Foto: visioncenter.lv

Brilles ir viens no populārākajiem redzes korekcijas līdzekļiem, ko visā pasaulē lieto vairāk nekā 4 miljardi iedzīvotāju. Brillēm mūsdienu cilvēka dzīvē ir nozīmīga loma, jo tās ne tikai nodrošina skaidru redzi, bet aizsargā acis no kaitīgā UV starojuma un ierīču izstarotās zilās gaismas, vienlaikus kalpojot par gaumīgu aksesuāru. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem, ir iespējama mūsdienīgu un individualizētu briļļu lēcu izgatavošana. Raksta turpinājumā noskaidro, kādas brilles redzes uzlabošanai piedāvā pasaulē atpazīstamais ZEISS zīmols!

ASV administrācijas tarifu politika joprojām ir analītiķu uzmanības centrā. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par atbildes tarifu piemērošanas pauzi līdz 8. jūlijam, nenoteiktība uzņēmējdarbības vidē joprojām saglabājas augsta. Tas tieši ietekmē gan eirozonas, gan Baltijas reģiona ekonomiku.

Joprojām nav skaidrības par to, kāds būs galīgais tirdzniecības nolīgums starp ASV un ES. Tomēr – vai gaidāmās pārmaiņas patiešām apdraud rūpniecību vai arī uzņēmumi spēj laikus pielāgoties?

Tarifu skarto uzņēmumu optimismam augstākais līmenis pēdējo 7 mēnešu laikā

Tarifi ietekmē ķīmijas, farmācijas, plastmasas un gumijas, metālapstrādes, elektronikas, mašīnbūves un iekārtu, transportlīdzekļu ražošanas uzņēmumus. Bankas Citadele izstrādātais tarifiem jutīgo nozaru gaidu indekss liecina, ka maijā eirozonas uzņēmumu optimisma līmenis šajās nozarēs salīdzinājumā ar aprīli nepieauga, taču joprojām bija augstākais pēdējo 7 mēnešu laikā.Pēc ASV paziņojuma par atbildes tarifu piemērošanas pauzi eirozonas uzņēmumi turpina īstenot tā saukto avansa eksportu uz ASV — preces tiek eksportētas un uzkrātas noliktavās ASV. Šāda stratēģija ļautu uz kādu laiku saglabāt preču cenas nemainīgas ASV tirgū pat tad, ja ASV administrācija galu galā izlemtu paaugstināt tarifus importam no Eiropas Savienības.

Optimisms par dažādiem indikatoriem dažādās pasaules vietās, kas atspoguļo labāku situāciju ekonomikās, tomēr ietver divas lamatas – vienas acīmredzamas, otras – smalkākas, raksta The Economist.

Acīmredzamās lamatas ir sekojošas: cerību uzliesmojumi var tikt interpretēti kā spēcīgas atlabšanas sākums, taču vienīgais, ko tie rāda: lejupslīdes temps mazinās.

Optimisms ir viena lieta, bet ilūzija, ka pasaules ekonomika atgriežas normālās sliedēs, var kavēt atlabšanu un bloķēt politiskās rīcības, kas novērstu tālāku ekonomikas pagrimumu.

The Economist akcentē divus faktorus, kas „saindēs ekonomiku” uz ilgu laiku. Galvenais ir banku krīze un kredītproblēmas „burbuļa” ekonomikās, īpaši Amerikā un Lielbritānijā, kur nobijušies cilvēki ir tendēti taupīt. Otrs – daudzas ekonomikas ir skāris negaidīts privātā pārrobežu kapitāla plūsmas kritums jeb piesardzīgie investori patur naudu paši savās mājās. The Economist norāda, ka, lai atgūtu investoru uzticību, būs nepieciešami gadi.

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Baltijas valstīs bija optimistiskāks, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina jaunākais Nielsen pētījums.

