Salacgrīvā pirmdien uz laiku tika slēgts pagaidu tilts pār Salacu, jo tā monitoringa laikā konstatētas vairākas deformācijas, informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pēc tam satiksme tika atjaunota. LVC norāda, ka tilts tika slēgts, lai veiktu papildu pārbaudes.

Salacgrīvā pirmdien, 14.aprīlī, konstatētās deformācijas pagaidu tiltam pār Salacu, kuru dēļ tilts uz laiku tika slēgts transporta satiksmei, visticamāk, ietekmēja gaisa temperatūras svārstības, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka pēc vēsas nakts sekoja karsta diena ar gaisa temperatūru ap +20 grādiem. Pirmdienas, 14.aprīļa, vēlā vakarā, gaisa temperatūrai pazeminoties, izmaiņas tērauda konstrukcijās samazinājās. Apsekojot tiltu, netika konstatēti nesošo konstrukciju defekti.

Tilta apsekošanu pirmdienas vakarā veica būvuzņēmējs, pagaidu tilta konstrukcijas projektētāji no SIA "Vektors T", kā arī būvuzraugs no AS "Ceļuprojekts" un LVC tiltu inženieri.

Salacgrīvā ir pilnībā nojaukts vecais tilts pār Salacu un turpinās jaunā tilta būvdarbi.

Lai mazinātu ietekmi uz dabu, darbi veikti no peldošiem pontoniem, izmantojot celtņus un speciālus betona griezējus. Vecā tilta nojaukšanu veica PS NB&Tilts apakšuzņēmējs SIA Grāvējs.

Būvdarbu pasūtītājs ir VSIA Latvijas Valsts ceļi, būvdarbu veic PS NB&Tilts. Darbi tika uzsākti 2024. gada rudenī un ilga astoņus mēnešus, vairākos posmos.

"Tilta demontāžu sākām pagājušā gada rudenī, īstenojot to pa etapiem. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija nepieļaut, ka konstrukcijas daļas nokļūst ūdenī, tāpēc daļa darbu tika veikta no speciāli izbūvēta pontona," stāsta SIA Grāvējs valdes loceklis Rihards Muižnieks.

Salacgrīvā turpinās jaunā tilta pār Salacu izbūve, un šonedēļ uz jaunā tilta balstiem sāks uzbīdīt laiduma konstrukciju. Līdz šim ir izbūvēts krasta balsts Ainažu pusē, urbpāļi krasta balstam Rīgas pusē un urbpāļi diviem balstiem upē, vienlaikus turpinās vecā tilta nojaukšana Rīgas pusē, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Kā zināms, pērn vasarā noslēgts līgums ar pilnsabiedrību (PS) NB&Tilts par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, uz Tallinas šosejas (A1) (91,10. km). PS NB&Tilts piedāvājums bija ar zemāko cenu 14 971 552,94 eiro (bez PVN), PS veido uzņēmumi SIA Nordes būve un SIA TILTS.

Būvdarbu laikā satiksme pār upi tiek organizēta pa pagaidu tiltu. Tā risinājumu ir izvēlējies piegādātājs - PS NB&Tilts, iekļaujot to būvdarbu realizācijas piedāvājumā iepirkumā. Pagaidu tilta tehniskais stāvoklis tiek nepārtraukti monitorēts, katru nedēļu tiek veikti ģeodēziskie mērījumi un tilta nesošo konstrukciju apsekošana. Šos darbus nodrošina būvuzņēmējs.

Salacgrīvā no 6.maija līdz 13.maijam autotransporta satiksmei slēgs pagaidu tiltu pār Salacu, lai veiktu brauktuves klāja pastiprināšanu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Vieglā transporta satiksmi virzienā uz Igauniju organizēs pa reģionālo autoceļu Limbaži-Salacgrīva (P12), vietējo autoceļu Salacgrīva-Vecsalaca (V144), šķērsojot upi pa Annasmuižas tiltu (V144), Vecsalaca-Mērnieki (V145) un reģionālo autoceļu Ainaži-Matīši (P15).

Savukārt vieglā transporta satiksmei Rīgas virzienā un sabiedriskā transporta satiksmei abos virzienos būs noteikts maršruts cauri Salacgrīvai - pa Baznīcas ielu (V144), Annasmuižas tiltu un Limbaži-Salacgrīva.

