Lai pievērstu uzmanību reģionālās nozīmes valsts autoceļa P4 Rīga - Ērgļi kritiski sliktajam tehniskajam stāvoklim, Ropažu novada pašvaldība, novada uzņēmēju biedrība un iedzīvotāji plāno uzsākt akciju STOP ielāpiem, informē Ropažu novada pašvaldībā.

P4 ceļš, kas ir viens no nozīmīgākajiem reģionālajiem autoceļiem, savieno valsts galvaspilsētu ar Vidzemes novadiem un attālākām pilsētām un novadiem. Līdz šim tas nav piedzīvojis nevienu rekonstrukciju kopš tā izveidošanas (autoceļa posmā līdz Kangaru kalniem), norāda pašvaldībā.

Ropažu pašvaldība un iedzīvotāji jau vairākus gadus pacietīgi gaida autoceļa P4 Rīga - Ērgļi sakārtošanu, ik gadu mutiski saņemot VAS Latvijas valsts ceļi solījumus veikt būtisku ceļa rekonstrukciju, šo darbu veikšanu iekļaujot dažādos plānošanas dokumentos. Taču - tā kā gadu no gada ceļa rekonstrukcijas darbu realizēšana tiek novirzīta arvien tālākā nākotnē, šie solījumi vairs neizklausās ne ticami, ne pamatoti.

Darbu pārtraukusi viesnīca "Hotel Ērgļi" un kafejnīca "Kore", kas atradās viesnīcā, liecina viesnīcas direktores paziņojums "Facebook".

"Mums ir no sirds žēl paziņot, ka mūsu viesnīca "Ērgļi" un kafejnīca "Kore" pārtrauc darbu. Paldies par kopā būšanu, atbalstu, labajām atsauksmēm un smaidīgajām sejām. Mēs ceram, ka skaistā viesnīcas ēka nestāvēs tukša un kādam tā būs vajadzīga… uz redzēšanos! Un varbūt kaut kad nākotnē…," teikts paziņojumā.

Kopumā viesnīcā bija pieejami 21 numuriņi, bet vietu kopskaits sasniedza 57 (ar papildvietām līdz 100). Viesnīcā bija arī kafejnīca "Kore", konferenču zāle un SPA.

Viesnīca dibināta 2001.gadā. Tās juridiskā adrese ir Ērgļi, Rīgas iela 31, bet darbības veids: izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās. SIA "Kārlis un partneri", kam pieder "Hotel Ērgļi", apmaksātais pamatkapitāls ir 414,2 tūkstoši eiro, liecina "Lursoft" dati.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi atkārtoti izsludināto konkursu par autoceļa P4 Rīga-Ērgļi 52,56 – 61,63 kilometra posma rekonstrukcijas darbu veikšanu. Konkursa rezultāti liecina, ka konkurss noslēdzies par mazāku līgumcenu, nekā LVC bija plānojis iepriekš.

Par autoceļa Rīga-Ērgļi 52,58 – 61,63 kilometra posma atjaunošanu paredzēts slēgt teju 3,1 milj. Ls vērtu līgumu ar pilnsabiedrību a/s Ceļu pārvalde un SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate. Iepriekš LVC paredzēja, ka šī posma rekonstrukcijas darbu veikšanai varētu atvēlēt ap 4,2 milj. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Pilnsabiedrība iesniedza piedāvājumu par viszemāko cenu, kas arī bija galvenais piedāvājuma izvēles kritērijs, bet kopumā konkursā savus pieteikumus iesniedza divi pretendenti.

Autoceļa P4 minētā posma rekonstrukcijas būvdarbu uzraudzību par 46,2 tūkst. Ls veiks SIA Polyroad, liecina informācija IUB.

Investējot 190 000 eiro, Ērgļos plānots būvēt "Glamp Camp" viesu mājas, informē projekta un idejas autors SIA "Ragnar Distribution" dibinātājs Renārs Indriksons.

