Jaunākais izdevums

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Visvairāk pieteikumus par 28 daudzdzīvokļu mājām Valsts zemes dienestā ir iesniegusi Jelgavas valstspilsētas pašvaldība. Tai seko Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kura ir iesniegusi 10 pieteikumus. Valmieras novada pašvaldība šogad ir iesniegusi deviņus pieteikumus. Septiņi pieteikumi ir saņemti no Cēsu novada pašvaldības. Saulkrastu novada pašvaldība ir sagatavojusi un iesniegusi četrus pieteikums, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība - trīs, bet Siguldas novada pašvaldība - divus. Pa vienam pieteikumam ir iesniegusi Liepājas valstspilsēta, Balvu novads, Bauskas novads, Kuldīgas novads, Tukuma novads, Smiltenes novads, Jūrmalas valstspilsēta, Mārupes novads un Jelgavas novada pašvaldības.

Valsts zemes dienests 37 daudzdzīvokļu mājām šogad ir noteicis un reģistrējis atsavināmo zemi, aprēķinājis tās atsavināšanas cenu un nosūtījis paziņojumu par to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un zemes īpašniekiem. 13 daudzdzīvokļu mājām šobrīd tiek veikta atsavināmās zemes reģistrācija un paziņojuma sagatavošana, un par 22 daudzdzīvokļu mājām tiek izvērtēti iesniegtie dokumenti, vai notiek komunikācija ar pašvaldībām, lai nodrošinātu pašvaldību iesniegto dokumentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Par divām daudzdzīvokļu mājām Valsts zemes dienests ir saņēmis informāciju no zvērināta tiesu izpildītāja, ka atsavināšanas tiesība ir izmantota (visa paziņojumā noteiktā atsavināšanas cena iemaksāta zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā). Savukārt vienai daudzdzīvokļu mājai ir nostiprinātas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā jaunajā īpašuma sastāvā un dzīvokļu īpašumu sastāvā iekļautas atsavinātās zemes vienības domājamās daļas, attiecīgi piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas process šim īpašumam ir uzskatāms par pabeigtu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesā Valsts zemes dienestā tiek veikts atsavināmās zemes reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināmās zemes atsavināšanas cenas aprēķināšana. Dienests minētās darbības veic pēc pašvaldības lēmuma par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projekta un lēmuma par nekustamā īpašuma lietošanas mērķi saņemšanas no vietējās pašvaldības, kuras teritorijā atrodas attiecīgā daudzdzīvokļu māja.

Eksperti

Zemes likumiskās lietošanas maksas jautājums - iekaisusi kaite, ko neviens nevēlas risināt

Jānis Abāšins, finanšu eksperts, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents,28.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Satversmes tiesa sāka skatīt kārtējo lietu par zemes likumiskās lietošanas maksu. Apstrīdētās normas noteic, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, lai gan kopumā nekustamo īpašumu jomā vidējā atdeve no kapitāla ilgtermiņa īres gadījumā ir 8% - 12%, bet projektu attīstīšanas gadījumā (pirkšana, būvniecība, pārdošana) pat 13-15% un vairāk.

Arī citos normālos biznesos kapitāla atdeves norma, kuru īpašnieki prasa, ir virs 10%, bet šajā gadījumā ar 4% ir teju neiespējami nosegt pat obligātos maksājumus (nodokļus) un izdevumus. Arī lielajos apdrošināšanas koncernos šī norma ir virs 10%. Esošā situācija ir toksiska, un, ja vēlamies, lai Latvijas ekonomika attīstītās, šis jautājums ir jārisina, negaidot kārtējo Satversmes tiesas lēmumu.

Piespiedu nomas maksas apmērs vairākkārt atzīts par neatbilstošu Satversmei

Šī ir astotā reize, kad Satversmes tiesa vērtē ar piespiedu dalīto īpašumu saistīto regulējumu. Vai ir vēl kāda lieta, kas Satversmes tiesā ir skatīta 8 reizes?! Iepriekš tiesa vairākkārt atzina zemes likumiskās lietošanas vai piespiedu nomas maksas apmēru par neatbilstošu Satversmei. Esošā situācija nenāk par labu nedz zemes, nedz dzīvokļu īpašniekiem, turklāt – noslogo tiesu. Kā viens no risinājumiem ir izskanējusi iespējamība ļaut pusēm vienoties par zemes lietošanas maksu individuāli – lai gan kopumā atbalstu uzskatu, ka brīvā tirgus apstākļos tirgus pats spēj noregulēt daudzas situācijas, šajā gadījumā problēma ir iekaisusi tik ļoti, ka nepieciešams arī risinājums normatīvo aktu ietvaros.

Eksperti

Dalītais īpašums bremzē investīcijas un uzticēšanos tirgum

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas docētājs, ekonomists,08.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās Satversmes tiesa lēma apvienot vairākas lietas, kas saistītas ar dalītā īpašuma statusu un skatīt tās ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem dalītā īpašuma statuss šobrīd attiecas uz 3 520 īpašumiem visā Latvijā un šajos īpašumos ir 160 213 dzīvokļi vai biroji.

Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tie ir aptuveni 15% no visiem īpašumiem Latvijā, un šāds statuss apgrūtina ne tikai iesaistīto pušu (dzīvokļu īpašnieku un arī zemes īpašnieku) īpašumu tiesības, bet arī iespējas pārdot īpašumu, piesaistīt investīcijas u.tml.

Izaicinājumi visām iesaistītajām pusēm

Ja ēkas īpašniekam nav noslēgts līgums ar zemes īpašnieku, tad automātiski iestājas zemes likumiskās lietošanas tiesības, par kuru ēkas īpašnieks maksā noteiktu maksu - 4 % no lietošanā esošās zemes universālās kadastrālās vērtības gadā. Šis regulējums rada papildus izaicinājumus abām pusēm, proti - dzīvokļu īpašnieki nereti ir neizpratnē, jo formula, pēc kuras tiek aprēķināta zemes lietojuma maksa un iespējamie papildus maksājumi, nav pietiekami caurspīdīga, un trūkst vienota skaidrojuma par lietošanas tiesību apjomu, kas rada strīdus un neuzticēšanos. Savukārt, zemes īpašnieki nereti cīnās ar to, ka dzīvokļu īpašnieki savlaicīgi neveic attiecīgo maksājumu vai kopējā summa, kas tiek saņemta, dažkārt nenosedz pat nodokļus, kas jāmaksā par īpašumu. Ir dzirdētas dažādas situācijas, piemēram, kad zemes īpašnieki saņem no dažiem desmitiem eiro līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro gadā.