Lidmašīnu ražošana globālā mērogā ir nopietni aizkavējusies, ceturtdien Rīgas Aviācijas forumā atzina Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģiona direktors Raimonds Gruntiņš.

Viņš norādīja, ka lidmašīnu piegādes aviācijā ir nepietiekamas, kas galvenokārt ir saistīts ar piegādes ķēžu problēmām, darbaspēka trūkumu, streikiem un citiem iemesliem.

Tādējādi tiek radīts spiediens uz biļešu cenām, kā arī aviokompānijām ilgāk ir jāuztur vecākas lidmašīnas ekspluatācijā, kas palielina uzturēšanas izmaksas, degvielas patēriņu un emisijas.

"Daudzas lidmašīnas, kas tiek piegādātas šobrīd, faktiski tika pasūtītas 2019.gadā. Tāpat daudzas aviokompānijas aptur jaunas piegādes un meklē jebkuru pieejamo lidmašīnu tirgū, lai apmierinātu augsto pieprasījumu," uzsvēra IATA pārstāvis.

Gruntiņš atzina, ka vidējais flotes vecums globālā līmenī patlaban sasniedz gandrīz 15 gadus, kas ir visu laiku augstākais rādītājs.

Pasaulē lielākais pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzējs “Avia Solutions Group” kopā ar Latvijas partneriem kopuzņēmumā “NorSAF” uzsākuši vērienīgu projektu – Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā taps Ziemeļeiropā lielākā ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) rūpnīca.

Saražotā degviela tiks piegādāta aviācijas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un eksportēta uz citiem tirgiem visā pasaulē.

Ražošanu ar jaudu aptuveni 100 000 tonnu SAF gadā plānots uzsākt 2030. gadā, “NorSAF” rūpnīcai kļūstot par lielāko SAF ražotni Ziemeļeiropā. Tās izmaksas tiek lēstas 500–600 miljonu eiro apmērā atkarībā no izvēlētā tehnoloģiskā risinājuma. Tā kā šis projekts konkurēs globālā mērogā, tā veiksmīga īstenošana ir atkarīga no palīdzības un atbalsta, ko tas saņems no Eiropas Savienības, institucionālajiem investoriem un valsts iestādēm.

Bieži dēvēta par aviācijas nākotni, SAF rada ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā parastā reaktīvā degviela. No šī gada sākuma Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību, ka vismaz 2 % no visas lidostās patērētās degvielas jābūt SAF. Šī prasība pakāpeniski palielināsies, sasniedzot 6 % līdz 2030. gadam, 20 % – līdz 2035. gadam un 70 % – līdz 2050. gadam. “Avia Solutions Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis (Gediminas Ziemelis) norāda, ka aviācijas nozares turpmākā attīstība būs tieši saistīta ar jauniem ilgtspējības standartiem.

Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad astoņos mēnešos fiksēti 969 reižu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvji.

Tostarp šogad augustā fiksēti 195 GPS traucējumi, kas ir 19,5 reizes vairāk nekā pērn augustā, kad traucējumi tika fiksēti 10 reizes.

Pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GPS traucējumu, 2023.gadā - 342 gadījumi, bet 2022.gadā - 26 gadījumi.

LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.

Aeronavigācijas uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.

Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos, norāda, ka uzņēmēju optimisms pieaug, iezīmējot labāko noskaņojumu kopš 2019.gada janvāra.

