Eksperti

Euribor minimums – jau pavisam tuvu. Ko gaidīt tālāk?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists,18.07.2025

Jaunākais izdevums

Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek prognozēts, ka 6 mēnešu Euribor stabilizēsies 1,75–2,00 % līmenī, un iespējas tālākam samazinājumam ir ļoti ierobežotas.

Eirozona pāriet monetārās politikas pauzes fāzē, līdz ar ko sagaidāma arī Euribor likmju stabilizēšanās. Starpbanku Euribor procentu likmes ir viens no svarīgākajiem finanšu rādītājiem, no kura tieši ir atkarīgas gala kredītu izmaksas. Tās pēdējā laikā ir piedzīvojušas īpaši nestabilu periodu, kam bijusi tieša ietekme arī uz aizdevumu procentu likmēm. No 2015. gada rudens līdz pat 2022. gada jūnijam Euribor bija negatīvs, taču, ECB uzsākot cīņu ar inflāciju un īstenojot stingrāku monetāro politiku, situācija krasi mainījās – 2023. gada rudenī 6 mēnešu Euribor pārsniedza psiholoģisko 4 % robežu. Tas tieši ietekmēja gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību aizņemšanās izmaksas, kā arī noveda pie aizdevumu pieprasījuma samazināšanās visā eirozonā. Inflācijai eirozonā mazinoties un ekonomikai stagnējot, ECB ir sākusi monetārās politikas mīkstināšanu. Bāzes procentu likmju samazināšana eirozonā ir veicinājusi arī Euribor likmes kritumu – ja 2023. gada beigās 6 mēnešu Euribor bija tuvu 4 %, tad šobrīd tā ir ap 2 %, tātad gandrīz uz pusi zemāka nekā augstākajā punktā.

Euribor likmei jau pusotru gadu bija tendence pazemināties. Arī tirgus dalībnieki ir pieraduši pie jaunās realitātes, ka aizdevumu procentu likmes pakāpeniski samazinās. Tomēr svarīgi atcerēties, ka gan stingra, gan mīksta monetārā politika ir cikliska un dinamiska – tā nevar būt vienmēr stingra vai vienmēr mīksta. Vienmēr pienāk brīdis, kad ECB nospiež “stop” pogu, kas noslēdz kādu konkrētu monetārās politikas posmu. Paredzams, ka eirozona drīz nonāks tieši šādā pauzes posmā, kad gan bāzes procentu likmes, gan Euribor vairs neturpinās samazināties, bet uz kādu laiku stabilizēsies. Tas nozīmē, ka pavisam drīz no monetārās politikas mīkstināšanas cikla pāriesim uz stabilizācijas ciklu, kura laikā ECB nemainīs bāzes likmes ilgāku laiku.

Tuvākā monetārās politikas stabilizācijas ēra ietekmēs arī Euribor attīstības trajektoriju. Jaunākās tirgus dalībnieku prognozes liecina, ka ECB gada otrajā pusē varētu pēdējo reizi samazināt bāzes procentu likmes līdz 1,75 %. Tas atspoguļojas arī Euribor prognozēs – tiek paredzēts, ka 3 mēnešu Euribor, kas cieši seko ECB depozīta likmei un šobrīd ir 2 %, līdz decembrim samazināsies līdz 1,81 %, bet līdz 2026. gada pavasarim – vasarai stabilizēsies pie 1,75 % robežas – turklāt tālāks kritums nav gaidāms. Tātad, no vienas puses, prognozes rāda, ka Euribor turpinās kristies vēl kādu laiku, bet no otras puses – gandrīz esam Euribor likmes pazemināšanas cikla beigās.

Prognozes liecina, ka septembrī ECB samazinās bāzes likmes līdz 1,75 %, taču pēc šī samazinājuma eirozonā iestāsies ilgstoša pauze – par spīti riskiem, ko rada tarifi. Šo pauzi monetārajā politikā noteiks vairāki būtiski faktori. Pirmkārt, centrālo banku monetārā politika darbojas ar inerci – bāzes likmju izmaiņas ietekmē ekonomiku ar aptuveni 6 mēnešu nobīdi, kas nozīmē, ka pat iepriekš veiktie samazinājumi vēl nav pilnībā ietekmējuši eirozonas ekonomiku. Tāpēc pēc pēdējā samazinājuma ECB kādu laiku novēros, kā iepriekšējās darbības ietekmē inflāciju, algu dinamiku, ekonomisko ciklu un aizdevumu pieprasījumu no uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šis novērošanas posms prasīs laiku, jo ECB vēlēsies pilnībā izvērtēt savas politikas rezultātus. Otrkārt, lai gan tarifi rada tiešus riskus eirozonas ekonomikai, tie nenozīmē, ka iestāsies recesija, un tāpēc tarifi nav pietiekams iemesls tālākai procentu likmju samazināšanai. Piemēram, šī gada jūnijā ECB atjaunoja savas makroekonomiskās prognozes, gandrīz nemainot 2026. gada IKP prognozi – martā tika prognozēts, ka 2026. gadā IKP pieaugs par 1,2 %, bet jūnijā – par 1,1 %. ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagard) norādīja, ka jebkādu negatīvu ietekmi no tarifiem kompensēs ieguldījumi aizsardzībā un infrastruktūrā. Šie plāni jau sāk īstenoties – Vācijas valdība savā 2026. gada budžetā patiešām paredz lielākus izdevumus aizsardzībai un infrastruktūrai, proti, tā klusi gatavojas ekonomikas stimulēšanai. Tāpēc ECB neuzskata, ka būtu pamats satraukumam, un nesteigsies ar turpmākiem procentu likmju samazinājumiem.

