Latvijas valdībai ir dubulta morāle saistībā ar valsts budžeta finansējuma apmēru zinātnei, sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.

Sarunā ar Latvijas Radio O. Spārītis norādīja, ka LZA trešdien tiekas ar visu Eiropas Savienības (ES) valstu vēstniekiem un atašejiem, kuri atbild par zinātni, kultūru, intelektuālo sadarbību. Tikšanās laikā tiks runāts par valsts attieksmi pret zinātni Latvijā.

«Šī dubultā morāle, ar kuru mūsu valdība ir Briselē vēstījusi, ka viņi šajā gadā zinātnē investēs 131 miljonu. Tie ir skaitļi, kas ir darīti zināmi tur centrā, lai mēs savu fasādi ļoti brīnišķīgi un skaisti uzpucētu, bet iekšpolitiskajā līmenī šis finansējums nepavisam nav tāds, kas apmierinātu zinātni, pat nenosedz tās vajadzības,» sarunā ar radio sacīja O. Spārītis.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Ir noticis teju neticamais! Sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienojušies, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtiski augstāku minimālo algu nekā valstī noteiktā, būs iespējams vienoties par virsstundu darba samaksu, bet ne mazāk kā 50% no algas.

Līdz šim darba devēji bija tie, kas lūdzās atcelt anahronisko normu par 100% virsstundu apmaksu. Gan tāpēc, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā par virsstundām maksā dubultā, gan tāpēc, ka tieši šīs absurdās normas dēļ daudzviet virsstundas netiek uzskaitītas vispār un darbinieks nesaņem neko. Taču arodbiedrības iespītējās kā āži un paziņoja, ka virsstundu dubulta apmaksa ir viņu sarkanākā no sarkanākajām līnijām.

Tiesa, bez kādiem nozīmīgiem argumentiem, īpaši ņemot vērā straujo ikgadējo algu pieaugumu. Vienkārši kliedza, ka nedrīkst pasliktināt darbinieku tiesības un viss. Tas, ka de facto tieši dubultā samaksa ir veicinājusi virsstundu neuzskaitīšanu, arodbiedrību bosus nekad nav uztraucis. Tagad nu rasts kompromiss, ka nozarēs, kurās ir ģenerālvienošanās, varēs nemaksāt par virsstundām dubultā. Vakar Saeimai šos grozījumus vajadzēja apstiprināt trešajā lasījumā.

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā «normālo pagarināto darba laiku» un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā svētdien ziņoja raidījums «LNT Top10», Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākošgad būs nepieciešami 16 097 729 €. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk - 19 317 275 €. Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu – jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 €.

Pērn septembrī pēc veiktās autologo cilmes šūnu transplantācijas sirds muskulī kardiologs Andrejs Ērglis vienā rītā pamodās slavens. Lai gan pašam Andrejam publikas interese šķiet apgrūtinoša, šī ir viena no retajām reizēm, kad sabiedrība uzmanību pievērsusi cilvēkam, kurā patiešām ir interesanti klausīties.

Andrejs Ērglis ir viens no Latvijas vadošajiem kardiologiem, zinātnieks, kurš mūsu valsti pārstāvējis starptautiskās konferencēs, asociācijās un biedrībās. Slavenā ārsta Paula Stradiņa mazdēls, Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta vadošais pētnieks, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Baltijas Intervencionālās kardioloģijas biedrības prezidents, Amerikas kardiologu koledžas un Eiropas kardiologu biedrības īstenais loceklis. Viņu kaitina mazizglītoti cilvēki, kuri tikuši pie varas, mājsaimnieces, kuras gatavas vadīt valsti, un laika trūkums. Būdams vienmēr skrienošs, arī šoreiz Andrejs atvainojas, ka nevarēs mūsu sarunai atvēlēt tik daudz laika, cik gribētos. Viņu gaidot pacients... operāciju zālē uz galda.

Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) ir laba sadarbības pieredze ar Konkurences padomi (KP), bet šajā kontekstā ziņa, ka sods tiek uzlikts no apgrozījuma, izraisa neizpratni. Man nav skaidra arī morāle šajā stāstā, intervijā laikrakstam Diena atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Fragments no intervijas

Problēmas uzņēmējiem rada ne tikai nodokļi, bet arī sodi. Dienā nesen bija intervija ar Latvijas gāzes jauno vadītāju Aigaru Kalvīti. Viņš bija sašutis par Konkurences padomes uzlikto sodu, kas rēķināts nevis no nodarītā, bet pret uzņēmuma kopējo apgrozījumu. Kā uz to skatās LDDK?

