Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pagaidām grūti prognozēt finanšu tirgu satricinājumu ietekmi uz Latvijas izredzēm piesaistīt līdzekļus deficīta segšanai, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Atbilstoši pašreizējiem Valsts kases aprēķiniem, 2012. g. Latvijai SVF procentu maksājumos par 2009. un 2010. g. saņemtajiem aizdevuma maksājumiem būs jāsamaksā 20,1 milj. Ls, Eiropas Komisijai - 64,2 milj. Ls, bet Pasaules Bankai - 8,8 milj. Ls.

Tāpat būs nepieciešams piesaistīt līdzekļus valsts konsolidētā kopbudžeta deficīta segšanai - patlaban tiek lēsts, ka budžeta izdevumi nākamgad sasniegs 5,66 miljardus Ls jeb 39,4% no IKP, bet ieņēmumi - 5,21 miljardu Ls jeb 36,9% no IKP. Tādējādi budžeta deficīts tiek plānots vismaz 2,5% IKP jeb 353,2 milj. Ls apmērā.

Lai arī pēc Standard&Poor’s lēmuma samazināt pasaulē lielākās ekonomikas - ASV - kredītreitingu un pēc regulārajām baumām, ka vairākas no ES lielajām ekonomikām nespēs tikt galā ar saviem parādiem, pasaules finanšu tirgos ir sākusies pamatīga lejupslīde, DB izvaicātie eksperti pagaidām atturas prognozēt šo notikumu ietekmi uz Latvijas izredzēm piesaistīt līdzekļus starptautiskajos finanšu tirgos.

Valdības parāds gan Latvijā - saistībā ar tā straujo kāpumu pēdējos gados un gaidāmo pārfinansēšanos - gan ES un globāli ir kļuvis par jautājumu Nr.1 makrostabilitātes jomā. Arī Latvijā tas tieši vai netieši attiecas uz ikvienu, tajā skaitā uzņēmējiem, investīciju un darbavietu iespējām un izaugsmi.

Parāda jautājums vienmēr aktualizējas pēc finanšu krīzēm. Vēsture rāda, ka pārmērīgs valdības parāds var novest valsti līdz maksātnespējai un hiperinflācijai. Eirozonas problemātiskākajās valstīs jau 2009. gadā strauji samazinājās ekonomiskā izaugsme, pieauga budžeta deficīts un valsts parāds. Ārkārtas risinājumus maksātspējas nodrošināšanai šīs valstis viena pēc otras meklēja brīdī, kad augošos riskus parāda ilgtspējai tirgus pastiprināti iecenoja parāda apkalpošanas procentu likmēs, tātad radot lielāka deficīta-parāda spirāli. Faktori, kas nosaka, cik lielu parādu valdība ilgtermiņā var atļauties, ir valsts makroekonomiskā stabilitāte - atbildīga fiskālā politika, zema inflācija, sabalansēta ekonomiskā izaugsme, kā arī parāda apkalpošanas izmaksas, kuras savukārt valstīm ar mazu iekšzemes uzkrājumu pieejamību var būt ļoti svārstīgas. Jārēķinās, ka, saasinoties riska uztverei pasaules finanšu tirgū un pieaugot procentu likmēm, ilgtermiņā uzturama parāda līmenis var izrādīties stipri zemāks.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

To laikraksta Dienas bizness un Lindorff rīkotajās brokastīs uzņēmējiem Radisson Blu Rīdzene Hotel sacīja airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Tagad, zinot visu politisko fonu, es ļoti nopietni padomātu, vai es vēlreiz veiktu darījumu ar airBaltic zīmolu pirkšanu. Es varētu vienkārši problēmu nolikt valstij kā akcionāram priekšā uz galda,» sacīja B. Fliks (attēlā).

«Šo darījumu pārbaudīja gan VID, gan KNAB, piedāvāju to vēlreiz skaidrot arī toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, bet viņu šis darījums tad jau vairāk neinteresēja. Saistībā ar zīmolu darījumu nav nekādu pašlaik risināmu problēmu. Es nestaigāju ar airBaltic zīmolu kabatā un nemēģinu to pārdot Tbilisi tirgū. airBaltic zīmols nav iedomājams bez pašas aviokompānijas un, ja aviokompānija atpirks zīmolus atpakaļ, ļoti labi,» sacīja B. Fliks, uzsverot to, ka zīmolu pārdošanas darījums noticis, jo bijis nepieciešams uzlabot airBaltic bilanci. Bankas airBaltic naudu nav aizdevušas un citas pārdodamas mantas, izņemot zīmolus, kompānijai nav bijis.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Uz nākotnes rēķina šobrīd taupa ne tikai valdība pensiju – izrādās, ka krīzes dēļ daudzi Latvijas uzņēmumi uz laiku pārtraukuši vai būtiski samazinājuši iemaksas par saviem darbiniekiem privātajā jeb trešajā pensiju līmenī.

