Rīgas sporta manēžas renovācijā trīs gadu laikā ieguldīti 2,35 miljoni eiro, informē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA).

Viņš norāda, ka Rīgas sporta manēža no morāli nolietotas un novecojošas ēkas esot kļuvusi par funkcionālu, dinamisku un nozīmīgu vietu sporta attīstībai galvaspilsētā. Renovācijas darbu mērķis esot šo centru atdot atpakaļ sportam un sportistiem, tādā veidā veicinot sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā.

Šī manēža ir svarīga treniņu vieta gan jauniem, gan profesionāliem sportistiem Rīgā. Katru dienu Rīgas sporta manēžu apmeklē gandrīz 500 sporta skolas "Arkādija" sportistu, no kuriem daudzi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām - Mārupes, Ādažiem, Jūrmalas un Lielvārdes.

Šo vietu izmanto Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte treniņu un fizisko normatīvu pārbaudījumu rīkošanai.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šobrīd remontdarbi izglītības iestādēs norit pēc grafika un nav konstatēti būtiski būvdarbu kavējumi. Kopumā šogad remontdarbi notiek vai tiks uzsākti ap 100 skolās un pirmsskolas iestādēs. 2025.gadā kopējās investīcijas mācību iestāžu infrastruktūrā Rīgā plānotas 35 miljonu eiro apmērā.

Apjomīgākie atjaunošanas darbi notiek Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā un Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā un Vietalvas ielā). Šoruden paredzēts atklāt atjaunotus 4 āra sporta laukumus - Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt Rīgas sporta skolas "Arkādija" Rīgas Sporta manēžā tiks pabeigta manēžas, trenažieru zāles un ģērbtuvju atjaunošana.

“Rīgai ar remontdarbiem sokās atbilstoši noslēgto būvdarbu līgumu termiņiem, un būtiski kavējumi šobrīd nav identificēti. Daļā izglītības iestāžu, kurās ir salīdzinoši apjomīgi remontdarbi, tie turpināsies arī sākoties mācību gadam. Šajos gadījumos veicam būvdarbu sadalīšanu pa posmiem un zonām, un tie sadarbībā ar iestāžu vadību tiek organizēti tā, lai netraucētu mācību procesu,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Likvidēta būvfirma AS "RBSSKALS", liecina "Firmas.lv" informācija.

Lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma šogad 3.aprīlī, savukārt kompānija no uzņēmumu reģistra izslēgta piektdien, 16.maijā.

Kompānijai savulaik jau bija sākts likvidācijas process, taču uzņēmuma darbība tika atjaunota - "RBSSKALS" likvidācijas process tika sākts 2020.gada 27.janvārī, bet pabeigts 2020.gada 22.maijā, pieņemot lēmumu par darbības atjaunošanu.

Jau ziņots, ka 2017.gadā maksātnespēju pieteica vairāki ar būvniecības uzņēmumu "RBSSKALS" saistīti komersanti - SIA "RBSSKALS Construction", SIA "RBSSKALS Engineering" un SIA "RBSSKALS būvvadība". Visi šie uzņēmumi ir likvidēti.

"RBSSKALS" grupas īpašnieks Māris Saukāns iepriekš skaidroja, ka problēmas uzņēmumu grupai radīja būvniecības krīze 2016.gadā - 2015.gadā uzņēmums pabeidza vairākus lielus būvniecības projektus, bet jauni to vietā nebija.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Biroju centru attīstītājs "Mūkusalas biznesa centrs" iegulda 10 miljonus eiro biroju ēkas Dēļu ielā 4 rekonstrukcijā un pārbūvē, informē "Mūkusalas biznesa centra" valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Viņa skaidroja, ka projekts sadalīts trīs kārtās, jo ēkā turpina strādāt tās nomnieki. Pirmo kārtu plānots pabeigt jau decembrī, bet kopumā ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt 2025.gada vasarā.

