Pastāv 90% liela iespēja, ka Grieķija nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā pametīs eirozonu, tādējādi izraisot satricinājumus visā eirozonā, prognozē ASV finanšu korporācija Citigroup.

Iepriekš Citigroup iespēju, ka Grieķija pametīs eirozonu, vērtēja 50 līdz 75 procentu apmērā. Taču tagad bankas analītiķi to saredz augstāku. Tāpat Citigroup prognozē, ka starptautisko palīdzību lūgs Itālija un Spānija, vēsta Reuters.

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā eirozonā valdīs sajaukums starp Grieķijas izstāšanās sekām, parādu pārstrukturizācijām un starptautiskajām palīdzībām, uzskata Citigroup. Banka prognozē arī, ka no AAA reitingiem šķirsies Vācija un Lielbritānija, bet ASV piemeklēs tālāks kredītreitinga kritums.

Db.lv jau vēstīja – izskanējušas ziņas, ka Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Trešās lielākās ASV bankas pēc aktīvu apjoma Citigroup otrā ceturkšņa peļņa pieaugusi par 42%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, tādējādi pārspējot analītiķu prognozes, raksta Bloomberg.

Neto ienākumi pieauguši līdz 4,18 miljardiem ASV dolāru jeb 1,34 dolāriem par akciju, salīdzinot ar pērn gūtajiem ienākumiem 2,95 miljardu dolāru jeb 95 centu par akciju apmērā.

Kopš oktobra, kad bankas vadītāja amatā stājies Maikls Korbats, lai samazinātu izmaksas, viņš ir atlaidis tūkstošiem darbinieku un pārtraucis bankas darbību vairākās valstīs.

Ienākumi no akciju tirdzniecības pieauguši par 68% līdz 942 miljoniem dolāru.

Savukārt Citi Holdings, kas tika dibināts 2009. gadā, lai apkalpotu sliktos aktīvus, guvis mazākos zaudējumus tā vēsturē. Turklāt uzņēmuma aktīvu apjoms sarucis par 31% līdz 131 miljardam dolāru. Rezultātā zaudējumi bija 570 miljoni dolāru, salīdzinot ar 910 miljoniem dolāru pirms gada.

Vairāki starptautisko banku eksperti prognozē naftas cenas pieaugumu, raksta Bloomberg.

Tā, Citigroup analītiķi pievienojušies Goldman Sachs ekspertu izteikumiem par izejvielu cenu pieaugumu, paredzot, ka melnā zelta cena līdz gada beigām visdrīzāk palielināsies līdz vismaz 60 dolāriem.

Kaut arī ASV produkcijas apjomi varētu atkal augt, ņemot vērā augstākas jēlnaftas cenas, to slāpēt palīdzēs OPEC ražošanas apjomu samazināšanas nākamo 6-9 mēnešu laikā. Ražotājiem būtu japaplašina sava vienošanās attiecībā uz naftas apjomu pieaugumu, jo tirgus dalībnieku vidū valda bažas, ka Krievija atpaliek apjomu samazināšanā.

Šie procesi liks naftas cenai gada otrajā pusē pārsniegt 60 dolārus par barelu. Tiesa gan, vēl aizvien nav precīzi zināms, par cik augušas naftas rezerves pērnā gada pēdējā ceturksnī, un šie dati varētu likt cenām samazināties, ja apjomi nebūs samazinājušies pietiekami lielā apmērā.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service varētu samazināt parāda reitingus vairākām lielām starptautiskām bankām, jo aģentūra pārbauda, vai ASV valdība krīzes laikā mazāk iesaistītos, lai nodrošinātu, ka kreditori saņem savu naudu, raksta Bloomberg.

Reitingu aģentūra varētu samazināt kredītreitingu bankām Goldman Sachs un JPMorgan Chase&Co, kā arī Morgan Stanley un Wells Fargo&Co, paziņojis Moody’s. Patlaban tiek izskatītas arī Citigroup un Bank of America reitinga izmaiņas, taču to virziens patlaban nav skaidrs, tāpat par reitinga izmaiņām Moody’s spriež attiecībā uz Bank of New York Mellon Corp un State Street Corp.

