Jaunākais izdevums

Datortehnikas tirgus ir ļoti mainīgs un atkarīgs ne tikai no ekonomiskajiem apstākļiem, sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) vairumtirgotāja "Also Latvia" valdes priekšsēdētājs Juris Ducens.

Viņš norādīja, ka datortehnikas vairumtirdzniecībā pēdējo gadu laikā ir palielinājies pārrobežu tirdzniecības īpatsvars, jo īpaši privātpersonu pirkumiem. Latvijas e-komercijas un tehnikas pārdošanas mazumtirgotāji konkurē ne tikai Latvijas un Baltijas tirgū, bet arī ar Polijas, Vācijas un citu lielo valstu tirgotājiem.

Lai veiksmīgi konkurētu, Latvijas mazumtirgotājiem esot jāmeklē savas biznesa nišas, jāpapildina piedāvājumi ar papildu pakalpojumiem, servisa piedāvājamiem, finansējumu un konsultācijām.

Datortehnikas tirgū lielu biznesa daļu joprojām aizņem lielie valsts projekti - skolu datorizācija un citi, atzina Ducens.

"Also Latvia" iedala darbību trīs grupās - datortehnikas vairumtirdzniecība, IT risinājumi un pakalpojumi. Katra no tām attīstās savā ritmā un tās saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, sacīja Ducens.

IT risinājumu jomā pārrobežu tirgus iespaids neesot būtisks. Daudz lielāki izaicinājumi saistīti ar kvalificētu darbinieku trūkumu, kas spētu saprast gan tehnoloģijas, gan biznesa problēmas.

Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, būtiski palielinājās pieprasījums pēc kiberdrošības un arī fiziskās drošības risinājumiem. IT infrastruktūras uzlabošana un ātrdarbības palielināšana, datu uzglabāšanas risinājumi, integrācija starp dažādām sistēmām līdzās drošībai ir būtiskākās problēmas, kuras nākas risināt šajā biznesā, pauda Ducens.

Vienlaikus viņš norādīja, ka pakalpojumi, it sevišķi mākoņpakalpojumi, ir visstraujāk augošais IT biznesa virziens. To jo īpaši veicina darbinieku mobilitātes un attālinātā darba palielināšanās.

Otrs pakalpojumu virziens, kam "Also Latvia" pievērš īpašu uzmanību, ir loģistikas ārpakalpojumi. Uzņēmi aizvien vairāk izvēlas koncentrēties uz būtiskākajiem sava biznesa procesiem un nodot noliktavu un piegādes ārpakalpojumu sniedzējiem, tostarp "Also". Uzņēmums nodrošina loģistikas pakalpojumus gan IT ražotājiem, gan telekomunikāciju uzņēmumiem, interneta veikaliem un projektu uzņēmumiem, un ne tikai no IT nozares.

Ducens norādīja, ka "Also Latvia" sācis darboties arī jaunā biznesa virzienā - enerģētikā. Sadarbībā ar vadošajiem nozares ražotājiem, uzņēmums piegādā invertorus, enerģijas uzglabāšanas sistēmas, siltumsūkņus un ventilācijas iekārtas, sākot no privātpersonām paredzētajām līdz 40 tonnu smagiem enerģijas uzglabāšanas risinājumiem, kurus izmanto elektroapgādes operatori un lielas ražotnes elektroenerģijas balansēšanai.

"Lai gan darbojamies šajā laukā nedaudz vairāk nekā gadu, šī noteikti ir straujāk augošā biznesa niša, ko veicina gan Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektroapgādes tīkla, gan saules un vēja parku attīstība," akcentēja Ducens.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Also Latvia" 2023.gadā strādāja ar 65,569 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 12,2% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 8,9% un bija 916 338 eiro. Finanšu rādītāji par 2024.gadu vēl nav publiskoti.

Uzņēmums "Also Latvia" reģistrēts 1995.gada decembrī, un tā pamatkapitāls ir 1,2 miljoni eiro, kompānija pilnībā pieder Šveices holdingkompānijai "Also Holding AG". Kompānijas pamatdarbība ir IT produktu vairumtirdzniecība.