Projekts paredz ēkai veikt nozīmīgus uzlabojumus, tostarp logu un fasādes nomaiņu, kā arī veikt iekšējo inženiertīklu, tai skaitā dzesēšanas sistēmas, modernizāciju. Ēkā tiks uzstādīti četri energoefektīvi lifti, savukārt mansarda stāvs tiks pārbūvēts par pilnvērtīgu stāvu, palielinot kopējo ēkas iznomājamo platību līdz 12 000 kvadrātmetriem.

Uz ēkas jumta paredzēta saules elektrostacija ar jaudu 180 kilovati (kW).

Visi šie pasākumi nodrošinās ēkas kopējās energoefektivitātes uzlabošanu par 30%. Lai papildinātu ēkas funkcionalitāti un uzlabotu komfortu, tās lietotājiem tiks izveidotas arī atpūtas terases.

SIA “Rīgas nami” rīkotajā ilgtermiņa nomas tiesību izsolē vēsturiskajam Vidzemes tirgum Rīgas centrā par teritorijas attīstītāju uz nākamajiem 30 gadiem kļuva SIA “GD&L Services”.

Pretendents nosolīja tiesības uz īpašuma nomu mutiskā izsolē, apņemoties, sākot ar nomas objekta pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas brīdi līdz atjaunošanas darbu pabeigšanai un nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā piecus gadus no līguma parakstīšanas, maksāt nomas maksu 13 913 eiro mēnesī, savukārt pēc tam, līdz 30 gadu nomas termiņa beigām ikmēneša nomas maksa būs vismaz 17 366 eiro mēnesī, SIA “Rīgas nami” saglabājot tiesības ik pēc 6 gadiem nomas maksu pārskatīt. Vienlaikus pretendents, saskaņā ar izstrādātu grafiku, apņemas veikt ieguldījumus teritorijas sakārtošanā, prioritāri atjaunojot Piena paviljonu, secīgi Gaļas paviljonu un pārējo teritoriju. Līdzšinējās aplēses paredz, ka teritorijas un ēku atjaunošanai un sakārtošanai būs nepieciešami vairāk kā 10 miljoni eiro.

"Veselības centrs 4" grupa pagājušajā gadā strādāja ar 42,539 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 10,7% - līdz 4,421 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv".

Tikmēr pats SIA "Veselības centrs 4" 2024.gadā strādāja ar 33,387 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa auga par 9,7% un bija 4,416 miljoni eiro.

Kompānijas finanšu gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka konsolidētajā apgrozījumā 88% veido veselības aprūpes pakalpojumi.

Vadības ziņojumā teikts, ka koncernā ietilpstošie meitas uzņēmumi turpināja stabilu izaugsmi, izņemot SIA "Dinastija" un SIA "Rīgas Kosmētikas skola", kas strādāja ar zaudējumiem kopsummā 14 847 eiro apmērā.

Koncerna mātes sabiedrība un meitassabiedrība SIA "Kronoss" pārskata gadā sāka piešķirto Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apgūšanu.

Latvija līdz šim dažāda veida atbalstos Ukrainai ir ieguldījusi vairāk nekā 890 miljonus eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka līdzšinējais atbalsts Ukrainai vairāk nekā 890 miljonu eiro apmērā veido 0,7% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Mums ir jāveicina arī citu valstu izpratne par to, ka Ukrainai ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts valsts atjaunošanai," uzsvēra Valainis.

Valainis no trešdienas, 9.jūlija, līdz ceturtdienai darba vizītē apmeklē Itālijas galvaspilsētu Romu, kur piedalīsies ikgadējā augsta līmeņa Ukrainas rekonstrukcijai veltītā konferencē un tiksies ar vietējiem uzņēmējiem.