Te ir ļoti skaidri jāsaprot, ar kādu mērķi katra no šīm valsts institūcijām izveidota. Es līdz šim esmu bijusi pārliecināta, ka Konkurences padome, Darba inspekcija u. c. ir ļoti derīgas un vajadzīgas, jo ir kā audzinātāji, lai tu ko neizdari nepareizi. Šādā ziņā pozitīvs piemērs ir VID, kas ir mainījis savu attieksmi pret uzņēmējiem, uztverot tos par klientiem. Ļoti mainījusies arī Darba inspekcija – no uzņēmumos iebrūkošās pārkāpēju tvarstītājas pārvērtusies par palīgu, kas vispirms brīdina, bet soda, ja tiešām saskaras ar ļaunprātīgiem likuma pārkāpējiem.

Vīnes pilsētā pašvaldības departaments nodarbojas ar komercdarbību – savā vīna darītavā ražo un ar peļņu tirgo vīnu, savukārt Latvijā nekas tāds nav iespējams, vēl trakāk, piemēram, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži kokzāģētavu pieprasa slēgt

Tāda dubultā morāle izveidojusies divās Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētās – Vīnē un Rīgā. Izrādās, Austrijā pašvaldības tiek uzskatītas par vienu no svarīgākajiem valsts ekonomikas pamatiem, tāpēc tās var veidot un pārvaldīt arī savus rūpnieciskos un komerciālos uzņēmumus. Tipisks piemērs šajā ziņā ir Austrijas galvaspilsēta Vīne, kurā uzņēmējdarbības veidi tiek organizēti ar speciālu pašvaldības departamentu palīdzību. Vienā no tiem – 49. departamentā, kas nodarbojas ar mežsaimniecības un lauksaimniecības jomu pārvaldību, – viesojās arī DB, ieraugot interesantu ainu – Vīnē no saimnieciskās darbības viedokļa iespējams ir daudz kas tāds, kas Latvijā un Rīgā ir liegts. Savulaik skandalozu reakciju izsauca kādas iestādes atzinums, ka lauku pašvaldība nedrīkst bezdarbniekiem likt ravēt dārzeņu vagas, no kurām iegūto ražu pēc tam tās pašas pašvaldības trūkumcietēji saņem savās pārtikas pakās, bet Vīnē pašvaldība pati audzē dārzeņus un iedzīvotājiem ir dažādas iespējas iesaistīties gan šo lauku apkopšanā, gan izaudzētās produkcijas apēšanā. Iespējams, Latvijā darbojas padomju laiku atstātais mantojums attiecībā uz izpratni, komplektā ar zināšanu trūkumu par to, kas un kā notiek citviet, tāpēc par katru cenu ir jāapkaro pašvaldību vēlme apsaimniekot savu īpašumu un no tā gūt maksimāli iespējami labāko atdevi (ne tikai un vienīgi peļņas nolūkā, bet arī tāpēc, lai būtu pašu iedzīvotājiem ekonomiski pieņemamas attiecīgā pakalpojuma vai preces cenas, kā arī vēl viens svarīgs aspekts – darba vietas). Tieši uz šo norādīja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ulda Oša pētījums, par ko DB jau rakstīja 11.12.2017.

Latvijas sabiedrība ir jāinformē un jāizglīto par lauksaimniecības nozari un tās attīstību laikā no valsts neatkarības atgūšanas līdz šodienai. Nozare ir vitāli svarīga ne tikai valsts ekonomikai, bet arī Latvijas drošībai. Šobrīd daļā sabiedrības jūtam apjukumu, informācijas deficītu, pat maldus par situāciju nozarē. Tieši tāpēc mums jārunā.

Tā uzskata biedrības Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.

Apvienība dibināta līdz ar pandēmijas sākumu. Kāds ir tās mērķis?