Tomēr šis rādītājs vairāk demonstrē noskaņojumu un cerības par uzņēmējdarbības vidi un valsts ekonomikas apstākļiem nākotnē, jo esošā situācija tiek vērtēta piesardzīgi - valsts ekonomisko aktivitāti novērtējot vien ar 39.6 punktiem. Svarīgi šo nākotnes optimismu nenobremzēt un nesagraut, bet gan stiprināt, ieklausoties uzņēmēju un tos pārstāvošo organizāciju rekomendācijās.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025.gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem, šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par 2 punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu. Pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija vērojams vēl pirms Covid 19 pandēmijas un tai sekojošajiem ekonomikas izaicinājumiem. Šo rādītāju veido lielākoties uzņēmēju pozitīvās cerības par valsts ekonomiskās situācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nākotnē. Šobrīd ir īpaši svarīgi, lai valdības veidotāji nepieviltu uzņēmēju cerības un pieņemtu lēmumus, kas sekmētu ekonomikas un biznesa attīstību.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Lai uzlabotu robežšķērsošanas drošību un novērstu auto transporta rindas uz Latvijas austrumu robežas, no 2025. gada 15. oktobra šķērsot Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu Grebņevā, Terehovā un Pāterniekos varēs, tikai iepriekš reģistrējoties Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā (ERRS), informē VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD).

Līdz ar jaunās rindas rezervācijas sistēmas ieviešanu Latvijā šāda austrumu robežas šķērsošanas kārtība darbosies visās trīs Baltijas valstīs. Reģistrēt transportlīdzekli elektroniskajā rindā robežas šķērsošanai no 15. oktobra var jau no 1. oktobra interneta vietnēs www.lvborder.lv un www.lvrobeza.lv.10. oktobrī ERRS jau bija reģistrēti 2175 transporta līdzekļi robežas šķērsošanai.

“Dzīvajā rindā” nevarēs

Jaunā kārtība paredz, ka visi motorizētie transportlīdzekļi, šķērsojot austrumu robežu, obligāti būs jāreģistrē attālināti, izmantojot īpaši izstrādātu e-pakalpojumu – ERRS, līdzīgi kā tas šobrīd jau notiek Igaunijā un Lietuvā. Sākotnēji risinājuma ieviešana plānota Latvijas ārējās robežšķērsošanas vietās “Grebņeva”, “Terehova” un “Pāternieki", un tā attieksies uz visiem transportlīdzekļiem.No 2025. gada 15. oktobra transportlīdzekļi bez reģistrēšanās ERRS šķērsot Latvijas Republikas austrumu robežu nevarēs – tas nozīmē, ka “dzīvajā” rindā šķērsot robežu vairs nebūs iespējams.

AO „RIKON” veiksmīgi nodeva ekspluatācijā otro RMG tipa konteineru celtni uzņēmuma „First Dry Port Terminal” teritorijā Taškentā. Pēc veiksmīgas pirmā projekta īstenošanas, par ko tika ziņots iepriekš, uzņēmums koncentrējās uz nākamo projektu saskaņā ar iepriekš noslēgto līgumu. Atkārtots pasūtījums no First Dry Port kļuva par spilgtu apstiprinājumu RIKON reputācijai kā uzticamam augsto tehnoloģiju un ražīgu kravas pacelšanas iekārtu piegādātājam.

Jaunais celtnis ir pilnīgi identisks iepriekš uzstādītajam un tā maksimālā celtspēja zem spredera ir 41 tonna. Iekārtas galvenie parametri ietver konsoles garumu 10,8 m, darba izvirzījumu 7 m un atstarpi starp balstiem 17,1 m. Modernās vadības sistēmas no vadošajiem pasaules ražotājiem nodrošina augstāko uzticamību, darbību precizitāti un energoefektivitāti.

Tāpat kā pirmais celtnis, arī jaunais RMG apkalpos konteineru plūsmas termināla paplašinājuma zonā, kas ir galvenais posms starptautiskajos transporta koridoros “Austrumi–Rietumi” un “Ziemeļi–Dienvidi”. First Dry Port Terminal infrastruktūras attīstība, kas atrodas vēsturiskajā Lielajā zīda ceļā, ir stratēģiski svarīga reģionālajai ekonomikai un tirdzniecības saišu stiprināšanai starp Āziju un Eiropu. Termināla kopējā platība ir 22 hektāri, tā teritorijā atrodas 8 dzelzceļa sliežu ceļi ar kopējo garumu 5300 metri, segta muitas noliktava, atklāta muitas platforma, muitas kontroles zona un iekraušanas un izkraušanas platformas.