Tiltam ir noteikti gabarīta ierobežojumi un satiksme pār to tiks organizēta ar luksoforu, arī pa Baznīcas ielu satiksme tiks organizēta ar luksoforiem.

LVC iepriekš skaidroja, ka esošās brauktuves tērauda klājs transporta slodzes dēļ regulāri plīst, tādēļ jāveic papildu jaunu plātņu piemetināšana, šo darbu laikā slēdzot satiksmi.

Salacgrīvā, pabeidzot remontdarbus, satiksmei atkal ir atvērts pagaidu tilts pār Salacu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Satiksme uz pagaidu tilta tiek organizēta ar luksoforiem reversā kārtībā.

Transportam, kas ir smagāks par 44 tonnām, satiksme pār pagaidu tiltu joprojām ir slēgta. Attiecīgajiem transportlīdzekļiem apbraucamais ceļš ir caur Limbažiem un Aloju. Smagsvara kravas transportam satiksme pār Salacu Salacgrīvā tiks atjaunota pēc jaunā tilta atklāšanas.

Jaunā tilta būvdarbi turpinās. Esošo tiltu pilnībā nojauks un vietā uzbūvēs jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām.

Abos tilta galos zemtilta daļā paredzēts izveidot arī gājēju ietvi. Ainažu pusē zemtilta ietve tiks savienota ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi, bet Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, un tās galā izbūvēs arī jaunas kāpnes. Gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas sabiedriskā transporta tīklu papildinās sabiedriskais ūdenstransports jeb elektriskie kuteri, kuriem doti pilsētas iedzīvotāju balsojumā izvēlēti nosaukumi – Rytas (Rīts), Lašisa (Lasis), Geležinis vilkas (Dzelzs vilks) un Smilga, kas sasaucas ar Viļņas folkloru, saikni ar dabu un Neres upes ekosistēmu.

Elektriskos kuterus ir projektējis Nīderlandes uzņēmums Navala Architects, savukārt izstrādājis Latvijas ražotājs Glacier Yachts Shipyard.

Tā kā gandrīz 60 % Viļņas ir zaļā zona, pilsēta šogad ieguvusi Eiropas Zaļās galvaspilsētas 2025 statusu un iekļuvusi urbāno ekotūristu galamērķu sarakstā. Šis statuss apliecina pilsētas apņemšanos veicināt ilgtspējību, zaļās inovācijas un pilsētas elastību virzībā uz zaļāku nākotni. Elektriskā ūdenstransporta ieviešana ir daļa no plašākas stratēģijas, kas paredz emisiju samazināšanu, videi draudzīgas mobilitātes ieviešanu un pilsētas iedzīvotāju un viesu labklājības veicināšanu. Jauno kuteru jumts, kas nosedz 80 % no visas platības, būs noklāts ar saules paneļu sistēmu, kā rezultātā tie būs energoefektīvi.

Ceļu un tiltu būves uzņēmums SIA "Tilts" palielinājis pamatkapitālu par 3 400 280 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Pēc palielināšanas kompānijas pamatkapitāls ir 18 522 400 eiro.

Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos teikts, ka pamatkapitāla palielinājums veikts, palielinot esošo daļu nominālvērtību, pamatkapitālā daļēji ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai.

Jaunās kapitāldaļas sadalītas esošajiem īpašniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām.

Uzņēmuma īpašnieki ir Sergejs Gridņevs (51,63%) un Artjoms Gridņevs (48,37%).

"Tilts" 2023.gadā strādāja ar 58,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 32,8% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 93,5% un bija 3,736 miljoni eiro.

Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Pagaidu infrastruktūrās tiek izmantoti dažādi materiāli, un katram no tiem ir savas priekšrocības, kuru izvērtējums veicams atbilstoši konkrētajai vajadzībai. Kompozītmateriāli šodien kļūst par vienu no perspektīvākajiem risinājumiem – tie ir viegli, izturīgi un nepakļaujas agresīviem un mainīgiem laikapstākļiem. Līdzās tiem pārvietojamās konstrukcijās tiek izmantots arī koks, metāls un alumīnijs.