Jau savos pirmsākumos strikti definējām, ka neiesaistīsimies politikas veidošanā. Mūsu mērķis ir stāstīt sabiedrībai par lauksaimniecību un izglītot par to, kas ir Latvijas zemnieks šodien, kāda ir saimnieku ikdiena un kāda ir patiesā situācija mūsdienu lauku sētās – tajās, kas attīstījušās par modernām un lielām zemnieku saimniecībām, ik gadu valsts budžetā ieskaitot nozīmīgu nodokļu artavu, kā arī nelielās saimniecībās, kas ir tikpat nozīmīgas.Mūsu uzdevums ir lauzt virkni mītu, kas diemžēl ir iesakņojušies daudzos prātos, piemēram, par lopkopības dramatisko ietekmi uz klimatu, lauku smidzināšanu, mēslošanu vai augsnes veselību.

Ziepniekkalnā, Rīgā, atjaunota Ēbelmuiža – 18. gs. baroka stilā celta Rīgas piepilsētas muiža, kas, gluži tāpat kā pirms 100 gadiem, arī šodien būs vieta svinībām.

Muižu teju 10 gadu garumā atjaunojusi Mamaju ģimene – AS Būvuzņēmums Restaurators īpašnieks Mareks Mamajs ar sievu Agnesi. “Ar šo īpašumu satikāmies jocīgi. Mūsu uzņēmumam Rīgas dome piedāvāja piedalīties iepirkumā un ziemā pārkrāsot šo māju. Atbraucām skatīties, ko šeit vajadzētu darīt, lai sniegtu cenu piedāvājumu, un sapratām, ka te jau nav, ko krāsot, te viss birst, viss ir slikti, sienas brūk, un nesapratām, kāpēc to vajag pārkrāsot. Atklājās, ka Rīgas dome nevarēja šo ēku pārdot izsolē, to neviens nepērk. Mājās sievai pastāstīju, ka ir tāda veca muiža, kas tiek pārdota. Toreiz likās, ka tā cena ir zemes cena un ēka te varētu būt vai nebūt. Tas bija impulsīvs lēmums. Tas nebija plānots, un mēs apzināti nemeklējām kaut ko nopirkt,” atceras M.Mamajs. Viņi piedalījās atkārtotajā izsolē, bija vienīgie dalībnieki un ar vienu soli par 135 000 eiro 2015. gadā muižu nopirka. “Sākumā teicu, ka te nekas baigi nav jādara, tikai jumts jānomaina. Mājai ir slikts šīfera jumts, jānomaina jumts, un tad māja būs gatava. Tā mēs šeit gandrīz desmit gadus mainām jumtu,” joko muižas saimnieks.

Rīgas vicemērs un “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) šobrīd sagatavotais Rīgas metropoles areāla likuma projekts paredz uzlikt Rīgai un Pierīgas pašvaldībām jaunu obligāto maksājumu.

E.Ratnieks norāda, ka šobrīd šis reģions ir vienīgais, kas jau veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā - 2025.gadā tās sasniedza jau 195 miljonus eiro, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai. Rīgas iemaksas šajā fondā veido 138 miljonus eiro, pārējās “Rīgas Metropoles” pašvaldības un Jūrmala - 56,6 miljonus eiro. Valsts no savas puses – vien 50 miljonus eiro.

Jaunais likumprojekts paredz divus iespējamos finansēšanas modeļus. Vienā Rīga varētu veikt iemaksas 6,4 miljonu eiro apmērā un pārējās pašvaldības – 4 miljonus eiro. Otrā variantā Rīga iemaksā 4 miljonus eiro, bet pārējās pašvaldības – 2,4 miljonus eiro. Starp iemaksu veicējiem plānota Rīga un Pierīgas pašvaldības (Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Saulkrastu novads un Jūrmala), kā arī Rīgas metropoles areāla ārējā loka pašvaldības – Jelgavas, Ogres un Tukuma novads.

Autortiesību likums paredz, ka arī publicējot autora darbus - dzejas rindas vai prozas gabalu - sociālajos medijos, piemēram Twitter vai Draugiem.lv, to publicētājam var nākties autoram maksāt atlīdzību par viņa darba izmantošanu.

«Likumā sociālie mediji netiek kā sevišķi izdalīti – autortiesību likums attiecas uz jebkuru vietni, kur tiek izmantoti autora darbi,» Db.lv stāstīja AKKA/LAA Literāro darbu nodaļas pārstāve.

Pirms dzejas rindu vai prozas gabala publicēšanas sociālajos tīklos ir jāsaņem darba autora atļauja. «Pretējā gadījumā autors vai iestāde, ko autors ir pilnvarojis, ir tiesīgs par pārkāpumu sūdzēties, kā tas ir pieņemts tiesiskā valstī,» norādīja AKKA/LAA pārstāve.