Optimistiskākie ir lietuvieši, kuru noskaņojums veido indeksu 87, tad seko igauņi ar indeksu 84. Latvijā patērētāju noskaņojums uzlabojies vislēnāk – līdz indeksam 81, kas gan ir augstāks nekā vidēji Eiropā, kur indekss ir 76. Pasaulē patērētāju noskaņojumu raksturo indekss 96.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta starptautiska informācijas un mērījumu kompānija Nielsen, un to nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

«Patērētāju noskaņojums pasaulē uzskatāmi atspoguļo aktuālos notikumus katrā reģionā,» stāsta Iveta Pukše, Nielsen valdes locekle Latvijā. «Eirozonas lēnais izaugsmes temps un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās jaunattīstības valstīs, kā arī militāri konflikti un lielas katastrofas ietekmē pasaules iedzīvotāju noskaņojumu. Piemēram, Malaizijā, kuru pērn skāra vairākas traģiskas aviokatastrofas, iedzīvotāju optimisms piedzīvojis dramatiskāko kritumu un pazeminājies līdz indeksam 89, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada. Arī Krievijā pēdējā ceturksnī iedzīvotāju optimisms ir krietni mazinājies un noslīdējis līdz indeksam 79, kas ir par 8 punktiem mazāk, nekā iepriekš,» viņa uzsver.

Ja dažās Eiropas valstīs ASV tarifu jutīgi uzņēmumi ar optimismu raugās nākotnē, citviet pieaug piesardzība un nenoteiktība. Analizējot regulārās uzņēmēju un patērētāju aptaujas Eiropas Savienības (ES) valstīs, jau var prognozēt, kā tuvākajos mēnešos mainīsies noskaņojums Eiropā un Baltijas valstīs.

Svarīgākais secinājums: tuvākajā laikā eirozonas ekonomiskais cikls atkal palēnināsies, un var novērot satraukuma pieaugumu ES patērētāju vidū, kas varētu vēl vairāk vājināt iekšējo patēriņu ES valstīs.

Īstermiņa optimisms ES uzņēmumu vidū

Tarifu jutīgas nozares ir ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošana, melno un krāsaino metālu, metālizstrādājumu ražošana, datoru, elektronikas un optikas produktu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, mašīnu un iekārtu ražošana, autotransporta un citu transportlīdzekļu ražošana. Šīs nozares varētu tieši izjust tarifu ietekmi.

Lai gan ASV noteikto tarifu tieša ietekme uz tarifu jutīgām jomām pagaidām nav redzama, situācija kļūst arvien saspringtāka. Eirozonas uzņēmumu noskaņojums lielākajā daļā tarifu jutīgu sektoru joprojām ir stabils, taču šī stabilitāte var izrādīties iluzora. Vienlaikus eiropiešu pārliecība par stabilitāti ekonomikā samazinās: aprīlī tika fiksēti sliktākie patērētāju noskaņojuma rādītāji pusotra gada laikā. Vācijas transporta uzņēmumi, kas pirmajā ceturksnī optimistiski vērtēja eksporta pieaugumu uz ASV, aprīlī būtiski pasliktināja savas prognozes.

Akciju cena dažās pēdējās nedēļas turpinājusi pieaugt. Tam labvēlīgu fonu uzturējuši pasaules ietekmīgāko valdību stimuli, sabiedrību vakcinēšana pret Covid-19 vīrusu, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās un daudzsološi uzņēmumu peļņas rādītāji.

Eksperti gan norāda, ka, neskatoties uz šādu kāpumu, pārlieks optimisms var būt nevietā.