Arī Latvijā redzam dažādas pieejas. Piemēram, Salacgrīvas pagaidu tilts pār Salacu ir būvēts no metāla konstrukcijas, kas ļauj ātri nodrošināt satiksmes plūsmu būvdarbu laikā. Kompozītmateriālu izmantošana pagaidu infrastruktūrā Latvijā diemžēl vēl nav tik ierasta prakse kā citviet pasaulē. Pagaidām tos vairāk izmanto ilgtermiņa risinājumos kā, piemēram, nesen uzbūvētajā gājēju tiltā Ķekavā vai Jūrmalas dzelzceļa stacijas “Asari” perona konstrukcijā. Savukārt pasaulē kompozītmateriāli jau kļuvuši par plaši pielietotu izvēli pagaidu tiltu būvniecībā, īpaši militāros un katastrofu seku likvidēšanas gadījumos, kur būtiska ir ātra uzstādīšana, izturība un spēja kalpot gadiem, pat ja risinājums sākotnēji paredzēts tikai īstermiņam.

Pretendenti Vanšu tilta pārbūvi piedāvā veikt par aptuveni 70 miljoniem eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Šie piedāvājumi ir par aptuveni 30 miljoniem eiro mazāki, nekā pērns saņemtais.

LETA jau ziņoja, ka tilta pārbūves konkursā pieteikušies divi pretendenti.

Piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", kurā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"" iesniedzis piedāvājumu par 69 802 998 eiro.

Savukārt personu apvienība "BBVA", kurā ietilpst SIA "Baltijas būve", SIA "Abora", Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" un pilnsabiedrība "3A", piedāvājusi tilta pārbūvi veikt par 70 327 026 eiro.

Jau ziņots, ka pērn rīkotais pirmais tilta pārbūves iepirkums tika pārtraukts, jo pieteicās tikai viens pretendents, kura piedāvājums pārsniedza Rīgas domes finanšu iespējas.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) daļu pilnīgā izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" tiks iesaistīti valstij piederošie uzņēmumi AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), otrdien nolēmusi valdība.

Līdz šim sarunas ar "Telia" par LMT un "Tet" nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteiks valstij pilnībā piederošie "Latvenergo" un LVRTC.

Nav gan zināms, vai "Telia" piekritīs piedāvājumam.

Par darījuma summu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) solīja informēt tuvākajā laikā, jo esot jāievēro zināms process, bet tā būšot tirgus cenai atbilstoša.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.

Valainis sacīja, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības tematiskajā plānojumā nav paredzēta Zemgales tilta atjaunošana, kā arī centra loka savienošana ar Imantu un piejūras maģistrāles izbūve, šodien izskanēja Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā plānojuma prezentācijas pasākumā.

Jaunajā plānojumā rosināts atteikties no teritoriju rezervēšanas minētajiem objektiem.

Zemgales tilts savulaik savienoja Daugavas krastus, kā turpinājums 13.janvāra ielai. Daugavā joprojām redzami kādreizējā tilta balsti.

Lai gan pašvaldībā līdz šim nav plānoti konkrēti pasākumi tilta būvniecībai, tomēr ik pa laikam izskanējušas idejas un piedāvājumi tilta atjaunošanai.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 2010.gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā Zemgales tilta iespējamā būvniecība tika pieminēta, spriežot par zemes iznomāšanu tirdzniecības centram "Stockmann" uz 50 gadiem.

Savukārt piejūras maģistrāles būvniecība bija iecerēta Spilves poldera teritorijā. Augsto gruntsūdens līmeņu dēļ tās būvniecība būtu iespējama uz pāļiem. Izskanējis arī variants to pārcelt paralēli Buļļupei.

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina iespējas gan privātajam, gan publiskajam sektoram piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir vāji attīstīts, un tas bremzē ekonomisko augšupeju.

Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta rīcība.

Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un būtiski darbi ir paveikti, vēl arvien ir daudz darāmā. 2021. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas kopš 2023. gada 1. janvāra ir pievienota Latvijas Bankai, izstrādāja 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai. Tā iezīmēja galvenos attīstības virzienus un identificēja nepieciešamos pasākumus. Programmas trīs gadu darbības laikā tika sasniegti 90 % no uzstādītajiem mērķiem, taču tirgus vajadzības ir mainījušās un tādēļ vajadzīgi arī jauni, drosmīgi soļi.

