VIDEO: Desmitiem miljonu ražošanai Krustpilī

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Proti, ja līdz šim AmberBirch ik gadu pārstrādāja 80 000 m3 bērza finierkluču un saražoja apmēram 40 000 – 45 000 m3 finiera, tad pēc investīciju projekta īstenošanas tiks izmantoti apmēram 170 000 m3 bērza finierkluču un saražoti 90 000 m3 finiera. Tomēr būtiskākais ir nevis ražošanas divkāršošana, bet gan plašāks ražotā finiera sortiments un resnāku apaļkoku izmantošana. Ja līdz šim uzņēmums varēja izmantot bērza finierklučus ar diametru tikai līdz 26 cm un ražot finieri garumā no 1,0 līdz 1,7 metriem, tad tagad varēsim ražošanā izmantot visu bērza finierkluču diametru spektru — pat līdz 70 cm – un ražot finieri no 1,00 līdz 2,6 m garumā. Ja pašlaik ražošanā ir 25 finiera veidi, tad perspektīvā to skaits vismaz dubultosies un pārsniegs 50. Lai šo jauno ražotni varētu sekmīgi apgādāt ar nepieciešamo izejvielu, jau pašlaik pērkam četru garumu finierklučus, bet perspektīvā - pat veselu astoņu dažādu garumu finierklučus, jo uzstādītā finiera ražošanas tehnoloģija ir ļoti elastīga un salīdzinoši unikāla pasaules mērogā. Vienlaikus, ražojot biezāku finieri, uzņēmums varēs apgādāt ar finiera izejvielu arī LVL konstrukciju ražotājus Baltijas reģionā.

Vai līdz ar AmberBirch jaunās ražotnes iedarbināšanu un citu finiera ražotāju ieceru materializāciju Latvijā pietiks finierkluču?

R.S.V.: Pēdējo gadu laikā bez AmberBirch ir izveidojušies vairāki finierskaidas ražotāji, kādi līdz tam Latvijā nav bijuši. Tāpat pašlaik ir vairāki finiera ražotņu projekti dažādās attīstības stadijās, taču zinātniski tehniskais progress nestāv uz vietas, tehnoloģijas attīstās. Piemēram, ja vēl pirms pieciem gadiem no bērza stumbra finiera ražošanai izmantoja tikai apmēram 30%, tad pašlaik spēj izmantot jau 50%. Tāpēc, lai arī šī vasara ir bijusi lietiem bagāta un tādējādi apaļkoksnes resursu piegādes no daudziem mežiem ir apgrūtinātas vai pat pašlaik nav iespējamas, apaļoksnes visiem, kuri nodarbojas ar finiera ražošanu, pietiek. Vēl vairāk - vairāki desmiti tūkstoši kubikmetru bērza finierkluču no Latvijas tiek izvesti uz pārstrādi Polijā, Igaunijā un Lietuvā. Tas nozīmē, ka bērza finierkluču pietiek, kas varbūt ir signāls citiem ražotājiem.

Vai jaunā AmberBirch finiera ražotne spēs samazināt izejvielu — finierkluču – eksportu, vienlaikus palielinot pārstrādi Latvijā un tādējādi palielinot no ārzemēm atvestās naudas apjomu?

R.S.V.: Tieši tā arī būs. Pašlaik AmberBirch rada pievienoto vērtību (darba algas, nodokļi, peļņa, amortizācijas atskaitījumi) aptuveni 90 eiro uz vienu kubikmetru pārstrādājamā apaļkoka. Tā kā jaunā rūpnīca ļauj papildus pārstrādāt vēl vismaz 80 000 m3 apaļkoksnes jeb divas reizes vairāk nekā līdz šim, tad pievienotā vērtība līdzšinējo 7- 7,5 milj. eiro vietā būs ap 15 milj. eiro gadā. Tas nozīmē, ka viens pats AmberBirch ik gadu atstās Latvijā papildu 7 līdz 7,5 milj. eiro.

Vai jaunās finiera ražotnes produkcijai jau ir pircēji?