Viņa gan norādīja, ka biedrība neveic uzskaiti par to, vai šādi gadījumi, ir bijuši.

Jau vēstīts, ka AKKA/LAA jāmaksā arī par dzejas rindu izmantošanu sēru vēstīs, līdzjūtībās un apsveikumos, tāpat maksa var tikt piemērota par dzejas rindu skandēšanu kultūras nama pasākumā, dzejas dienu pasākumā vai muzeju un bibliotēku pasākumos.

Transporta un sakaru institūts un Rietumanglijas Universitāte ir nodibinājuši stratēģisko partnerību, kuras rezultātā taps dubultā diploma studiju programmas dažādās jomās, sākot ar datorzinātnēm un aviāciju.

Programmu absolventi iegūs pasaules līmeņa izglītību un plašas starptautiskās karjeras perspektīvas. Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden. Studijas notiks angļu valodā, viena no galvenajām mācību tēmām būs mākslīgais intelekts.

Pirmajai studiju programmai sekos arī citas, kuras šobrīd izstrādā Transporta un sakaru institūta (TSI) Datorzinātņu un telekomunikāciju fakultāte un Rietumanglijas Universitātes (UWE, Bristole, Lielbritānija) Vides un tehnoloģiju fakultāte.

"Programmas būs adaptētas Latvijas apstākļiem, bet ietvers Lielbritānijas, un konkrēti Rietumanglijas Universitātes Bristolē, kvalitātes standartus, līmeni, pieredzi un zināšanas. Ar studentiem strādās pārsvarā vietējie pasniedzēji, bet UWE pārstāvji pastāvīgi uzraudzīs programmu kvalitāti, dos savu vērtējumu un ieteikumus. Mēs esam pārliecināti, ka šīs programmas būs labākās un kvalitatīvākās Latvijā un visā reģionā tādās jomās kā datorzinātnes, aviācijas transports, robotika, elektronika un citās inženierzinātņu nozarēs. Kvalitatīvu, modernu, starptautiski konkurētspējīgu programmu izveidošana palīdzēs TSI sasniegt augstskolas galveno mērķi – sagatavot jaunus kvalificētus speciālistus," ir pārliecināts TSI rektors Juris Kanels.

No pasažieriem, kuri šorīt pirkuši sabiedriskā transporta biļeti pašvaldības SIA Rīgas satiksme pašapkalpošanās biļešu automātos, nepamatoti iekasēta dubulta samaksa - 1,20 eiro, atzina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis norādīja, ka pašapkalpošanās automātos, tāpat kā iepriekšpārdošanā, biļetes cenai jābūt 0,60 eiro, taču sistēmā ieviesusies kļūda un šorīt no pasažieriem, kuri biļeti pirkuši automātos, nepamatoti iekasēti 1,20 eiro.

Rīgas satiksme uzsākusi kļūdas novēršanu, lai turpmāk arī pašapkalpošanās automātos biļeti varētu iegādāties par 0,60 eiro. Vienlaikus Zaķis uzsver, ka pie transportlīdzekļa vadītāja biļete pieejama tikai par pilnu cenu pēc jaunā tarifa - 1,20 eiro.

Tie pasažieri, kuri šorīt, pērkot biļeti automātos, pārmaksājuši, var rakstīt Rīgas satiksmei oficiālu iesniegumu ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto naudu.

Aiz pozitīvisma kampaņas spožā lakojuma par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli slēpjas dažādi nodokļu sloga palielināšanas manevri, kas var aizēnot reklamētos ieguvumus

DB jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija uzstāj uz reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 17 gadus pēc tam, kad to īstenoja Igaunija, turklāt UIN likmes piedāvātā celšana no pašreizējiem 15% līdz faktiski 25% (ņemot vērā specifisko aprēķināšanas formulu 80/20) pašlaik spēcīgi korelē ar Igaunijā notiekošajām diskusijām par pretējo – šī nodokļa likmes samazināšanu līdz 15% (DB 27.03.2017.). Ar igauņiem varam salīdzināties arī par piegājienu mārketinga tēriņu aplikšanā vai neaplikšanā ar nodokli.