Projekta īstenošana uzsākta šī gada oktobrī, investoru piesaiste joprojām turpinās un kopumā plānots uzstādīt ne vairāk kā 10 viesu mājas. Projekta atklāšana iecerēta 2021. gada aprīlī.

Ideja glempingam radusies nesen, process aizsācies 2020.gada janvārī, kad likti pamati R.Indriksona pirmajam internacionālajam projektam "Glamp Camp" Īslandē.

Projekta nosacījumi ir šādi – tiek piesaistīts zemes īpašnieks, investors, vienas potenciālas glemp mājas īpašnieks un glempinga realizācijas nodrošinātājs – trīs ieinteresētas puses, viena glempinga stacija. Pēc sākotnējā plāna šādi būtu veidotas vairākas glempinga stacijas Īslandē, Latvijā, Itālijā, Anglijā, taču 2020.gada ekonomiskie un brīvas ceļošanas apstākļi dramatiski mainījās un martā iesāktie darbi tika apturēti uz nenoteiktu laiku. Nonākot atpakaļ vietējos tirgus apstākļos, R.Indriksons ar komandu uzsāka meklēt labvēlīgus glempinga realizācijas apstākļus Latvijā.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) izsludinājusi 2,1 milj. Ls apjomīgu konkursu par autoceļa P33 posma rekonstrukciju, liecina informācija Iepikumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka par vairāk nekā diviem milj. Ls ar Eiropas Savienības Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiks pabeigta autoceļa P33 Ērgļi - Vecpiebalga - Saliņkrogs posma Jaunpiebalga - Saliņkrogs 49,14 - 53,56 km un 56,73 - 60,65 km rekonstrukcija.

Ceļu būvnieki var iesniegt savus LVC piedāvājumus līdz 11. jūlijam.

Jau rakstīts, ka šā gada jūnjia sākumā LVC noslēgusi 3 286 485 Ls vērtu konkursu par valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanu, par labāko atzīstot a/s Ceļu pārvalde piedāvājumu. Paredzēts, ka iepirkuma ietvaros tiks turpināti rekonstrukcijas darbi uz valsts pirmās šķiras autoceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 90,70 – 99,66 kilometrā jeb posmā no pagrieziena uz Mazozoliem līdz Ērgļiem.

Ērgļos sezonu sācis pirmais no luksusa kempingu attīstītāja Ragnar Glamp veidotās viesnīcu ķēdes posmiem - Glamp Camp Ērgļi. Vēl šovasar plānots atklāt arī Glamp Camp Koknese.

"Glamp Camp" nosaukumā ietverts vārda glamping saīsinājums, kas angļu valodā apvieno divus - Glamourus Camping. Tas saprotams kā glamūrīgs jeb luksuss kempings.

Plānots, ka kempingos viesi tiks uzņemti visa gada garumā, nevis tikai vasaras sezonā. Mājas ir siltinātas, aprīkotas ar krāsni, kamīnu, apsildāmajām grīdām vannasistabās un siltumsūkni, kas vasarās, gada karstajās dienās – telpas vēsinās.

"Atšķirībā no citām nesezonas viesnīcām, mūsu tīkla viesnīcās nakšņošanas izcenojums viesiem būs nemainīgs kā aktīvajā tūrisma sezonā, tā arī gada pasīvākajos mēnešos. Nevēlamies lieki kropļot piedāvājuma tirgu cenas ziņā," pamato Liene Indriksone, Ragnar Glamp mārketinga, dizaina un kreatīvā satura radītāja.

Valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) par vairāk nekā 3,19 milj. Ls atjaunos ceļa P40 Alūksne – Zaiceva posmu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka ceļa 15,6 - 25 km posmu atjaunos SIA 8 CBR, kas uzvarēja izsludinātajā atklātajā konkursā, piedāvājot zemāko cenu. Paredzēts, ka tiks atjaunots arī tilts pār Sarkanīti un tilts pār Pededzi.

Kopumā konkursā pieteicās divi pretendenti.

