares pārstāvji ir uzklausīti un ir pausts atbalsts, valdības lēmumi nozari dzen aizvien dziļāk ēnu ekonomikā, pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda nozaru asociāciju pārstāvji.

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone pauda, ka valdības pašreizējie lēmumi par ierobežojumiem sabiedrībai kopumā nodara lielāku ļaunumu nekā sniedz ieguvumus. Pēc viņas sacītā, Ministru kabineta "nepamatotie, neargumentētie un bieži vien nesaprotamie lēmumi" ir kaitējums tiešā veidā Latvijas ekonomikai un lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ierobežojumu dēļ cieš sabiedrības mentālā un fiziskā veselība, palielinās bezcerības sajūta, depresija, alkoholisms un pieaug pašnāvību skaits.

Vienlaikus pabalstus ne vienmēr var saņemt tie, kuriem tie visvairāk nepieciešami. "Diezgan bieži skaistumkopšanas nozarei tiek pārmests, ka mēs nemaksājam nodokļus, bet ne jau mēs šo nodokļu sistēmu esam piedāvājuši valstij. Valsts ir piedāvājusi mums šo nodokļu sistēmu, mēs to izvēlamies, un nodokļus pēc šīs sistēmas arī attiecīgi maksājam. Tajā brīdī, kad ir jāizmaksā pabalsti, mums tiek uzsvērts, ka mēs esam zagļi, ka mēs kaut ko neesam pildījuši pret valsti," situāciju raksturoja Reinsone.

No 2018. gada šobrīd pagājusi viena nedēļa. Kopumā tas nav sevišķi ilgs laika brīdis, taču jau pirmajās septiņās dienās varējām izjust vairāku pērn iniciēto reformu smagnējo ritējumu, ko varēja drīzāk raksturot ar vārdiem - kā pa celmiem.

Pozitīvi domājošie var cerēt, ka ar laiku viss veiksmīgi ieies sliedēs, bet reālisti saka, ka vēl ir jānogaida, lai redzētu, cik lieli un traucējoši būs dažādo reformu ragi un nagi. Runājot par nodokļu reformu, ja diferencētā IIN un neapliekamā minimuma izmaiņas kā haosu izraisošu faktoru uz sevis pagaidām izjūt galvenokārt grāmatveži, tad palielināto akcīzes nodokli jau var novērtēt ikviens autobraucējs. Sociālajos tīklos cilvēki aktīvi dalījās ar saviem novērojumiem, ka konkrētās degvielas uzpildes stacijās maksa par vienu benzīna litru šogad bija kāpusi nevis tikai par akcīzes radītajiem teju 5 centiem, bet pat par veseliem 10 centiem. Protams, naftas tirgus ir globāls, un jau kādu brīdi šī tirgus vērotāji ir lēsuši, ka zemo izejvielu cenu raisītā depresija varētu būt beigusies, kas vienkāršā valodā nozīmē to, ka nafta un tās produkti atkal maksās dārgāk. Spekulācijas un prognozes gan ir interesantas, taču realitātē degvielas cenas pieauguma efektu varēsim novērtēt pēc mēneša, redzot, cik benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes Latvijas degvielas tirgotāji būs notirgojuši un kā šie dati izskatīsies pret iepriekšējo gadu attiecīgo periodu.

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Gadījumā, ja martā notikušās patēriņa cenu pārmaiņas izvērtīsies tendencē, varēsim uzskatīt, ka bažas par tautsaimniecības ieslīgšanu depresijā būs palikušas pagātnē

Vārds «inflācija» Latvijas vidusmēra iedzīvotājam nesaistās ne ar ko labu, jo tradicionāli šis vārds ir nozīmējis to, ka maciņš kļūst tukšāks. Tas skaidrojams ar to, ka vēl divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas samērā lielas strādājošo daļas apjomīgākie izdevumi ir saistījušies ar pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, proti, pārtiku un komunālajiem pakalpojumiem. Tā kā iepriekšējos gadu desmitos cenas pasaules preču biržās bija tendētas uz strauju pārtikas un kurināmā resursu cenu sadārdzinājumu, galaprodukta cena Latvijā bieži vien ir augusi ievērojami straujāk nekā darba samaksa.

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

Lehman Brothers haoss daudziem, domājams, vēl nav aizmirsies; ar laiku gan zūd pat visdziļāko traumu ietekme

Pirms 10 gadiem tieši septembra vidū viena no globāli ietekmīgākajām pasaules investīciju bankām Lehman Brothers paziņoja par savu bankrotu, un šis notikums pilnā mērā iegrieza globālo finanšu krīzi. Apritot šādai apaļai jubilejai, pašlaik ir aktuāli dažnedažādi spriedumi par to, kas varētu izraisīt nākamo krīzi vai vismaz recesiju. Tiek tradicionāli spriests arī par finanšu aktīvu cenu līmeni, kur, piemēram, ASV akcijas pēc ne pārāk veiksmīgās gada pirmās puses nupat atkal «aizdzīvojušās » līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam.

