Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, samazinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,7%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,5%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,3%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam, sieram un olām, dārzeņiem un kartupeļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem. Savukārt cenas palielinājās augļiem, saldumiem un medum.

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-7,4%).

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada janvārī, salīdzinot ar 2014. gada janvāri, samazinājies par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājušās par 1,3%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 2,1%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada janvārī, salīdzinot ar 2014. gada janvāri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 2,6%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija dārzeņiem un kartupeļiem. Cenu kritums novērots arī gaļai un gaļas izstrādājumiem, pienam un piena produktiem, cukuram, augļiem, eļļai un taukvielām. Savukārt cenu kāpums bija maltai kafijai, saldumiem un medum, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī sieram.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar 2014. gada februāri, samazinājās par 0,1%,liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada februārī, salīdzinot ar 2014. gada februāri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 2,3%, ko būtiski ietekmēja piena un piena produktu cenu kritums par 8,4%. Cenu kritums novērots arī dārzeņiem un kartupeļiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, eļļai un taukvielām, augļiem. Savukārt cenas palielinājās maltai kafijai, saldumiem un medum, zivīm un zivju izstrādājumiem.

Saistībā ar apkures tarifu samazināšanos iedzīvotāju maki dažādiem tēriņiem varētu vērties plašāk. Ja tas nenotiks, valsts ekonomika pamazām var zaudēt apgriezienus.

Nule kā publicētie dati par cenu pārmaiņām valstī liecina par iespēju Latvijas patērētājiem baudīt to, ko piesardzīgi varētu saukt par dzīves dārdzības samazināšanos. Līdz šim varējām runāt, ka inflācija valstī ir zema un pēdējā laikā, rēķinot gada izteiksmē, tā pārsvarā bija mērāma procentu desmitdaļās.

Tomēr šobrīd vārds «inflācija» pamazām sāk pārvērsties par pagātnes kategoriju un jau divus mēnešus Latvijā ir vērojama deflācija. Ja paraugāmies uz notiekošā pozitīvajiem aspektiem, pašreizējo cenu izmaiņu kontekstā lielākie ieguvēji varētu būt tieši mazāk turīgie iedzīvotāji, kuru budžets pārsvarā ir orientēts uz pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Gan šo, gan arī turīgāko sabiedrības daļu noteikti var iepriecināt fakts, ka cenu samazinājuma galvgalī ir siltumenerģija, kuras cena vidēji valstī oktobrī salīdzinājumā par pagājušā gada desmito mēnesi ir sarukusi par 13,9%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada aprīlī, salīdzinot ar 2016. gada aprīli), palielinājās par 3,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kā cenas mainījušās konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 4,0 %.Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada aprīlī, salīdzinot ar 2016. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, kā arī sakaru grupai.Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,3 %.

Cenas pieauga piena produktiem, svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, pienam, cukuram, sviestam, konditorejas izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, šokolādei un maizei.Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 2,4 %. Dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, siltumenerģija un atkritumu savākšana, savukārt lētāka bija dabasgāze.Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 4,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai (+11,5 %), kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas samazinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem.Vidējais cenu līmenis sakaru grupā palielinājās par 7,4 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums fiksēto un mobilo tālruņu pakalpojumiem.Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. 2017. gada aprīlī, salīdzinot ar 2017. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4 %. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,4 %.

2015. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,8%. Precēm cenas palielinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada martā, salīdzinot ar 2014.gada martu, palielinājās par 0,4%

Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenas palielinājās par 0,4%. Sezonālo faktoru ietekmē cenas kāpušas dārzeņiem un kartupeļiem (+2,4%), galvenokārt gurķiem, saldajiem pipariem un svaigajiem kāpostiem. Toties lētāki palikuši tomāti. Dārgāka kļuva gaļa un gaļas izstrādājumi, maltā kafija, cukurs, siers. Cenas samazinājās pienam un piena produktiem, eļļai un taukvielām, augļiem.

Cenu kāpumu apģērbu un apavu grupā ietekmēja sezonālo izpārdošanu noslēgums un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 9,2%, apaviem – par 12,7%.

Uzņēmums HoSt ir noslēdzis līgumus 20 miljonu eiro vērtībā ar Horvātijas elektroenerģijas ražošanas kompāniju HEP par divu jaunu, ar koksni kurināmu koģenerācijas elektrostaciju būvniecību Horvātijā, informē kompānijas pārstāvis Kārlis Vilciņš.

Abas koģenerācijas stacijas tiks būvētas Horvātijas elektroenerģijas ražošanas kompānijai. Katra no šīm ar koksni kurināmām koģenerācijas elektrostacijām spēs piegādāt lektroenerģijas sadales tīklā 3MW elektriskās jaudas. Siltums, kas rodas ražojot elektroenerģiju tiks piegādāts divu Horvātijas pilsētu Sisakas un Osijekas centralizētajiem siltumapgādes tīkliem. Vasaras laikā līdz ar mazāku siltumslodzi, tvaiks tiks piegādāts apkārtējiem ražošanas uzņēmumiem.

