Ar valsts atbalstu EKII programmā kopš 2022. gada aprīļa iegādātas 2331 jaunas elektromašīnas, 2398 lietotas elektromašīnas un 1701 hibrīdauto - kopumā ar valsts atbalstu nopirktas 6456 elektromašīnas no 11365 Latvijā vispār reģistrētajām elektromašīnām.

Pavisam valstī 2025. gada sākumā bija reģistrēti 788 075 vieglie transportlīdzekļi, tas nozīmē, ka elektroauto īpatsvars veido 1,54% no šī daudzuma, bet valsts subsidēto videi draudzīgo auto skaits šobrīd veido aptuveni 0,7% no visu auto skaita.

Lieliski rezultāti, finansējums palielināts

Atbalsta programmas finansējums elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, tai skaitā vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), reaģējot uz augsto iedzīvotāju interesi, palielinājusi kopējo finansējumu trīs reizes, kopumā sniedzot atbalstu par 30 miljoniem eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem. “Aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6 426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, finansējumu izmantojot pilnībā. Vienlaikus Vides investīciju fonds (VIF) turpina izskatīt transportlīdzekļu pārdevēju iesniegtās atskaites par iepriekš apstiprinātajiem pieteikumiem.

Novembris Latvijā ir patriotu mēnesis – īstais brīdis, lai aizdomātos, ko mūsdienās nozīmē būt patriotam un ko ikviens no mums var sniegt savai valstij – Latvijai.

Kamēr pavisam netālu - Ukrainā – tūkstošiem patriotu ik dienu cīnās ne tikai par savas, bet patiesībā arī par daudzu citu valstu brīvību, neatkarību un demokrātiju, mēs savu patriotismu varam demonstrēt bez smagiem upuriem. Mēs to varam darīt pavisam vienkārši – maksājot nodokļus un saprotot, ka valsts nav stāsts par valdību, bet par mūsu vērtībām un pateicību par to, kas mums ir sniegts. Katram no mums ir sava izpratne par to, kas ir patriotisms, ko nozīmē – būt patriotam.

Mana patriotisma definīcija ir vienkārša: jo vairāk (proporcionāli ienākumiem) tiek samaksāts nodokļos, jo lielāks ir patriotisms. Uzsvars uz to, ka nodokļi ir proporcionāli ienākumiem – labi apzinos, ka cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem ir jādomā, kā izdzīvot, taču grūti ir saprast, kā cilvēki ar augstiem ienākumiem, kuri lielā mērā gūti tāpēc, ka Latvijā ir radīti visi nepieciešamie priekšnosacījumi attīstībai, nevēlas pateikties savai valstij un deklarē savu nodokļu rezidenci ārpus Latvijas.

Sākot ar 21. oktobri, Omniva privātpersonu e-pašapkalpošanās platformā mana.omniva.lv ir atkal iespējama dāvanu piegāde uz ASV līdz 100 ASV dolāru vērtībā, informē uzņēmums.

Dāvanas ir nekomerciālas preces, ko viena persona sūta otrai bez maksas. Visu pārējo sūtījumu reģistrācija uz ASV tiks atjaunota privātpersonu pašapkalpošanās sistēmā līdz 31. oktobrim un biznesa klientu pašapkalpošanās sistēmā līdz 10. novembrim.

"Tas nozīmē, ka no šodienas privātpersonas varēs reģistrēt sūtījumus uz ASV Omniva e-pašapkalpošanās vidē mana.omniva.lv, ja sūtījums ir dāvana, kuras vērtība nepārsniedz 100 ASV dolāru. Mēs tagad varam nodrošināt korektu muitas deklarēšanas un savlaicīgas piegādes procesu," norādīja Omniva Grupas pagaidu komercdirektors Svens Kukemelks (Sven Kukemelk).

