Apzinoties valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Daugavgrīvas cietoksnis nozīmīgumu un nākotnes attīstības potenciālu, Kultūras ministrija (KM), Ekonomikas ministrija (EM), Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Posessor," Rīgas pašvaldība, Rīgas Brīvostas pārvalde, ICOMOS Latvija, Latvijas Muzeju padome un biedrība "Bolderājas grupa" ir vienojušās par sadarbību cietokšņa saglabāšanas un pakāpeniskas attīstības īstenošanā. Cietoksnis tiks saglabāts valsts īpašumā EM personā.
"Daugavgrīvas cietoksnis ir nacionāli un starptautiski nozīmīga vērtība gan arhitektūras un industriālā mantojuma, gan vēstures, militārā un jūrniecības mantojuma kontekstā. Cietokšņa teritorijai ir izcils nākotnes attīstības potenciāls, kas jau tagad saķņojas vietējo kopienu rūpēs par objekta teritoriju, radot pārliecību - tā saglabāšana, izpēte un pārdomāta attīstīšana ir visas sabiedrības interesēs," uzsver KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
"Daugavgrīvas cietoksnis ir unikāls vēsturisks objekts ar augstu tūrisma potenciālu ne vien Rīgas, bet visas Baltijas mērogā; tam līdzvērtīgs tuvākajā apkārtnē ir vien Daugavpils cietoksnis. Daugavgrīvas cietokšņa teritorija saglabājama valsts īpašumā, turpmākai attīstīšanai izmantojot dažādas finansējuma iespējas," saka EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Izpildot 2024.gada 7.novembra Valsts sekretāru sanāksmē saņemto uzdevumu, KM ciešā sadarbībā ar partneriem valsts un nevalstiskajā sektorā šobrīd izstrādā konceptuālo ziņojumu par Daugavgrīvas cietokšņa optimālas izmantošanas iespējām, kā arī nepieciešamajiem konservācijas un restaurācijas darbiem, to izmaksu aplēsēm un finansējuma avotiem. Minēto ziņojumu plānots virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz š.g. marta beigām.
Konceptuālā ziņojuma projektā izklāstīts Daugavgrīvas cietokšņa īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa saglabāšanas, izpētes un attīstīšanas redzējums.
Īstermiņa mērķis ir nodrošināt Daugavgrīvas cietokšņa uzturēšanu, drošību un iesaistīto pušu koordinētu sadarbību, izveidojot iesaistīto pušu pārstāvju komandu, kas vienosies par primāri veicamiem neatliekamiem darbiem objektā, to īstenotājiem, risinās finansējuma piesaistes jautājumus un atradīs arī pastāvīgu darbinieku objekta uzturēšanas koordinēšanai un pamatfunkciju nodrošināšanai.
Vidēja termiņa mērķis ir nodrošināt cietokšņa saglabāšanu, uzturēšanu un pakāpenisku attīstību, veicot infrastruktūras sakārtošanu pieejamai un drošai videi, turpināt kultūras pieminekļa glābšanas, nostiprināšanas darbus, īstenot objekta izpēti, lai noteiktu arhitektoniski mākslinieciskās vērtības un sagatavotu tehniskā stāvokļa detalizētu slēdzienu, izstrādāt apbūves restaurācijas dokumentāciju, kā arī nodrošināt Daugavgrīvas cietokšņa apskates maršrutus un attīstīt ārtelpu ekspozīcijas.
Daugavgrīvas cietokšņa ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt Eiropas mēroga unikālas fortifikācijas būves un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu, pakāpenisku atjaunošanu un pieejamību sabiedrībai, īstenojot iekļaujošas kultūras, izglītojošas un pētnieciskas funkcijas, kā arī veicināt tā starptautisku atpazīstamību. Šī mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi ir ilgtermiņa Daugavgrīvas cietokšņa saglabāšanas un attīstības stratēģijas izstrāde, paredzot tajā kultūras un izglītojošu aktivitāšu institūcijas (Jūras muzejs) darbību, kas veic pētniecību un vēstures liecību saglabāšanu. Plānots, ka Daugavgrīvas cietoksni kā valsts īpašumā esošu objektu uz deleģēšanas līguma pamata varētu apsaimniekot nevalstiskā sektora partneris.
Daugavgrīvas cietoksnis ir unikāla 17. gs. fortifikācijas būve, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Eiropā tik pilnīgi saglabājušos šī perioda cietokšņu ir maz, jo jau kopš 18. gs. sākuma līdz pat 19. gs. zemes vaļņu un bastionu veida nocietinājumi ap vairākām pilsētām tika likvidēti. Daugavgrīvas cietoksnis ir vienīgā šāda veida, tik sena un augstā autentiskuma pakāpē saglabājusies fortifikācijas būve Latvijā, vienlaikus nozīmīga Eiropas valstu aizsardzības būvju sistēmā. Tā ir īpaša ar laikmetam moderniem risinājumiem aizsardzības spēju stiprināšanā.
Cietoksnim ir nozīmīga vieta Latvijas vēsturē. Ar to ir saistītas izšķirošas militāras darbības: Pirmā pasaules kara laikā tajā izveidota pirmā latviešu karaspēka vienība - 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, Latvijas brīvības cīņu laikā to iekaroja 9. Rēzeknes kājnieku pulks, tajā kalpojis un dzīvojis arī Bībeles tulkotājs latviešu valodā Ernsts Gliks.
