Visvairāk akciju Vācijas lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos pieder ārvalstu investoriem, liecina konsultāciju kompānijas EY jaunākais pētījums.

Pēdējā gada laikā 40 uzņēmumos, kuru akcijas iekļautas Frankfurtes biržas indeksā DAX, savu akciju īpatsvaru būtiski palielinājuši investori no Ziemeļamerikas.

Pērn ārvalstu investoriem piederēja 52,6% "DAX 40" akciju, savukārt Vācijas investoriem šajās 40 kompānijās piederēja 33,1% akciju. Pārējo akciju īpašnieku valsti vai reģionu nebija iespējams skaidri noteikt.

31.jūlijā publicētie dati liecina, ka kopš 2010.gada ASV investoru dalība DAX iekļautajos uzņēmumos ir pieaugusi no 17,1% līdz 25,4%. Vienlaikus Eiropas investoru dalība ir samazinājusies no 25,7% līdz 22,9%.

Dati ir par akcijām, kuru īpašnieku informācija bija pieejama par visu pārskata periodu, norādīja EY.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot cerības uz Ķīnas ekonomikas stimuliem, politisko saspīlējumu Francijā un ASV procentlikmju samazināšanas perspektīvu.

Frankfurtes biržas indekss DAX pirmoreiz pārsniedza 20 000 punktus. Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga, neraugoties uz Francijas gatavošanos jaunai politiskai krīzei.

Volstrītā indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 2% pēc ziņām, ka jēlnaftas eksportētāji ir tuvu jaunas vienošanās noslēgšanai par ieguves ierobežojumu pagarināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,2% līdz 44 705,53 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,1% līdz 6049,88 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 19 480,91 punktam.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par muitas tarifu noteikšanu vairāku valstu precēm.

Tramps agrā trešdienas pēcpusdienā nosūtīja brīdinājuma vēstules par tarifiem vēl septiņām valstīm. Pēc tam vēlā pēcpusdienā viņš paziņoja par plāniem noteikt 50% muitas tarifu Brazīlijas precēm, sākot no 1.augusta, un kritizēja prāvu pret bijušo Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru kā "raganu medības".

Tramps, kurš pagājušonedēļ panāca viņa ierosināta fiskālā likumprojekta pieņemšanu Kongresā, šonedēļ atkal atgriezās pie muitas tarifiem.

XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa tomēr trešdien atzina, ka "tirgus netic Trampam uz vārda, kad ir runa par tarifiem, un ietekme uz tirgu līdz šim bijusi ierobežota".

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, un palielinājās arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Akciju cenas pasaules biržās trešdien saruka pēc vairāku ASV un Eiropas uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritums sekoja ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" paziņojumam, ka tas šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 1,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 45% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. "Tesla" akcijas cena kritās par vairāk nekā 12,3%.

Volstrītas galvenie indeksi kritās, un indekss indekss "Nasdaq Composite" samazinājās pat par 3,6%.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 23,6 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Alphabet" akcijas cena tomēr kritās par 5,0%, jo kompānijas pārskatā bija minēti relatīvi nelieli ieņēmumi no videoapmaiņas vietnes "YouTube".

Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien kritās, investoriem bažījoties, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās agresīvu procentlikmju paaugstināšanu cīņai pret inflāciju.

Arī Eiropas biržās lielākoties bija kritums, bet Āzijas biržās akciju cenas pieauga pēc pazīmēm, ka Ķīna virzās prom no savas stingrās Covid-19 ierobežošanas politikas.

ASV pakalpojumu nozares uzņēmumu pārskats parādīja negaidīti spēcīgu aktivitāti, līdzīgi piektdien publicētajiem ASV nodarbinātības datiem, kas arī pārspēja prognozes.

Lai gan tirgi prognozēja, ka ASV centrālā banka jau šomēnes varētu pāriet uz mērenāku pieeju procentlikmju paaugstināšanā, šie dati padara iespējamu FRS agresīvās politikas turpināšanu.