Igaunijā mārketinga tēriņus noteiktā apmērā neapliek ne ar uzņēmuma, ne ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet Latvijas gadījumā ap šo jautājumu savilkušies mākoņi, kas sola zibeņot, ja netiks rasts saprātīgs risinājums. Pašlaik tiek iets uz to, ka daļa uzņēmumu mārketinga aktivitātēs tiks padarīti varošāki par citiem. Mārketinga izmaksas pašlaik ar UIN neapliek, bet turpmāk tiek piedāvāts, ka UIN nepiemēros tikai tik lielai mārketinga izmaksu daļai, kas atbildīs 2% no uzņēmuma veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma. Tādējādi nozares ar lielāku darbinieku skaitu un augstākām darbaspēka izmaksām varēs mārketingam tērēt vairāk, bet pārējie uzņēmumi tiks diskriminēti ar soda sankcijām jeb nodokli tiem mārketinga tēriņiem, kas pārsniegs 2% sociemaksu limitu. Nodevas «izspiešana» nav atbalstāma ne tikai nevienlīdzīgas situācijas radīšanas dēļ, bet arī tādēļ, ka šāds princips var bremzēt uzņēmumu mārketinga centienus, piemēram, jaunu tirgu iekarošanā. Domājams, ka valsts taču nevēlētos kavēt Latvijas uzņēmumu eksporta izaugsmi vienā vai citā tirgū. Valsts gan, protams, negrib par to uzņemties atbildību, līdzīgi arī Krievijas embargo krupi uzņēmumiem vajadzēja norīt pašiem bez sevišķas valsts līdzdalības.

Finanšu ministrija (FM) patlaban meklē risinājumu nodokļu sloga līdzsvarošanai ārvalstu investoriem, trešdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēdē sacīja FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Viņa skaidroja, ka patlaban uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN) Latvijā tiek maksāts sadalot peļņu dividendēs, taču ASV šīs investoru - ASV pilsoņu - saņemtās dividendes tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo ASV normatīvi paredz salīdzinoši unikālu nodokļu rezidences noteikšanas principu, kas ir balstīts uz ASV pilsonību un nav atkarīgs tikai no personas faktiskās dzīvesvietas.

Kaļāne informēja, ka patlaban FM ieskatā reālākais risinājums šai problēmai ir atgriezties pie klasiskās UIN sistēmas, vienlaikus ieviešot IIN dividenžu ienākumam.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite atgādināja, ka pērn, vienojoties par nodokļu reformu, apsolīts UIN sistēmu nemainīt četrus gadus, un aicināja ievērot šo solījumu.

Īsziņu rakstīšana, izmantojot latviešu valodas diakritiskās zīmes, var izmaksāt pat dubultā. Tas notiek tāpēc, ka šādas īsziņas kods ir garāks un tādējādi samazinās ierakstāmā teksta daudzums.

LNT raidījuma 900 sekundes aptaujātie mobilo sakaru operatori komentējot to, kāpēc latviski rakstīta īsziņa ir mazāk ietilpīga, sniedza atšķirīgas versijas.

«Ja tie ir latīņu burti – tie ir 160 simboli, bet ja jūs rakstāt ar garuma vai mīkstinājuma zīmēm vai krievu valodā, tad jūs varat sastādīt arī vienu teikumu no kādiem 10 simboliem, bet īsziņas aizies divas,» sacīja BITE Latvija uzziņu dienestā. Savukārt Tele 2 uzziņās skaidroja, ka garumzīme ir atsevišķs simbols, kas tiek sūtīts papildus. Tas gan nenozīmējot, ka nākies uzreiz dubultā maksāt – ja īsziņa ir īsa un, ja simboli kopā nepārsniedz 160 (vienā īsziņa ietilpstošu simbolu skaits), tad esot viena īsziņa.

Viena no aktuālām portāla manabalss.lv iniciatīvām ir par saīsinātas darba nedēļas noteikšanu. Tās autori atsaucas uz vairākām Eiropas Savienības valstīm, kurās jau tāda ir pašlaik.

Apsverot šo priekšlikumu, ir jāsaprot - ja valstiskā līmenī tiks noteikta, piemēram, 32 stundu darba nedēļa, tas neizbēgami atsauksies uz darbinieku atalgojumu vairumā nozaru. Ir naivi iedomāties, ka varēs strādāt mazāk nekā līdz šim, bet saņemt tikpat. To arī direktīvā veidā nevar uzspiest darba devējiem. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir zemāka produktivitāte nekā vidēji Eiropas Savienībā. Līdz ar to bonusus, kādus var atļauties valstis, kurās dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību, nevar atļauties Latvija.