Jaunā programma kapitāla tirgus attīstībai paredz nākamos 10 soļus, no kuriem jāsāk ar šo piecu soļu īstenošanu:

Šobrīd esam liecinieki īstai tehnoloģiju revolūcijai, kad to attīstība notiek teju gaismas ātrumā, īpaši mākslīgā intelekta jomā. Tas, kas bija aktuāls pirms dažiem mēnešiem, šobrīd jau ir novecojis. Tehnoloģijas ir kā raķete un mēs kā indivīdi, uzņēmumi un valsts katrs savā ātrumā – cits leoparda, cits bruņurupuča vai gliemeža – cenšamies tikt tai līdzi. Šie dažādie tempi var kļūt par bremzējošu faktoru valsts ekonomiskajai attīstībai.

Jābūt ātrākiem

Saskaņā ar ES Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas ziņojumu, Latvija valsts pakalpojumu jomā uzrāda salīdzinoši labus rezultātus – jau sasniegti 85 % no rādītājiem, kas paredzēti līdz 2030. gadam. Tas ir apsveicami, taču kvantitāte nedrīkst aizēnot kvalitāti. Lai gan pieejamo digitālo valsts pakalpojumu klāsts ir plašs, ne visi no tiem ir lietotājam draudzīgi, intuitīvi un efektīvi. Tāpēc turpmāk daudz lielāka uzmanība jāpievērš tieši lietotāju pieredzei un funkcionalitātei – pakalpojumiem jābūt saprotamiem, pieejamiem un ātri izmantojamiem ikvienam.

Diemžēl uzņēmējdarbības vidē aina ir krietni bēdīgāka. Lai gan MVU digitalizācijā redzams zināms progress, uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vismaz pamatlīmeņa digitālās prasmes, joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja – Latvijā tie ir tikai 48,2 %. Digitālās intensitātes rādītāju ziņā Latvijas MVU ieņem pēdējo vietu Baltijas valstīs, un mākslīgā intelekta izmantošana šajā segmentā ir teju simboliska.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

Septembrī AS "Latvenergo" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno noslēgt līgumus ar konsultantiem, kuri palīdzēs darījumā ar Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanu un stratēģiskā investora piesaisti.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka konsultantu palīdzība ir nepieciešama trijos virzienos - "Tet" un LMT padziļinātajā izpētē jeb "due diligence", stratēģiskā investora piesaistē un darījuma strukturēšanā.

"Šobrīd mēs darba grupā, kurā ir "Latvenergo", LVRTC un "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"", esam izgājuši cauri procesam ar konsultantu uzrunāšanu, un šie uzņēmumi var sākt strādāt pie piedāvājuma sagatavošanas. Tos mēs sagaidām salīdzinoši ātri, pilnīgi noteikti vēl līdz augusta beigām. Tad attiecīgi mēs strādāsim pie izvērtējuma, lai nonāktu pie līgumiem," sacīja Ozols.

Pēc līguma noslēgšanas ar konsultantiem divu divarpus mēnešu laikā tiek sagaidīts, ka tiks saņemta informācija, ar kuru tālāk strādāt, lai noslēgtu darījumu ar "Telia".

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis darba vizītē apmeklējis Lietuvu, kur tikās ar “Latvijas Finieris” meitas uzņēmumu Lietuvā UAB “Likmere” ražotnes izpilddirektoru, kā arī piedalījās “Nameja balva 2024” laureātu apbalvošanas ceremonijā, kurā tika sveikti veiksmīgākie Latvijas uzņēmumi un sadarbības partneri Lietuvā.

Vizītes sākumā parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis apmeklēja UAB “Likmere” ražotni, kur tikās ar tās izpilddirektoru Mindaugu Kasmauski un pārrunāja uzņēmuma attīstību, atbalstu uzņēmējiem, Latvijas ekonomikas tendences un atbalstu Ukrainai.

