Jaunākais izdevums

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Rotaslietu zīmola piedāvājumā ir, sākot no maziem ikdienas auskariem, ķēdītēm līdz pat lielām un izšūtām rotām, kā arī gredzeniem. Cenas ir, sākot no 20 līdz pat 115 eiro. Tāpat pieejamas arī vīriešu rotas – rokassprādzes un aproču pogas. Pieprasītākās no rotām ir auskari, rokassprādzes un kaklarotas.

Pavisam nesen uzņēmumam noslēgts līgums ar zīmolu «Swarovski», kas apliecina, ka «Korola» rotaslietās tiek izmantoti kristāli un pērles no «Swarovski». Visiem auskariem vietās, kuras ir saskarē ar ausi, tiek izmantots sudrabs vai apzeltīts sudrabs. Galvenokārt rotastaslietu izejmateriāli atceļo no «Swarovski» rūpnīcas Austrijā. Šobrīd tiek veidota rotaslietu līnija, kurā tiks izmantoti materiāli no Itālijas.

«Esmu pateicīga, ka arī mans vīrs atbalsta šo biznesu, jo ir bijušas reizes, kad šķiet, ka ir jāpārtrauc, bet viņš mani pamudina, ka jāturpina. Ir brīži, kad klājas labāk, un ir - kad sliktāk, bet nevaru teikt, ka šis bizness nav pelnošs,» stāsta J.Koroļa.

Sākotnēji netika veidots biznesa plāns, arī zīmola stratēģija izveidota tikai nesen. «Visu sākam no otra gala. Tas ir mans sirds darbs, tāpēc dominē emocijas un rotas. Otršķirīgs paliek biznesa moments. Bieži vien nepareizi tiek sarēķinātas cenas un zūd peļņas koeficients,» atzīst J.Koroļa.

Šobrīd zīmola rotaslietas pieejamas ne tikai veikalā/darbnīcā Antonijas ielā, bet arī dažos citos veikalos. Zīmola radītāja stāsta, ka jau sākotnēji nolēmusi, ka «Korola» rotaslietas netiks tirgotas visur. Viņasprāt, svarīga ir individuāla pieeja klientam, stāsts par materiālu izvēli, nēsāšanu, kā arī tas, lai rotas būtu skaisti izvietotas un kristāli nopulēti. «Kādu laiku pamēģināju sadarboties ar vairākiem veikaliem, līdz ieraudzīju, ka kādā veikalā mūsu rotaslietas izvietotas otrādi un šķībi. Es stāvēju pie stenda ar asarām acīs. Visu nakti negulēju, no rīta pamodos un sev pateicu – viss, es ņemu no veikaliem preci ārā. Labāk ir mazāk nekā tā,» stāsta J.Koroļa.

Rotaslietu segmentā pastāv arī negodīga konkurence. Tā, piemēram, zīmola «Korola» radītāja pirms pāris gadiem sapratusi, ka ir kāds zīmols, kurš veido līdzīgas lietas kā viņa, rada cenu dempingu un izvēlas zemākas kvalitātes materiālus. «Katrs var izdarīt izvēli un spriest, kurš no kura noskatās idejas. Sākumā es par to ļoti pārdzīvoju, bet klientes mani mierināja un teica – fantastiski, jūs esat daudz sasnieguši, ja kāds atdarina,» stāsta J.Koroļa. Tāpat viņa novērojusi, ka Latvijas tirgū bieži vien zīmoli pārdod citu zīmolu rotas, bet neinformē par to klientus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā biznesa izaugsmei Latvijā ir jāveido nevis biezas programmas, bet gan reāli atbalsta instrumenti, kuri vērsti aktuālu problēmsituāciju risināšanai, kur pirmais no tiem būtu biznesa mentors, kam sekotu pakāpienveida attīstības instrumentu shēmas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta rotaslietu zīmola KOROLA īpašniece Jekaterina Koroļa. Viņa atzīst, ka mazo zīmolu īpašniekiem ir sarežģīts laiks, jo patērētāji pirktspējas krituma dēļ arvien vairāk izvēlas importēto un neticami lēto masveida produkciju, kas ietekmē arī nodarbinātību Latvijā.

Kāda ir pašreizējā situācija mazā un vidējā uzņēmumu segmentā, jo īpaši, ja Latvijā nomirst daudz vairāk, nekā piedzimst, inflācija ir apcirpusi ļoti daudzu iedzīvotāju pirktspēju?

Nenoliedzami, ka situācija tautsaimniecībā, iedzīvotāju pirktspējas izmaiņas un arī šeit, Latvijā, dzīvojošo skaita izmaiņas ietekmē visus - valsts ekonomiskos rādītājus, privāto kompāniju, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Nebūs populāri, bet tieši mazie privāto zīmolu uzņēmumi Latvijā šobrīd piedzīvo slēgšanu. Kāpēc? Katram no jau slēgtajiem mazo zīmolu saimniekiem ir savs stāsts, bet kopumā šādas situācijas pamatā ir vairāku faktoru kopums. Vispirms jau mazajā uzņēmumā tā īpašnieks būtībā ir cilvēks orķestris, kurš vienlaikus ir gan priekšnieks, gan ražotājs (pakalpojuma sniedzējs), gan jaunu produktu un pakalpojumu izstrādātājs, pārdevējs, finanšu piesaistītājs, grāmatvedis, savu produktu un izejvielu noliktavas apsargs un sētnieks. Faktiski mazais bizness paņem visu laiku, un vēl jo vairāk to izjūt sievietes, kurām ir ģimene un bērni. Tā ir sava veida izdegšana, jo ikdiena aizrit nonstop režīmā, turklāt pēdējos gados sākas ar vienu plānu, bet beidzas ar pavisam ko citu. Par šo esmu pārliecinājusies 12 gadu laikā, kopš vadu savu rotaslietu zīmolu KOROLA un esmu spējusi pārdzīvot pat vairākas krīzes situācijas.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB,12.08.2025

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz darbaspēka trūkumu, atalgojuma līmenis Latvijā joprojām būtiski atpaliek gan no pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan no Lietuvas un Igaunijas, liecina Eurostat dati.

Šobrīd minimālā alga Latvijā ir 740 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas mūs ievieto to desmit ES valstu sarakstā, kur minimālais atalgojums joprojām nav sasniedzis 1000 eiro robežu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.auguta numurā lasi:

DB analītika

Rūpniecības atkopšanās ir sākusies

Aktuāli

Kur pazūd darba darītāji?

Tēma

Bezvīzu ceļojumiem Latvijas pase ir vērtīgāka par ASV pasi

Tirdzniecība

Izraēlas un Latvijas tirdzniecības apjoms augs

Eksporta izcilības

Auzu pārslas - gan veselīgām brokastīm, gan izcilam eksportam

Sports

Kusties – tātad dzīvo. Artjoms Soloduha, uzņēmējs, triatlona entuziasts

Mazais bizness