Skarbā patiesībā ir: jo gudrāka un tehnoloģiski attīstītāka ekonomika, jo īsāka var būt tās darba nedēļa, un otrādi. Ja raugās uz Latvijas ekonomiku kā veselumu, tad nevar teikt, ka tajā dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību un tā ir inovācijās balstīta. Ja ražojošajām nozarēm samazinās darba laiku, skaidrs, ka kritīsies gan produktivitāte, gan ieņēmumi. Tajā pašā laikā, protams, ir atsevišķas nozares, kurās jau pašlaik produktivitāte ir tāda pati kā vidēji Eiropas Savienībā vai pat augstāka. Tajās doma par saīsinātu darba laiku būtu apsverama. Šis ir labs piemērs tam, ka iespējamās izmaiņas būtu nevis jāuzspiež visai ekonomikai ar Darba likuma palīdzību, bet par to varētu lemt katra nozare savā iekšienē vai pat uzņēmums to paredzēt savā koplīgumā. Jau pašlaik nekas netraucē inovatīvam un produktīvam uzņēmumam koplīgumā paredzēt, ka darba nedēļa ir, piemēram, 32 stundas. To var darīt arī nozares iekšienē, ja par to iespējams panākt vienošanos.

LTV raidījums De facto svētdien informēja par kādu Rīgas iedzīvotāju, kurš, atrodoties dzīvības briesmās, izsaucis policiju, bet policija atbraukusi tikai pēc 50 minūtēm un izrādījusies pašvaldības policija, kura paskaidrojusi – ka dzīvības draudi neesot pašvaldības policijas kompetence - lai ejot uz Brasas policijas iecirkni rakstīt iesniegumu.

Gundars Dubults raidījumam stāstījis, ka 15.marta naktī, cenšoties noskaidrot kautiņa un kliegšanas iemeslus blakus dzīvoklī, satapies ar piedzērušos kaimiņu, kurš draudējis nodurt gan Dubultu, gan viņa dzīvesbiedri un meitu, un, lai īstenotu savus draudus, pa telefonu izsaucis savu draugus.

Ivars Čevers, Valsts policijas RRP Brasas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks, intervijā De facto atzinis, ka Brasas iecirknim naktī esot tikai viena operatīvā mašīna un, ja tā atrodas izsaukumā citur, tad uzreiz nav iespējams ierasties.

Pēc notikušā G. Dubults devies uz Brasas policijas iecirkni un uzrakstījis iesniegumu par izteiktajiem dzīvības draudiem. Tur viņam paskaidrots, ka iesniegumu izskatīs 10 dienu laikā. Uz jautājumu, ko Dubultam un viņa tuviniekiem šīs 10 dienas darīt – policija atbildējusi, ka problēmu gadījumā jāsauc policija, tomēr viņi nevarot garantēt, ka uz izsaukumu policija atbrauks 10-15 minūšu laikā. Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins atzinis, ka «neviens normatīvais akts Latvijā nenosaka, cik ilgā laikā jāierodas policijai. Policijai jāierodas nekavējoties».

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, lai gan noticis ir tikai nesenā pagātnē - tā varētu raksturot Rīgas pašvaldības darba stilu un metodes. Laikā, kad Rīgā tika realizēta Dienvidu tilta būvniecība, šis projekts tika dēvēts par zelta tiltu, par dārgāko tiltu pasaulē, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, un vēl visādi.

Lielo tā dārdzību veidoja ne tik daudz pašas būvniecības izmaksas, cik naudas piesaiste. Arī iemesls tam bija vienkāršs - Rīgas dome līdzekļus tilta būvniecībai nevis pakāpeniski atskaitīja no pašvaldības budžeta, vai arī aizņēmās pati, bet gan pieļāva situāciju, ka finanšu resursus piesaista pats būvnieks. Citiem vārdiem sakot, netika ņemts vērā, ka pašvaldībām un valstij kredīti allaž izmaksā lētāk nekā privātuzņēmējam. Rezultātā nodokļu maksātāji par šo tiltu būtiski pārmaksāja.