R.S.V.: Jaunās finiera ražotnes produkcijas pircēji lielākoties būs tie paši, kuri jau iegādājas AmberBirch produkciju. Vēl jo vairāk - ir gana daudz jau esošo uzņēmumā saražotās produkcijas pircēju, kuri ar nepacietību gaida jaunos finiera izmērus. Iespējams, ka radīsies arī kādi jauni pircēji un atvērsies papildu ārvalstu tirgi. Nevar izslēgt, ka AmberBirch produkcijas pircēju vidū var būt kāds konkurents, taču paradoksāli skanēs, bet viņi pat apmāca uzņēmuma jaunos darbiniekus, lai tie sekmīgāk spētu veikt savus darba pienākumus jaunajā ražotnē. Rēķināmies ar to, ka 95% no jaunajā rūpnīcā saražotā tiks eksportēta. Pašlaik 70% eksporta tirgus ir Baltija un Polija, pavisam nedaudz finierskaida tiek pārdota Latvijā strādājošajiem rūpniekiem. Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš 2022. gada jūlija nevar ieviest un pārdot. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu bija sākušas vai ļoti būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela, jo tajās meža resursi ir stipri ierobežoti, piemēram, Kazahstāna, Uzbekistāna, Kirgizstāna.

Vai nav paradoksāli, ka arvien vairāk ražojam finieri Latvijā un arvien vairāk to importējam?

R.S.V.: Šai situācijai ir objektīvi iemesli, kas būtībā ir ļoti izdevīgi Latvijas tautsaimniecībai, jo tās ir darba vietas, ekonomiskā aktivitāte reģionos, vairāk naudas nodokļos saņem valsts budžets. Proti, lauvas tiesu finierskaidas no rūpnīcas Lietuvā un Somijā ieved bērza saplākšņa produktu ražotāja AS Latvijas Finieris, kurš vienlaikus arī pats ir lielākais finiera ražotājs Baltijā, taču šo produktu izmanto kā izejvielu saplākšņa ražošanā. Līdztekus tam vēl jāņem vērā liekti līmēto mēbeļu un to detaļu ražotāji — SIA Kvist un SIA Dižozols Plus, kā arī vēl vairāki mazāki spēlētāji, kuriem arī ir nepieciešams finieris kā izejviela.

Cik daudz papildu darbavietu līdz ar jauno ražotni būs nepieciešamas AmberBirch, un vai darbiniekus var atrast Jēkabpils apkaimē?

R.S.V.: Uzņēmumā kopumā strādā 87 darbinieki, kur vidēji uz vienu strādājošo ir 240 000 eiro liels neto apgrozījums gadā. Perspektīvā, ražojot divas reizes vairāk finiera, būs nepieciešami vēl apmēram 30 darbinieki. Kopējais nodarbināto skaits tiek lēsts ap 120. Lai arī daudzi uzņēmēji mēdz žēloties par darbaspēka deficītu un to vēlas ievest no ārzemēm, AmberBirch līdz šim nav saskāries ar darbinieku trūkumu. Ja maksā attiecīgu darba algu un nodrošina cilvēcīgus darba apstākļus, tad pašu cilvēki to novērtē un viesstrādnieki nav jāved no ārzemēm. Ir cilvēki, kuri nāk pieteikties darbā, jo viņu dzīvesbiedrs, radinieks vai draugs jau strādā uzņēmumā. Uzņēmumā jau pašlaik strādā ne viens vien cilvēks (apmēram 15), kurš iepriekš strādāja Vācijā, Norvēģijā vai Lielbritānijā. Savā ziņā AmberBirch no nulles izveidotā ražotne tukšā laukā pie Jēkabpils ir bijusi laba darba vieta, lai cilvēki atgrieztos dzīvot Latvijā.

Kāda ir uzņēmuma nākotnes vīzīja?

R.S.V.: Šķiet, mierīga dzīve nav mūsu mērķis, tāpēc paralēli līdz šim iespaidīgākajam finiera fabrikas paplašināšanās projektam jau ir tapusi vīzija par jaunu ražotni, kura pārstrādātu finiera ražošanas procesā radušos koksnes blakusproduktus augstas pievienotās vērtības produktā — siltumizolācijas plātnēs. Jaunā finiera rūpnīca jau ir izveidota ar domu, ka tai līdzās pēc dažiem gadiem būs attiecīga siltumizolācijas materiālu ražotne. Šādai ražotnei jau ir būvatļauja minimālajam sastāvam, bet līdz 2025. gada nogalei ceram saņem arī gatavu būvprojektu.

Kāpēc izvēlējāties strādāt tieši pie siltumizolācijas plātņu rūpnīcas izveides?