Omniva, līdzīgi kā citas Eiropas pasta kompānijas, augustā beigās apturēja sūtījumu piegādi uz ASV, kad stājās spēkā jaunā ASV prasība - deklarēt un maksāt muitas nodokļus arī par sūtījumiem ar nelielu vērtību. Diemžēl brīdī, kad šis likums stājās spēkā, nepieciešamie īstenošanas noteikumi - procedūras sūtījumu deklarēšanai un muitas nodokļu pārskaitīšanai ASV - vēl nebija izstrādāti.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu.

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Izmantojot atbalsta programmu (EKII) elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei, videi draudzīgu transportlīdzekli iegādājušies 6426 iedzīvotāji, informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

KEM trīs reizes palielināja kopējo programmas finansējumu, tam kopumā sasniedzot 30 miljonus eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem.

Kopumā aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, un no tiem 28% jeb 1200 transportlīdzekļus iegādājušās daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Programmas finansējums 30 miljonu apmērā izmantots pilnībā.

No iegādātajām automašīnām 37% bijuši jauni elektroauto, 37% lietoti elektroauto, bet vēl 26% - "plug-in" hibrīdauto.

VAS "Latvijas pasts" no sestdienas, 23.augusta, apturēs sīkpaku un paku sūtījumu piegādi uz ASV, informēja uzņēmumā.

Lēmums saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa izdoto izpildrīkojumu par bezmuitas "de minimis" režīma apturēšanu visām valstīm, kas stāsies spēkā šogad 29.augustā.

Vienlaikus "Latvijas pasts" turpinās veikt vēstuļu korespondences, kas ietver dokumentus, piegādes uz ASV.

Omniva uz laiku aptur sūtījumu piegādi uz ASV

Saistībā ar nesen noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem un neskaidrajām procedūrām Amerikas Savienotajās...

Kompānijā norāda, ka "Latvijas pasts" sadarbībā ar iesaistītajām pusēm apzina risinājumus, lai iespējami operatīvāk atjaunotu sūtījumu piegādes uz ASV.

Patlaban "Latvijas pasts" kopā ar Eiropas Pastu apvienību ("PostEurop"), Starptautisko pastu korporāciju (IPC) un Pasaules Pasta savienību (UPU) meklē tehniskus risinājumus, lai nodrošinātu ASV prasību izpildi attiecībā uz komerciālo sūtījumu ievešanu un korektu muitas datu apmaiņu, kas apliecinātu, ka par sūtījumiem ir ieturētas muitas nodevas.

Jau ziņots, ka arī Igaunijas pasta kompānijas "Eesti Post" uzņēmums "Omniva" uz laiku ir apturējis sūtījumu piegādi uz ASV saistībā ar nesen noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem un neskaidrajām procedūrām ASV.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) digitalizācijas atbalsta programmas otrajā kārtā līdz šim ir rezervēti 5,4 miljoni eiro, informē LIAA.

Didigitalizācijas atbalsta programmas otro kārtu, kuras kopējai finansējums ir 18,5 miljonu, LIAA sāka īstenot šogad jūlijā un līdz šim ir rezervēti 5,4 miljoni eiro. Programmas otrajā kārtā līdz šim ir saņemti 285 pieteikumi, tostarp 66 par mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu.

"Digitalizācija un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana ir viens no veidiem kā celt Latvijas ekonomikas konkurētspēju, tādēļ īpašs gandarījums, ka lielākā daļa jeb 4,28 miljoni eiro no šobrīd rezervētajiem līdzekļiem šajā programmā paredzēti tieši projektiem mākslīgā intelekta jomā," pauž LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa arī prognozē, ka pieteikumus šajā programmā LIAA, visticamāk, pieņems vismaz līdz šā gada beigām.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha” 2024. gadā attīstībā ieguldījis 17,53 miljonus eiro.

Lielākā daļa ieguldījumu novirzīti pētniecībai un produktu portfeļa paplašināšanai, kā arī tehnoloģiju modernizācijai un videi draudzīgāku ražošanas risinājumu ieviešanai. Apjomīgo ieguldījumu mērķis ir attīstīt ģenērisko medikamentu portfeli un veicināt uzņēmuma ilgtermiņa konkurētspēju Rietumu valstu tirgos.