Moody’s un Standard&Poor’s ir paziņojuši, ka reitingu samazināšana varētu būt nepieciešama, jo valdībai ir jauni instrumenti, kā ietekmēt bankas tā vietā, lai tās glābtu ar nodokļu maksātāju naudu. Šie plāni var iekļaut likšanu parādzīmju turētājiem uzņemties zaudējumus uz sevi vai konvertēt akcijas pamatkapitālā. Šāda politika var ietekmēt reitingu arī banku meitaskompānijām, kas pieņem depozītus.

Līdz šim Šveices Centrālās bankas lēmums atcelt franka kursa minimālo robežu radījis 400 miljonu dolāru zaudējumus tādām bankām kā Citigroup, Deutsche Bank un Barclays, raksta Bloomberg.

Tomēr eksperti uzskata, ka zaudējumi būs vēl lielāki.

«Zaudējumi sasniegs miljardus – patlaban tie vēl tiek aprēķināti,» saka Bostonas Universitātes eksperts Marks Viljams. Viņš uzsver, ka zaudējumi skars milzīgas bankas, brokerus, hedžfondus, fondus un valūtu spekulantus.

Citigroup, kas ir pasaules lielākais valūtu starpnieks, ir zaudējusi vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru, informējusi kāda anonīma persona. Arī Deutsche Bank zaudējusi tikpat lielu summu, savukārt Barclays – mazāk nekā 100 miljonus dolāru.

Tā, piemēram, hedžfondu pārvaldnieks Marko Dmitrijevičs, kas spēja izdzīvot vismaz piecas jaunattīstības tirgu parādu krīzes, slēdz savu lielāko hedžfondu, kura aktīvi pērnā gada beigās bija aptuveni 830 miljoni dolāru, jo praktiski ir zaudējis visu savu naudu Šveices Bankas lēmuma dēļ.

Līdz ar politiskās neskaidrības atkāpšanos akciju cenas var piedzīvot izaugsmi, ceturtdien, 7.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Investoriem parasti nepatīk neskaidrība, un daudzi uzskata, ka to finanšu tirgiem pārskatāmā periodā tupinās sagādāt politika. Pēdējo nedēļu laikā sevišķi daudz dzirdams par notikumiem Itālijā, kur nozīmīgas pozīcijas vēlēšanās izdevies gūt eiroskeptiķiem. Tas savukārt raisījis jaunas bažas par eiro monetārā reģiona stabilitāti. Rezultātā no Eiropā bāzētajiem biržā tirgotajiem fondiem trīs mēnešu laikā noplūduši līdzekļi gandrīz 11 miljardu eiro apmērā, liecina Citigroup dati. Tas esot visvairāk kopš 2008. gada, kad šādi dati sākti apkopot. Maijā vien no šādiem instrumentiem esot noplūduši līdzekļi četru miljardu ASV dolāru vērtībā, kur lielākā daļa no šīs summas saistījās ar Vācijas, Itālijas un Spānijas vērtspapīriem. Investori balso ar naudu, un šis gads iezīmējis visai krasu attieksmes atšķirību starp ASV un vecā kontinenta akcijām. Tie paši Citigroup dati liecina, ka ASV biržā tirgoto fondu virzienā maijā vēlušies līdzekļi 27,5 miljardu eiro apmērā.

11 ASV lielākās bankas ceturtdien vienojās par paketi bankas "First Republic Bank" atbalstam 30 miljardu ASV dolāru apmērā, mazinot bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvotu krahu pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" sabrukuma.

11 banku konsorcijs, starp kurā pārstāvētajām bankām ir "Bank of America", "Citigroup" un "JPMorgan Chase", paziņoja, ka noguldīs 30 miljardus dolāru "First Republic Bank".

"Šī Amerikas lielāko banku rīcība atspoguļo to uzticēšanos "First Republic Bank" un visu izmēru bankām," teikts konsorcija kopīgā paziņojumā. "Mēs kopā izvēršam savu finansiālo stiprumu un likviditāti lielākajā sistēmā, kur tas ir visvairāk vajadzīgs."