Šķiet, no šādām kļūdām cilvēki parasti mācās un izdara pareizos secinājumus, bet tikai ne Rīgā. Šobrīd ir iecerēts par pašvaldības (tātad nodokļu maksātāju) līdzekļiem būvēt 1000 jaunus dzīvokļus, kas kopumā izmaksās 56,3 milj. Ls, turklāt aptuveni pusi no šīs summas veidos procenti bankām, jo ir noteikts, ka finansējums atkal būs jāpiesaista būvniekiem. Absurds! Protams, apsveicami ir tas, ka Rīgas pašvaldība vēlas rūpēties par tiem iedzīvotājiem, kuri paši nespēj nopirkt sev mājokli. Turklāt ir skaidrs, ka lielās rindas uz dzīvojamo platību tika radītas vēl iepriekšējos gados, nepienācīgi risinot tā saucamo denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmu. Pozitīvi ir arī tas, ka vairāki būvnieki ir tikuši pie jauniem pasūtījumiem. Tomēr atbalstāms nav ne laiks, ne arī veids, kā pašreizējā Rīgas dome mēģina šo jautājumu risināt.

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Shortcut piedāvājumu papildina jaunākās latviešu filmas

Jūnijā lietotnes Shortcut piedāvājuma klāstu papildināja vairākas latviešu režisoru dokumentālās un mākslas filmas, kas priecēs Latvijas skatītājus. Starp tām ir gan vēl pastāvīgi kinoteātros neizrādītā Zigfrīds Anna Meierovics, gan nesen pirmizrādi piedzīvojušās Bille, Zāģeri un Dubultā dzīve. Sekss un PSRS.

Ģimenes filma Bille uzreiz pēc nonākšanas uz kino ekrāniem jau saņēmusi ļoti pozitīvas skatītāju atsauksmes. Filmas veidotāji ar lielu pietāti pret literāro pirm- avotu ir radījuši precīzu un skaudru 30. gadu strādnieku Rīgas atspoguļojumu. Stāsta centrā ir talantīga bērna un ikdienas nogurdinātu pieaugušo attiecības – ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču pietrūkst mātes mīlestības un uzmanības. Filmas autentiskumu paspilgtina fakts, ka uzņemšana notikusi Vizmas Belševicas bērnības mājā un pagalmā, kur paiet lielākā daļa Billes ikdienas.

Galvaspilsētas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme noteicis kārtību, kādā Rīgā deklarētie varēs saņemt Rīdzinieka kartes, kas nodrošinās divreiz lētākus braucienus nekā ārpus Rīgas dzīvojošajiem. Saņemšanas kārtība atšķiras dažādām iedzīvotāju grupām.

Cilvēki, kuriem ir personalizētais e-talons un kuri brauc ar atlaidēm vai bez maksas, līdz personalizētā e-talona derīguma termiņa beigām var lietot esošos personalizētos e-talonus un šobrīd viņiem nav jādodas pēc Rīdzinieka kartes. Tā tiks izsniegta brīdī, kad būs jāmaina esošais e-talons.

Cilvēki, kuriem ir personalizētais e-talons un kuri brauc bez atlaidēm, no 8. oktobra jādodas uz kādu no Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centriem un jāaizpilda rīdzinieka statusa pieteikuma anketa. Dodoties uz klientu apkalpošanas centru, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Decembrī minētajiem klientiem būs jādodas pie e-talona biļešu automāta un jāievieto tajā e talons, lai Rīdzinieka statuss tiktu aktivizēts.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Kāpēc vēja enerģijai ir slikta reputācija jeb kam izdevīgs dubultais tarifs?

Ar nožēlu jāatzīst, ka vēja enerģijai Latvijā ir «slikta reputācija». Sabiedrība vienmēr manāmi uzkarst, kad publiskajā telpā tiek piesaukti vēja parki jebkurā kontekstā. Galvenais negatīvisma iemesls sakņojas pieņēmumā, ka vēja enerģijas ražošana esot ievērojami dārgāka par tradicionāliem (fosiliem) enerģijas avotiem un, ka šis «bizness» balstās likumdošanā noteiktajā «obligātajā iepirkumā par paaugstinātu tarifu». Attiecīgi ikviens, kas mēģina ko nebūt uzsākt vēja enerģija sektorā, automātiski tiek pielīdzināts krāpniekam, kura vienīgais mērķis ir nopelnīt dubultā uz vienkāršās tautas rēķina. Lūdzu lasītāju nejaukt Baltic Wind Power Corporation (100MW projekts uz sauszemes) ar Baltic Wind Park (200MW projekts jūrā).