Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa. Viņa norāda, ka bez šādām investīcijām būtu grūti strādāt, jo jau no 2006. gada Nacionālais veselības dienests laboratoriju tarifam piemēro koeficientu 0,9 un joprojām ir spēkā arī pērn samazinātie tarifi pieprasītākajiem analīžu veidiem, kas nozīmē, ka pašizmaksas segšanai ir jārod papildu ienākumi vai jāspēj tos paveikt efektīvāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē, kura pēdējo gadu laikā ir izjutusi līdz tam nepieredzētu Covid-19 pandēmijas efektu?

Visi pēdējie gadi veselības aprūpes un tai skaitā laboratorisko izmeklējumu segmentā ir bijuši izaicinoši sarežģīti, tas prasīja ļoti ātru lēmumu pieņemšanu un tikpat ātru risinājumu ieviešanu dzīvē. Pandēmija, ģeopolitiskie satricinājumi, kas atsaucās arī iekšpolitiski, sabiedrības novecošanās Latvijā, tam valsts veselības budžets un valsts nodrošinātais pakalpojumu grozs īsti nespēj tikt līdzi. Rezultātā vajadzība pēc kvalitatīvas diagnostikas, izmeklējumiem un ārstēšanas pieaug. Jāatgādina, ka tieši ārējie apstākļi 2020. gada martā, kad sākās Covid-19 pandēmija, arī ir bijuši galvenie izmaiņas ģenerējošie faktori. Tajā brīdī bija jāsaprot ne tikai, kas jādara, bet arī – kā paveikt darbu, jo Covid-19 testu veikšanai bija nepieciešami speciāli reaģenti un materiāli, vienlaikus bija arī jāizveido paraugu savākšanas punktu tīkls ar atbilstoši kvalificētu personālu visā Latvijas teritorijā, kā arī jānodrošina efektīva paraugu transportēšana uz laboratorijām. Centrālā laboratorija ļoti īsā laikā atvēra ap 40 mobilo analīžu ņemšanas punktu.

SIA "Centrālā laboratorija" Rīgā, Grēdu ielā 4A atklājusi modernāko klīnisko laboratoriju Baltijā, kuras izveidē investēti 4,2 miljoni eiro.

Jaunā automatizētā laboratorija ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma investīciju projektiem un ierindojas arī starp lielākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā.

SIA "Centrālā laboratorija" jaunā automatizētā laboratorija ir aprīkota ar jaunākās paaudzes iekārtām, kas stundas laikā ļauj veikt līdz pat 5000 testiem, par 25% paātrinot rezultātu sagatavošanas laiku. Jaunās laboratorijas izveide par 50% palielinājusi “Centrālās laboratorijas” testēšanas jaudu. Pateicoties jaunajām iekārtām un automatizācijai, papildu resursi tiek novirzīti arī jaunu un inovatīvu analīžu veidu izstrādei un ieviešanai.

SIA “Centrālā laboratorija” ir ieviesusi jaunu ģenētisko analīzi – Alcheimera demences riska DNS testu, kas ļauj noteikt ar Alcheimera demenci saistītā apolipoproteīna E (APOE) gēna variantus.

Alcheimera demences riska DNS tests sniedz iespēju laikus novērtēt cilvēka ģenētisko noslieci uz Alcheimera slimības attīstību un aktīvi veikt prevenciju. Latvijā šis pakalpojums ir jaunums, un “Centrālā laboratorija” ir viena no pirmajām laboratorijām, kas to piedāvā arī plašākai sabiedrībai.

“Mēs turpinām investēt jaunos pakalpojumos, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam nodrošinātu mūsdienīgus un personalizētus risinājumus veselības aprūpē. Jaunatklātā automatizētā laboratorija sniedz mums iespēju strādāt vēl efektīvāk, kā arī ļauj mūsu speciālistiem aktīvāk iesaistīties jaunu laboratorisko izmeklējumu ieviešanā. Lepojamies būt vieni no pirmajiem Latvijā, kas piedāvā arī ģenētisku izmeklējumu Alcheimera slimības riska novērtēšanai, tādējādi stiprinot agrīnu diagnostiku un slimību profilaksi,” uzsver SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

SIA “Centrālā laboratorija” ir noslēgusi vienu no vērienīgākajiem uzņēmuma investīciju projektiem, izveidojot Baltijā modernāko automatizēto laboratoriju.

