Interesanti - KĀ?! Šāds jautājums rodas, izdzirdot Ivara Godmaņa vadītās valdības doto uzdevumu Ekonomikas ministrijai un Konkurences padomei sagatavot noteikumus, ka veikala tirgus daļa Latvijā nedrīkst būs lielāka par 10%.
Ja šādi noteikumi tiešām tiks sagatavoti un pieņemti,būs jautri redzēt, kā valdība tos realizētu, taču sekas gan tam varētu būt visai skumjas.
Redz, Godmanis ir izdomājis, ka tādi lielie tirdzniecības tīkli (galvenokārt Rimi un Maxima), kam tirgus daļa ir lielāka par šiem 10%, daļu savu īpašumu varētu pārdot citiem uzņēmējiem. Vēl jo vairāk interesanti - kuriem? Protams, var diskutēt par to, cik lielā mērā tieši veikalnieki ir vainojami tajā, ka par konkurenci cenu jomā ir visai pagrūti runāt. Jā, var arī teikt, ka izvēles iespējas attiecībā uz iepirkšanos ir mazas. Taču šāda mūsu valdības pieeja ir noteikumu mainīšana spēles laikā.
Jāņem vērā, ka daudzajos veikalos tomēr ir veiktas pietiekami lielas investīcijas, tas ir darīts atbilstoši pastāvošajiem likumiem un ar aprēķinu, kā tās atpelnīt. Tas nozīmē, ka minēto noteikumu pieņemšanas laikā attiecīgie uzņēmēji ciestu pietiekami lielus zaudējumus. Un te jau sākas skumjā sadaļa mūsu valstij. Ja šāda 10% norma visvairāk skartu kādu no vietējiem komersantiem, viņš, iespējams, mēģinātu savu kompāniju sadalīt vairākās daļās, paslēpt zem dažādiem nosaukumiem, iecelt katrai savu priekšnieku utt. Savukārt abos lielākajos šobrīd Latvijā strādājošajos tirdzniecības tīklos ir ārvalstu kapitāls. Respektīvi, tā īpašnieki, visticamāk, nepaciestu šādu tiesiskās paļāvības ignoranci mazajā Latvijā un taisnā ceļā dotos ar prasību pret mūsu valsti uz starptautisko tiesu. Bet tiesās mūsu valstij pārsvarā tomēr ir tikusi zaudētāja loma.
Tomēr vēl riskantāka par veikalnieku potenciālo nākotni ir notikumu attīstības tendence. Jautājums ir šāds - ja šodien Godmanis ir izdomājis, ka ekonomiskās problēmas valstī varētu risināt uz mazumtirgotāju rēķina, tad kura nozare būs nākamā? Nu kāpēc, piemēram, līdzīgu ierobežojumu nevarētu ieviest degvielas tirgotājiem, alkohola ražotājiem vai pasažieru pārvadātājiem. Tad vēl tikai atliks ieviest kaut ko līdzīgu cenu policijai un Latvija būs kārtīga komandekonomikas valsts.
Ja valdība tiešām vēlas palīdzēt vietējai uzņēmējdarbībai, tad drīzāk tai būtu vērts paanalizēt Somijas piemēru - šī nelielā Ziemeļvalsts iegulda līdzekļus, lai lauku reģionos uzņēmēji varētu izveidot savus tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumus, apmaksājot 50 % no investīcijām.