Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares, kuras kādu iemeslu dēļ nefinansē privātais sektors vai dara to nepietiekamā apjomā.

Tas gan nenozīmē, ka finansējam jebko, kas tiek prezentēts kā biznesa iniciatīva. Arī pie mums potenciālais finansējuma saņēmējs sastopas gan ar projekta kvalitātes un pamatotības, gan ar likumības kritēriju pārbaudi. Atšķirība ir tāda, ka Altum, pateicoties savai īpašajai misijai, saglabājot tikpat lielu atbildību pret finansējumu kā jebkurš cits finanšu tirgus dalībnieks, var atļauties elastīgāku pieeju daļā no šiem kritērijiem. Tā arī ir galvenā atšķirība starp Altum un komercbanku.

Taču nodokļu parādi, neskaidra finanšu izcelsme un maksājumu kavējumi ir negrozāmas sarkanās līnijas. Ja šeit ir problēmas, sadarbība ar Altum nesanāks. Ir vēl vairāki kritēriji, kuriem mūsu klientiem ir jāatbilst. Tāpat kā jebkurš kreditētājs, viena no pirmajām lietām, ko pārbaudīsim, ir biznesa pamatotība. Proti, gaidāmie ienākumi būs lielāki par izdevumiem un projekta īstenošana uzņēmējiem ļaus gūt peļņu. Te ir ļoti plašs izvērtēšanas lauks, sākot ar uzņēmuma komandu un tās prasmēm, ienākumu un izdevumu pamatotību, pieprasījumu, konkurenci, izplatīšanas kanāliem, nepieciešamo aprīkojumu, iespējamajiem riskiem, līdz pat tam, vai nav piemirsts zelta likums, ka sākotnēji rodas izmaksas, bet ieņēmumi – tikai pēc kāda laika, īpaši uzņēmējdarbības sākuma posmā. Banku nozarē aizdevuma piešķiršanu pieņemts skatīt kontekstā ar vēsturiskajiem darbības apjomiem, saistībām jeb kredītvēsturi. Altum loma ir veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu, palīdzēt klientiem attīstīties un izaugt, kļūt par banku klientiem. Šī ir viena no galvenajām jomām, kur mūsu loma ir būt elastīgākiem, – varam vairāk veltīt laiku sarunām ar klientu, uzņemties papildu riskus, strādāt ar uzņēmējiem bez kredītvēstures, varam piedāvāt garākus aizdevumu atmaksas termiņus. Protams, arī šeit ir vieta samērīgumam – lai arī cik ļoti jaunais uzņēmējs tic, ka saņems miljona aizdevumu un otrajā darbības gadā būs ar vairāku miljonu apgrozījumu, tas, visdrīzāk, nav ticams scenārijs. Kopumā uzņēmēji ir kļuvuši zinošāki, tomēr joprojām redzam arī vieglprātību, pārlieku lielu pašpārliecinātību vārdos, bet paviršību aprēķinos un idejas pamatošanā. Bieži Altum loma ir tieši pārliecināt klientu, ka nepieciešams investēt mazākā apjomā vai pie idejas vēl nepieciešams pastrādāt.

Patentu valdes 105.gadadienas pasākumu gaitā noskaidroti Latvijas Intelektuālā īpašuma apbalvojumu laureāti, par kuriem kļuvuši "Rīgas zeļļi", "Sudden Lights" un "Tiny Giant", informēja Patentu valdē.

Apbalvojuma "Gada preču zīme" laureāti tika noteikti starp 32 preču zīmēm, kas virzītas apbalvojuma otrajai kārtai no visām 2024.gadā reģistrētajām preču zīmēm, ko 2024.gadā reizi ceturksnī izvērtēja Patentu valdes ekspertu komisija. Savukārt šī gada sākumā atlasītās preču zīmes vērtēja otrās kārtas žūrija, kuras sastāvā bija Patentu valdes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Dizaineru savienības, Latvijas Mākslas akadēmijas un SIA "Silvanols" pārstāvji.

Marta pirmajās divās nedēļās Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju portālu "lsm.lv" organizēja sabiedrības balsojumu, lai noteiktu, kura no 32 preču zīmēm iedzīvotāju skatījumā ir pelnījusi sabiedrības simpātiju balvu.

Aptuveni 110 tūkstoši šobrīd spēkā esošu aizdevumu līgumu ir noslēgti ar galvotāju - personu, kura uzņemas atbildību par aizņēmēja parādsaistībām, ja kredītņēmējs pats vairs nespēj par tām norēķināties.

