Nozaru dekarbonizācija prasa būtiskas pārmaiņas gan infrastruktūrā, gan tehnoloģijās, taču Latvijas līdzšinējais attīstības temps joprojām atpaliek no izaicinājuma mēroga, vienisprātis ir eksperti.

Mums joprojām jāpiestrādā, lai radītu skaidru redzējumu, kā dažādos enerģētikas segmentos īstenot pāreju uz ilgtspējīgām tehnoloģijām, norāda Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis. Viņš atzīmē, ka bez vienotas pieejas un rīcības konsekvences pastāv risks, ka pārmaiņas notiks sadrumstaloti un nenesīs gaidīto rezultātu. Šobrīd aktuāla ir, piemēram, biometāna ražošanas nozares attīstība, jo drīzā nākotnē ir cerības uz jauniem uz ūdeņradi bāzētiem risinājumiem, atzīmē A.Tihane, aicinot nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Mēs nedrīkstam iznīcināt sistēmu, kas strādā, pirms esam radījuši ko jaunu, spriež A.Tihane, uzsverot, ka esošā infrastruktūra ir efektīva un tās vērtība ir maksimāli jāizmanto.

Vajadzīgs pamatojums

Jebkura procesa virzīšanā ir divi instrumenti, kas palīdz motivēt iesaistītās puses veikt nepieciešamās pārmaiņas, – burkāns un pātaga, atzīmē A.Tihane. “Ja runājam par atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, tad burkāns šajā gadījumā noteikti ir nauda. Pēdējos gados, piesaistot finansējumu jebkādam projektam, obligāti jāpievērš uzmanība emisijām un ne tikai paša patēriņam, bet drīzumā - arī upstream un downstream ietekmei. Ilgtspējīgiem risinājumiem iespējas šobrīd ir daudz plašākas - pieaug gan pieejamā publiskā atbalsta apjoms, gan investoru interese. Pātaga šajā kontekstā savukārt ir normatīvā vide, kas nosaka arvien stingrākas prasības, nepārprotami virzot tirgus dalībniekus uz dekarbonizāciju,” norāda A.Tihane.

Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs, uzskata, ka, lai nodrošinātu Latvijas enerģētikas sektora pāreju uz zaļākām un ilgtspējīgākām tehnoloģijām, pirmkārt nepieciešams ekonomiskais pamatojums. “Šobrīd mēs redzam vairākas nozares un segmentus, kuros attīstība notiek tieši tādēļ, ka pastāv šis ekonomiskais pamatojums. Savukārt tajās jomās, kurās tā trūkst, tirgus pats par sevi šo virzību nodrošināt nespēj. Tur nepieciešams valsts atbalsts vai atbilstošs regulējums. Vienlaikus mums gan jāapzinās, ka Latvijas ekonomikai nav iespēju nodrošināt apjomīgas subsīdijas visām nozarēm, tāpēc šobrīd mums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kurās jomās mēs ieguldām un kurās nē,” domā U.Bariss.

Visu rakstu lasiet 1.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.