Konferences "Ukrainas rekonstrukcija 2025" galvenais mērķis ir veicināt starptautisku atbalstu un investīcijas Ukrainas atjaunošanai, rekonstrukcijai, reformām un modernizācijai, kā arī uzsvērt Ukrainas progresu reformu īstenošanā un ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Pasākumā tiks pārrunāts Eiropas valstu sniegtais atbalsts Ukrainai un turpmākie rīcības virzieni.

Būvniecības nozare digitalizējas. BIM (būves informācijas modelēšana) vidē izstrādāti modeļi kļūt par pamatdokumentu risinājumu izstrādei, būvvaldei nepieciešamos materiālus var augšupielādēt elektroniski, virknē publisko iepirkumu BIM nākamgad būs obligāts.

Acīmredzami tuvojas brīdis, kad var sākt domāt par būtisku digitālā brieduma līmeņa paaugstināšanu un pilnvērtīgu digitālo transformāciju. Kas tam ir nepieciešams?

Vienā teikumā sakot: standartizācija, izglītošana un investīcijas tālākajā tehnoloģiju attīstībā.

Nenoliedzami, līdz šim BIM ieviešana nozarē kopumā lielā mērā ir bijusi fragmentēta. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas ir lielākā būvdarbu pasūtītāja publiskajā sektorā, ir neatlaidīgi veidojusi BIM izmantošanas kultūru, izvirzījusi striktas prasības projektu digitalizācijas jomā, regulāri apmācījusi speciālistus, kā arī mudinājusi digitalizācijas prasības ieviest valstiskā līmenī. Mēs redzam, ka projekta trīsdimensiju vizualizācijas un modeļus aktīvi izmanto lielie būvuzņēmumi (ģenerāluzņēmēji), kuri izpilda gan privātā, gan publiskā sektora pasūtījumus. Priecājamies redzot, kā paplašinās speciālistu digitālās prasmes, aizvien vairāk projektētājiem piemīt izpratne par BIM.

Administratīvā rajona tiesa ir ierosinājusi lietu par elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Bite Latvija” pieteikumu pret Rīgas pašvaldību attiecībā uz ilgstošu un prettiesisku pašvaldības bezdarbību atbilstošas gaisvadu infrastruktūras izbūvē.

Kā norāda uzņēmuma ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, neskatoties uz gadiem ilgiem centieniem panākt rezultātu sarunu ceļā, pašvaldība nav pildījusi tai likumā noteiktos pienākumus, lai komersanti varētu izpildīt prasību par pazemes kabeļu ierīkošanu. Tā vietā pašvaldība nepamatoti uzliek savu atbildību uz “Bite Latvija” un citu komersantu pleciem, vienlaikus arī aizliedzot esošo gaisvadu trašu uzturēšanu. “Bite Latvija” pēc apvienošanās ar “Baltcom” 2024. gada 1. jūlijā pārņēma “Baltcom” tiesības un saistības, tajā skaitā līgumus un infrastruktūru elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, arī kabeļu trašu izbūves un rekonstrukcijas projektus. Taču Rīgas pašvaldība, atsakoties pildīt tās autonomo funkciju, ir padarījusi šo projektu īstenošanu par neiespējamu.

Starp Latvijas ekonomikas nozarēm vairāk nekā vienu miljardu eiro 2023. gadā spēja nopelnīt tirdzniecība, savukārt, rēķinot uz vienu konkrētajā sfērā strādājošo uzņēmumu, pelnošākā ir azartspēļu nozare.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums par 10 500 uzņēmumu (neieskaitot bankas un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus) finansiālās darbības rādītājiem, kuri iesnieguši gada pārskatus. Dati rāda, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa trešo gadu turpinājusi sarukt - ja 2021. gadā uzņēmumu kopējā peļņa bija 5,9 miljardi eiro un 2022. gadā 5,5 miljardi eiro, tad 2023. gadā tā ir sarukusi līdz 4,7 miljardiem eiro.