Prognozes par Ķīnas ekonomiskās aktivitātes atveseļošanos sākotnēji izraisīja naftas cenu kāpumu, bet to nomainīja kritums, jo stingrāka ASV monetārā politika var ierobežot naftas pieprasījumu.

Galvenie Volstrītas indeksi ceturtdien kritās, tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām samazinoties pēc bažām par jaunu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu, bet Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

No 11 rūpniecības nozarēm, kas pārstāvētas Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500", kāpumu demonstrēja tikai enerģētika.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas trīs dienas pēc kārtas bija pieaudzis līdz jauniem rekordiem, ceturtdien kritās par 1,3%. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās attiecīgi par 0,8% un 0,7%.

"Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo atzina, ka pieņēmumi par Džo Baidena iespējamu izstāšanos no ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas "par radīt īstermiņa vēlēšanu nemieru", lielākam skaitam investoru paredzot Donalda Trampa uzvaru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,3% līdz 40 665,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 5544,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,7% līdz 17 871,22 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, un saruka arī ASV dolāra vērtība, ko noteica bažas par recesiju augstas inflācijas apstākļos.

Pesimistiski mazumtirgotāju peļņas rādītāji ir pastiprinājuši bažas par patērētāju optimismu augošu procentlikmju, kāpjošu energoresursu cenu, Ķīnas lokdaunu un Ukrainas kara laikā.

"Inflācija aug, un tas skar peļņu. Šīs augstākās izmaksas tiks nodotas tālāk un patērētāji beigs tērēt savus ietaupījumus un kļūs uzmanīgāki ar saviem izdevumiem," sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

"CMC Markets" galvenais tirgus analītiķis Maikls Hjūsons sacīja, ka kritusies arī ASV dolāra vērtība, "ko sekmēja zemāks [ASV obligāciju] ienesīgums, augot bažām par ASV ekonomikas vitalitāti atlikušā gada laikā".

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels šonedēļ paziņoja, ka FRS cels procentlikmes, līdz būs "skaidri un pārliecinoši" pierādījumi, ka inflācija samazinās. Augstākas aizņemšanās izmaksas tomēr palielina parādu, pastiprinot spiedienu uz patērētājiem un uzņēmumiem.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, ko sekmēja laba uzņēmumu peļņa, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās, investoriem reaģējot uz atšķirīgiem uzņēmumu peļņas rādītājem.

ASV autobūvnieka "Ford" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 6% pēc tam, kad šī uzņēmuma peļņa pārsniedza prognozes.

Arī "Disney" akcijas cena pieauga pēc negaidīti labas ceturkšņa peļņas.

ASV ekonomikas labais stāvoklis ir apslāpējis cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz sāks pazemināt procentlikmes,

neraugoties uz datiem, ka inflācija turpina samazināties virzienā uz mērķa rādītāju 2%.

Trešdien vēl divas FRS amatpersonas izteicās, ka līdz procentlikmju pazemināšanai vēl ir jāpagaida. Londonas, Parīzes uz Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Francijas naftas un gāzes milža "TotalEnergies" akcijas cena saruka par 3% pēc tam, kad uzņēmuma pērnā gada peļņa bija mazāka par prognozēto.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet ASV finanšu tirgi bija slēgti, jo valstī bija Neatkarības dienas brīvdiena.

Pieauga arī naftas cenas pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un tās 10 sabiedroto samita atlikšanas uz nenoteiktu laiku.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,6%, ko sekmēja ziņa, ka Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Morrisons" no investīciju grupu konsorcija pieņēmis pārņemšanas piedāvājumu, kura vērtība ir 6,3 miljardi sterliņu mārciņu (7,3 miljardi eiro).

Frankfurtes biržas indekss kāpa par mazāk nekā 0,1%, bet Parīzes biržas indekss palielinājās par 0,2%.

Enerģētikas sektorā akciju cenu kāpumu veicināja naftas cenu pieaugums, jo OPEC+ nespēja vienoties par jēlnaftas ieguves apjomu palielināšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija Neatkarības dienas brīvdiena un biržas bija slēgtas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet zelta pieauga līdz jaunam rekordam, investoriem meklējot drošas ieguldījumu vietas bažās par ASV prezidenta Donalda Trampa cīņu pret Federālo rezervju sistēmu (FRS), neskaidrību par muitas tarifiem un Eiropas valstu finansēm.