Jau rakstīts, ka par 1,63 milj. Ls Alūksnē plānots veikt būvdarbus Pils ielā, kas ir arī tranzīta maršruta sastāvdaļa. Ielas rekonstrukciju Alūksnē veiks SIA Matthai.

Jau rakstīts, ka par vairāk nekā 3,497 milj. Ls paredzēta Jaunceltnes ielas rekonstrukcija un tās piegulošo teritoriju infrastruktūras sakārtošana Aizkrauklē. Šajā iepirkumu konkursā uzvarējusi Rīgā reģistrētā būvfirma SIA Via. Tāpat pēdējā laikā slēgti vai izsludināti vairāki miljonus vērti iepirkumi par Latvijas ceļu posmu atjaunošanu, piemēram, 2.1 milj. Ls apjomīgs konkurss par autoceļa P33 Ērgļi - Vecpiebalga - Saliņkrogs posma Jaunpiebalga – Saliņkrogs rekonstrukciju un 4,2 milj. Ls konkurss par ceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 52,58 – 61,63 kilometra atjaunošanu.

Pabeigti būvdarbi Ulbrokā, valsts reģionālo autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) un Ulbroka-Ogre (P5) krustojumā, kur izbūvēts jauns rotācijas aplis. Visi satiksmes ierobežojumi aplī ir noņemti, un šonedēļ tur vēl notiks vien nelieli sakārtošanas darbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu laikā atjaunotas divas pieturvietas, rotācijas apļa zonā izbūvētas ietves gājējiem, kas ir apgaismotas un atsevišķos posmos norobežotas ar drošības barjerām. Tāpat satiksmes dalībnieku drošībai izbūvētas divas gājēju pārejas.

Ātrākai un ērtākai automašīnu plūsmai, pirms rotācijas apļa uz ceļiem Ulbroka-Ogre un Rīga-Ērgļi ir izbūvētas papildu braukšanas joslas.

Remontdarbi šajos posmos tika uzsākti 2015. gada vasarā. Būvdarbus veica AS Ceļu pārvalde, projekta izmaksas ir 1 451 840 eiro (ar PVN).

Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraides no aizsargājamo sugu putnu ligzdām šogad tiešsaistē vērojuši aptuveni 3,5 miljoni cilvēku, un kopējais skatījumu laiks pārsniedzis 730 000 stundas, informē LDF pārstāvji.

Iepriekšējos gados nodrošinātās tiešraides šogad papildināja divas kameras pie mazā ērgļa ligzdām, kā arī pie līdz šim nevērotas jūras ērgļa ligzdas.

Vissmagāk šogad gāja novēroto melno stārķu pārim, kas izaudzināja četrus jaunos putnus. Tāpat aizvadītā vasara bija pārbaudījums abiem jūras ērgļu pāriem, kuri cīnījās gan ar karstumu, gan barības trūkumu, gan arī piedzīvoja mazuļu izkrišanu no ligzdas. Zivjērgļa ligzdas vērošanu šogad pārtrauca negaiss, savukārt ūpja, mazo ērgļu un vistu vanaga ligzdās putni šogad tikai ciemojās, bet ligzdošanu neuzsāka.

Visvairāk skatītā tiešraide šogad, līdzīgi kā citos gados, bija jūras ērgļu ligzda Durbē - tai bija aptuveni 1,8 miljoni skatījumu. Otrajā vietā ierindojās melnā stārķa ligzdas tiešraide no Siguldas novada un jūras ērgļu ligzdas tiešraide no Ziemeļkurzemes.

Godātā redakcija, šai laikā, kad visas sabiedrības uzmanība safokusējusies uz valdības veidošanu, publikas nemanīta ir notikusi viena cilvēciska ķeza. Proti, notikumu virpulī kāds rūķis vai cits Ziemsvētku steigas pārmākts pārcilvēcīgs subjekts bija izkaisījis un pazaudējis Saeimas frakciju kolektīvās vēstules Ziemsvētku vecītim. Lai arī samirkušas un saburzītas, savācu tās gandrīz visas. Tiesa, tās bija sajauktas, no frakciju zeķēm izņemot, tādēļ saklasificēju tās pa dāvanu grupām – līdzīgi kā ģimenē. Proti, ko likt zem eglītes, ko pasniegt skaisti iepakotu, bet ko apsolīt uz vēlāku laiku.