Īpašais koģenerācijas elektrostaciju tehnoloģiskais risinājums nodrošina īpaši augstu elektroenerģijas ražošanas efektivitāti. Tai pat laikā arī saražotā siltumenerģija tiek izmantota efektīvi siltumapgādes tīklos. Ūdens tvaiki, ko satur dūmgāzes arīdzan tiek kondensēti pārvēršot tos siltumenerģijā un saražojot vēl papildus par 25% vairāk siltumenerģijas no tā paša kurināmā apjoma. Tādējādi speciālais staciju tehnoloģiskais risinājums ļaus izmantot gandrīz visus 100% no eneŗgijas, ko satur koksne un ietaupīt aptuveni 30 miljonus kubikmetrus dabas gāzes.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Jūrmalā, Dubultos, atklāta jauna katlumāja, kurā siltumenerģija tiek ražota, izmantojot šķeldu,informē Jūrmalas pilsētas pašvaldībā.

Jaunajā katlumājā ir uzstādīts Austrijas uzņēmumā "Agro" ražots apkures katls ar jaudu 4 megavati (MW) un 1 MW dūmgāzu kondensācijas iekārta, ar kuru dūmgāzu attīrīšanas procesā tiek iegūta papildu siltumenerģija.

Līdz ar jaunās katlumājas darbību tiek būtiski samazināts dabasgāzes patēriņš siltumenerģijas ražošanai ne tikai Dubultos, bet arī uzņēmuma kurināmā bilancē kopumā. Iespējami plašāka vietējo energoresursu izmantošana iedzīvotājus pasargā no grūti prognozējama, ārējo apstākļu ietekmēta tarifu pieauguma.

Ikviena jauna iekārta, kas atbilst visām vides aizsardzības un energoefektivitātes prasībām, ne tikai paaugstina siltumapgādes pakalpojuma kvalitāti, bet arī uzlabo siltumapgādes sistēmu kopumā, norāda SIA "Jūrmalas siltums" valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš.

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

Ar mērķi veicināt dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja grozījumus noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām.

Grozījumi paredz samazināt siltumenerģijas patēriņa slieksni, pie kura dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums plānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tajā skaitā nomainot nolietojušos elementus vai konstrukcijas, piemēram, logus.

Turpmāk dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums plānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ja dzīvojamai mājai vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 200 kWh/m2 gadā (gadījumā, ja siltumenerģija izmantota dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai) vai 150 kWh/m2 gadā (gadījumā, ja siltumenerģija izmantota tikai dzīvojamās mājas apkurei).

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada jūnijā, salīdzinot ar 2014. gada jūniju, palielinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,3%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada jūnijā, salīdzinot ar 2014. gada jūniju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,6%. Būtiskākā ietekme uz cenu kritumu bija piena, siera, olu cenu samazinājumam par 8,8%. Cenas samazinājās gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, eļļai un taukvielām, maizei, kā arī gada laikā lētāki bija kartupeļi. Savukārt cenas palielinājās tējai un kafijai, augļiem, dārzeņiem, saldumiem un medum.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri), palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,7 %. Cenas pieauga pienam, piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, svaigiem dārzeņiem, svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, kartupeļiem un svaigām vai atdzesētām zivīm. Savukārt cenas samazinājās cukuram un makaronu izstrādājumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,9 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,7 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, veselības aprūpei, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, sālim un garšvielām, saldējumam, žāvētiem augļiem un riekstiem. Savukārt lētāks kļuva piens, siers, augļu un dārzeņu sulas, sviests, mājputnu gaļa, svaigi dārzeņi.

Nākotnē Rīgas centralizētās siltumapgādes uzņēmumam AS "Rīgas siltums" (RS) nebūtu jākoncentrējas uz siltuma ražošanu pašam, bet gan jānodrošina, lai siltumtīklos nonāk tas siltums, kurš pašlaik rodas dažādos enerģijas un ražošanas procesos kā blakusprodukts, intervijā uzsvēra RS valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Viņš atgādināja, ka jau pašlaik 70% no siltumenerģijas apjoma RS iepērk no citiem ražotājiem - lauvas tiesu no "Latvenergo" termoelektrostacijām (TEC) -, un 30% saražo paši. Pašlaik tiek izstrādāta RS vidējā termiņa stratēģija nākamajiem desmit gadiem, kurā tiek izvērtēti nākotnes darbības modeļi.