Stimuli un optimisms

"Pieņēmusi 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu programmu ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un izziņojusi plānu 10 gadu laikā ieguldīt infrastruktūras attīstībā 2,3 triljonus ASV dolārus, Baidena administrācija neapstājās un nāca klajā ar paziņojumu par vēl vienu valdības finansētu programmu, kas paredzēta ģimeņu atbalstam un kuras īstenošanai turpmāko 10 gadu laikā tiks iztērēti 1,8 triljoni ASV dolāri. Līdz ar to kopš gada sākuma ASV Demokrāti ir jau izplānojuši fiskālos stimulus aptuveni 6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas nosacīti atbilst aptuveni 30% no ASV iekšzemes kopprodukta. Objektīvi jaunajām programmām, kuras plānots īstenot 10 gadu garumā, gan nevajadzētu viest investoros pārlieku optimismu. Valsts izdevumu palielinājums tiks gandrīz pilnībā segts nevis uzņemoties jaunu valsts parādu, bet gan paaugstinot nodokļus uzņēmumiem un īpaši turīgām privātpersonām. Piemēram, aprīlī tika paziņots, ka kapitāla pieauguma nodoklis noteiktām bagātnieku grupām nākotnē teju dubultosies un tiks palielināts no 20% līdz aptuveni 40%," stāsta Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs un piebilst, ka pagaidām investori gan izvēlas ignorēt gaidāmās negatīvās sekas.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir labākais pēdējo piecu gadu laikā, lielajiem uzņēmumiem sasniedzot pat pirmskrīzes gadu optimismu, liecina Citadele Index.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir uzlabojies, un Citadele Index ir 52.4 punkti, salīdzinot ar indeksu 51.3 iepriekšējā ceturksnī. Tas ir optimistiskākais uzņēmēju noskaņojums kopš 2013. gada sākuma, kad Citadele Index bija līdzvērtīgs.

Turklāt Latvijas lielo uzņēmēju noskaņojums sasniedzis sen nepieredzētu optimismu un ir pirmskrīzes gadu līmenī. Uzņēmumu ar vairāk nekā 250 darbiniekiem Citadele Index šoruden ir 62.5 punkti, kas ir augstākais indekss kopš 2006. gada nogales, kad tas bija bija 63.5.

Mazie un vidējie uzņēmēji gan ir noskaņoti piesardzīgāk. Ar indeksu 57.0 optimistiski noskaņoti ir vidējo uzņēmumu vadītāji ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249. Mazo uzņēmumu, kuri dod darbu no 10 līdz 49 darbiniekiem, indekss ir 52.6, bet mikrouzņēmumu optimisms ir piesardzīgāks - 50.6 punkti.

Uzņēmumu vadītāji jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē redz potenciālu attīstībai, uzņēmumu vadītājos ir atgriezies optimisms, taču pieaug bažas par kvalificētu darbinieku piesaisti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta profesionālo pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja (PwC Baltic CEO Survey 2022) atklāj vairākas interesantas tendences.

Fragments no intervijas

Kāda ir kopējā situācija uzņēmumu vadītāju skatījumā?

2022. gada pirmajos mēnešos pēc ilgāka laika varam vērot sava veida atgriešanos pirmspandēmijas laikā. Tiek apspriesta pakāpeniska ierobežojumu atcelšana, uzņēmumi un institūcijas atsāk sniegt pakalpojumus klātienē. Tiesa, šī atgriešanās jāliek pēdiņās, jo divu gadu laikā notikušās pārmaiņas ir uz visiem laikiem mainījušas daudzus procesus sabiedrībā, attiecībās, biznesa vidē. Uzņēmumu vadītāji šajā jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē saskata labu potenciālu attīstībai, tāpēc viens no PwC Baltic CEO Survey nozīmīgākajiem secinājumiem: biznesa vidē saglabājas optimisms.

Ražotāju un pakalpojumu sniedzēju vidū lēnām sāk atgriezties optimisms, savukārt būvnieki kļūst aizvien pesimistiskāki, šādu tendenci šī gada trešajā ceturksnī novēroja Parex Index.

Šī gada trešajā ceturksnī Parex Index (lietišķās aktivitātes indekss) visvairāk ir pieaudzis uzņēmējiem, kas strādā ražošanas un pakalpojumu sfērā, savukārt tie, kas strādā būvniecības nozarē, situāciju raksturo pesimistiskāk nekā otrajā ceturksnī. Salīdzinot ar šī gada otro ceturksni ražošanas un pakalpojumu nozarēs vērtējums pieaudzis par attiecīgi 3.84 un 2.39 punktiem, savukārt būvniecības nozarē tas pasliktinājies par 2.48 punktiem.

