Eiropai ir jāveic stratēģiskas investīcijas ne tikai finanšu, bet arī intelektuālajā un politiskajā līmenī, lai stiprinātu aizsardzības gatavību un aizsardzības rūpniecību, uzsvēra Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".

Viņš skaidroja, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka Eiropas lēmumus aizsardzības jomā, ir Krievijas agresijas iespējamība tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā. Viņš norādīja, ka šāds novērtējums balstās nevis politiķu vai Eiropas Komisijas, bet lielāko ES dalībvalstu izlūkdienestu vērtējumos.

Pēc ES aizsardzības un kosmosa komisāra paustā, Krievija ar savu kara ekonomiku un pieredzi Ukrainā spēj īstenot pilna mēroga karu, tādēļ Eiropai jābūt gatavai gan šāda veida agresijai, gan provokācijām, kas neiekļaujas NATO 5. pantā, tostarp ar droniem vai citām metodēm. Viņš atzīmēja, ka Eiropai ir jāreaģē dinamiski un jāmācās prognozēt apdraudējumus.

Viņa ieskatā, lai izveidotu dronu sienu, vispirms jāsagrauj "vecā siena mūsu domāšanā". Kubiļus norādīja, ka Eiropa pārāk ilgi nav attīstījusi savas aizsardzības spējas. Eirokomisārs atzinīgi novērtēja Latvijas progresu aizsardzības jomā, norādot, ka Latvija ir viena no līderēm šajā jomā.

Viņš arī uzsvēra, ka jāgatavojas situācijai, ja ASV nolems samazināt savu militāro klātbūtni Eiropā un pievērsīsies Klusā okeāna reģionam.

"Mums ir jābūt racionāliem, nevis emocionāliem. Būtu lietderīgi vienoties ar ASV par to, kā un kad Eiropa varētu aizstāt tās spējas, kuras pašlaik izmanto, lai mūs aizsargātu," sacīja ES aizsardzības un kosmosa komisārs.

Viņš piebilda, ka kodolieroču aizsardzības "lietussargs" varētu palikt ASV pārziņā, bet citās jomās Eiropai jāspēj nodrošināt sevi patstāvīgi.

Kubiļus uzsvēra, ka ieguldījumiem, piemēram, kosmosa spējās, smagās transportēšanas iespējās, kā arī komandvadības un kontroles sistēmās, jābūt vienai no ES prioritātēm, jo šajās jomās Eiropa joprojām ir atkarīga no ASV.

Runājot par Ukrainas atbalstu, Kubiļus norādīja, ka aizvadīto trīs gadu laikā ES ir ieguldījusi 60 miljardus eiro, kas ir aptuveni 0,1% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņš atzīmēja, ka tas ir mazāk nekā paredzēts pašu aizsardzības mērķos - līdz 3,5% no IKP.

"Ja mēs aizsardzībai plānojam tērēt 3,5% no IKP, bet Ukrainas aizsardzībai atvēlam tikai 0,1%, tad ar mūsu stratēģisko loģiku kaut kas nav kārtībā," norādīja ES aizsardzības un kosmosa komisārs.

Viņš pauda cerību, ka Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošana Ukrainas atbalstam varētu dot nozīmīgu ieguldījumu un "nosūtīt skaidru signālu", ka Ukraina saņems stabilu atbalstu.

Kubiļus uzsvēra, ka Eiropai trūkst ilgtermiņa stratēģijas attiecībās ar Krieviju, un tas kavē vienotu rīcību, tostarp palīdzības sniegšanu Ukrainai. Viņš norādīja, ka daļā Eiropas galvaspilsētu pastāv bažas, ka Krievijas režīma destabilizācija varētu radīt haosu un jautājumus par kodolieroču kontroli, kas izraisa vilcināšanos atbalsta sniegšanā Ukrainai.

Viņš informēja, ka nākamnedēļ tiks publicēts ES "Aizsardzības gatavības ceļvedis", kas noteiks turpmākos soļus aizsardzības rūpniecības attīstībā, ražošanas kapacitāšu palielināšanā un iepirkumu sistēmas uzlabošanā.

ES aizsardzības un kosmosa komisārs piebilda, ka šajā posmā ES pāriet no iespēju radīšanas uz "piegāžu posmu", kurā galvenais būs līgumu slēgšana, ražošana un finansējuma nodrošināšana.

Jau ziņots, ka Latvijas Universitātes Zinātņu mājā no ceturtdienas līdz sestdienai notiek "Rīgas konference". Foruma diskusiju centrā ir NATO nākotne un Eiropas un ASV atbildības sadale, kolektīvās aizsardzības nostiprināšana jaunu draudu priekšā, Ukrainas ilgtermiņa drošība un Krievijas ierobežošana, kā arī Eiropas aizsardzības stiprināšana ar stratēģiskām investīcijām.