Tomēr pēdējā laikā parādījušies arī atsevišķi uzņēmumi, kas iemaksu veikšanu pamazām atsāk, LD atzina aptaujātie lielāko atklāto trešā pensiju līmeņa jeb privātās pensijas uzkrāšanai izveidoto plānu pārvaldītāju pārstāvji.

Izvēle starp algu un pensiju

Lattelecom, kas kopš 1999. gada par saviem darbiniekiem papildu algai veica regulāras iemaksas Latvijā joprojām vienīgajā slēgtajā pensiju fondā Pirmais slēgtais pensiju fonds (kur otrs akcionārs ir Latvenergo), krīzes dēļ iemaksu veikšanu pērn uz laiku vispār pārtrauca.

Dienvidu tilta būves turpināšana liek Rīgas domei nākamo gadu plānot ar 52 milj. Ls budžeta deficītu, ziņo Dienas bizness.

Budžeta deficīts tiek lēsts 13% apmērā no pašvaldības budžeta ieņēmumiem. Viens no Rīgas pilsētas pašvaldības 2011.gada budžeta deficīta iemesliem ir lielās iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kas Rīgai atņem 41,4 milj. Ls. Iemaksas «samazinās mazākā apjomā nekā pilsētas ieņēmumi,» budžeta projekta paskaidrojuma rakstā norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs. 2011.gadā pēc līdzekļu pārskaitīšanas izlīdzināšanas fondā pašvaldības funkciju realizācijas Rīgai palikšot vien 355,9 milj. Ls.

Pie vainas ir arī «līdzfinansējums Eiropas Savienības projektu īstenošanai 43,5 milj. Ls apjomā un pieaugošie maksājumi par uzņemtajām saistībām Dienvidu tilta celtniecības izdevumu segšanai 17 milj. Ls,» viņš turpina. Jāatgādina, ka šogad budžetā Dienvidu tiltam bija paredzēti 8,5 milj. Ls, ar kuriem ne tuvu nebija gana, līdz ar to trešās kārtas darbi Pārdaugavā jau ilgāku laiku apstājušies. Dome plāno, ka darbi atsāksies nākamā gada sākumā.

Kā izrādās, Arnolda Švarcenegera sirdslieta ir jaunu darba vietu un tīrākas vides radīšana. Kalifornijas gubernators ekskluzīvā sarunā LD atklāj, kā ar atjaunojamiem energoresursiem stimulēt parādos esošu ekonomiku un veicināt nodarbinātību.

Kalifornijas štatam ir liels budžeta deficīts, tomēr vienlaikus notiek lielas investīcijas atjaunojamos energoresursos. Vai ar tādu deficītu Kalifornija varēs turpināt investēt zaļajās tehnoloģijās? Varbūt tieši atjaunojamie energoresursi ir vainīgi pie tik liela budžeta deficīta?

Vispirms jāsaka, ka mums ir izveidojies tik liels deficīts, jo tērējam vairāk naudas, nekā ieņemam. Tam nav pilnīgi nekāda sakara ar vides lietām – te tiek jaukti kopā divi atšķirīgi jautājumi. Otrkārt, neviens no atjaunojamo energoresursu projektiem, kas tiek realizēts Kalifornijā – vai tie būtu vēja parki, saules stacijas, biodegviela vai biomasa – nav ticis apmaksāts no štata kases. To ir darījuši privātie investori: Kalifornijā ar savām investīcijām ierodas kompānijas no visas pasaules. Pašlaik mēs esam apstiprinājuši atjaunojamo energoresursu projektus, kuru kopējā jauda būs ap 4000 MW, no tiem ievērojamu daļu veido saules enerģijas stacijas, 12 no tām atradīsies Mohavi tuksnesī. Tos, tāpat kā vēja stacijas, apmaksā gan Kalifornijas uzņēmumi, gan uzņēmumi no citiem ASV štatiem, bet īpaši daudz investīciju nāk no citiem kontinentiem. Mums ir uzstādījums: lai Kalifornijā izveidotu kopuzņēmumu, kapitālam vismaz par 50–57% jānāk no ārpuses. Kapitāls Kalifornijā ieplūst tāpēc, ka esam radījuši šīm investīcijām pievilcīgu vidi.