Kopumā uzņēmuma produktu portfeļa papildināšanā ar jauniem patentbrīvajiem medikamentiem 2024.gadā “Olpha” investēja 15 miljonus eiro.

Papildu investīcijām produktu portfelī 2024.gadā nozīmīgākie “Olpha” investīciju projekti bija saules paneļu parka izbūve, blisterēšanas un pakošanas līnijas uzstādīšana, kas vairākos ražošanas posmos ļauj aizstāt roku darbu, kā arī laboratoriju informācijas vadības sistēmas ieviešana kvalitātes kontroles procesu efektivizēšanai.

VAS “Latvijas Pasts”, turpinot atjaunot sūtījumu plūsmas uz ASV, pirmdien, 27. oktobrī, atsāks pieņemt pakas un sīkpakas no korporatīvajiem klientiem platformā “manspasts.lv”, lai nodrošinātu piegādes uz ASV un tai piederošajām teritorijām.

Uzņēmums atjauno paku un sīkpaku plūsmu biznesa klientiem ar noslēgtiem sadarbības līgumiem, veicot piegādes uz ASV un tai piederošajām teritorijām: Amerikāņu Samoa salām, Guamu, Mazās Aizjūras un Māršala salām, Mikronēziju, Palau, Puertoriko, Virdžīnu un Ziemeļu Marianas salām.

Šī ir piegādes atjaunošanas procesa otrā fāze, lai sekmētu sūtījumu plūsmu klientu segmentam, kas stimulē Latvijas eksportu un pienesumu ekonomikai. Tāpēc “Latvijas Pasts” aicina uzņēmumus, kam nepieciešamas operatīvas piegādes uz ASV, noslēgt līgumu un izmantot e-vidi “manspasts.lv”. Tikmēr uzņēmumiem, kam ir iepriekš izstrādāti specializēti risinājumi, šobrīd tiek īstenota digitālās infrastruktūras integrācija.

Ņemot vērā biedrības “Zemnieku saeima” iniciatīvu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) izveidots krīzes un konsultatīvais tālrunis, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver: “Laika apstākļi pēdējos trīs gadus lauksaimniekus nav lutinājuši, bet tieši no tiem ir atkarīga mūsu saimniecību spēja izdzīvot. Daudzi lauksaimnieki nonākuši parādos un bezizejas situācijās, kad saimniecībai jāizvēlas starp “būt vai nebūt”. Tieši šādos brīžos atbalsta pieejamība konsultācijas veidā gan par saimniecības finansiālo situāciju, gan saimnieka mentālo veselību var būt izšķiroša.”

Pateicoties Zemkopības ministrijas atbalstam, konsultācijas pieejamas darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 pa tālruni +371 23234409 un e-pastu: [email protected]. Sazinoties ar kompetentiem konsultantiem, lauksaimnieki varēs saņemt bezmaksas saimniecības finanšu analīzi un padomus par labākajiem tālākajiem soļiem, tostarp par valsts un Eiropas Savienības (ES) krīzes atbalsta iespējām, lai risinātu ekonomiska, juridiska un cita rakstura problēmas. Juris Lazdiņš atzīst, ka šis ir nozīmīgs atbalsta instruments, kas sniedz iespēju lauksaimniekiem saņemt praktisku palīdzību krīzes brīžos.

Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

G7 valstis plāno vērsties pret tiem, kas arvien vairāk iepērk Krievijas naftu, lai gan Krievija jau ceturto gadu turpina agresijas karu Ukrainā, liecina pēc grupas finanšu ministru virtuālās sanāksmes izplatītais paziņojums.

ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas un Vācijas finanšu ministri trešdien notikušajā sanāksmē vienojās, ka ir pienācis laiks "izdarīt maksimālu spiedienu uz Krievijas naftas eksportu", jo tas ietekmētu Krievijas ieņēmumus, ko izmantot kara finansēšanai.