"First Republic Bank" akcijas cena Volstrītā, kas iepriekš bija kritusies, ceturtdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar apmēram 10% pieaugumu.

"Šī lielo banku grupas atbalsta izrādīšana ir ļoti vēlama un demonstrē banku sistēmas izturību," kopīgā paziņojumā pavēstīja ASV Finanšu ministrijas, Federālās rezervju sistēmas (FRS), Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas un Valūtas kontroliera biroja vadītāji.

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Tehnoloģiju attīstība tuvāko piecu gadu laikā var likt izzust 30% ar bankām saistīto profesiju, uzskata bijušais Citigroup Inc vadītājs Vikrams Pandits.

Kā raksta Bloomberg, eksperts uzskata, ka mākslīgā inteliģence un automatizācija samazinās nepieciešamību pēc jauniem darbiniekiem tādās jomās, kā, piemēram, biroja darbiniekus. «Viss, kas notiek saistībā ar mākslīgo intelektu, automatizāciju un pārējām tehnoloģijām, padarīs procesus vienkāršākus,» viņš uzskata, piebilstot, ka tas mainīs banku biroja darbu. Patlaban jau Volstrītas lielākās kompānijas izmanto tehnoloģijas, tostarp, automātisko apmācību un mākoņrisinājumus, lai automatizētu savas operācijas, tādējādi liekot darbiniekiem mainīties.

Tā, piemēram, jūnijā, Bank of America vadītājs Toms Montāgs paziņoja, ka samazinās izmaksas, meklējot vairāk veidu, kā tehnoloģijas var aizstāt cilvēkus.

Investori uzskata, ka sliktākais periods izejvielu cenām vēl nav beidzies, un tās turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Šajā mēnesī no ASV biržās tirgotajiem fondiem, kas iegulda izejvielās, aizplūduši aptuveni 873 miljardi ASV dolāru, kas ir lielākais apjoms kopš aprīļa, liecina aģentūras apkopotie dati. Izejvielu rezervju pieaugums, dolāra vērtības palielināšanās un Ķīnas izaugsmes bremzēšanās ir palīdzējusi izejvielu cenu apkopojošajam indeksam Bloomberg Commodity Index nokrist līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Šajā gadā indekss ir sarucis par 4,6%, un kritumu piedzīvo jau ceturto gadu pēc kārtas, kas ir ilgākais kritums kopš 1991.gada, kad sāka apkopot datus. Zaudējumi seko indeksa vērtības dubultošanās periodam no 2000.gada līdz 2008.gada jūlijam, kad tas sasniedza rekordu.

ASV banka "Citigroup" ceturtdien par nākamo vadītāju izraudzījusies Džeinu Freizeri, kura kļūs par pirmo sievieti, kas vadīs nozīmīgu Volstrītas uzņēmumu.

Freizere bankas vadītājas amatā stāsies februārī, nomainot Maiklu Korbatu, kurš dosies pensijā.

Viņa arī nekavējoties pievienosies "Citigroup" direktoru padomei.

53 gadus vecā Freizere bankas vadītājas amatā izraudzīta laikā ar sarežģītiem darbības apstākļiem, jo lielas bankas atvēl miljardiem dolāru, lai segtu iespējamus tā dēvētos sliktos kredītus koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ.

Arī citas sievietes līdz šim kļuvušas par vadītājām lielos finanšu uzņēmumos vai ar tiem saistītās nozarēs, taču, pārņemot ceturtās lielākās ASV bankas vadību, Freizere pievienojas Volstrītas vadītāju grupai, kuru līdz šim vadījuši tikai baltādaini vīrieši.

AS PrivatBank darbu ir sākusi jauna padome un tajā turpmāk strādās pasaules finanšu tirgū pieredzi guvuši banku eksperti – padomes priekšsēdētājs Dmitrijs Gladkovs (Dmytry Gladkov), padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandars Krunics (Aleksandar Krunic) un padomes loceklis Stīvens Džons Nelsons (Stephen John Nelson), informē bankas pārstāvji.