Dabiskā kārtā vēstulītēs bija lūgtas dāvanas, ko vēlējās vairāki rakstītāji, tādēļ tabulā ir atrodams to skaits. Kā Ziemsvētku vecītis tiks galā ar situāciju, ja vairumā jāgādā ir ne tikai masveidā ražots telefons, es nezinu. Tā, piemēram, kāds oriģināls eglītes rotājums, ko iekārojušas pat četras frakcijas, iespējams, būs jāklonē. Bet es paļaujos uz ticību saulgriežu brīnumam.

Lai arī frakciju vēstulītes bija sajauktas, manā ieskatā nevajadzētu būt nekādām grūtībām dāvanas pareizi sadalīt, jo sarakstā nav nekā pārāk negaidīta vai grūti izskaitļojama. Un tās galu galā ir frakciju kolektīvās vēlmes, pieņemu, ka deputāti arī katrs atsevišķi sūta savus lūgumus, bet tie pašlaik manās rokās nav nonākuši.

Sabiedriskā ēka Jomas ielā 37, kurā iepriekš atradās restorāns Korso (vēl iepriekš - restorāns Mascotte), nav arhitektūras pieminekļu sarakstā, kā arī, atbilstoši Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma vēsturiskās apbūves novērtējumam, nav atzīta kā kultūrvēsturiski vērtīga ēka, bet ir fona apbūvi veidojoša būve.

Tā portālu Db.lv informēja Jūrmalas dome, paskaidrojot, ka, kā tas ir noteikts apbūves noteikumos, rekonstruējot šādas kategorijas ēkas, saglabājams ēku mērogs, apjoma proporcijas, apdares materiāli un dekora elementu stilistika. Pati ēka atrodas Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā.

Iepriekš Jūrmalas aizsardzības biedrība savā interneta vietnē publicēja informāciju, ka «Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju sašutumu ir izraisījis kārtējais uzbrukums pilsētas kultūrvides un arhitektūras nozīmīgām vērtībām».

Domē norādīja, ka zemesgabala īpašnieki nebija gatavi atjaunot agrāko restorānu, kurš jau padomju periodā bija pārbūvēts un zaudējis daļu būvdetaļu, kādēļ arī netika atzīts kā kultūrvēsturiski nozīmīgs objekts.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi 3 286 485 Ls vērtu konkursu par valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanu, par labāko atzīstot a/s Ceļu pārvalde piedāvājumu, liecina paziņojums par konkursa rezultātiem Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kā galvenais kritērijs, pēc kura tika izvēlēts konkursa uzvarētājs, bija zemākā piedāvātā cena. Kopumā teju 3,3 milj. Ls apjomīgajā konkursā pieteicās trīs pretendenti.

Paredzēts, ka iepirkuma ietvaros tiks turpināti rekonstrukcijas darbi uz valsts pirmās šķiras autoceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 90,70 – 99,66 kilometrā jeb posmā no pagrieziena uz Mazozoliem līdz Ērgļiem.

Ceļa atjaunošanas darbi norisināsies ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansiālo atbalstu aktivitātes «Valsts pirmās šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana» ietvaros.

Db.lv jau rakstīja, ka ceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 52,58 – 61,63 kilometrā rekonstrukcijas darbus plānots veikt par 4,2 milj. Ls, un konkurss pat šī ceļa posma atjaunošanas darbiem tika izsludināts vēlreiz šā gada maija sākumā. Latvijas Valsts ceļu konkurs šā gada martā tika apturēts, kad par to iesniedza sūdzību ceļu būvniecības SIA Tilts, kas bijis nemierā ar dažām konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām.