Pētījuma dati arī liecina, ka saglabājusies tendence, ka ekonomisko situāciju valstī un biznesa attīstības iespējas uzņēmumi, kuros ir pārstāvēts ārvalstu kapitāls, kopumā vērtē pozitīvāk, nekā vietējie uzņēmumi.

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Nu jau pagājušā gada decembra galvenais notikums bija jauna gada iestāšanās. Tieši tik garlaicīgs pasaules finanšu tirgos padevās pērnā gada pēdējais mēnesis. Finanšu teorētiķu lokā pastāv viedoklis, ka jauna gada iestāšanās ir vien mākslīgs, kalendārs atskaites punkts, kuram nebūtu jābūt nekādai faktiskai ietekmei uz finanšu tirgu pamatrādītājiem pretēji, piemēram, būtiskiem politiskiem vai ekonomiskiem notikumiem. Taču realitātē tā nav. Investori apzināti vai ne, taču jaunu gadu uztver kā nogriezni rezultātu apzināšanai, savu stratēģiju izvērtēšanai, peļņas vai zaudējumu fiksēšanai. Jauns gads nozīmē jaunu pieeju, jaunas tirdzniecības stratēģijas, varbūt jaunus tirdzniecības limitus un jaunu attieksmi pret risku. Tam visam ir pavisam reālas sekas finanšu tirgos un 2018. gads nesīs jaunas vēsmas neatkarīgi no pērnajā gadā uzņemtā virziena.

Iepriekšējo gadu laikam vislabāk raksturo vārds «mierīgs». Finanšu tirgi kopumā bija pat mierīgāki, kā sociālekonomiskā vai ģeopolitiskā situācija pasaulē. Fondu tirgi ir būtiski pieauguši, S&P 500 indekss audzis par gandrīz 500 punktiem, fiksējot 21% izaugsmi un 62 reizes tirdzniecības dienas beigās uzrādot jaunus vēsturiskos rekordus. Tirgus korekcijas, ja skatāmies tikai uz dienas beigu rezultātu, bija īsas un nepārsniedza 3%. 2500 punktu it kā psiholoģiski nozīmīgais līmenis tika sasniegts un pārsniegts bez īpaša stresa vai eiforijas. Negatīvas politiskas vai ekonomiskas ziņas tirgus vai nu nepamanīja, vai ātri virzījās tālāk pēc pavisam īsa krituma. Par specifiskiem tirgiem jāsaka, ka tehnoloģiju uzņēmumu fondu aktīvi aktīvi auga straujāk par citiem, NASDAQ indekss pieauga vairāk par ceturtdaļu. Nelielu uzņēmumu finanšu aktīvi, savukārt, vērtībā auga lēnāk un RUSSELL2000 indekss pieauga mazāk par 15%. Interesanti, ka individuālu uzņēmumu lokā lielāko pieaugumu uzrādīja nevis tehnoloģiju veiksminieki Micron Technology (+87%) vai PayPal (+86%), bet gan pavisam tradicionālais, taustāmais Boeing ar iespaidīgu +90% rādītāju. Bija arī iespaidīgi neveiksminieki – slavenais rotaļlietu, tostarp Bārbijas lelles ražotājs Mattel zaudēja 47% vērtības.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

No šodien vien 40% nebanku kreditētāji var turpināt izsniegt jaunus kredītus, jo pārējie vēl nav saņēmuši licenci - no 42 kompānijām licences saņēmušas vien 17.