AS PrivatBank padomes priekšsēdētājs D. Gladkovs iepriekš strādājis Goldman Sachs International, un bija atbildīgs par jaunattīstības valstu parāda kapitāla tirgiem. Līdzīgus pienākumus no 2003. – 2005. gadam viņš veica arī starptautiskajā investīciju bankā Barclays Capital, kur bija atbildīgs par Austrumeiropas un NVS valstu aizņēmēju parāda kapitāla tirgus izveidi. Vēlāk D. Gladkovs kļuva par investīciju bankas J.P. Morgan Investment Banking izpilddirektoru, bet kopš 2014. gada bija investīciju bankas Renaissance Capital rīkotājdirektors un parāda kapitāla tirgu attīstības pārvaldes vadītājs.

AS PrivatBank padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandars Krunics bijis starptautiskās finanšu korporācijas Pershing viceprezidents starptautiskās tirdzniecības jautājumos, J.P. Morgan Europe bija atbildīgs par pārdošanas un uzņēmējdarbības attīstības jautājumiem. 2008. gadā kļuva par Citigroup global transation services direktoru, atbildot par kontu pārvaldības pakalpojumiem un klīringa norēķiniem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. 2011. gadā Aleksandars jau kā izpilddirektors atgriezās J.P. Morgan Europe, bet vēlāk kļuva par atjaunojamo energoresursu investīciju kompānijas Aliquantum Energy galveno izpilddirektoru un valdes padomnieku. A. Krunics ir arī Krievijas centrālā vērtspapīru depozitārija un Maskavas Fondu biržas grupas neatkarīgais direktors un uzraudzības padomes loceklis.

Beigtā kaķa atlēciens vai pamats vēl vienam straujam cenu pieaugumam.

Pasaules finanšu tirgos noslēdzies gada pirmais mēnesis, un tas lielai daļai riska aktīvu bijis izcils. ASV akciju cena šajā ziemīgajā mēnesī palēkusies par 7,9%, kas tām nozīmējis labāko gada sākumu 30 gadu laikā. Investori steidza uzpirkt tādus vērtspapīrus, no kuriem tie vēl nesen bēga gluži kā no mēra slimniekiem. ASV banku KBW Nasdaq Bank indeksa vērtība janvārī pieauga par 14%, un tādu finanšu grandu kā Citigroup un Goldman Sachs Group akciju vērtība pakāpās vairāk nekā par 20%. Piemēram, tās pašas Goldman akcijas vērtība no novembra līdz decembra otrajai pusei bija zaudējusi ceturto daļu. Pēkšņi paaugstinātā cieņā bija arī mazākas kapitalizācijas uzņēmumu akcijas, kuras tradicionāli tiek saistītas ar lielāku risku.

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Eiropas līderiem cenšoties novērst šogad draudošo recesiju, Vācija - kontinenta lielākā un «veselīgākā» ekonomika - tajā, iespējams, jau ir ieslīgusi, atsaucoties uz izdevuma Die Welt aptaujāto ekonomistu teikto, vēsta thelocal.de.

No aptaujātajiem ekonomistiem, kuri strādā 14 nozīmīgās finanšu kompānijās, tostarp Deutsche Bank, Allianz un Citigroup, tikai četri sacījuši, ka Vācija noteikti nav ieslīgusi recesijā, kas vispārīgi tiek definēta kā divi ceturkšņi pēc kārtas, kad vērojams iekšzemes kopprodukta kritums.

Lai gan eksperti sagaida, ka Vācijas ekonomika 2012. gada pirmajos mēnešos saglabāsies vāja, lielākā daļa tic, ka gada laikā situācija uzlabosies.

Kad Hewlett-Packard (HP) pērn par 11,1 miljardiem ASV dolāru iegādājās Lielibrtānijas programmēšanas kompāniju Autonomy, kopumā HP palīdzēja aptuveni 15 dažādas finanšu, juridiskās un grāmatvedības firmas, tomēr neviena no tām neizteica aizdomas, ka darījums varētu būt bijis negodīgs - saistībā ar HP apgalvojumiem, ka Autonomy krāpies ar finanšu datiem pirms to pārņema HP, raksta Reuters.