"Mēs vērsīsimies pret tiem, kas kopš iebrukuma Ukrainā turpina palielināt Krievijas naftas iepirkumus, un pret tiem, kas veicina sankciju apiešanu," kopīgā paziņojumā norādīja ministri.

Paziņojumā piebilsts, ka G7 valstis ir vienojušās par "tirdzniecības pasākumu, arī tarifu" un importa vai eksporta aizliegumu nozīmi centienos liegt Krievijai iespēju gūt ieņēmumus.

Valstis arī "nopietni apsver tirdzniecības pasākumus un citus ierobežojumus valstīm un struktūrām, kas palīdz finansēt Krievijas kara centienus, arī attiecībā produktiem, kuru ražošanā izmantota pārstrādāta Krievijas nafta".

Baltijas valstīm ir jāvienojas par noteiktu summu Baltijas valsts kopuzņēmuma AS "RB Rail" finansēšanai, intervijā sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila uzsvēra, ka šī gada kopuzņēmuma budžets pēc būtības nav mainījies, vienkārši, sākoties "Rail Baltica" pamata trases būvniecībai, Eiropas Savienības (ES) finansējums primāri tiek novirzīts būvdarbiem, bet Baltijas valstīm vairāk ir jāsāk maksāt par projekta vadīšanu un koordinēšanu.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka kopuzņēmums šogad darīja visu iespējamo, lai samazinātu budžetu, tostarp "RB Rail" pārtrauca darbā ņemt cilvēkus, kā arī, ja cilvēki aizgāja, netika pieņemti aizvietotāji. Tāpat liela daļa darbu tika pārvirzīti uz 2026.gadu, cerot, ka varbūt tas būs labāks.

"Patlaban trūkstošais finansējums ir aptuveni 900 000 eiro, kas Latvijas valdībai vēl jāiegulda 2025.gadā. Mēs ceram, ka sadarbībā ar Latvijas Satiksmes ministriju šoreiz mūsu vajadzības tiks iekļautas 2026.gada reālajā budžetā, jo tas bija visas šīs dilemmas avots pagājušajā reizē - vajadzības bija daudz lielākas, nekā varēja gada beigās segt ar līdzekļu pārpalikuma pārdalīšanu," minēja Kivila.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien ierosinājuši ieviest stingrākus noteikumus nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē, tostarp visā blokā noteikt minimālo 16 gadu vecumu, no kura bērni bez vecāku piekrišanas var piekļūt sociālajiem tīkliem un mākslīgā intelekta kompanjoniem.

Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pieņemtajā ziņojumā likumdevēji ierosināja neļaut nevienam bērnam, kas jaunāks par 13 gadiem, piekļūt sociālajiem tīkliem - ar vecāku atļauju vai bez tās.

EP deputāti arī aicināja piemērot naudas sodus un aizliegumus platformām, kas neievēro ES noteikumus nepilngadīgo aizsardzībai saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu. Iniciatīvas autori uzsver, ka ES jāievieš stingrāki noteikumi attiecībā uz piekļuvi sociālajiem tīkliem, kā arī vajadzīgi stingrāki drošības pasākumi nepilngadīgajiem, kas izmanto tiešsaistes pakalpojumus.

Piemēram, lai ierobežotu piekļuvi kaitīgam saturam, likumdevēji vēlas pasargāt nepilngadīgos no algoritmiem, kas balstīti uz iesaistīšanos, un aizliegt azartspēlēm līdzīgu mehānismu iekļaušanu bērniem pieejamās spēlēs. Ziņojumā teikts, ka platformām būtu arī jāaizliedz sekmēt nepilngadīgo darbošanos kā influenceriem.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar šā gada augustu, ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,1%.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, palielinājās par 0,3%, eksportētajai produkcijai - par 2,4%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 2,4%, eksportam uz valstīm ārpus eirozonas - par 2,3%.

Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā; vairākās pārtikas produktu ražošanas apakšklasēs; ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē; atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā un materiālu pārstrādē; ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē; datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanā uzņēmumos Latvija apdzen Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā ir 8,8% uzņēmumu (ar vismaz 10 darbiniekiem), kuros aktīvi izmanto MI, Lietuvā – 8,7%, bet Igaunijā – 13,9%.

Vidējais rādītājs ES pārsniedz 13% un turpina augt. Kopējā Eiropas kartē Latvija ir zem viduslīnijas – topa augšgalā ir Dānija (27,6%), Zviedrija (25,1%) un Beļģija (24,7%), bet iedzinējos ir Rumānija (3,1%), Polija (5,9%) un Bulgārija (6,5%). Likumsakarīgi, ka līderos ir valstis ar augstu digitālās infrastruktūras un inovāciju līmeni, plašu valsts atbalstu uzņēmumu digitālajai transformācijai un atvērtību jaunām tehnoloģijām.

MI mazāk izmanto valstīs, kurās ir zemāks uzņēmumu digitalizācijas līmenis, ierobežotas investīcijas pētniecībā un inovācijās un mazāks kvalificētu darbinieku īpatsvars. Lai gan pirmajā acu uzmetienā, protams, gribētos redzēt Latviju starp līdervalstīm, tomēr svarīgi saprast, ka MI ieviešanai jābūt jēgpilnai un pārdomātai, lai tas kalpotu konkrētiem mērķiem un veicinātu efektivitāti. Protams, MI sniedz virkni ieguvumu un būtiski mainot uzņēmumu efektivitāti - Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta dati liecina, ka ChatGPT izmantošana spēj par 40% samazināt laiku, ko veltām dažādu uzdevumu veikšanai, vienlaikus uzlabojot rezultātu kvalitāti par 18%. Tas nozīmē, ka darbinieki var koncentrēties sarežģītākiem un radošākiem uzdevumiem.

ASV tehnoloģiju lieluzņēmums "Apple" ceturtdien aicinājis Eiropas Savienību (ES) atcelt tās ieviesto Digitālo tirgu aktu, jo tas radot drošības riskus un sliktāku ierīču lietošanas pieredzi patērētājiem.

"Digitālo tirgu akts ir jāatceļ, kamēr tiek ieviests piemērotāks un mērķim atbilstošāks tiesību akts," "Apple" norāda oficiālā iesniegumā Eiropas Komisijai (EK).

"Ir kļuvis skaidrs, ka Digitālo tirgu akts rada sliktāku pieredzi "Apple" lietotājiem ES," skaidro uzņēmums. "Tas viņus pakļauj jauniem riskiem un ierobežo "Apple" produktu savstarpējo sadarbību."

Ja Digitālo tirgu akts netiks atcelts, "Apple" rosina veikt tā visaptverošu reformu, un ierosina, ka tā prasību ievērošana būtu jāuztic neatkarīgai Eiropas aģentūrai, nevis EK.

"Apple" apgalvo, ka pastāv briesmas, ja patērētāji Eiropā var lejupielādēt lietotņu tirdzniecības vietas, kas konkurē ar uzņēmuma lietotņu veikalu.

No 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielinās piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi DRN likumā.

Tajā pašā laikā smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%.

Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN likme kūdrai 3,5 eiro par tonnu tiks piemērota no 2027. gada.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027. gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību.

Ministrijā norāda, ka kūdras nozare gadā veido 10,7% no visām SEG emisijām Latvijas bilancē. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem, viena tonna iegūtās kūdras Latvijai izmaksās 25 eiro SEG emisiju ekvivalentā. Kūdras ieguves apmēri būtiski ietekmē Latvijas klimatneitralitātes rādītāju sasniegšanu, un ir nepieciešams radīt fiskālu ietekmi uz nozari, lai veiktu izmaiņas kūdras izstrādes apjomos.

Uzņēmumu skaits, kuri pandēmijas laikā sāka izmantot dažādus interneta tirdzniecības rīkus, pēc tirdzniecības ierobežojumu klātienē noslēguma palicis nemainīgs vai pat samazinājies, liecina CSP apkopotie dati par 2023. gadu.