Iespējams, būs arī kompānijas, kas savu biznesu pārcels uz valstīm (izsniedzot kredītus ar distances līgumu), kuru likumdošana neparedz licencēšanu un šo kompāniju klienti var būt vēl lielāki cietēji. Ja lieta nonāks līdz tievedībai, tā notiks pēc citas valsts likumiem un Latvijā šos kredītu ņēmējus neviens neaizsargās, zin teikt Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas (LĀKDA) vadītājs Dāvis Barons.

Metālapstrāde

Investīcijas apgrozījuma apjomā

Spiedformu ražotājs SIA Skan-Tooling modernizācijā investē 1,75 milj. eiro - tikpat daudz cik liels ir uzņēmuma neto apgrozījums. Projekts tiek īstenots, piesaistot ES finansējumu. DB aplēses liecina, ka ES fondu programmā «Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde - atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā» metālapstrādes un mašīnbūves nozarē šogad ir uzsākti 20 jauni projekti ar kopējām investīcijām - ap 17 milj. Ls.

Ar lielām cerībām gaidītais G20 valstu līderu samits sevis attaisnojis — panākta vienošanās par vērienīgu ekonomikas glābšanas plānu, kura kopējā vērtība ir 5 triljoni ASV dolāru.

Protams, interesanti būtu zināt, kur tiks sadabūta tik liela nauda, ņemot vērā, ka lielākā daļa pasaules valstu ir atzinušas, ka tajās valda nopietnas ekonomiskas problēmas. Cerams, tas netiks panākts uz nesamērīgas dolāru drukāšanas rēķina. Taču pat gadījumā, ja izrādīsies, ka tik lielas naudas realitātē nemaz nav, par pozitīvu ir tzīstams kaut vai minētais Lielbritānijas premjera Gordona Brauna paziņojums par ekonomikas glābšanas plānu — ne vienā vien lielā pasaules biržā ir pieaugusi gan darījumu aktivitāte, gan arī akciju cena. Un tas jau ir pozitīvs rādītājs ekonomikai.

Skotu filozofs un cilvēks, kuru uzskata par politekonomiskas pionieri Ādams Smits pirmais formulēja konkurences būtību, sakot, ka konkurence ir sāncensība, kura palīdz samazināt cenas.

Konkurence ir arī tas faktors, kurš nosaka, virza un palīdz attīstīt uzņēmuma spēju pielāgoties konkurences prasībām, šajā procesā uzņēmumam pašam turpinot attīstīties. Konkurence arī veicina jaunu tehnoloģiju radīšanu, palīdz samazināt cenas, uzlabot kvalitāti un paplašināt klientam piedāvājamo produktu un pakalpojumu klāstu. Tomēr ir valstis, kurās pret konkurences vārdu skatās skeptiski, vīpsnā un pat dažbrīd konkurenci cenšas dažādiem veidiem nepieļaut, īpaši «sensitīvās» nozarēs. Šādu valstu vidū arīdzan ir Latvija, kura ne par ko negrib pieļaut, lai aptiekas attīstītos, savukārt radītie noteikumi nekādi nenāk par labu iedzīvotāju interesēm. Interesanti, ka konkurence starp privātajiem veselības pakalpojumu jomā pastāv, taču aptiekām laikam ir spēcīgāks lobijs un tās no sāncensības tiek aizsargātas.

Jau no šā gada jūlija par vienu procentpunktu Latvijā, atbilstoši Finanšu ministrijas iecerei, varētu tikt samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), bet, sākot ar nākamo gadu, tikpat lielā apmērā arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN).

Nenoliedzami tā ir laba ziņa gan uzņēmējiem, gan patērētājiem, proti, nodokļu sloga samazināšana pēc vairāku gadu negausīgas un bieži vien arī neloģiskas tā palielināšanas. Jācer, ka tuvāko mēnešu laikā Finanšu ministrijas vadība nepārdomās un neatsauks nupat minēto priekšlikumu. Tomēr pāris aspekti šajā kontekstā būtu jāņem vērā.