Eksperti

Gatavības cena – vai uzņēmumi spēs strādāt krīzē vismaz 72 stundas?

Vitālijs Rakstiņš, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, noturības jomas eksperts,23.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrs informatīvais materiāls par drošību izceļ iedzīvotāju individuālo atbildību par savu gatavību krīzes situācijām, piemēram, sagatavot un uzturēt pirmās nepieciešamības krājumus vai nokomplektēt 72 stundu ārkārtas gadījumu somu.

Tam visam ir sava loģika, jo Latvijai, tāpat kā citām visaptverošās aizsardzības valstīm, valsts noturības un aizsardzības pasākumos ir jāiesaista visa sabiedrība. Praksē iedzīvotājiem vajadzētu būt gataviem pašu spēkiem izdzīvot krīzē 72 stundas vai pat septiņas līdz desmit dienas, līdz atnāk palīdzība. Pastāvot šādām noteiktām prasībām iedzīvotājiem, rodas jautājums: vai līdzīgas prasības ir arī uzņēmējiem un iestādēm?

Vai uzņēmumi krīzē spētu turpināt darboties trīs līdz septiņas dienas tieša valsts apdraudējuma gadījumā – izdzīvot 72 stundas pašu spēkiem? Daļa no organizācijām, vispirms jau kritiskās infrastruktūras dalībnieki, noteikti spētu turpināt darboties arī krīzē, jo no kritiskās infrastruktūras organizācijām tiek prasīts izstrādāt darbības nepārtrauktības plānus rīcībai krīzes situācijās. Šai Ziemeļvalstīm raksturīgajai krīzes vadības pieejai fokusā ir kritisko funkciju nodrošināšana ar plānošanas pieņēmumu, ka tad, ja tiks nodrošināti kritiskie pakalpojumi (elektroenerģija, sakari un internets, ūdens piegāde u.tml.), privātais sektors spēs adaptēties un nodrošināt darbu arī krīzē. Līdzīgi tas notika COVID–19 laikā vai šobrīd – Ukrainā, kara laikā. Cits jautājums, vai gatavības un darbības nepārtrauktības prasības, tostarp cik dienas būtu jāspēj darboties pašu spēkiem, ir vienādas vai vismaz sinhronizētas starp visiem kritiskās infrastruktūras objektiem? Vai līdzvērtīgas 72 stundu gatavības prasības ir arī minēto kritiskās infrastruktūras objektu apakšuzņēmējiem un partneriem, no kuriem tieši atkarīgs kritiskās infrastruktūras darbs?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā investīciju pārvaldes uzņēmuma "Capitalica Asset Management“ komandā pievienojusies augsta līmeņa nekustamo īpašumu eksperte Iveta Ardava, kļūstot par Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde“ komercdirektori.

Viņas uzdevums būs veidot un īstenot kvartāla komerciālo attīstības stratēģiju, stiprināt un veidot sadarbību ar esošajiem un topošajiem nomniekiem, kā arī virzīt “Verde” izaugsmi iepretim mērķiem.

I.Ardava ir ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē un vairāk nekā 20 gadus strādā nekustamo īpašumu jomā. No tiem vairāk nekā 15 gadi pavadīti “CBRE Baltics” komandā kā Mazumtirdzniecības aktīvu pārvaldības nodaļas vadītājai, kur viņa bija atbildīga par īpašumu pārvaldību un nomas procesu koordinēšanu plašam tirdzniecības objektu portfelim visā Baltijā, kā arī biroju segmentā.

Savas jaunās lomas ietvaros I.Ardava fokusēsies uz “Verde” komerciālās stratēģijas pilnveidošanu, izcilas nomnieku pieredzes stiprināšanu un kompleksa ilgtspējīgas izaugsmes virzīšanu. Viens no viņas galvenajiem stratēģiskajiem uzdevumiem būs uzturēt augstu apmierinātību esošajiem A un B ēku nomniekiem, vienlaikus profesionāli uzraugot C un D ēku attīstības procesu – no būvniecības sākuma līdz sekmīgai to iznomāšanai.