Interesanti, ka jaunākās prognozes paredz to, ka no 2026. gada vasaras Euribor varētu sākt pieaugt un līdz 2026. gada decembrim sasniegt 1,9 %. Tas ir būtiski, jo ilgu laiku tirgus dalībnieki prognozēja Euribor kritumu, bet tagad paredz arī iespējamu pieaugumu. Tas nozīmē, ka 2026. gadā eirozonas ekonomika varētu patīkami pārsteigt. Tiek prognozēts, ka tarifi būs īslaicīgi un lielākā daļa no tiem 2026. gadā tiks atcelti vai samazināti. Paralēli Vācija īstenos ekonomikas atveseļošanas pasākumus. Ja ASV administrācija tiešām mīkstinās savu tarifu politiku nākamajā gadā, tad eirozonas ekonomika varētu uzrādīt straujāku izaugsmi – taču līdz ar to iespējams arī jauns inflācijas vilnis. Šķiet, ka jaunākās tirgus prognozes to arī atspoguļo.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ekonomiskā viedokļa premjeres Evikas Siliņas (JV) pieteiktajā valdības "restarta" plānā nav redzams nekas, kas varētu dot papildu uzrāvienu, intervijā atzina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

"Tās lietas, kas premjeres prioritātēs ir norādītas attiecībā uz ekonomiskajiem jautājumiem, manuprāt, ir vairāk tādi ierindas higiēnas jautājumi, nevis kaut kas ārpus kārtas, kas dotu papildu uzrāvienu. Līdz ar to es nesaskatu, ka šis "restarts" dos kaut ko jūtamu ekonomikai," sacīja Purgailis.

Jautāts, ko valdības darba plānā gribētu redzēt, Purgailis uzsvēra, ka vēlētos redzēt konkrētus punktus, kā valdība rīkojas, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju. Tā varētu būt darbaspēka nodokļu tālāka pārskatīšana un regulējuma efektivizācija.

Tāpat viņš minēja, ka beidzot gribētu redzēt, ka valdība pāriet no vārdiem uz darbiem kapitāla tirgus attīstības jautājumos, par kuriem gadiem ilgi tiek runāts, bet realitātē nekas nav izdarīts.

Eksperti

Katru otro Baltijas iedzīvotāju uztrauc ASV tarifi. Kā tie ietekmēs ekonomiku?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists,16.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV lēmums noteikt tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm uztrauc teju katru otro (45 %) Baltijas valstu iedzīvotāju, savukārt 9 % aptaujāto pauž izteiktu satraukumu, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Vai šīs bažas ir pamatotas un kā ASV tarifi var ietekmēt Baltijas valstu, tostarp Latvijas ekonomiku?

Lai gan Baltijas valstu iedzīvotāju vidū valda ievērojama nenoteiktība viedoklī par tarifu ietekmi, tikai neliela respondentu daļa uzskata, ka šī ietekme būs būtiska.

Latvijā teju katrs desmitais (9 %) pieļauj, ka ASV lēmums noteikt tarifus ES precēm var būtiski ietekmēt viņa darbu vai ienākumus un teju puse (47 %) atzīst, ka tarifu noteikšana uztrauc nedaudz, jo tai varētu būt iespējami negatīva ietekme.

Savukārt Igaunijā būtisku tarifu ietekmi uz darbu vai ienākumiem pieļauj 12 % iedzīvotāju – tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Lietuvā šādu satraukumu pauž 7 % respondentu. Līdzīgi kā Latvijā, arī abās pārējās Baltijas valstīs lielākā daļa iedzīvotāju uz situāciju raugās ar mērenu piesardzību – iespējamu negatīvu ietekmi saskata 46 % igauņu un 43 % lietuviešu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums ir atrodams valsts pārvaldē, bet lēmumi par izdevumu samazināšanu būs sāpīgi un visdrīzāk valdība tādus nespēs pieņemt, tādēļ tiks pārskatīti arī nodokļi, intervijā prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, tika nolemts palielināt budžeta ienākumus, nevis mazināt izdevumus citos sektoros. Tostarp tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika izveidoti jauni nodokļi atsevišķiem sektoriem, piemēram, bankām, kā arī tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes.

"Iespēja šādā veidā turpināt kāpināt budžeta ienākumus ir diezgan limitēta, jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā diezgan ievērojami var ciest ekonomika, jo Latvijas ražotājiem būs grūtāk piesaistīt jaunus pasūtījumus, eksportētāji vairs nebūs tik konkurētspējīgi. Tādēļ jautājums ir, kā aizsardzību papildus finansēt, mazinot izdevumus citās sfērās," teica ekonomists.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.

“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.