Vispirms jau jāatgādina, ka ilgu laiku tika uzsvērts - Latvijā ir nepieciešams pārcelt nodokļu slogu no darba ņēmējiem uz patēriņu, un arī šai tēzei var vienīgi piekrist. Šī atziņa pirmo reizi mūsu valstī tika pausta jau pirms vairākiem gadiem, tomēr vairākas valdības mums izrādījās ar teju vienu un to pašu problēmu - tās labprāt dažādus nodokļus palielināja, bet samazināt darbaspēka nodokļus konsekventi aizmirsa. Sanāca tāda savdabīga politekonomiskās sistēmas skleroze. Tādējādi šķita tikai loģiski, ka šā gada sākumā, uzstājoties DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2012, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un premjerministrs Valdis Dombrovskis pavēstīja - ļoti iespējams, ka, jau sākot ar nākamo gadu, Latvijā tiks sākta pakāpeniska IIN likmes samazināšana. Respektīvi, šķita loģiski, ka nodokļu sloga samazināšanai jāsākas tieši ar IIN. Kā jau minēts, apsveicams solis ir arī iecere samazināt PVN, tomēr zīmīgi ir tas, ka šā patēriņa nodokļa likmes samazināšana tiek plānota vēl pirms IIN.

Šķēršļus nodokļu maksātāju naudas atgūšanā liek ne vien Krievijas politekonomiskās īpatnības, bet arī tiesvedību process Latvijā, saka AS Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Zināms, ka jums ir problēmas ar Neatkarīgo valstu savienības (NVS) kredītu atgūšanu. Kādas ir izredzes?

Krievijas tiesu pieņemtie lēmumi dažkārt ir ļoti dīvaini. Kā ierocis aktīvi tiek izmantots melnais PR, un apjomīgās kampaņas tiek vērsta gan pret Reverta, gan pret Latvijas valsti. Tomēr mēs cenšamies, cik nu varam, pretēji šo tiesu instanču lēmumiem uzturēt savu pozīciju, jo mūsu prasības ir pamatotas, un ir jādara viss, lai atgūtu pēc iespējas vairāk no mums pienākošās vērtības.

Vai varētu Severorgsintez lietot kā piemēru, kā tas notiek?

Jā, tā ir ļoti sarežģīta lieta, kur mūsu prasība ir par 110 miljoniem dolāru. Citos NVS gadījumos mēs dažkārt esam tikai sarunu procesā, citreiz – jau tiesās, lai nostiprinātu mūsu prasību pamatus. Kopējā Reverta atgūstamo kredītu summa NVS ir ap 200 miljoniem dolāru. Un tā nav summa, par ko ir jāuztraucas, bet gan naudas atgūšana. Kopējais parāds, protams, ir lielāks nekā vērtība, ko plānojam dabūt atpakaļ, jo, lai kā mēs censtos, tirgus vērtība pašlaik ir zemāka. Tā kā iznākums galvenokārt būs atkarīgs no tirgus, ekonomikas situācijas un arī tiesvedību stāvokļa Krievijā. Severorgsintez un ar to saistīto kompāniju gadījumā mums vienkārši ir darīšana ar sevišķi sarežģītiem un grūtiem juridiskajiem gadījumiem. Šīs kompānijas ir cieši saistītas ar politiski ietekmīgiem cilvēkiem Krievijā.

Pārliecinot baltkrievus par savu nodomu atbilstīgumu vietējās sabiedrības interesēm, Baltkrievijā var izvērst visai veiksmīgu biznesu pretimnākošā vidē, skaidro auditorkompānijas KPMG Baltics vecākais menedžeris Edgars Voļskis.

Kā vērtējat Latvijas un Baltkrievijas biznesa attiecības?

Latviešu investīcijas Baltkrievijā zināmā mērā pašlaik ir ierobežotas. Es teiktu, ka tas ir informācijas trūkuma dēļ par iespējām Baltkrievijā, jo trūkst patieso stāstu, kā to izdarīt un nokļūt līdz panākumiem. Traucējoši varētu būt tas, ka mūsu uzņēmējiem iepriekš ir bijusi pieredze Krievijā, kur investīcijām ir savas grūtības un politekonomiskie šķēršļi, un viņi domā – aha, te būs tāpat! Bet nebūt nē – tur tas tā nav.