Projektā veiktās investīcijas ir starp lielākajiem privātā sektora ieguldījumiem veselības aprūpē Latvijā pēdējo gadu laikā. Jaunā laboratorija iezīmē arī būtisku soli laboratorisko pakalpojumu attīstībā un pieejamībā gan nacionālā, gan arī Baltijas mērogā.

Jaunās laboratorijas atklāšana notiks 7.maijā Rīgā, Grēdu ielā 4A. Laboratorijas atklāšanas pasākumā piedalīsies Ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa u.c.

Pasākumā viesi tiks iepazīstināti ar jaunajā laboratorijā veiktajām investīcijām, tās darbību un uzlabojumiem laboratorisko izmeklējumu jomā un jaunajiem analīžu veidiem, kas turpmāk būs pieejami ārstiem un pacientiem.

Baltijā modernākās klīniskās laboratorijas SIA “Centrālā laboratorija” valdes loceklis Edvīns Kazušs ir saņēmis Veselības ministrijas augstāko apbalvojumu – Atzinības rakstu – par nozīmīgu ieguldījumu veselības nozares attīstībā un sabiedrības veselības veicināšanā.

"Šis apbalvojums man ir ne tikai personīgs pagodinājums, bet arī atzinība visai mūsu komandai, kas ikdienā strādā, lai nodrošinātu augstākās kvalitātes laboratoriskos izmeklējumus ikvienam Latvijas iedzīvotājam," uzsver Edvīns Kazušs.

"Laboratorisko pakalpojumu nozarē tehnoloģijas un zinātne attīstās nepārtraukti, tāpēc mūsu pienākums ir ne tikai sekot līdzi šīm tendencēm, bet arī būt soli priekšā – tā ir mana profesionālā misija un atbildība pret Latvijas pacientiem un mediķiem.""Edvīna Kazuša profesionālā darbība izceļas ar ilgtspējīgu skatījumu uz veselības aprūpes nozares attīstību, kā arī ar spēju pielāgoties mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģiju sasniegumiem.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklējis SIA “Centrālā laboratorija” nesen atklāto Baltijā modernāko laboratoriju Rīgā, Grēdu ielā 4a, kur septembra pirmajā nedēļā tika izpildīts jau miljonais analīžu nosūtījums.

Vizītes laikā prezidents kopā ar uzņēmuma vadību un nozares ekspertiem iepazinās ar laboratorijas darbību, jaunākajām tehnoloģijām medicīnisko analīžu jomā un laboratorisko izmeklējumu lielo nozīmi kopējā veselības aprūpes sistēmā.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi arī par tendencēm veselības nozarē, uzņēmuma nākotnes mērķiem un ieguldījumu sabiedrības veselībā, kā arī valsts noturībā.

Jaunā “Centrālās laboratorijas” automatizētā laboratorija, kuras izveidē investēti 4,2 miljoni eiro, ir viens no apjomīgākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā. Šīs investīcijas ir īpaši nozīmīgas, ņemot vērā, ka aptuveni 70-75% medicīnisko diagnožu un ārstēšanas lēmumu ir tieši atkarīgi no laboratorijas testu rezultātiem.

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Ar diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni, valsts finansējuma prioritātēm, zāļu un diagnostikas pieejamību, kā arī pacienta lomu, norisināsies konference “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs: politika, resursi, pacients”. Tā notiks 12.septembrī no plkst. 10:00 līdz 14:30 Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju mājā “Domus Auditorialis”, Zunda krastmalā 8.

Konference apvienos lēmējvaru, medicīnas un farmācijas jomas profesionāļus, viedokļu līderus, pētniekus un pacientu pārstāvjus, lai meklētu atbildi uz jautājumu – vai veselības aprūpe ir prioritāte tikai vārdos, vai arī to pierāda konkrēti politiskie lēmumi un rīcības plāni?

Konferenci atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri, iepazīstinot ar veselības aprūpes prioritātēm 2026.gadā. Savukārt Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association) ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest) sniegs prezentāciju par aktuālajiem izaicinājumiem un risinājumiem medikamentu pieejamībā un apgādē Eiropā.

Līdz 12. oktobrim jaunajiem un topošajiem ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājiem ir iespēja pieteikties stipendijai programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Rudenī 3000 eiro saņems seši topošie skolotāji – divi ķīmijas, divi bioloģijas un divi matemātikas pedagogi. Latvijas zāļu ražotāja “Olpha”, “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” stipendiju programmas mērķis ir ne tikai finansiāli atbalstīt jaunos skolotājus, bet arī sniegt jauniešiem sajūtu, ka viņu darbs ir novērtēts un nozīmīgs.