Vienkāršotais pieņēmums ir, ka iepriekšējo finanšu krīzi radīja vairāku apstākļu kopums, kur pamatā mājsaimniecības bija sapirkušās tādus mājokļus, kurus tās nevarēja atļauties, un bankas bija attiecīgi izsniegušas aizdevumus, kuri kļūdaini tika uzskatīti par nosacīti drošiem. Turklāt tad tie tika sapakoti kopā, lai pēc tam, balstoties uz to «neapgāžamo drošību», varētu pārdot veselu kaudzi ar tiem saistītu atvasinātu finanšu instrumentu. Atslābuši bija arī regulatori un valdības, kas, šķiet, uzskatīja, ka lielas ekonomikas depresijas piederas vien pagātnei. Ja skatījās pēc likmēm, tad aizdot Grieķijai likās aptuveni tikpat droši kā Vācijai.

2015. gadā SEB bankas mājokļa kredīta ņēmējiem, kuri izvēlējās apdrošināt savus kredītmaksājumus, atlīdzībās par pārejošu darba nespēju un piespiedu bezdarbu izmaksāti ap 17,4 tūkstoši eiro, informē bankas pārstāvji.

Biežākie pārejošas darba nespējas cēloņi, par ko ir maksāta atlīdzība, ir dažādas traumas, muguras slimības, kāju vēnu saslimšanas, audzēji, gremošanas orgānu slimības, kā arī depresija.

Pērn 45% no jaunajiem mājokļa kredīta ņēmējiem SEB bankā izvēlējās apdrošināt savus kredītmaksājumus, un tas ir divreiz vairāk nekā 2013. gadā rezultātiem. Savukārt 2014. gadā katrs trešais jaunais līgums tika papildināts ar kredītmaksājumu apdrošināšanu. Šāda tendence liecina par kredīta ņēmēju vēlmi parūpēties par papildu drošību, jo pakalpojums garantē, ka apdrošinātājs kompensēs kredīta maksājumus klienta pārejošas darba nespējas gadījumā, kā arī dzēsīs kredīta atlikumu paliekošas darba nespējas vai nāves gadījumā.

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Pēc Latvijas iestāšanās eirozonā nekustamo īpašumu eksporta tirgū varētu būt gaidāms cenu pieaugums līdz pat 10%, taču vietējā tirgū gaidāms ilūziju sabrukums un depresijas iestāšanās, konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" sacīja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns.

«Eiro ieviešana ārvalstu īpašumu pircējiem dos pozitīvu signālu un lata devalvācijas draudu novēršana finanšu riskus mazinās vismaz par 0,5 procentpunktiem. Tas var celt cenas ārzemniekus interesējošiem īpašumiem pat par 10%,» sacīja Šīns.

Savukārt vietējo nekustamā īpašuma tirgu, it īpaši reģionos, pēc iestāšanās eirozonā sagaida ilūziju sabrukums, cerību nepiepildīšanās un tam sekojoša depresija, norādīja Šīns.

«Latvija joprojām ir pārāk atkarīga no Eiropas Savienības naudas piešpricēm, taču jāsaprot, ka šīs naudas kļūs arvien mazāk, jo Eiropa kļūst arvien vājāka salīdzinājumā ar pārējo pasauli,» uzskata Šīns.

Tā ir viena no prognozēm, kas izskanēja LANĪDA rīkotajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā.

Krīzes mēdz būt iekšējas, ārējas un «abas kopā», atgādināja Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, risku vadītājs. Pēdējā krīze, ko piedzīvojām Latvijā, bija gan iekšējo, gan ārējo faktoru noteikta, un tik visaptveroša, kāda tā bija, varbūt notiek reizi 100 gados, iepriekš tāda bijusi t.s. Lielā depresija pagājušajā gadsimtā. Lai varētu spriest par iespējamo nākamo krīzi, viņaprāt, jāskatās uz «aiz-iepriekšējo», tādējādi nākamā nebūs «abas kopā» gadījums, drīzāk tāda varētu būt gaidāma ārējo notikumu ietekmē. Piemēram, tāda Latvijā deviņdesmitajos gados sākās pēc t.s. Krievijas krīzes.

Šobrīd Eiropas Centrālā banka satraucas par vairākām lietām, tostarp nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm atsevišķās valstīs (Vācija, Nīderlande, Skandināvija u.c.), ģeopolitisko situāciju, Ķīnas tautsaimniecības veselību, to pielīdzinot milzim uz māla kājām, naudas atmazgāšanu. Atšķirībā no vairākām ES valstīm, tostarp Itālijas, Francijas vai Grieķijas, Baltijas valstis nekad nav bijušas tik gatavas krīzei kā šobrīd. Tomēr ir kāds specifisks risks – Moneyval ziņojums par cīņas trūkumu ar netīro naudu valstī, tiesa, K. Danēvičs ir optimistiski noskaņots, cerot, ka šāda secinājuma nebūs.