Dažādu interneta vietņu un lietotņu izmantošana kļuva populāra vēl pirms pandēmijas sākuma 2022. gadā. Uzņēmumu procentuālais īpatsvars no kopskaita, kas izmanto interneta tirdzniecību, 2019. gadā pret 2018. gadu auga pat straujāk nekā 2021. gadā, attiecinot pret 2020. gadu, tomēr 2023.gadā vērojama pat neliela lejupslīde.

Interneta pārdošana pēc veida

Pirmā datu analīze sniedz ieskatu visu uzņēmumu kopumā, kas uzsāk interneta tirdzniecības izmantošanu. Šeit nav analīzes par pārdoto preču apjomu, bet par uzņēmumu skaitu, kas vispār izmanto kādu no interneta rīkiem pārdošanai. Proti, indikators ir attiecināms uz kopējo uzņēmējdarbības vides aktivitāti un digitalizācijas pakāpi. Piemēram, kādu no rīkiem 2018. gadā izmantoja 13,8% no visiem uzņēmumiem. 2022. gadā tika sasniegts maksimums – 19,7%, bet 2023. gadā rīkus pārdošanai internetā izmantoja tikai 19,5% uzņēmumu. Visplašāk no interneta rīkiem izmantotas interneta mājaslapas un mobilās lietotnes. Proti, 2022. gadā, kad 19,7% izmantoja vismaz kādu vienu no interneta pārdošanas rīkiem, 17,6% izmantoja mājaslapas vai lietotnes. Turklāt tieši šajā parametrā arī 2023. gadā ir vērojama izaugsme (17,7%). Uzņēmumu tīmekļa vietnes kā pārdošanas rīks 2022. gadā veidoja 15,9%, bet gadu vēlāk – 15,7% no visu uzņēmumu kopskaita. Acīmredzami šis pārdošanas rīks zaudē popularitāti kā mazāk efektīvs. Savukārt pārdošana e-komercijas vietnēs turpina augt – 2023. gadā 6,8%, salīdzinot ar 5,1% 2022. gadā. E-komercijas vietņu veiksmes stāsts pēc būtības sākas tikai no 2022. gada, un, acīmredzami, dažādu interneta veikalu izmantošana turpinās augt arī nākotnē.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Eiropā kopumā 2025. gada pirmajā ceturksnī augušas siltumnīcas gāzu emisijas, līdztekus augot kopējam Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktam.

Latvijā emisijas mazinājušās un dilis arī IKP, liecina Eurostat salīdzinošie dati.

Emisiju pieaugums par 3,4%, IKP par 1,2%

ES ekonomikas siltumnīcefekta gāzu emisijas 2025. gada pirmajā ceturksnī sasniedza ap 900 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā ceturksnī (871 miljons tonnu CO2 ekvivalenta). Vienlaikus ES iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 1,2% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo ceturksni.Eurostat nupat publicētie dati parāda ne pārāk iepriecinošu ainu. Palielinās enerģijas patēriņš no emisijas vairojošām nozarēm, bet proporcionālais ekonomikas pieaugums ir divas reizes mazāks. Galvenokārt par emisiju apjoma pieaugumu Eiropā ir atbildīgas divas ekonomikas nozares. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, tvaika un gaisa kondicionēšanas nozarē izmešu apjoma pieaugums ir par 13,6%, un arī mājsaimniecību sadaļā 5,6% liels pieaugums. Trīs nozarēs ir emisiju kritums. Nozīmīgi, ka samazinājums ir apstrādes rūpniecībā – nedaudz, tikai -0,2%. 2,9% kritums ir transporta un uzglabāšanas nozarē, un vēl ir 1,4% liels samazinājums lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Proti, izmešu samazinājums ir vērojams ražojošās nozarēs, un tas diemžēl korelē ar ražošanas apjoma kritumu. Tikai retās valstīs ekonomika aug un izmeši samazinās.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).