"RS mērķis ir kļūt par enerģijas apmaiņas platformu, kur ikviens var nodot sava darba procesā radušos lieko siltumenerģiju. Labāk to ir nodot mums bez maksas, nevis maksāt par izmešu kvotām un šo siltumenerģiju "laist gaisā". Mēs savukārt pārdodam savu pakalpojumu, nodrošinot šo siltumenerģijas piegādi klientiem, kuriem to vajag. Šis ir aspekts, kā redzam tālāko RS attīstību," uzsvēra Pētersons.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada jūlijā, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, saglabājās nemainīgs, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,6%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada jūlijā, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 2,0%. Būtiskākā ietekme bija piena un piena produktu cenu kritumam par 12,1%. Cenas samazinājās gaļai un gaļas izstrādājumiem, dārzeņiem un kartupeļiem, cukuram, eļļai un taukvielām, sieram, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenas palielinājās augļiem, tējai un kafijai, zivīm un zivju izstrādājumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem2, palielinājās par 0,4%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, sieram un kartupeļiem. Savukārt cenas palielinājās augļiem, dārzeņiem, tējai un kafijai, maizei un graudaugu izstrādājumiem.

AS "Rīgas siltums" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.oktobra līdz šā gada 30.septembrim, pēc provizoriskiem datiem bija 248,628 miljoni eiro, kas ir par 43,7% mazāk iepriekšējā finanšu gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 2,1 reizi - līdz 3,948 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Apgrozījuma samazinājums uzņēmuma vadības ziņojumā skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs.

Uzņēmuma vadība norāda, ka "Rīgas siltums" ir sasniedzis šim gadam atbilstošos galvenos izpildes rādītājus.

Siltumenerģijas tirgus attīstība ir notikusi atbilstoši sākotnēji plānotajam tirgus pieprasījumam, un "Rīgas siltums" pagājušajā finanšu gadā tīklā nodeva 3,3 miljonus MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma palielinājumu galvenokārt ietekmēja zemākas āra gaisa temperatūras pārskata gada apkures sezonā. Patērētājiem tika piegādāti 2,9 miljoni MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš mājsaimniecībās bija 61 912 teradžouli (TJ), ieskaitot degvielu transportam, liecina Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2010. gadu, kopējais energoresursu patēriņš samazinājies par 16 %.

2015. gadā mājsaimniecību energoresursu patēriņš veidoja 28 % no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā. No mājsaimniecībās patērētajiem energoresursiem lielāko daļu veidoja kurināmā koksne (lielākoties malka) un siltumenerģija no ārējiem piegādātājiem – attiecīgi 41,4 % un 30,4 %. Elektroenerģija veidoja 13,7 % no kopējā energoresursu patēriņa, dabasgāze – 8,9 %, naftas produkti (krāšņu kurināmais, benzīns, dīzeļdegviela u.c.) apkurei, karstajam ūdenim un citām vajadzībām, neskaitot patēriņu transportam – 2,7 %, sašķidrinātā naftas gāze – 1,7 % un pārējie energoresursi (kokogles un cits cietais kurināmais) veidoja 1,2 %.

Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija daļu peļņas novirzīs mazturīgo iedzīvotāju atbalstam, - tas būtu jāizdara līdz jaunās apkures sezonas sākumam, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.

Rietumu Radio viņš atzina, ka procedūra mērķa sasniegšanai un peļņas daļas novirzīšanai maksātnespējīgo iedzīvotāju atbalstam ir ļoti gara, tāpēc uzņēmums vēl neesot nācis klajā ar oficiālu paziņojumu, taču tuvākajās dienās to darīšot.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) vakar sacīja, ka pagājušajā gadā šādu sistēmu izmantoja uzņēmums Rīgas siltums (RS), šogad tam pievienosies arī Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija.

Kā norādīja Suškovs, vispirms ir jāsaņem atļauja no Finanšu ministrijas, kā arī citām valsts institūcijām. «Pat, ja uzņēmuma akcionāri pieņem lēmumu [par peļņas daļas novirzīšanu maksātnespējīgo iedzīvotāju atbalstam], tas nenozīmē, ka viss atrisinās,» sacīja uzņēmuma vadītājs. Kā liecina neoficiāla informācija, uzņēmuma akcionāri šo ieceri konceptuāli atbalstījuši jau pagājušajā gadā.

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Patlaban apkuri Rīgā pieslēguši seši tūkstoši jeb 81,1% namu. Tajā skaitā 507 izglītības un ārstniecības iestādes, vairāk nekā 4,5 tūkstoši dzīvojamo namu un 976 nedzīvojamo namu, informē a/s Rīgas Siltums.

Uzņēmums norāda, ka, lai nodrošinātu komfortablus apstākļus savā mājoklī, dzīvokļu īpašniekiem ir jāvēršas pie saviem apsaimniekotājiem ar lūgumu uzsākt apkures sezonu. Balstoties uz apsaimniekotāju lūguma, a/s Rīgas Siltums dod atļauju uzsākt apkures sezonu pie nosacījuma, ka nav parādu par patērēto siltumenerģiju.

Tāpat Rīgas Siltums norāda, ka ir jāizmanto automatizēto individuālo siltummezglu regulēšanas iespējas, kas ir izbūvēti gandrīz visos Rīgas namos, lai siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi.

Siltummezgli strādā automātiskā režīmā, ļaujot regulēt ēkas siltumenerģijas patēriņu atbilstoši klientu komforta prasībām un maksātspējai, norāda a/s Rīgas Siltums.