K.K.: Visa pamatā ir finiera ražošanas process. Proti, ražošanā līdzās finierim rodas salīdzinoši liels apjoms blakusproduktu — šķeldas, kura pašlaik tiek izmantota kā kurināmais siltumapgādes stacijās, taču ekonomiski attīstītajās valstīs šķelda ir izejviela citu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Papildu Eiropas Savienības klimata neitralitātes politikas iniciatīvas ir vērstas uz to, lai šo koksnes pārstrādes procesā radušos šķeldu izmantotu kā izejvielu citu produktu ražošanai un ierobežotu iespējas to izmantot kā kurināmo. Loģika ļoti vienkārša, jo no 170 000 m3 finierkluču, kas tiks atvesti uz pārstrādi AmberBirch, tiks iegūti apmēram 90 000 m3 finiera un 90 000 m3 bērza šķeldas, no kuriem daļa tiks patērēta kā izejviela siltumenerģijas apgādei finiera ražošanas procesam, bet pārējo vēlamies pārstrādāt gatavā produktā.

Tieši tāpēc jau apmēram trīs gadus AmberBirch strādā pie šīs idejas, un pašlaik projekts jau ir sasniedzis augstu gatavības pakāpi. Protams, šo gadu laikā tika vērtētas dažādas bērza šķeldas izmantošanas iespējas, taču par visperspektīvāko tika atzīta tieši ekoloģiska siltumizolācijas materiāla, kas būtu konkurents akmens un minerālvatei, ražošana. Izvērtējot būvniecības tirgu un tā potenciālos attīstības scenārijus, ir skaidrs, ka arvien lielāks pieprasījums būs pēc ilgtspējīgiem būvmateriāliem. Attiecīgas tehnoloģijas Eiropā jau ir un sekmīgi strādā. Izpētes procesa ietvaros sadarbībā ar tehnoloģiju partneri jau ir izgatavotas pirmās siltumizolācijas plātnes no Latvijas bērza šķeldas. Būtībā bērza šķeldas pārvēršana siltumizolācijas materiālā ļauj vienlaikus sasniegt vairākus svarīgus klimata neitralitātes mērķus. Proti, no šķeldas ražotais siltumizolācijas materiāls būs ar negatīvu CO2 ietekmi atšķirībā no konkurentiem. Tas ir ļoti nozīmīgs faktors, jo Eiropas Savienības nākotnes uzstādījums klimata neitrālai būvniecībai nozīmē, ka ikvienai jaunbūvei un pat esošo ēku rekonstrukcijai tiek rēķināta ietekme uz CO2 emisijām. Tas nozīmē, ka būvmateriālu tirgū notiks pārmaiņas, jo ir būvmateriāli, kuri rada izmešus, un ir tādi, kuri darbojas kā CO2 banka. No bērza šķeldas ražotās siltumizolācijas plātnes un birstošā izolācija ir tieši tāds produkts, kurš ir CO2 banka, un tam ir daudz mazāka ekoloģiskā pēda (nospiedums) nekā citiem tradicionālākiem būvmateriāliem. Ja pasūtītājs vēlas savā ēkā izmantot betonu, metālu, kas rada CO2 emisijas, tad pretī būs nepieciešami citi būvmateriāli, kuri šo materiālu emisijas neitralizēs, un šo lomu lieliski veic koksnes produkti, tostarp no koksnes ražotās siltumizolācijas plātnes. Latvijā un arī Eiropā arvien pieņemsies spēkā jau esošo ēku renovācija, rekonstrukcija un siltināšana, kas varētu būt pat lielāks potenciālais tirgus segments nekā jaunu ēku būvniecība.

Vai šīm no šķeldas ražotajām siltumizolācijas plātnēm jau ir noieta tirgus?

K.K.: Noieta tirgus jau ir arī pašlaik, taču perspektīvā tā apjoms tikai pieaugs, un tieši tāpēc arī redzam lielu sinerģiju ar jaunu finiera ražotni. Šķelda, kura ir ļoti viegls, birstošs produkts, nav jātransportē uz siltumapgādes uzņēmumiem, bet tā uz vietas tiek pārstrādāta gatavā augstas pievienotās vērtības produktā, tādējādi tiek samazinātas izmaksas, ko rada transportēšana. Savukārt gatavo plātņu kravu transportēšanai izmaksas uz vienību veido krietni mazāku īpatsvaru. Pašreizējie aprēķini liecina, ka mūsu projektā siltumizolācijas materiālu ražošana būs ekonomiski izdevīga un produkcija būs izmaksu ziņā konkurētspējīga ar citiem klasiskajiem materiāliem. Baltijā AmberBirch būs pirmie šāda siltumizolācijas materiāla ražotāji. Kaut kas līdzīgs tiek ražots arī Igaunijā, bet nelielos apjomos un ar ierobežotāku produktu klāstu.