Volstrītas galvenie indeksi kritās visā tirdzniecības sesijas laikā pēc Darba dienas brīvdienām, bet Eiropas biržu indeksi ievērojami saruka tirdzniecības sesijas noslēgumā.

ASV, Francijas un Lielbritānijas aizņemšanās izmaksas pieauga, palielinoties to obligāciju ienesīgumam.

"Septembris var būt dīvains mēnesis finanšu tirgiem, jo akcijām vēsturiski ir tendence uz vāju sniegumu," atzīmēja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

"Tomēr izpārdošana obligāciju tirgū un steidzīga ASV dolāru un zelta iegāde ir pazīmes, ka investori steigšus meklē drošas investīciju vietas un likvīdus aktīvus," viņa piebilda.

Zelta cena ap plkst.23.30 pēc Latvijas laika bija 2536,56 ASV dolāri par unci, kas viegli pārsniedza aprīlī sasniegto iepriekšējo rekordu - 3500,10 dolārus par unci.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas ceturtdien atkal saruka.

Šādi investori jau otro dienu turpināja reaģēt uz kredītreitingu aģentūras "Fitch" lēmumu pazeminināt ASV reitingu, skaidro analītiķi.

"Globālajos tirgos turpinājās kritums, kas sākās vakar, investoriem pārdomājot to, ka ASV valdības parāds pēc "Fitch" lēmuma samazināt reitingu tagad tiek uzskatīts par zemākas kvalitātes," konstatēja "AJBell" galvenais investīciju analītiķis Laits Halafs.

Jau ziņots, ka "Fitch" otrdien samazināja ASV reitingu, norādot uz pieaugošo parādu federālajā, štatu un vietējā līmenī, politiskajām nesaskaņām un "pastāvīgu pārvaldības standartu pasliktināšanos" pēdējo divdesmit gadu laikā.

Reitings pazemināts par vienu pakāpi no "AAA", kas ir augstākais iespējamais reitings, līdz "AA+".

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, ko veicināja neskaidrība par ASV prezidenta Donalda Trampa svārstīgo tirdzniecības politiku. Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma samazināt procentlikmes.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, neraugoties uz Trampa mēģinājumiem mīkstināt muitas tarifu noteikšanu.

Tramps ceturtdien uz mēnesi atlika muitas tarifu piemērošanu vairumam Kanādas un Meksikas preču. Trešdien viņš uz mēnesi bija atbrīvojis no jaunajiem tarifiem preces, ko no Meksikas un Kanādas importē ASV automašīnu ražotāji.

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans atzina, ka neskaidrība par tirdzniecības politiku "ietekmē reālo ekonomiku", negatīvi ietekmējot patērētāju noskaņojumu un biznesa investīcijas. "Jo ilgāk tas turpinās, jo vairāk ekonomika palēninās," sacīja Hogans.

Frankfurtes biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordam, jo Vācijas aizsardzības un infrastruktūras investīciju programmas plāni vairoja optimismu par eirozonas lielākās ekonomikas iziešanu no recesijas.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad pesimistiski ASV ekonomikas dati un uzņēmumu peļņas rādītāji atjaunoja bažas par globālu recesiju, kas varētu pienākt šogad.

Naftas cenas nedaudz pieauga pēc pazīmēm, ka jēlnaftas īstermiņa pieprasījums saglabāsies relatīvi stiprā ASV darbaspēka tirgū un atkalatvērtā Ķīnas ekonomikā pēc nulles kovida politikas atmešanas.

"Bailes par ASV recesiju vēl pastāv un tik drīz nepazudīs," sacīja OANDA analītiķis Edvards Moja.

Akciju cenas Volstrīrā saruka pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja vietnieces Leilas Breinerdas solījuma turpināt stingru kursu pret inflāciju. "Inflācija vēl arvien ir augsta, pat ja pēdējā laikā bijusi mērena, un [monetārajai] politikai kādu laiku jābūt pietiekami ierobežojošai," sacīja Breinerda.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,8% līdz 33 044,56 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 3898,85 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,0% līdz 10 852,27 punktiem.