Kā liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) dati, līgumu ar galvotāju kopējā summa sasniedz gandrīz 5 miljardus eiro.

“Lai gan pašlaik arvien mazāk aizdevuma līgumus slēdz ar galvotāju un biežāk kā nodrošinājumu izmanto līdzaizņēmēju, kurš atšķirībā no galvotāja atbildību par kredīta atmaksu uzņemas jau no līguma slēgšanas brīža, galvojums joprojām ir aktuāls, jo šie līgumi parasti ir slēgti ar garu atmaksas termiņu. Tā kā galvojumu galvenokārt izmantoja hipotekāro kredītu līgumos, kas tiek izsniegti uz vismaz 10 līdz 20 gadiem, tad galvotāju saistības vēl tik drīz nemazināsies. Šobrīd aptuveni 15% no visiem aizņēmējiem ir galvotāji,” skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzmanības lokā ir nonācis Speedtest mērīšanas rīks, kuru vairāki Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai informētu par savu piedāvājumu. Apgalvojumi reklāmas materiālos ir dažādi: «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais internets», «Ātrākais internets Latvijā - apstiprinājis Speedtest.net», «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais 4G» u.tml. Šādu saukļu izmantošanu PTAC ir atzinis par maldinošu komercpraksi, kuras ietekmē vidusmēra patērētājs var pieņemt kādu lēmumu par pakalpojuma izvēli, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis.

Apgalvojumus, kas pamatoti ar Speedtest mērīšanas rīku, piemēram, «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais 4G», patērētāji var uztvert kā vispāratzītu un uz visiem attiecināmu informāciju. Patērētājs var uzskatīt, ka interneta pakalpojumu sniedzējs saviem lietotājiem nodrošina ātrāko mobilo internetu salīdzinājumā ar citu pakalpojumu sniedzēju iespējām. Tādējādi var tikt pieņemti lēmumi par darījumu, kas citādi netiktu veikts, skaidro PTAC.

PTAC norāda, ka Speedtest interneta mērīšanas rīka izmantošana tādas komercprakses īstenošanā, kuras ietvaros patērētāji tiek informēti par uzņēmuma sniegtā interneta pieslēguma priekšrocībām un kvalitāti nav pieļaujama.

Konkursam Gada preču zīme 2015, ko organizē Latvijas Republikas Patentu valde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, pieteiktas 83 Latvijas izcelsmes uzņēmējdarbību popularizējošas preču zīmes, informē Patentu valde.

Atklāts arī sabiedrības balsojums, lai noteiktu uzvarētājus.

Apbalvojums Gada preču zīme tiek piešķirts tiem uzņēmējiem, kuri visskaidrāk saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējas un produktivitātes paaugstināšanā. Nosakot konkursa Gada preču zīme uzvarētāju, vērā tiks ņemts gan žūrijas vērtējums, gan sabiedrības balsojums.

Patentu valde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera organizē Gada preču zīmes apbalvojumu ar mērķi godināt Latvijas uzņēmējus, veicināt valsts uzņēmējdarbības attīstību un sabiedrības izpratnes veidošanos par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības nepieciešamību.

Repharm meitas uzņēmumu Veselības centru apvienības un Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa ir saņēmusi LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā.

Pirmo reizi par panākumiem veselības aprūpes jomā balvu pasniedzot privāto ambulatoro uzņēmumu vadītājai, ir apliecināta to spēja nodrošināt valstī veselības krīzes risinājumus un sekmēt daudzpusīgu medicīnas pakalpojumu pieejamību.

"Strādāt veselības aprūpē pandēmijas laika diktētajā režīmā visiem ir izaicinājums, taču augsti kvalificēta radniecīgi domājoša vadības komanda un pašaizliedzīgi uzņēmumu profesionāļi ir galvenā mūsu panākumu atslēga. Šis apbalvojums uzskatāmi apliecina mūsu kopīgi paveiktā darba pilsonisko un valstisko nozīmību. Es pateicīgi to pieņemu, izjūtot lepnumu un gandarījumu par katru soli, ko esam kopīgi spērušu mūsu iedzīvotāju veselības vārdā. Šobrīd gada nogalei raksturīgi atskatoties uz paveikto, saskatu, ka paveikts patiesi ir daudz. Esam spējuši efektīvi piemēroties Covid-19 izraisītajai situācijai — operatīvi uzņemties papildu darbus, pienākumus un atbildību, uzrunāt vajadzīgos darbiniekus, veikt nepieciešamās investīcijas, lai varētu sekmīgi pildīt krīzes laika saistības, vienlaikus turpinot pilnveidot ikdienas pakalpojumus mūsu uzņēmumos un rūpējoties par medicīnas izglītību Latvijā. Tādējādi mēs cauri krīzes laika grūtībām spējam saskatīt tālāku izaugsmi ambulatorajā medicīnā un attīstības perspektīvu arī ārpus mūsu valsts robežām,” saka S.Lapiņa.