Aizvien nozīmīgāku vietu uzņēmuma mārketinga komunikācijā ieņemošie sociālie mediji to pieejamības un mēroga dēļ var radīt iespaidu, ka mārketinga aktivitātēm vairs nav nepieciešams atvēlēt tik daudz līdzekļu, kā tas bija agrāk.

«Pieredze rāda, ka, neprasmīgi darbojoties sociālajos medijos vai izvēloties nepieredzējušas aģentūras pakalpojumus, tiek veltīgi iztērēti līdzekļi un bieži vien atliek tikai paļauties uz veiksmi. Turpretī reklāmas vēstījuma novadīšana, izmantojot tradicionālos medijus, vairumā gadījumu ir dārgāka, bet šajā gadījumā reklāmdevējs pērk jau noteiktu auditorijas daļu,» skaidroInspired DIGITAL vadītājs Artūrs Mednis.

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(361).jpg

Cilvēku skaits, lielās mirstības un mazās dzimstības dēļ, samazinās daudzās Eiropas valstīs. Savukārt Latvijā šim fktoram klāt nāk vēl kāda problēma – migrācija. No minētajiem 19 tūkstošiem cilvēku, aptuveni astoņi tūkstoši no Latvijas ir vienkārši aizbraukuši, turklāt šis process vēl nebūt nav apstājies. Jāatzīst, ka arī nākotnē šajā jomā diemžēl nav gaidāma labāka situācija. Paredzams, ka uz 2030. gadu divi miljoni Latvijas iedzīvotāju būs vairs tikai mūsu sapnis – reālais skaits būs mazāks, jo liela daļa būs aizbraukuši uz citām valstīm.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Lai ierobežotu inflāciju, uz vairākiem gadiem plānots iesaldēt publiskā sektora algas, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Lai panāktu to, ka 2012. gadā gada vidējā inflācija nepārsniedz 1,5-2%, valdība arī plāno uzrunāt privāto sektoru - ar nozaru asociācijām runās, lai tās pārliecinātu 2012.-2014. gadā ierobežot algu un cenu kāpumu nozarēs. Tāpat valdība aicinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju tikai absolūti neatliekamos gadījumos atļaut tarifu paaugstināšanu, izriet no Finanšu ministrijas informatīvā ziņojuma.

No ziņojuma izriet, ka starptautiskos aizdevējus - Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu - īsti neapmierina arī Latvijas apņemšanās 2012. gada budžetu veidot ar deficītu 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aizdevēji norādījuši, ka deficīta mērķim jābūt ambiciozākam. No pērnruden veiktajiem Finanšu ministrijas aprēķiniem izrietēja, ka, lai 2012. gadā sasniegtu budžeta deficītu 2,9% no IKP, veidojot nākamā gada budžetu, būs nepieciešams veikt konsolidācijas pasākumus aptuveni 310 milj. Ls apmērā. Ministrijas amatpersonas publiski pieļāvušas, ka patiesais konsolidācijas apmērs varētu būt mazāks - līdz 200 milj. Ls - , taču portāls pietiek.com pagājušajā nedēļā ziņoja, ka aizdevēju eksperti devuši mājienu, ka budžeta sabalansēšanas pasākumu kopējā summa varētu sasniegt pat 400 milj.

Latvijā daļa uzņēmumu pakāpeniski uzsākuši Microsoft Office 2003 nomaiņu ar jaunāku produktu, taču dažiem nav skaidrs, vai viņi no šīs biroja programmatūras atteiksies pēc 2014. gada, lai gan atbalsts vairs netiks sniegts.

200 Ls algas likteni vēl var pārskatīt

Minimālās algas līmeni 2012. gadam vēlas saglabāt līdzšinējā apmērā - 200 Ls mēnesī, tomēr galavārds varētu būt jaunās Saeimas apstiprinātai valdībai.

Finanses

Visaktīvāk kreditē laukus un mežus

Šogad jaunus kredītus bankas visaktīvāk sniegušas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēm.

Krīze

Eksports apdraudētāks par aizņemšanās iespējām

Pagaidām grūti prognozēt finanšu tirgu satricinājumu ietekmi uz Latvijas izredzēm piesaistīt līdzekļus deficīta segšanai.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?