“Privātā sektora atbalsts skolotājiem ir ļoti nepieciešams, jo mūsu izglītības sistēmā ir trīs ļoti nopietnas problēmas. Pirmkārt, skolotāju trūkums. Arī šajā mācību gadā ir skolas, kurās ne visas štata vietas ir aizpildītas. Otrkārt, teju puse pedagogu ir vecumā virs 55 gadiem, kas nozīmē, ka mums ar steigu ir jādomā par pēctecību un nākotnes izaicinājumiem. Likumsakarīga ir trešā problēma – izcilnieku skaits Latvijā joprojām ir mazāks nekā citviet, piemēram, matemātikā tādi ir tikai seši procenti skolēnu, kamēr OECD valstīs – vidēji deviņi procenti. Mēs esam pārliecināti, ka tā ir visas sabiedrības problēma, tāpēc par skolotāju profesijas prestiža celšanu ir jādomā arī privātajam sektoram. Esmu gandarīts, ka programmas ietvaros esam varējuši atbalstīt jau 24 jaunos ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājus,” stāsta AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

No 22.septembra līdz 12. oktobrim jaunajiem un topošajiem ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājiem ir iespēja pieteikties stipendijai programmā “Starp mums ir ķīmija!”. Rudenī 3000 eiro saņems seši topošie skolotāji – divi ķīmijas, divi bioloģijas un divi matemātikas pedagogi.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha”, “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” stipendiju programmas mērķis ir ne tikai finansiāli atbalstīt jaunos skolotājus, bet arī sniegt jauniešiem sajūtu, ka viņu darbs ir novērtēts un nozīmīgs.

“Privātā sektora atbalsts skolotājiem ir ļoti nepieciešams, jo mūsu izglītības sistēmā ir trīs ļoti nopietnas problēmas. Pirmkārt, skolotāju trūkums. Arī šajā mācību gadā ir skolas, kurās ne visas štata vietas ir aizpildītas. Otrkārt, teju puse pedagogu ir vecumā virs 55 gadiem, kas nozīmē, ka mums ar steigu ir jādomā par pēctecību un nākotnes izaicinājumiem. Likumsakarīga ir trešā problēma – izcilnieku skaits Latvijā joprojām ir mazāks nekā citviet, piemēram, matemātikā tādi ir tikai seši procenti skolēnu, kamēr OECD valstīs – vidēji deviņi procenti. Mēs esam pārliecināti, ka tā ir visas sabiedrības problēma, tāpēc par skolotāju profesijas prestiža celšanu ir jādomā arī privātajam sektoram. Esmu gandarīts, ka programmas ietvaros esam varējuši atbalstīt jau 24 jaunos ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājus,” stāsta AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Jaunajā New Hanza Med medicīnas kompleksā Rīgā, Mihaila Tāla ielā, durvis vērusi Vītola klīnika, kas kļūst par pirmo no vairākām medicīnas iestādēm, kas uzsāk darbu New Hanza Med medicīnas centrā. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas privātās medicīnas attīstībā, veidojot modernu, uz pacientu orientētu veselības aprūpes vidi.

Vītola klīnika ir stratēģisks un līdz šim nebijis privāts ieguldījums kompleksā sieviešu veselības aprūpē Latvijā. Iepriekš zināma kā JV klīnika, tā specializējas sieviešu veselības aprūpē – no ambulatoriem ginekoloģijas pakalpojumiem līdz ķirurģijai un rehabilitācijai – viss vienā vietā, lai katrai pacientei piemeklētu piemērotāko un atbilstošāko ārstniecības veidu. Klīnikas rīcībā ir mūsdienīgi pieņemšanas kabineti, diennakts stacionārs un moderni aprīkotas operāciju zāles, kas nodrošina pilnvērtīgu pacientu aprūpi vienuviet.

Vītola klīnika piedāvās mūsdienīgus problēmu risinājumus pacientēm visos dzīves posmos. Klīnikā būs pieejama profilaktiska izmeklēšana, grūtnieču aprūpe, neauglības ārstēšana, menopauzes problēmu risināšana, kā arī sarežģītu ginekoloģisku operāciju veikšana, piemēram, endometriozes, dzemdes miomu, olnīcu cistu un noslīdējumu gadījumu un citu saslimšanu ārstēšana.