Un kāda ir atšķirība?

No savas pieredzes ar KPMG varu teikt, ka aina tur ir divējāda. Ja cilvēks nāk uz Baltkrieviju ar domu, ka gada laikā viņš tur ātri investēs un tikpat ātri dabūs naudu atpakaļ, tad tie ir maldi. Bet ja iet ar stratēģisku mērķi trīs, piecu vai pat desmit gadu perspektīvā, tad šai ziņā Baltkrievijā tiešām ir Latvijas uzņēmēju veiksmes stāsti. Mēs esam tāds samērā neliels latviešu pastāvīgo uzņēmēju pulciņš, kas tur aktīvi darbojas un ir sasnieguši labus rezultātus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) īsā laika periodā veicis kratīšanas aptuveni 40 vietās, pārsvarā uzmanību pieveršot trīs Latvijas politekonomiskās dzīves smagsvariem - Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ekspremjeram Andrim Šķēlem un LPP/LC līderim Aināram Šleseram.

Nenoliedzami virsraksti šajā kontekstā sanāk skaļi - beidzot ķeras klāt tā saucamajiem oligarhiem. Tomēr kaut kas tajā visā neizskatās diez cik pārliecinoši.

Nevar noliegt, ka jau gadiem ilgi kuluāros ir dzirdama informācija, ka Rīgas tirdzniecības ostā īstais saimniekotājs esot Šķēle, ka aviokompānijā lietu noteicējs esot nevis šā uzņēmuma vadītājs Bertolts Fliks, bet gan Šlesers, savukārt par Lemberga iespējamo saistību ar dažādām kompānijām var veselus stāstus sarakstīt. Iespējams, viss nupat minētais un varbūt arī daudz kas cits ir balta patiesība. Līdzīgi gadījumi pasaules vēsturē ir bijuši, un tie ir beigušies ar pietiekami skaļām prāvām. Parasti tādās reizēs tiek savākts pietiekams apjoms pierādījumu, iespējamajiem vainīgajiem uzrādītas apsūdzības, nepieciešamības gadījumā ievietojot viņus iestādē ar strīpainām pidžamām un rūtainu skatu uz ārpasauli. Turklāt katrai konkrētajai šādai lietai ir jābūt pēc iespējas ātrāk izskatītai un ar pasludinātu spriedumu.

Pagājušās nedēļas kontekstā runāt par kādu labu vēsti bija ļoti grūti. Īslandes vulkāna izvirduma dēļ uz zināmu laiku apstajās daļa Eiropas aviosatiksmes, kārtējo reizi aktualizējās jautājums par politisko partiju melnajām kasēm, ka arī, protams, izgāzās Saeimas balsojums par Jāņa Maizīša trejkārtēju apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Runājot par pašu balsojumu, jāteic, ka ne jau tas, ka Maizīti neievēlēja vēlreiz šajā amatā, izsauc vislielāko negatīvismu. Problēma ir tajā, kā šis process notika — vairums deputātu apgalvo, ka ir par Maizīti, bet balsojuma rezultāts izrādījās negatīvs. Tas vien ļauj domāt, ka deputāti balso tā, kā vajag viņu maizes tēviem, bet daudziem no viņiem nepietiek drosmes to atzīt. Vai arī nav kaut cik loģisku argumentu, ar ko pamatot savu lēmumu, un tāpēc vieglāk ir pateikt — es balsoju par… Notikušais šajā jomā aktualizē divus būtiskus jautājumus.

Pirmkārt, cik pareizi ir tas, ka ģenerālprokuroru un tiesnešus ievēl parlaments. Sanāk, ka lēmums par tādu amatpersonu iecelšanu, kam ir jābūt objektivitātes iemiesojumam, ir politisks. Turklāt deputāts, izdarot savu izvēli šajā jomā, var balstīties uz daudz dažādiem argumentiem, bet tikai ne pašu būtiskāko — pretendenta profesionalitāti.