“Uzņēmums “Likmere” ir piemērs tam, kā Latvijas uzņēmums veiksmīgi paplašina savu ražošanu citur Eiropā. Šāda sadarbība rada taustāmu vērtību abām pusēm un apliecina, ka abu valstu ekonomiskajām attiecībām ir stabils pamats un augsts potenciāls turpmākai izaugsmei. Lietuva ir mūsu tuvākais un galvenais ārējās tirdzniecības partneris. Mums ir būtiski uzturēt ciešu un atklātu dialogu ar Lietuvu, jo īpaši šobrīd, kad saskaramies ar dažādiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Augstu novērtējam “Likmere” ieguldījumu atbalsta sniegšanā Ukrainai,” uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Projektēšanas un būvniecības uzņēmums SIA "Citrus Solutions" ir noslēdzis piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Patlaban ir sākti projektēšanas darbi, kā arī iekārtu un sistēmu testēšana.

Noslēgto līgumu summa kā ierobežotas pieejamības informācija atklāta netiek.

Iepriekš valdība janvāra sākumā slēgtā sēdē atļāva LVRTC uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas. Būvdarbus veiks vairāki būvuzņēmumi. Valdība arī pieņēma zināšanai, ka būvdarbu 5., 6. un 7. kārtā ar kopējo aptuveno garumu 201 kilometrs nepieciešamā finansējuma apmērs 2025.-2026.gadam prognozēti ir 79 479 751 eiro.

"Citrus Solutions" izpilddirektors Dāvis Eniks norāda, ka šis projekts ne tikai stiprinās valsts robežu aizsardzību, bet arī kalpos par piemēru tam, kā mūsdienu tehnoloģijas var būtiski uzlabot darbu efektivitāti un ātrumu, un kā tiek izmantotas videi draudzīgas tehnoloģijas un inovācijas, kas efektīvi aizstāj tradicionālo fizisko un manuālo darbu.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo fiksēto tīklu operatora "Tet" un mobilo sakaru operatora LMT akciju pārdošanu, teikts "Telia" paziņojumā uzņēmuma interneta mājaslapā.

Pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026.gada pirmajā pusgadā.

"Esam gandarīti, ka esam panākuši vienotu viedokli par labāko turpmāko rīcību attiecībā uz šiem lieliskajiem Latvijas uzņēmumiem. Esam vienojušies turpināt iecerēto darījumu, kurā mūsu piedāvājums pārdot mūsu akcijas atspoguļo "Tet" un LMT patieso tirgus vērtību. Sarežģītā "Tet" un LMT līdzdalības struktūra ir palēninājusi vērtības radīšanu. Tāpēc šis saprašanās memorands ir pagrieziena punkts gan mums, gan "Tet" un LMT, kuriem tagad būs iespēja turpināt attīstību jaunā īpašumtiesību modeļa ietvaros, kas savukārt dos labumu to klientiem un visām ieinteresētajām pusēm," paziņojumā pauž "Telia" prezidents un izpilddirektors Patriks Hofbauers.

AS "Latvenergo" iesaistīšanās Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanas darījumā varētu ietekmēt ātrumu, kādā tiek veiktas investīcijas atjaunojamās enerģijas projektos, intervijā aģentūrai LETA atzina "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

"Visticamāk, tas ietekmēs ātrumu, ar kādu mēs investēsim kādā no vēja vai saules parkiem. Bet, ja mums stratēģijā bija paredzēts līdz 2026.gada beigām izbūvēt 600 megavatu atjaunojamās enerģijas ģenerācijas jaudas, šobrīd mēs būvējam 1,2 gigavatus, kas ir divreiz vairāk. Attiecīgi mēs savā stratēģijā paredzēto esam pārsnieguši, un esam jau tajā posmā, kur mums ir jāsāk domāt par drošību un diversifikāciju, par to, lai šie aktīvi dotu tādu atdevi, kādu mēs esam plānojuši," sacīja Čakste.

Viņš norādīja, ka investīcijas atjaunojamajā enerģijā ir ar saviem riskiem nākotnē, cenu riskiem, situācijām, kad enerģijas ir par daudz un veidojas negatīvas cenas. Elektrifikācija un patēriņš Baltijā ir nepietiekams, tādēļ, izbūvējot atjaunojamās enerģijas jaudas, ir jādomā arī par noieta pusi un ienākumu diversifikāciju, lai nodrošinātu pelnītspēju arī nākotnē.