Šīs nedēļas sākumā datoru ražotājs HP lūdza ASV un Lielbritānijas institūcijām izmeklēt pērn notikušo Autonomy pārņemšanas darījumu. HP apsūdz Autonomy nepareizas informācijas sniegšanā par uzņēmuma finanšu stāvokli pirms to iegādājās HP, kas pašlaik norakstījusi 8,8 miljardus ASV dolāru - lielāko summu, kas tiek norakstīta pēc Autonomy pievienošanas darījuma.

Jau rakstīts, ka pērn HP iegādājās Kembridžā bāzēto uzņēmumu, kas turpināja darboties kā atsevišķs bizness. Uzreiz pēc paziņojuma par Autonomy iegādi tās akcijas cena pieauga par 75%, jo HP iegādes piedāvājums par 64% pārsniedza Autonomy tirgus vērtību.

Koncerna Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmums Enefit Green publicējis uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), emisijas prospektu un paziņojis par reģistrēšanos IPO akciju iegādei, kas ilgs līdz 2021. gada 14. oktobrim.

Paredzams, ka tirdzniecība ar Enefit Green akcijām Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā varētu sākties 2021. gada 21. oktobrī.

Akciju sākotnējā publiskajā piedāvājuma apjoms ir līdz 115 miljoniem eiro, ko veido jaunas Enefit Green akcijas ar kopējo vērtību līdz 100 miljoniem eiro un uzņēmuma Eesti Energia sekundārās akcijas 15 miljonu eiro vērtībā. Pamata scenārijs paredz, ka tiek piedāvāti līdz 17,3% no visām Enefit Green akcijām. Sekundāro akciju skaits var tikt palielināts līdz 60 miljoniem eiro. Ja tiek izmantota iespēja palielināt akciju skaitu, kopējais darījuma apjoms var sasniegt 175 miljonus eiro, kas atbilstu līdz 26,4% no visām Enefit Green akcijām. Akcijas tiek publiski piedāvātas tikai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Eiropas Savienība izvirzījusi apsūdzības 13 investīciju bankām par vienošanos ar mērķi ierobežot konkurenci kredītu atvasināto finanšu instrumentu segmentā, tirgojoties ar kredītriska mijmaiņas līgumiem (CDS), liecina Bloomberg dati.

Starp šīm bankām minētas Goldman Sachs, JPMorgan Chase&Co, Markit Group un Starptautiskā mijmaiņas līgumu un atvasināto instrumentu asociācija. Tāpat starp vainīgajiem minētas arī Citigroup, Credit Suisse, Morgan Stanley, Barclays, UBS un Deutsche Bank.

Tiek skaidrots, ka institūcijas bremzējušas biržu iesaistīšanu kredītu atvasināto finanšu instrumentu biznesā laika posmā no 2006.-2009. gadam.

ES konkurences komisārs Hoakims Almunja uzsvēris, ka ir nepieņemami, ja bankas kolektīvi ir bloķējušas biržas, lai aizsargātu ienākumus, ko tās gūst no ārpusbiržas darījumiem. Viņš arī piebildis, ka ārpusbiržas tirdzniecība ir ne tikai dārgāka investoriem, bet arī jūtīgāka pret sistēmiskiem riskiem.

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja atvieglojusi pretrunīgi vērtētos jaunos Bāzeles nosacījumus, kas veidoti, lai mazinātu banku paļaušanos uz parādu.

Sviras rādītājs (leverage ratio) tika mainīts pēc tam, kad veikta banku datu analīze, skaidro Bāzeles Banku uzraudzības komiteja. Tāpat mainīts likviditātes rādītājs.

Bankas iepriekš norādīja, ka stingrāku nosacījumu ieviešana var bremzēt ekonomikas izaugsmi un kreditēšanu. Tādas starptautiskas bankas kā BNP Paribas SA, Bank of America Corp un Citigroup pēc tam, kad pērnā gada jūnijā tika publicēts noteikumu melnraksts, norādīja, ka nepieciešams to mīkstināt, jo savādāk tas ietekmēs ekonomikas izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu, sadārdzinot valdību parādu, kā arī veicinās banku vēlmi investēt riskantākos aktīvos.