Lielbritānijas enerģētikas milzis "Shell" trešdien paziņoja, ka pātraucis būvēt biodegvielu ražotni Nīderlandē, kas būtu bijusi viena no lielākajām Eiropā.

Ņemot vērā sliktus tirgus apstākļus, "Shell" pērn apturēja atjaunīgo biodegvielu ražotnes būvniecību Roterdamā, kurā bija paredzēts ražot ilgtspējīgu aviācijas degvielu un dīzeļdegvielu no atkritumiem.

"Izvērtējot tirgus dinamiku un būvniecības izmaksas, kļuva skaidrs, ka projekts nebūs pietiekami konkurētspējīgs," norāda uzņēmums.

Pirmo reizi par šo projektu tika paziņots 2021.gadā saistībā ar plāniem palīdzēt Eiropai sasniegt starptautiski saistošos kaitīgo emisiju samazināšanas mērķus.

Vairāk nekā pusi no rūpnīcas ražošanas jaudas bija paredzēts veltīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanai. Tā ir biodegviela, kas ražota no augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielām, piemēram, cepamās eļļas un taukiem, un kas rada mazāk oglekļa dioksīda emisiju nekā tradicionālā reaktīvā degviela.

Latvijas uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir sagatavojušas vēstuli Ministru prezidentei un nozaru ministriem, vēršot uzmanību uz nepieciešamību aktīvāk strādāt ar "ne manā sētā" (angļu val. not in my backyard) domāšanu sabiedrībā. Publiskajā telpā novērojamā pretestība vēja enerģijas attīstībai Latvijā var radīt nepatīkamas sekas valsts ekonomikai uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

LTRK un LDDK jau vairākkārtīgi politikas veidotājiem ir norādījusi, ka enerģētikas politikas galvenais mērķis ir radīt priekšnosacījumus Latvijas uzņēmēju starptautiskās konkurētspējas veicināšanai un sabiedrības labklājībai. Politikai jārada skaidra un godīga uzņēmējdarbības vide, pēc iespējas mazinot birokrātiskos šķēršļus un veicinot konkurenci un izaugsmi. Minētais attiecināms arī uz vēja enerģijas attīstību un tās devumu uzņēmumiem. Vēja enerģijas pieejamība tieši ietekmēs rūpniecības, transporta un aviācijas nozares izaugsmi, kā arī investoru stratēģiskos lēmumus attīstīt ražošanu Latvijā. Turklāt, neizmantojot vietējos enerģijas resursus, Latvija būs spiesta paļauties uz dārgāku un nestabilāku elektroenerģijas importu.

Latvijas investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA izstrādājusi Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru.

Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Mūsdienīgs apgaismojums – nav tikai par mājīgumu un stilu. Tas ir arī par reālu naudu. Jo īpaši, ja runa ir par biznesu, kur pirmajā vietā ir nevis dizains, bet konkrēts rezultāts. Un šeit apgaismojums nav vienkārši spuldzīte griestos – tā ir izdevumu pozīcija, kas darbojas bez pārtraukuma: 12, bieži vien pat visas 24 stundas diennaktī. Katra lieka minūte ar ieslēgtu gaismu – tas ir pluss rēķinā. Un ticiet – summa var būt pavisam nopietna.

Daudzi uzņēmumi Latvijā jau sen vairs nemēģina “uzminēt”, kur ietaupīt – tā vietā viņi vienkārši precīzi rēķina. LED – tas ir stratēģisks risinājums: cik ilgi darbosies, cik patērē, cik maksās apkope. Un galvenais – cik reāli var ietaupīt gada, divu vai trīs laikā. Ir bijuši gadījumi, kad ietaupījums sasniedz nevis pāris simtus, bet desmitiem tūkstošu eiro. Un tas nav mārketings – tās ir konkrētas summas.

Tāpēc uzvar nevis tas, kurš pērk lētāk, bet tas, kurš domā ilgtermiņā.

Apskatīsim to konkrētos piemēros.