Ietekmes faktoru kokteilis

“Pēdējo gadu peļņas rādītājus ir ietekmējusi ne tikai ģeopolitiskā situācija, bet arī Latvijā un Eiropā pieņemtie politiskie lēmumi, piemēram, Covid-19 pandēmijas laika helihoptera nauda, kas radīja nebijušu inflāciju, ko pēcāk sāka dzēst ar paaugstinātām kredītlikmēm. Paralēli - Krievijas iebrukums Ukrainā lika ievērojami mainīt loģistikas ķēdes un Latvijā sākotnēji ievērojami sadārdzināja gan energoresursus, gan dažādu ķīmisko elementu, sākot ar metāliem, beidzot ar minerālmēsliem, cenas. Sekojoši gan Covid laikā, gan pēc tā Latvijas kopējā ekonomiskā izaugsme neatbilda publiski pieejamiem nozaru finanšu rādītājiem, jo, izņemot farmācijas un vēl dažas nozares, kopumā vērojama savdabīga stagnācija,” kopējo ainu vērtē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" īpašnieku maiņa veicinās tirgus izaugsmi, sacīja aptaujātie mazumtirgotāju pārstāvji.

"Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana norādīja, ka "Rimi Baltic" īpašnieku maiņas darījums, visticamāk, ienesīs jaunas perspektīvas Baltijas tirgos, kas pozitīvi veicinās tirgus izaugsmi kopumā.

"Tā ir pozitīva zīme klientiem Baltijas valstīs un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ekonomikām, ka, neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, šis reģions tiek uzskatīts par labu vietu investīcijām," sacīja Hasana.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka "Lidl" turpinās koncentrēties uz to, lai piedāvātu saviem klientiem labu cenas un kvalitātes attiecību ikdienas produktiem un nepārtraukti pilnveidotos.

SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine norādīja, ka pārtikas mazumtirdzniecība ir dinamiska un pārmaiņu pilna vide, tāpēc izmaiņas šajā nozarē notiek samērā regulāri, tomēr īpašnieku maiņa kādam tirgus spēlētājam ir vērā ņemams notikums.

RIX Rīgas lidostas 2024. gadā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pirmspandēmijas jeb 2019. gada līmeni, bet peļņa, salīdzinot ar 2023. gadu, pieaugusi vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 3,4 miljonus eiro, liecina uzņēmuma auditētais gada pārskats par 2024. gadu.

RIX Rīgas lidostā pagājušajā gadā turpināja pieaugt apkalpoto pasažieru skaits. Tas sasniedza 7,1 miljonus, kas ir par 7 % vairāk nekā 2023. gadā. No visiem apkalpotajiem ceļotājiem 78 % bija tiešie pasažieri. Tāpat par 3 % palielinājies lidojumu skaits no Rīgas lidostas un uz Rīgas lidostu – kopumā apkalpoti 63 tūkstoši lidojumu.

Līdz ar pasažieru skaita pieaugumu palielinājies arī uzņēmuma neto apgrozījums, kas 2024. gadā bija 77,63 miljoni jeb par 7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem bija 44,87 miljoni eiro, bet no neaviācijas – 32,76 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 12 % pieaugums pret iepriekšējo gadu.

Biedrība “Zemnieku saeima” informē, ka, lai gan prezentētais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākotnes lauksaimniecības politikai vēl var tikt pamatīgi mainīts, esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir “starta svilpe boksa mačam”.

Lauksaimnieki visā Eiropā jau pauž savu neapmierinātību par Eiropas Lauksaimniecības komisāra Kristofe Hansena (Christophe Hansen) prezentēto piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada, kategoriski to noraidot un draudot ar milzu protestiem, ja dokuments netiks fundamentāli pārstrādāts.

Eiropas Lauksaimniecības komisārs Kristofe Hansens vakar Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejas sēdes laikā prezentēja EK piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada.

Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs informē, ka, iepazīstoties ar pirmo nākotnes politikas piedāvājuma versiju, ar nožēlu jāsecina, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Bonaventuras muižā, kurā strādā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja administrācija, informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus veiks SIA "Delta Construction", to izmaksas būs 1,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). No Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektam nodrošināti 700 000 eiro ar PVN, bet VNĪ sedz izmaksas 708 712 eiro apmērā.

Projektā būvuzraudzību nodrošinās SIA "Marčuks", savukārt autoruzraudzību īstenos SIA "3D AD".

Darbus plānots īstenot līdz 2026.gada rudenim.

Projektā plānota apkures sistēmu rekonstrukcija, nesošajā konstrukcijā esošo caurumu aizdare, ārdurvju un logu atjaunošana, cokola siltināšana un atjaunošana, kā arī bēniņu pārseguma papildus siltināšana, jumta seguma nomaiņa, vēsturiskās fasādes koka dēļu un apmetuma apdares atjaunošana, bruģētas lietusūdens novadapmales izbūve un lietusūdens novadīšanas sistēmas pārbūve, ēkas aprīkošana ar zibensaizsardzības sistēmu un ēkas inženiersistēmu atjaunošana.

Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera (Latvija) – Tsirguliina (Igaunija), informē AS Augstsprieguma tīkls.

Jaunā līnija un pērn pārbūvētā elektrolīnija Valmiera – Tartu ir būtiska infrastruktūra daļa, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Nozīmīgo projektu Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īstenojis sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss". Projekta finansējums sasniedz 14 miljonus EUR, ko 75% apmērā līdzfinansē no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāres Kadri Simsones un Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER) vārdā atzinību par šī nozīmīgā projekta īstenošanu Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoriem – AST un Elering pauda ENER Infrastruktūras un reģionālās sadarbības juridiskais un politikas speciālists Hugo Evangelista: "Baltijas sinhronizācijas projekts tā nozīmības un neatliekamības dēļ ir viena no prioritātēm ES dienaskārtībā jau vairāk nekā 12 gadus. Par to liecina nozīmīgais ES Padomes un Eiropas Komisijas atbalsts –politiskās deklarācijas un tehniskais atbalsts, un, kas nav mazāk svarīgi, arī finansiāls atbalsts, kas pārsniedz 1,2 miljardus eiro. Baltijas jūras reģionā, iespējams, ir izveidojušās visspēcīgākās tradīcijas reģionālajā sadarbībā enerģētikas jomā, un Baltijas valstis ir piemērs priekšrocībām, ko tāda sadarbība sniedz. Vēl tikai pirms 15 gadiem Baltijas valstis un Somija bija pilnībā izolētas no Eiropas energotīkla un pilnībā atkarīgas no Krievijas. Šodien mēs atrodamies reģionā, kas ir ļoti labi savienots gan gāzes, gan elektrības jomā, nodrošinot energoapgādes drošību. Mēs esam tuvu noteiktajam sinhronizācijas datumam 2025. gada februārī, kas ir gandrīz par gadu agrāk nekā iepriekš plānots un kas ir iespējams tikai pārvades sistēmas operatoru nozīmīgo centienu dēļ".

Vāgnera teātra atjaunošanas izmaksas varētu pieaugt līdz 45 miljoniem eiro, norādīja Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gailis.

Gailis uzsvēra, ka, gatavojot atjaunošanas projektu vecai mājai, nav iespējams veikt pilnīgu, skrupulozu izpēti. Viņš atzīmēja, ka, atsedzot sienas un noņemot apmetumu, atklājās ailas, kas nav kārtīgi aizmūrētas. Tāpat atsegtas jaunas plaisas, līdz ar to konstruktoriem vajadzēja pārstrādāt sākotnējo risinājumu, kā nostiprināt sienas, lai droši varētu iestrādāt pāļus.

Pēc Gaiļa paustā, patlaban teātra atjaunošanas sadārdzinājums sasniedz 800 000 eiro.