Vai Eiropā ir kādi iecerēto siltumizolācijas plātņu ražotāji — konkurenti?

K.K.: Pasaulē vislielākais siltumizolācijas plātņu ražotājs ir Vācijas uzņēmums Steico ar pamata ražotnēm Polijā, bet tirgū regulāri ienāk arī jauni projekti, tomēr tie pārsvarā top Centrāleiropā, atrodoties pārāk tālu no mūsu mērķa tirgiem. Ražošanas tehnoloģijas jau ir uzskatāmas par nobriedušām un ir pieejamas arī AmberBirch. Vienlaikus Eiropas Savienības uzstādījumu ieviešana attiecībā uz būvniecību (minimizēt CO2 izmešus) būtiski palielinās pieprasījumu pēc šādiem siltumizolācijas materiāliem. Savā ziņā šādu produktu ražošana nozīmēs uzņēmuma ieiešanu koksnes plātņu ražošanā, kas Latvijā jau ir salīdzinoši plaši pārstāvēta un turpina savu attīstību.

Kad varētu tikt uzsākta siltumizolācijas plātņu ražotnes būvniecība, un kad tā varētu būt gatava?

K.K.: Uzņēmums ir piesaistījis ekspertus, kuriem ir liela pieredze šādu projektu īstenošanā, tas ļauj pamatoti cerēt, ka tiks radīta unikāla siltumizolācijas materiālu ražotne. Jaunā finiera rūpnīca jau ir būvēta ar skatu perspektīvā, ka tai līdzās būs attiecīga siltumizolācijas materiālu rūpnīca, kas vienlaikus samazina gan izveides, gan arī ražošanas izmaksas. Lēšam, ka projekts izmaksās apmēram 65 milj. eiro, kas ir vairāk nekā jaunas finiera ražotnes izveide, kurā kopumā tika ieguldīti 50 milj. eiro. Lielākas izmaksas ir saistītas ar augstāku tehnoloģisko līmeni, un šajā ražotnē būtu apmēram 50 jaunas darbavietas. Tā kā AmberBirch ir vienas no augstākajām darba algām reģionā kokrūpniecības nozarē, tad ar darbinieku atrašanu problēmām nevajadzētu būt. Ja viss noritēs, kā ticis iecerēts, tad līdz 2025. gada nogalei tiks pabeigta projektēšana un tiek piesaistīts finansējums. Ja nebūs nekādu jaunu ģeopolitisko satricinājumu, tad 2026. gada vasarā būsim gatavi durt lāpstu zemē un likt pamatakmeni, lai projektu pabeigtu 2027. gadā un pēc ieskriešanās perioda jau 2028. gadā sāktu pilnvērtīgu ražošanu.

Vai šāda reģionam un Latvijai nozīmīga projekta īstenošanai plānojat izmantot valsts atbalsta iespējas?

R.S.V.: Laiks rādīs, taču AmberBirch ir gan pozitīva, gan arī negatīva pieredze attiecībā uz valsts atbalsta saņemšanu. Kaut arī uzņēmums bija pieteicies uz diviem atbalsta instrumentiem, jaunās finiera rūpnīcas 50 milj. eiro investīciju projekta īstenošanai valsts atbalstu nesaņēmām — tieši interpretācijas dēļ. Rezultātā uzņēmums jaunās finiera ražotnes izveidi finansēja pats ar saviem resursiem un piesaistot ārējos kredītus.

K.K.: AmberBirch finiera rūpnīca darbību sāka 2019. gadā, tās izveidē sākotnēji ieguldīti vairāk nekā 10 miljoni eiro, izmantojot arī Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu, kā arī saņemot līdzfinansējumu no valsts kapitālsabiedrības ALTUM īstenotās Paralēlo (mezanīnu) aizdevumu programmas. Ja šāda atbalsta nebūtu, visticamāk, arī nebūtu ne jau esošās, ne jaunās finiera rūpnīcas bijušajā Krustpils militārajā lidlaukā un nebūtu radītas 87 jaunas darba vietas, un ik gadus nodokļos netiktu pārskaitīti reģionam nozīmīgi līdzekļi, nerunājot par saistītajām darbavietām ražotnes piegādes ķēdē.