Akciju cenas Eiropas biržās un Volstrītā pirmdien pieauga, tirgiem gaidot ASV mazumtirdzniecības uzņēmumu peļņas rādītājus un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) komentārus.

ASV mazumtirgotāju "Target", "Lowe's" un TJX peļņas rādītāji šonedēļ sniegs papildu datus par ASV ekonomikas stāvokli pēc labvēlīgiem mazumtirdzniecības apgrozījuma datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.

"Šķiet, ka šodien turpinās pozitīvā tendence", kas bija vērojama pagājušajā nedēļā, sacīja "B. Riley Wealth" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Pagājušās nedēļas pozitīvie dati mazināja bažas par ASV ekonomikas veselīgumu pēc tam, kad tirgus šomēnes bija negatīvi ietekmējušas bažas par recesiju un Japānas procentlikmju paaugstināšana.

Zelta cena pirmdien atkal sasniedza jaunu rekordu, jo investori, ņemot vērā arvien ticamāku ASV procentulikmju samazinājumu septembrī un paaugstinātus ģeopolitiskos riskus, izvēlējās zeltu kā drošu ieguldījuma veidu.

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās pirmdien pārsvarā pieauga, investoriem daļēji atgūstot optimismu pēc pagājušās nedēļas kritumiem finanšu tirgos, kurus izraisīja bažas, ka procentlikmju celšana var novest pie recesijas.

Volstrīta pirmdien bija slēgta, jo ASV bija Neatkarības dienas brīvdiena.

"Nedēļai sākoties, pasaules finanšu tirgos ir parādījies optimisms," sacīja "Hargreaves Lansdown" vecākā investīciju un tirgu analītiķe Suzanna Strītere.

"City Index" analītiķis Favads Razakzada brīdināja, ka kritums pasaules finanšu tirgos vēl var turpināties.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo biržās bija brīvdiena.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,9% līdz 7232,65 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 0,3% līdz 12 773,38 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,4% līdz 5954,65 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības negaidīti augstam ASV inflācijas rādītājam un atkal pievēršoties tehnoloģiju uzņēmumu akcijām.

Otrdien publiskotais ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) gada pieaugums februārī bija 3,2%, savukārt "pamata" CPI pieaugums bez nestabilajām pārtikas un enerģijas cenām bija 3,8%.

Abi pieaugumi bija nedaudz augstāki, nekā bija gaidīts, bet nebija pietiekami, lai noslāpētu cerības uz procentlikmju pazemināšanas sākumu šovasar.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga. Indeksa "Nasdaq Composite" pieaugumu veicināja "Nvidia" un "Meta" akciju cenu palielināšanās attiecīgi par 7,2% un 3,3%.

"Tirgus šodien atviegloti nopūšas, ka inflācijas draudi samazinās," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Eiropas biržās akciju cenu kāpums saglabājās visu dienu, un galvenie biržu indeksi palielinājās par apmēram vienu procentu.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, investoriem viļoties Ķīnas ekonomikas datos.

Tirdzniecības sesija Volstrītā sākās ar kritumu, ko noteica vāji Ķīnas mazumtirdzniecības noieta un rūpniecības dati, kā arī prognozes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz paziņos par stimulēšanas pasākumu pakāpenisku samazināšanu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" tomēr noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, bet indekss "Nasdaq Composite" - ar kritumu.

"Vājāki ekonomikas dati no Ķīnas ir sabojājuši [investoru] noskaņojumu, zemākiem mazumtirdzniecības noieta un rūpnieciskās ražošanas rādītājiem radot jautājumus, vai [ekonomikas] atveseļošanās impulss var tikt saglabāts," sacīja "Interactive Investor" tirgu vadītājs Ričards Hanters.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet zelta cena pietuvojās 4000 ASV dolāriem par unci, investoriem reaģējot uz ASV valdības darba apturēšanu un politisko krīzi Francijā. Eiropas biržās akciju cenas maz mainījās.