Par vairāk nekā 1,84 milj. Ls paredzēts sakārtot valsts pirmās šķiras autoceļa P21 Rūjiena-Masalaca posmu, liecina valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā par konkursa rezultātu.

Par teju diviem milj. Ls paredzēts «savest kārtībā» autoceļa P21 posmu Virķēni – Idus (5,2 km – 12,40 km), un patlaban paredzēts, ka būvdarbus veiks SIA Limbažu ceļi, kas uzvarējusi LVC izsludinātajā iepirkumu konkursā.

Kopumā ceļa sakārtošanas darbiem šī konkursa ietvaros pieteicās trīs pretendenti, bet SIA Limbažu ceļi iesniedza piedāvājumu par viszemāko cenu, kas arī bija galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs.

Jau rakstīts, ka ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu pēdējā laikā tiek slēgti arvien jauni vairākus miljonus Ls vērti iepirkumi par Valsts pirmās šķiras autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem. Tā, piemēram, šā gada augustā noslēgts iepirkuma konkurss par autoceļa P4 Rīga-Ērgļi 52,56 – 61,63 kilometra posma rekonstrukcijas darbu veikšanu. Paredzēts, ka tā tiks veikta par 3,1 milj. Ls, un darbus veiks pilnsabiedrība a/s Ceļu pārvalde un SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate. Tāpat vairāk nekā 3,2 milj. Ls paredzēts rekonstruēt arī ceļa Rīga-Ērgļi posmu 90,70 – 99.66 kilometrā jeb posmā no pagrieziena uz Mazozoliem līdz Ērgļiem. Šo darbu veikšana uzticēta a/s Ceļu pārvalde. Tāpat slēgti daudzi citi iepirkumu konkursu par ceļu atjaunošanas darbiem – šā g ada jūlija vidū noslēdzies vairāk nekā 13,4 milj. Ls apjomīgais iepirkumu konkurss par autoceļa E22 Viskāļi-Koknese 40,6 – 63,6 km atjaunošanas darbu pabeigšanu. Noskaidrots, ka ceļa rekonstrukciju veiks personu apvienība Kokneses ceļš.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) būvdarbu līgumiem, kas noslēgti līdz šī gada 24.februārim, gatavi kompensēt sadārdzinājumu līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas, un visus līgumus plāno pārslēgt līdz Jāņiem, intervijā stāstīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka pieaugums, ko LVC kā pasūtītājs ir gatavs kompensēt, ir līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas. Pieaugums ir atkarīgs no tā, kādi darbi līgumā ir paredzēti. Tur, kur vairāk ir asfaltēšanas darbu, pieaugums ir tuvu 15%. Tur, kur vairāk ir, piemēram, zemes darbi un tāmē materiāli veido mazāku daļu, var runāt par 10-12% sadārdzinājumu. Turklāt tas neattiecas uz visiem līgumiem, bet tikai uz tiem, kas ir noslēgti pirms 24.februāra vai kuriem piedāvājumi ir saņemti pirms 24.februāra.

"Patlaban mēs esam vienojušies par pārrēķinu metodiku, tā ir arī publiskota un kolēģi veic pārrēķinus līgumiem. Par principiem esam runājuši arī ar nozares asociāciju, un ir panākta vienošanās. Mūsu iekšējā apņemšanās ir, ka līdz Jāņiem visiem līgumiem ir jābūt pārslēgtiem," uzsvēra Lazdovskis.

Zinātnes un izglītības ministram Robertam Ķīlim veiktā sirds operācija, artērijā ievietojot stentu, kas nepieciešams normālai sirdsdarbībai un asinsritei, operācija noritējusi veiksmīgi un bez sarežģījumiem, informēja ministra padomnieks komunikāciju jautājumos Reinis Tukišs.