1. piemērs: Rīgas Centrālais Termināls: mīnus 240 000 latu 3 gadu laikā

Loģistikas centrs – tas nav birojs, kur gaismu var izslēgt uz nakti. Iekraušana, apsardze, āra apgaismojums, tehnikas kustība – terminālā dzīve rit visu diennakti. Gaisma te netiek izslēgta vispār. Tieši tāpēc līdz 2010. gadam elektrības rēķini Rīgas Centrālajā Terminālī vienmēr bija viena no lielākajām budžeta pozīcijām. Apgaismojums šeit nav tikai fons – tā ir būtiska loģistikas un drošības sastāvdaļa. Bet tā izmaksas bija, maigi sakot, augstas.

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Kad termometrs sāk rādīt virs +20, dvēsele alkst pēc ūdens. Un ne jau jebkāda ūdens, bet tāda, kas dzesē, atveldzē un dāvā neaizmirstamas emocijas. Averto sortimentā atradīsi visu, lai vasaras dienas kļu par stāstiem, ko atceras.

Džakuzī savā pagalmā? Kāpēc gan ne!

LAY-Z-SPA piepūšamie džakuzī – maza oāze Tavā dārzā. Ar vieglu uzstādīšanu, apsildāmu ūdens tvertni un relaksējošo AirJet™ burbuļu masāžu, šī vanna ne tikai palīdz atslābināties pēc garas dienas, bet arī piešķir vakaram ekskluzīvu noskaņu.

Un ja vakars kļūst vēss – atliek ieslēgt sildītāju un baudīt mirkli tālāk, zem zvaigžņotām debesīm.

Mūsdienās cilvēki darbā meklē ko vairāk nekā tikai atalgojumu – aizvien svarīgāk, lai darbs būtu jēgpilns, ar iespējām augt un pilnveidoties, kā arī darba devēja attieksme un klimats kolektīvā.

Personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” šogad veiktā aptauja liecina, ka 72% strādājošo apsver domu par darba maiņu, tomēr tikai trešdaļa no viņiem sper reālus soļus šajā virzienā, un tas liek aizdomāties, kas mūs attur no pārmaiņām, kuras vēlamies? Viens no elementiem, bez kura reti iedomājama karjeras maiņa, ir darba intervija. Daudzi to joprojām uztver kā eksāmenu, kurā jāatbild pareizi, jāiztur pārbaudījumi un jānokļūst nākamajā kārtā, lai gan realitātē veiksmīgākās intervijas nav formāla atlase, bet atklāta, vienlīdzīga un jēgpilna saruna starp cilvēkiem, kuri vēlas saprast, vai viņiem ir kopīgi mērķi un vērtības.

Intervija nav viktorīna

Pašreizējā iepirkumu sistēmas grozījumu redakcijā ir nepietiekami pievērsta uzmanība caurspīdīgumam un būtiskiem riskiem, kas var samazināt uzņēmumu konkurētspēju publisko iepirkumu procesos, uzskata Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

LTRK ieskatā uzņēmēju ierosinājumi nav pilnībā ņemti vērā un likuma grozījumos joprojām nav paredzēti pilnvērtīgi atklātības mehānismi iepirkumiem līdz 143 000 eiro, kas šo nepieciešamo reformu var ietekmēt negatīvi.

LTRK uzsver, ka Finanšu ministrijas (FM) virzītā Publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nepieciešama, jo tai ir potenciāls mazināt birokrātiju un nodrošināt publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu.

Organizācija jau vairākkārt ir norādījusi, ka esošā publisko iepirkumu sistēma ir tik pārregulēta un birokrātiska, ka kavē gan godīgu konkurenci, gan projektu īstenošanas ātrumu. Publisko iepirkumu reforma ir jāvērtē ne tikai kā administratīvs vai tehnisks uzlabojums, bet arī kā instruments, ar ko panākt publisko izdevumu samazināšanu. LTRK ilgstoši ir aicinājusi valdību veikt darbības, kas rezultētos ar publiskās pārvaldes izdevumu samazināšanu, tāpēc šī reforma var kalpot kā solis nodokļu maksātāju līdzekļu racionālākai izmantošanai, kam būtu nepieciešams arī skaidrs un pēc iespējas precīzāks aprēķins par potenciālajiem ietaupījumiem valsts budžetā.