Jonavas rajonā oficiāli sākta sliežu ceļa izbūve Rail Baltica posmā, kas iezīmē nozīmīgu nākamo soli Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa attīstībā Lietuvā. Šis būvniecības posms ir viens no redzamākajiem projekta attīstības rādītājiem – līdz šī gada beigām plānots pabeigt 8,8 kilometru garu sliežu ceļa posmu starp Šveicarijas un Žeimju apdzīvotajām vietām.

„Dzelzceļa būvniecība pāriet no plānošanas uz reālu darbu – no vīzijas uz sliežu klāšanu. Rail Baltica nav tikai mūsdienīgs transporta projekts, bet arī drošības garants visam Baltijas reģionam. Katrs Eiropas dzelzceļa posms stiprinās mūsu valsts un Eiropas Savienības austrumu robežas drošību, nodrošinot, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir ātri un ērti savienojumi ar Rietumeiropu,” uzsver Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Juras Tamiņskas.

Katrs sliežu posms, kura garums ir 25 metri, tiks savienots un precīzi izlīdzināts, izmantojot modernākās tehnoloģijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Lai veiktu šos darbus, Lietuvas valsts projekta īstenotājs LTG Infra ir iegādājies 86 200 tonnas šķembu, 29 500 dzelzsbetona gulšņu un 42 kilometrus sliežu.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), atzīmējot 25 gadus Latvijas investīciju vides veidošanā, īpaši izvērtējusi arī ekonomisko procesu virzītāju un atspoguļotāju veikumu. Par labākajiem Latvijas medijiem biznesa, ekonomikas un politisko procesu atspoguļošanā ārvalstu investoru ieskatā atzīti Dienas Bizness, Latvijas Televīzija un TV3.

"Paldies par atzinību. Dienas Bizness jau teju 33 gadus iestājas par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku uzņēmējiem, kuri ir faktiski vienīgais Latvijas valsts budžeta piepildīšanas avots," atzinību vērtē SIA Izdevniecība Dienas Bizness valdes loceklis un galvenais redaktors Gatis Madžiņš. Viņš norāda, ka labvēlīga biznesa vide Latvijā ir svarīga gan kompānijām ar ārvalstu kapitālu, gan vietējā kapitāla uzņēmumiem. "Dienas Bizness turpinās atspoguļot Latvijā notiekošos procesus, kā arī salīdzināt rezultātus kaimiņvalstu līmenī, prasot skaidrot kļūdas vai neizdarīto, vienlaikus slavējot un izceļot biznesa veiksmes stāstus," tā G. Madžiņš.

Jorģa Zemitāna tilta būvdarbi norit, apsteidzot plānu, informēja Rīgas domē.Aprīļa beigās noslēgts pārbūves pirmais posms, kura laikā atjaunota pārvada vidusdaļa. Pašlaik sākta tilta labās puses pārbūve.

Pirmā darbu posma laikā pārvada vidusdaļa tika demontēta līdz pat laiduma sijām, pēc tam veikta betona iestrāde, deformācijas šuvju un hidroizolācijas izbūve, kā arī ieklāts asfaltbetons.Paralēli tilta apakšdaļā tika pastiprināti balstu rīģeļi, apbetonēti starpbalsti, veikta laiduma tīrīšana un remonts. Tāpat uz pārvada ir uzstādīti arī pagaidu trolejbusu kontakttīklu balsti, lai nodrošinātu nepārtrauktu trolejbusu kustību un būtu iespēja veikt esošo stabu demontāžu un jaunu izbūvi.

Pārbūvēta brauktuves konstrukcijas vidusdaļa no Aleksandra Čaka un Pērnavas ielas krustojuma līdz tilta laidumam. Uzsākta arī ietvju konstrukciju pārbūve gan krustojumā, gan ārpus tā un ietvju bruģēšanas darbi.

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš minēja, ka ir jāpiesaista jauns privātais investors, taču valdības ieskatā valstij būtu jāsaglabā vairākums. Tāpat minētie uzņēmumi būtu jāvirza akciju publiskajam piedāvājumam, lai Latvijas pensiju fondiem būtu iespēja ieguldīt līdzekļus vietējos uzņēmumos.

"Šie ir ļoti labi uzņēmumi, kuros var ieguldīt Latvijas pensionāru naudu, lai to nesūtītu projām, bet varētu pelnīt tepat uz vietas un palīdzētu uzņēmumiem attīstīties," sacīja Valainis.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.