Ministram būs nepieciešams divu līdz trīs nedēļu ilgs laiks atpūtai un organisma spēcināšanai. Taču, ņemot vērā, ka Ziemassvētku laiks lielajā politikā ir brīdis atelpai, ministrs cer, ka viņa prombūtne neko būtiski neietekmēs. Jautājums par ministra demisiju šajā brīdī nav aktuāls, norāda R. Tukišs

Jau ziņots, ka ceturtdien, 13. decembrī, pēc tikšanās ar ministru ārstējošo ārstu, profesoru Andreju Ērgli, ņemot vērā izmeklējumu rezultātus, tika pieņemts lēmums ministram nekavējoties veikt sirds operāciju.

R. Ķīlis veselības problēmu dēļ nav bijis darbā vairāk nekā divas nedēļas. Pēc tikšanās ar ārstu A. Ērgli izglītības un zinātnes ministrs bija paredzējis lemt par palikšanu amatā. Kā iepriekš pauda ministrs, veselība noteikti būs viņa prioritāte.

Par vairāk nekā 1,63 milj. Ls Alūksnē plānots veikt būvdarbus Pils ielā, kas ir arī tranzīta maršruta sastāvdaļa, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Alūksnes novada pašvaldības noslēgto iepirkuma procedūru. Iepirkumu konkursā par uzvarētāju atzīta SIA Matthai, Matthai Bauunternehmen GmbH.

SIA Matthai piedāvājums atzīts par saimnieciski izdevīgāko no piecu pretendentu iesniegtajiem projektiem.

Izsludinot konkursu, Alūksnes novada pašvaldība paredzēja, ka tranzīta ielas rekonstrukcija izmaksās vairāk nekā 1,58 milj. Ls

Būvdarbi tiks veikti Eiropas Savienības Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros.

Jau rakstīts, ka par vairāk nekā 3,497 milj. Ls paredzēta Jaunceltnes ielas rekonstrukcija un tās piegulošo teritoriju infrastruktūras sakārtošana Aizkrauklē. Šajā iepirkumu konkursā uzvarējusi Rīgā reģistrētā būvfirma SIA Via.

Tāpat pēdējā laikā slēgti vai izsludināti vairāki miljonus vērti iepirkumi par Latvijas ceļu posmu atjaunošanu, piemēram, 2.1 milj. Ls apjomīgs konkurss par autoceļa P33 Ērgļi - Vecpiebalga - Saliņkrogs posma Jaunpiebalga – Saliņkrogs rekonstrukciju un 4,2 milj. Ls konkurss par ceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 52,58 – 61,63 kilometra atjaunošanu.

SIA Saldus ceļinieks ticis pie vairāk nekā 1,6 milj. Ls vērta iepirkuma – Robežu ielas rekonstrukcijas darbu veikšanas Saldū.

Par to liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā publicētais paziņojums par Saldus novada pašvaldības atklātā konkursa rezultātiem.

Kopumā pašvaldības izsludinātajā konkursā tika iesniegti četri piedāvājumi, no kuriem tika izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.

Robežu ielas atjaunošanas darbi notiks ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu.

Db.lv iepriekš vēstīja, ka tāpat par vairāk nekā 1,63 milj. Ls plānots veikt būvdarbus Pils ielā, Alūksnē, šajā iepirkumu konkursā par uzvarētāju atzīta SIA Matthai, Matthai Bauunternehmen GmbH.

Tāpat par vairāk nekā 3,497 milj. Ls paredzēta Jaunceltnes ielas rekonstrukcija un tās piegulošo teritoriju infrastruktūras sakārtošana Aizkrauklē. Šajā iepirkumu konkursā uzvarējusi Rīgā reģistrētā būvfirma SIA Via.

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica II sliežu ceļa izbūve skars apmēram 2000 īpašumu Latvijā, trešdien žurnālistus informēja pilnsabiedrības RB Latvija pārstāvji, kas veica sliežu ceļa projekta novietojuma detalizētu izpēti.

RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis norādīja - sākotnēji bija paredzēts, ka Rail Baltica II sliežu ceļa izbūve skars 4200 īpašumus Latvijā, bet, veicot izpēti, rasta iespēja īpašumu skaitu samazināt līdz 2000. Vienlaikus viņš piebilda, ka šis skaitlis vēl tiks precizēts pēc ietekmes uz vides novērtējuma izvērtēšanas.

Tāpat izpētes rezultātā 88 hektāru apmērā samazināta ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijām Natura 2000. Sākotnējais Rail Baltica II trases novietojums šķērsoja aizsargājamas dabas teritorijas 93 hektāru platībā, bet šobrīd, pēc Balgaļa teiktā, novietojums skars piecus hektārus.

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) pirmdien, 28.septembrī uz Saeimu nesīs tālajos 80. gados ražotu portfeli ar sabrukuma stāvoklī nonākušu valsts autoceļu un tiltu nolietojuma aktiem, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādi akti ir noformēti par 61 valsts ceļu un tiltu, kas lielākoties pēdējo reizi kapitāli remontēti vēl padomju stagnācijas gados - laikā, kad tika izgatavots portfelis, kurā ievietoti nolietojuma akti.

Ikviens valdošās koalīcijas deputāts tiek laipni lūgts kļūt par viena no brūkošajiem valsts ceļiem «krusttēvu» un panākt sava «krustbērna» izārstēšanu (remontu), teikts LCB paziņojumā.

«Viņš kā neviens cits Saeimā vislabāk zina, cik bēdīgā stāvoklī ir ceļš Koknese-Ērgļi, kas pēdējo reizi remontēts laikā, kad deputāts bija jauns zinātnieks un rakstīja disertāciju. Vietējie iedzīvotāji skumji joko, ka drīzumā, lai nokļūtu līdz lielākai autostrādei, viņiem būs jāpārsēžas brieža vilktās kamanās. Taču, ja ceļš nesagaidīs remontu, tad uz tā ne tikai automašīnas lūzīs, bet arī briedis kāju salauzīs,» - tā, piemēram, sagatavotajā aktā viens no deputātiem tiek lūgts uzņemties atbildību par autoceļa sakārtošanu.

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte Latvijas galveno autoceļu tīklā 2019. gadā pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru.

Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt, un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Visblīvākā satiksme koncentrējas uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.

Kā arī par 16% pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) (A11), kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru 2019. gadā bija 3249 autotransporta vienības.

2019. gadā uz Rīgas apvedceļa visvairāk jeb par 23,9% satiksmes intensitāte ir palielinājusies autoceļa Baltezers – Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga – Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka – Ogre (P5).

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Janvāra vidū noslēgts līgums par SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu pārdošanu uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Alvim Ērglim un viņa biznesa partnerim Uldim Arnicānam.

Darījums īstenots ar abiem piederošā uzņēmuma SIA “SRV-pharmacy” starpniecību. Līdz šim “Latvijas aptieka” ietilpa Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” grupā, bet, izpildot Konkurences padomes (KP) izvirzītos nosacījumus un termiņus, uzņēmuma daļu pārvaldību un to atsavināšanas procesu kopš 2023.gada beigām veica neatkarīgais pārvaldnieks Guntis Belēvičs.