Kāpēc TSI varētu būt nepieciešama visa enerģija, ko Rīgas HES saražo vairāku mēnešu laikā? Kā aprēķināt, cik elektromobiļu un uzlādes staciju patiesībā vajadzīgs Rīgai, lai tā neatpaliktu no citām Eiropas galvaspilsētām? Un kā tas viss saistīts ar mākslīgo intelektu (MI)? Par to, kā augstskola “pieradina” MI, mēs runājām ar vienu no vadošajiem Latvijas speciālistiem šajā jomā - profesoru Dmitriju Pavļuku, maģistra programms “Datu analītika un mākslīgais intelekts” direktoru un TSI Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klastera vadītāju.

Dmitrij, kas ļauj mums saukt TSI par līderi mākslīgā intelekta jomā?

- Pirmām kārtām, mēs bijām pirmā augstskola Latvijā, kas piedāvāja augstāko izglītību šajā jomā. Mums ir unikālas izglītības programmas, kas pilnībā fokusētas uz mākslīgo intelektu un izstrādātas sadarbībā ar britu universitāti UWE Bristol. Tā ir bakalaura programma “Datorzinātnes: Mākslīgais intelekts”, kuru īstenojam kopš 2020. gada, un maģistra programma “Datu analītika un mākslīgais intelekts”.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu 2025. gada pirmajos sešos mēnešos ir īstenoti deviņi ārvalstu investīciju projekti, kas Latvijas ekonomikā ienesīs 156 miljonus eiro. Šie projekti sekmēs 545 jaunu darba vietu izveidi visos Latvijas reģionos.

“Pēc iepriekšējā atslābuma, ko izraisīja neskaidrā ģeopolitiskā situācija, investoru interese par Latviju sāk atjaunoties. To apliecina ne tikai LIAA augošais investīciju projektu portfelis, kurā šobrīd ir jau 159 aktīvi projekti ar kopējo apjomu 11,5 miljardu eiro apmērā, bet arī Ārvalstu investoru padomes (FICIL) un starptautiskā uzņēmuma EY pētījumu dati. FICIL biedru optimisms attiecībā uz turpmākajām investīcijām Latvijā piecu ballu skalā ir pieaudzis no 1,9 līdz 3,0 ballēm, savukārt EY dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā tika uzsākts par 50 % vairāk ārvalstu tiešo investīciju projektu nekā 2023. gadā, un Latvija pirmo reizi desmit gadu laikā apsteigusi Lietuvu,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

LETA. Somijas Aviācijas arodbiedrība (IAU) plāno streikot septiņas dienas jūlijā, ietekmējot lidmašīnu virszemes apkalpošanu Helsinku lidostā, paziņojusi Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair".

Streiki paredzēti 2., 4., 7., 16., 18., 21. un 23.jūljā.

"Finnair" pašlaik izvērtē, kā šie streiki ietekmēs aviokompānijas reisus, piebilsts paziņojumā.

No Rīgas tiešos reisus uz Helsinkiem veic Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" un "Finnair".

Nesaskaņas starp IUA un aviācijas nozares darba devēju grupu "Palta" ilgst jau kopš janvāra. IUA šajā laikā posmā rīkojusi vairākus streikus, un tādēļ "Finnair" bijusi spiesta atcelt simtiem lidojumu.

Vairums Somijas gaisa transporta nozares darba devēju grupu piekritušas atalgojumu palielināt atbilstoši valsts mēroga nolīgumiem, taču IUA turpina pieprasīt lielākus paaugstinājumus.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic padome ir iecēlusi Erno Hildēnu (Erno Hildén) par uzņēmuma izpilddirektoru. Viņš šo amatu sāks pildīt 2025. gada 1. decembrī.

E. Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze. Līdz šī gada jūnijam viņš ieņēma Skandināvijas lidsabiedrības SAS Scandinavian Airlines izpildviceprezidenta un grupas finanšu direktora amatu, esot nozīmīga vadības komandas daļa uzņēmuma pārmaiņu un kapitāla piesaistes laikā. Pirms darba SAS viņš ieņēma vadošus amatus Saudi Arabian Airlines Group un Finnair Plc, kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

airBaltic padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs: “Pēc rūpīga un profesionāla atlases procesa, ko vadīja speciāli izveidota nominācijas komiteja un neatkarīgs ārējais personāla atlases partneris, un kura laikā tika izvērtēti vairāki augsti kvalificēti kandidāti, esam gandarīti iecelt Erno Hildēnu par nākamo airBaltic izpilddirektoru. Viņa spēcīgā pieredze aviācijā un finanšu jomā sniegs būtisku pienesumu lidsabiedrībai, turpinot tās attīstību un gatavojoties nākamajam izaugsmes posmam. Padome ar nepacietību gaida ciešu sadarbību ar E. Hildēnu un valdi turpmākajā periodā.”

Investējot vairāk nekā 7,5 miljonus eiro, uzņēmuma “EfTEN Capital” zīmols “EfTEN Living” atjauno un modernizē daudzīvokļu ēku Rīgā, Ķengaragā, Aviācijas ielā, kurā top īres projekts "Easy Riga". Īrei tiks piedāvāti 102 dzīvokļi, ar īres maksu, sākot no 370 eiro.

Ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt šī gada rudenī. 2023. gadā “EfTEN Capital” iegādājās 12 stāvu dzīvojamo ēku Aviācijas ielā, netālu no tirdzniecības centra “Dole”.

Šajā 12 stāvu ēkā, kas būs pirmais “EfTEN Living” attīstītais īpašums, būs pieejami 102 īres dzīvokļi, no kuriem 35 būs studio tipa un 67 vienas guļamistabas dzīvokļi platībā no 34 līdz 40 m².

"EfTEN Capital" ir komerciālo nekustamo īpašumu fondu pārvaldnieks Baltijas valstīs, pārvaldot vairāk nekā 55 īpašumus un vairāk nekā 1000 nomnieku. "EfTEN Capital" kopumā pārvalda aktīvus vairāk nekā 1,1 miljarda eiro apmērā un ir septiņu fondu īpašnieks.

"EfTEN Capital" Latvijas portfelī ir: tirdzniecības centrs "Domina Shopping", biroju komplekss “Jaunā Teika”, biroju ēkas "Tērbatas Biznesa Centrs", “Duntes biroji” un "Blaumaņa Centrs”, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenā mītne, loģistikas centri “EfTEN Logistics Berģi”, “EfTEN Logistics Piepilsētas”, “EfTEN Logistics Ķekava” un "DSV loģistikas centrs”, biznesa un industriālais komplekss “Tehnoloģiskais parks Jūrkalne” un tirdzniecības centrs "RAF Centrs" Jelgavā.

Indijas Gudžarātas štata lielākajā pilsētā Amdāvādā ceturtdien nogāzusies aviokompānijas "Air India" lidmašīna ar 244 cilvēkiem, paziņojusi aviokompānija un vēsta vietējie mediji.

Lidmašīna "Boeing 787-8", kurai bija plānots doties uz Londonu, nogāzās aptuveni piecas minūtes pēc pacelšanās gaisā netālu no lidostas Amdāvādā.

"Boeing 787-8" atradās 232 pasažieri un 12 apkalpes locekļi.

Kā pavēstīja "Air India", no 230 pasažieriem 169 ir Indijas pilsoņi, 53 ir Lielbritānijas pilsoņi, viens Kanādas pilsonis un septiņi Portugāles pilsoņi.

"Ievainotie tiek nogādāti tuvākajās slimnīcās," teikts aviokompānijas paziņojumā, piebilstot, ka "Air India" pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas izmeklē incidentu.

Vietējos televīzijas kanālos bija redzams, kā no avārijas vietas netālu no lidostas Amdāvādas pilsētā ceļas dūmi.