Viņš atgādināja, ka patlaban ir līgums par teātra atjaunošanu 40 miljonu eiro apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Gailis rēķinās, ka kopējās izmaksas varētu sasniegt 45 miljonus eiro.

Patlaban nauda tiek meklēta pašā projektā, taču tas neizslēdz papildus finansējuma nepieciešamību, jo ēku rekonstrukcija Vecrīgā vienmēr ir saistīta ar izaicinājumiem, viņš atzina.

Uzvaras parkā turpinās celiņu un rotaļu laukuma atjaunošana, informē Rīgas dome.

Kopš vasaras notiek būvdarbi pirmajās trīs kārtās un patlaban noslēdzies iepirkums ceturtās kārtas būvniecībai, kurai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma atbalstīt vairāk nekā 350 000 eiro piešķiršanu.

""Aktīvi turpinām Uzvaras parka labiekārtošanu, kur jau rudens beigās katram būs pieejami gan skaisti, atjaunoti celiņi vairāku kilometru garumā un pusotra hektāra platībā, gan jauns rotaļu laukums ar modernām un drošām iekārtām. Šodien nolēmām piešķirt finansējumu vēl daļas celiņu atjaunošanai līdz šim nesakārtotajā parka daļā vairāk nekā 2600 kvadrātmetru platībā un zāliena izveidošanai vairāk nekā 1300 kvadrātmetru platībā un celiņu apmalīšu uzstādīšanai. Atjaunotajā parkā būs lieliskas atpūtas iespējas gan lieliem, gan maziem rīdziniekiem," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Eco Baltia” Lietuvas vides pakalpojumu uzņēmums “Ecoservice” precizējis civilprasību tiesā pret “Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāli. Pēc papildu aprēķinu un pierādījumu iesniegšanas par zaudējumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības pārtraukšanu, kopējā prasības summa sasniedz 13,6 miljonus eiro.

Kā iepriekš ziņots, apdrošināšanas prasība ir saistīta ar zaudējumiem, ko “Ecoservice” cieta pēc ugunsgrēka uzņēmuma atkritumu šķirošanas centrā Viļņā 2023. gada 5. augustā. Ugunsgrēka rezultātā tika nodarīti plaši postījumi – iznīcināta ēka, atkritumu šķirošanas iekārtas, daļa inventāra, un tika daļēji apturēta uzņēmuma darbība. Neskatoties uz to, ka Lietuvas Vides aizsardzības departaments un Ugunsdzēsības un glābšanas dienests veica izmeklēšanu un noteica būtiskos ugunsgrēka apstākļus, apdrošinātājs nav pildījis savas saistības un nav izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.

“Mēs ceram, ka “Compensa” sāks pildīt savas līgumsaistības un atlīdzinās uzņēmumam nodarītos zaudējumus, nekavējot lietas izskatīšanas procesu,” saka Jurgita Nacevičiene, Ecoservice vadītāja.

Sākta mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" veikala būvniecība Lāčplēša ielā, Rīgā, informē uzņēmumā. Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu ir izstrādājusi SIA "Dual arhitekti", bet būvdarbus veic SIA "Aimasa".

Plānots, ka jaunais "Lidl" veikals darbu sāks nākamajā gadā.

Jaunā veikala ēkai būs divi stāvi un to galvaspilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā paredzēts izbūvēt, piedomājot pie ēkas arhitektūras saderības ar apkārtējo vidi. Ēkas fasādē būs ķieģeļu motīvs ar izteiktu horizontālo un vertikālo dalījumu, rūdīta stikla un retinātu ķieģeļu akcentu.

Projekts paredz investīcijas ne tikai "Lidl" teritorijā, bet arī Lāčplēša ielas rekonstrukcijā, taču konkrētas izmaksas atklātas netiek.

Tiks izbūvēts jauns veloceliņš Lāčplēša ielas posmā, izveidota regulējama gājēju pāreja pāri Lāčplēša ielai, papildināta esošā infrastruktūra, nodrošinot iebraukšanu teritorijā gan no Satekles, gan no Lāčplēša ielas puses. Veikala teritorijā tiks veikta arī maģistrālo siltumapgādes tīklu pārbūve.

Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" (LTOU) parakstījis līgumu ar inženierijas un būvniecības kompāniju "KRS", kas modernizēs Viļņas lidostas veco termināļu iekštelpas.

LTOU pagājušā gada beigās izsludināja iepirkuma konkursu šim projektam. Pēc visu nepieciešamo iepirkuma procedūru veikšanu, tika noslēgts līgums par 15 miljoniem eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Rekonstrukcija paredzēta ap 10 000 kvadrātmetru platībā.

Secināts, ka veco termināļu izkārtojums un tehnoloģiskie risinājumi vairs nespēj nodrošināt plānoto lidostas paplašināšanu un apmierināt pieaugošo pasažieru skaitu un gaidas.

Projekts ietver divu termināļu - T2 un T3 -, kas uzbūvēti attiecīgi 1993. un 2007.gadā, atjaunošanu. Plānots, ka darbi ilgs pusotru gadu līdz nākamā gada beigām.

Rekonstrukcijas laikā Viļņas lidosta darbosies ierastā režīmā. Darbi tiks veikti pa posmiem, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu pasažierus.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Frankfurtes lidostā nākamā gada aprīlī atvērs ilgi gaidīto trešo termināli, trešdien paziņoja Vācijas lielākās lidostas operators "Fraport".

Pirmās lidmašīnas izlidošana no jaunā pasažieru termināļa plānota 23.aprīlī, paziņoja "Fraport" vadītājs Štefans Šulte.

Desmit gadus ilgušie būvdarbi, kas izmaksājuši ap četriem miljardiem eiro, ir noslēguma posmā.

Plānots, ka jaunajā terminālī varēs apkalpot līdz 19 miljoniem pasažieru gadā.

No janvāra līdz aprīļa vidum plānots izmēģināt termināļa darbību. Testa laikā 8000 brīvprātīgo par samaksu ar jauno "Sky Line" vilcienu vai automašīnu dosies uz lidostu, izies drošības kontroli un reģistrēsies lidojumam.

Visas 57 aviosabiedrības, kas pašlaik tiek apkalpotas otrajā terminālī, līdz vasarai četrās kārtās tiks pārceltas uz jauno ēku.

Plānots, ka pēc tam notiks otrā termināļa rekonstrukcija, kas ilgs aptuveni piecus gadus.

Pārbūves laikā satiksme pār Gaisa tiltu uz kādu laiku varētu tikt slēgta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" skaidroja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Jau drīz varētu tikt noskaidroti būvnieki vairāku tiltu pārbūves projektiem, līdz ar to būvniecības process uz Zemitāna un Vanšu tiltiem varētu tikt sākti vēl šogad. Ķirsis norādīja, ka no Zemitāna tilta pārbūves rezultātā tikt noņemtas arī tur patlaban esošās tramvaja sliedes, jo šāds transporta veids pār šo pārvadu nav paredzēts.

Satiksmes ierobežojumi uz būvniecības laiku noteikti būs, jo bez tiem nevar iztikt. Zemitāna tiltam un Vanšu tiltam varētu tikt noteikti satiksmes ierobežojumi, saglabājot iespējas pārvietoties pāri tiltiem. Taču Gaisa tilts, kas ir ļoti šaurs, satiksmei kādu laiku varētu tikt slēgts.

"Tiltam jāmaina faktiski visa vidējā daļa, un visdrīzāk būs tā, ka tad, kad to pārbūvēs, uz vairākiem mēnešiem satiksme uz tā varētu nebūt iespējama," skaidroja politiķis, solot, ka tuvojoties noteiktajam laikam, pašvaldība nāks klajā ar satiksmes organizācijas shēmām, tostarp būvdarbu vietas apbraukšanas ieteikumiem.