“Mūsu mērķis “Latvijas aptiekas” daļu atsavināšanas procesā bija atrast uzņēmumam pircēju, kas novērtē “Latvijas aptieku” lomu un vietu tirgū, kas izprot Latvijas pacientu vajadzības, kā arī vietējo uzņēmumu nozīmi sabiedrībā un ekonomikā. Taču situācijā, kurā uzņēmēji skaidri redzēja bēdīgo investīciju vidi, haotiskās reformas nozarē un zināja KP noteiktos termiņus, līdz kuriem bija pienākums pārdot “Latvijas Aptieka” daļas, uzdevums nebija vienkāršs. Tāpēc esmu gandarīts, ka “Latvijas aptieka” vadītājs Alvis Ērglis, kurš vislabāk zina uzņēmumu un tā izaugsmes potenciālu, izrādīja interesi par “Latvijas aptieka” iegādi un šī interese ir rezultējusies arī sekmīgā uzņēmuma īpašnieku maiņā. Man ir prieks, ka “Latvijas aptieka” joprojām būs vietējā kapitāla uzņēmums, saglabājot savu zīmolu un vērtības, kas fokusējas uz farmaceitisko pakalpojumu reģionālo pieejamību un augstu kvalitāti. Mūsu sadarbības laikā A. Ērglis ir sevi pierādījis kā profesionālu uzņēmuma vadītāju un ticu, ka, kļūstot arī par uzņēmuma īpašnieku, viņš turpinās iesākto ar vēl lielāku enerģiju un atdevi,” norāda “Latvijas aptieka” neatkarīgais pārvaldnieks Guntis Belēvičs, kura uzdevums bija nodrošināt uzņēmuma daļu atsavināšanas procesu atbilstoši KP izvirzītajiem nosacījumiem. Līdz ar “Latvijas Aptieka” kapitāla daļu atsavināšanu Belēvičs beigs pildīt savus pienākumus kā uzņēmuma pārvaldnieks.

Pēc rekonstrukcijas darbiem no 27.novembra satiksmei atvērts valsts ceļš P33 Ērgļi - Jaunpiebalga - Saliņkrogs, kas ir AS Latvijas Valsts ceļi pārziņā, vēsta reģionālais medijs dzirkstele.lv. Līdz ar to ievērojami tiks atslogots pašvaldības nozīmes ceļš Ranka - Lācītes, jo ceļa posms no pagrieziena uz Ranku satiksmei bija slēgts pilnībā.

«Esam parakstījuši darbu pabeigšanas aktu, kurā gan ir viens atliktais darbs – ceļa apzīmējumu veikšana, taču tas tiks izdarīts, kad ļaus laika apstākļi. Šobrīd noņemam remontdarbu ceļa zīmes un liekam situācijai atbilstošās zīmes,» stāstījis VAS Latvijas Autoceļu direkcija Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeistars.

Viņš dzirkstele.lv atgādinājis autovadītājiem, ka uz autoceļa būs ātrumu ierobežojošā zīme 70, kura tiks noņemta pēc ceļa apzīmējumu veikšanas. Ceļam tiks saglabāta C kategorijas klase.

Tiesāšanās par valsts naudu ar Konkurences padomi valsts uzņēmumam nekādus ieguvumus nesniegs

Notiekošais daudzās valsts kapitālsabiedrībās, tostarp satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) pārraudzītās jomas flagmaņa valsts a/s Latvijas Pasts (LP), zināmā mērā atgādina pasaku vēstījumu. Līdz ar politiskās vadības maiņu regulāri mainījusies arī šī uzņēmuma vadība. Tikai «reiz dzīvoja» vietā bieži vien izskan apgalvojumi par to, cik ļauni ir nomaināmie, bet labi tik tikko amatos iekārtotie ļaudis. Nu, piemēram, tagadējā LP vadītāja Arņa Salnāja piemērotību valdes locekļa amatam Satiksmes ministrija 2012. gada janvārī pamatoja ar to, ka viņš strādājis dažādos augsta līmeņa juridiskajos birojos, tostarp Sorainen, guvis pieredzi banku sektorā, kā arī apgūst Būvniecības tiesību un strīdu risināšanu maģistrantūrā Londonas universitātē. Pusotru gadu vēlāk, no LP uz privāto sektoru aizejot LP vadītājam Mārim Kleinbergam, Salnāja kungs apsēdās viņa krēslā un lielā mērā klusībā vadīja savas dienas. Taču nesmukums ar nu jau bijušās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas darbībai veltītās priekšvēlēšanu avīzes izplatīšanas apturēšanu oktobrī, Konkurences padomes (KP) lēmums decembrī par ļaunprātīga dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanu un nule kā izskanējušās ziņas par iekšējo konfliktu uzņēmumā LP vadītāja rimto dzīvi droši vien ir pabojājušas.