Civilās aviācijas direktorāta ģenerāldirektors Faizs Ahmeds Kidvajs paziņoja, ka "Air India" reiss AI 171 piecas minūtes pēc pacelšanās nogāzās dzīvojamā rajonā.

RIX Rīgas lidostas 2024. gadā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pirmspandēmijas jeb 2019. gada līmeni, bet peļņa, salīdzinot ar 2023. gadu, pieaugusi vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 3,4 miljonus eiro, liecina uzņēmuma auditētais gada pārskats par 2024. gadu.

RIX Rīgas lidostā pagājušajā gadā turpināja pieaugt apkalpoto pasažieru skaits. Tas sasniedza 7,1 miljonus, kas ir par 7 % vairāk nekā 2023. gadā. No visiem apkalpotajiem ceļotājiem 78 % bija tiešie pasažieri. Tāpat par 3 % palielinājies lidojumu skaits no Rīgas lidostas un uz Rīgas lidostu – kopumā apkalpoti 63 tūkstoši lidojumu.

Līdz ar pasažieru skaita pieaugumu palielinājies arī uzņēmuma neto apgrozījums, kas 2024. gadā bija 77,63 miljoni jeb par 7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem bija 44,87 miljoni eiro, bet no neaviācijas – 32,76 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 12 % pieaugums pret iepriekšējo gadu.

Tiešie avioreisi starp Rīgas lidostu un ASV sniegtu būtiskus ieguvumus Latvijas un visa Baltijas reģiona tālākai attīstībai, sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Viņš norādīja ka avioreisi veicinātu biznesa sakaru un investīciju pieaugumu, kā arī stimulētu tūrisma plūsmu, piesaistot vairāk ASV ceļotāju Baltijai un radot papildu ienākumus viesnīcu, ēdināšanas un kultūras nozarei. Tāpat ceļotājiem samazinātos gaidīšanas laiki starp reisiem un arī attiecīgi izmaksas.

Vestfāls uzsvēra, ka Rīgas lidosta varētu nostiprināties kā reģionālais mezgls starp Ziemeļameriku, Ziemeļeiropu un Austrumeiropu, kas paaugstinātu tās konkurētspēju salīdzinājumā ar citām reģiona lidostām.

"Tāpat šāds savienojums būtu nozīmīgs arī stratēģiski un ģeopolitiski, stiprinot Baltijas saites ar NATO sabiedrotajiem. Papildu ieguvums būtu aviokravu pārvadājumu iespēju paplašināšana, kas dotu Latvijas un Baltijas eksportētājiem tiešāku un drošāku piekļuvi ASV tirgum," piebilda Vestfāls.

Rīgas ostas teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība.

Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un nodrošinot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau tuvāko gadu laikā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Projekts top sadarbībā ar investoriem no Ukrainas un Rīgas ostas uzņēmumu SIA PARS TERMINĀLS un tas iekļauts LIAA prioritāro investīciju projektu sarakstā. Šobrīd jaunās ražotnes būvprojekts atrodas saskaņošanā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā. Uzreiz pēc saskaņošanas tiks uzsākta atjaunīgās degvielas produktu ražotnes būvniecība.

“Jaunā ražotne ir solis esošā biznesa modernizācijā. Ar Ukrainas partneriem mēs radīsim ekonomisko neatkarību no piegādēm ārzemēs, tādā veidā saīsinot loģistikas ķēdes un iegūstot augstas pievienotās vērtības produktus, kas šobrīd Baltijā tiek vienīgi importēti. Ar šādu rūpnīcu tiešie ieguvēji būs gan degvielu tirgotāji, gan arī aviācijas sektors. Ražotne nodrošinās papildus izaugsmi citiem uzņēmumiem vides nozarē, ar ko mēs plānojam sadarboties, lai nodrošinātu izejvielu piegādi, kas atbilst biodegvielu ražošanas standartiem,” galvenos ieguvumus jaunajai ražotnei uzskaita SIA PARS TERMINĀLS līdzīpašnieks Armands Sadauskis.

Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku.

Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.

Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija

Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.