445 tūkstoši latu - tik lielu naudas summu nakamajā gadā paredzēts tērēt politisko partiju tērēšanai no valsts budžeta. Tātad - no nodokļu maksātāju samaksātās naudas.

Var jau, protams, teikt, ka nekas labāks par demokrātiju pasaulē nav izdomāts, un tās uzturēšana izmaksā pietiekami dārgi. Iespējams, ka pasaulē ir valstis, kur šāds modelis veiksmīgi strādā. Tomēr Latvijas gadījumā ir viena otra nianse, kas būtiski runā par sliktu šādai naudas šķiešanai.

Pirmkārt, Latvijā ir ļoti grūti runāt par politisko partiju kultūru pašos pamatos. Kā Latvijā pārsvarā gadījumu ir veidojušās partijas? Viens vai daži gana ietekmīgi cilvēki, kam ir noteiktas politekonomiskās intereses, sapulcina ap sevi bariņu personu, kam savukārt ir vēlme pasēdēt Saeimā, tādējādi četrus gadus iegūstot garantētu darbu, vai arī izsist vēl kādu citu amatu, izvēlas kādu skanīgu nosaukumu un startē vēlēšanās. Ja vēlēšanās paveicas, partija četrus gadus rullē uz nebēdu, ja nepaveicas - vairāk vai mazāk ātri paput. Atcerēsimies - Demokrātiskās partijas Saimnieks, Zīgerista partijas, Jaunās partijas un vēl viena otra politiskā spēka vairs nav. Savukārt LPP/LC atlika palikt opozīcijā, lai reģionālās nodaļas viena aiz otras sāktu no tās norobežoties. Tas ir biznesa, nevis politkas princips - ja viens projekts neizdodas, jādomā jauns. Šeit nav partiju, bet ir biznesa projekti, kas izvērsuši darbību vietās, ko uzskata par saviem tehnoloģiskajiem parkiem - Saeimā un Ministru kabinetā. Un šajā brīdī rodas loģisks jautājums - kāpēc visiem nodokļu maksātājiem jāsamet pusmiljons, lai daži indivīdi varētu no tā gūt labumu?

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Esot Krievijas kaimiņvalstij, ir jārēķinās, ka laiku pa laikam var nākties kļūt par upuri politekonomiskām spēlēm, kas būs vāji maskētas ar vinotaļ cēliem lozungiem. Šoreiz upurjēra godā ir Lietuva. Proti, Krievija ir aizliegusi ievest no Lietuvas piena produktus, pamatojot to ar kvalitātes problēmām.

Šajā kontekstā jāatgādina, ka pirms dažiem gadiem Krievija ar ļoti līdzīgu argumentāciju pamanījās aizliegt vairākiem Latvijas šprotu ražotājiem savu produkciju eksportēt uz šo lielvalsti. Arī toreiz tika stāstīts kaut kas par kvalitātes prasībām, taču realitāte bija daudz vienkāršāka – krievi gribēja attīstīt paši savu šprotu ražošanu un atbrīvoties no Latvijas konkurentiem. Šis latvju šprotu embargo drīz vien tika atcelts, jo izrādījies, ka Krievijas pārtikas rūpnieki normālus šprotu konservus ražot nemaz nav spējīgi. Kā stāsta zinātāji, nevar izgatavot labu šproti, saldētas zivtiņas teju vai ar liekšķeri sakraut žāvētavā, pēc tam pa taisno salādēt skārda bundžās un piegādāt klientiem. Savukārt katrai zivij izvērt cauri diegu Krievijas ražotājiem vienkārši pietrūcis pacietības, tāpēc nācies vien atvērt tirgu, jo vietējiem tomēr gribējies nopirkt labi garšojošu šproti.