Volstrītā akciju cenas sākumā pieauga, bet drīz sāka kristies, ko daži analītiķi uzskatīja par tirgus noguruma pazīmēm pēc cenu kāpuma.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Parīzes biržas indeksam bija neliels kāpums, neraugoties uz Francijas politiskās un budžeta krīzes padziļināšanos. Niecīgs pieaugums bija arī Londonas un Frankfurtes biržu indeksiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja samazināties.

Zelta cena pieauga, tikai par 10 dolāriem atpaliekot no 4000 dolāriem par unci.

"Zeltam šogad deva labumu dažādi katalizatori, tai skaitā tarifu neskaidrība, neatlaidīga inflācija un krītoša ASV dolāra vērtība," sacīja "eToro" analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, noslēdzot augusta mēnesi, kura gaitā akciju cenu pieaugums bija neliels.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga, novēršot to, ka augusts kļūtu par šim indeksam sliktāko mēnesi šogad, savukārt indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" saruka.

Eiropas biržās lielākoties bija kritums, tāpat arī Āzijas biržās, izņemot Tokijas biržas indeksu "Nikkei 225", kas pieauga, pateicoties lielākai investoru uzticībai ražotāju uzņēmumu akcijām pēc autobūvnieka "Toyota" labas peļņas.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir ieņēmušas nostāju, ka procentlikmju turpmāka paaugstināšana vai nepaaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem. Jauni dati par inflāciju tāpēc kļuvuši ļoti svarīgi pirms abu centrālo banku septembra sanāksmēm, kurās tiks spriests par monetāro politiku.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās, atjaunojoties bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karu ietekmi uz ekonomiku. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, izraisot vilšanos tirgū, kura dalībnieki bija cerējuši uz trešdien piedzīvotā kāpuma turpināšanos.

"Vēl ir daudz bažu," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils, kurš raksturoja tirgos valdošās neskaidrības līmeni kā "gandrīz bez precedenta manā 30 gadu karjerā".

Investori ceturtdien apjēdza, ka ar Trampa lēmumu uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu "nepietiek, lai cilvēki atgrieztos šajā tirgū", sacīja "TradeMas Securities" analītiķis Pīters Tučmens.

"Vēl arvien nav skaidrības. Mēs vēl esam liela tirdzniecības kara ar Ķīnu vidū," sacīja Tučmens.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas trešdien bija pieaudzis par 9,5%, ceturtdien saruka par 3,5%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, tirgu dalībniekiem bažījoties, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu celt procentlikmes augstāk, nekā gaidāms, un ilgāku laiku, mēģinot iegrožot augsto inflāciju.

Arī februāra dati par augstu inflāciju Francijā un Spānijā izraisīja bažas, ka arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nāksies celt procentlikmes vēl augstāk.

Lielbritānijā pārtikas produktu inflācija četrās nedēļās līdz 19.februārim sasniedza 17,1%, kas ir rekordlīmenis.

Akciju cenu kritumu Volstrītā veicināja arī slikti ASV patērētāju pārliecības dati.

Eirozonas valstu obligāciju ienesīgums palielinājās. Vācijas valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza 12 gadu augstāko līmeni, bet Francijas valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga līdz 11 gadu augstākajam līmenim.

Naftas cenas pieauga cerībās par jēlnaftas pieprasījuma palielināšanos Ķīnā.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās otrdien pieauga pēc tam, kad Ķīnas centrālā banka paziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Ķīnas centrālā banka paziņoja, ka samazinās vairākas procentlikmes, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, kā arī patēriņu un investīcijas. Banka norādīja, ka tiks samazinātas rezervju prasības, kas nosaka to, cik daudz naudas bankām jātur rezervē. Tādējādi finanšu tirgū ilgtermiņa likviditātē tiks iepludināts aptuveni triljons juaņu (127,4 miljardi eiro).

Pekinas paziņojums palīdzēja Volstrītas investoriem ignorēt vājos ASV patērētāju pārliecības datus.

Pēc lieliem akciju cenu kāpumiem Honkongas un Šanhajas biržās pieauga arī akciju cenas Volstrītā. Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".