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Rigvir holdinga uzņēmums, medikamenta Rigvir ražotājs - SIA Latima - saņēmis WIPO Uzņēmuma intelektuālā īpašuma apbalvojumu (WIPO Enterprise Trophy).

Rigvir holdinga Biznesa attīstības departamenta vadītājs Kārlis Urbāns teic, ka WIPO apbalvojums SIA Latima ir piešķirts, jo uzņēmums ir vairāku Eiropas patentu īpašnieks – rada pasaules līmeņa inovācijas, tas ir jaunievedumu ieviesējs – jo patenti tiek piešķirti izgudrojumiem, kas nav acīmredzami, ir radoši un tiem piemīt tehniskā jaunrade. Tāpat SIA Latima veic zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, kā arī rada pasaules līmeņa inovatīvus produktus. «Patents ir drošais pamats mūsu uzņēmējdarbībai, kurā ir ļoti augsts intelektuālā ieguldījuma īpatsvars. Iegūtais apbalvojums ir augsts novērtējums intensīvam un mērķtiecīgam darbam. Priecājamies un esam gandarīti, ka kvalitāte tiek novērtēta un šajā ziņā varam būt par piemēru citiem,» uzsver K. Urbāns.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot dalību «Astana EXPO 2017» uzskata, ka izvirzītie mērķi ir sasniegti, par ko liecina uzņēmēju atsauksmes, interese par Latviju ne tikai Kazahstānā, bet arī citu «EXPO» dalībnieku vidū, kā arī saņemtais Latvijas paviljona apbalvojums, informē LTRK Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Sākot gatavoties «Astana EXPO 2017», LTRK par mērķi izvirzīja veicināt Latvijas labu attiecību veidošanu ar Kazahstānu, kā arī radīt cienījamu iespaidu par valsti kopumā globālā līmenī. Savukārt no uzņēmēju viedokļa, biedrības vēlējās nostiprināt jau izveidotās attiecības ar Kazahstānas partneriem, kā arī palīdzēt iegūt jaunus sadarbības partnerus. «Analizējot izstādes norisi un rezultātus, varu droši teikt, ka sākumā noteiktie mērķi ir sasniegti un ceram, ka nākotnē nesīs lielu pienesumu Latvijas ekonomikai,» sacīja LTRK valdes loceklis un «EXPO 2017» komisārs Jānis Endziņš.

Par vienu no centrālajiem notikumiem uzskatāma «Latvijas dzelzceļa» (LDz) kopā ar partneriem rīkotā Tranzīta un loģistikas nedēļa, kuras ietvaros LDz rīkoja konferenci «Globālās transporta kustības vīzija. Eirāzijas potenciāls», kā arī tematiskās diskusijas par Konteinerpārvadājumu attīstību Eirāzijas teritorijā un «Zaļās ekonomikas» attīstību transporta sektorā, kā arī citus pasākumus. LDz prezidents Edvīns Bērziņš ir pārliecināts, ka atbalsts dalībai šajā izstādē ir devis ļoti ievērojamu pienesumu: «Mūsu dalība šajā izstādē bija ļoti nepieciešama ne tikai transporta nozarei, bet visai valsts tautsaimniecībai. Mūsu piedalīšanos ļoti novērtēja Kazahstānas partneri, par ko liecina fakts, ka ļoti īsā laikā pēc izstādes - septembra beigās Rīgā ieradās Kazahstānas pirmais vicepremjers Askars Mamins. Viņa vizītes ietvaros mēs parakstījām sadarbības memorandu ar Kazahstānas dzelzceļu par konteinermaršrutu attīstību, vienojāmies par sadarbību Kazahstānas jaunā loģistikas mezgla, Horgosas attīstībā, kā arī kopīgiem spēkiem noorganizējām konteinervilcienu no Urumči uz Rīgu, kura maršruts bez Kazahstānas nav iespējams.»

Sludinājumu portālā «ss.com» par 5000 eiro tiek tirgots, iespējams, I šķiras Triju zvaigžņu ordenis, taču Valsts prezidenta Ordeņu kapituls sludinājuma tekstā saskata tā autentiskumu apstrīdošu informāciju.

Kā stāstīja Ordeņu kapitula kanclere Karina Pētersone, līdz 1940.gadam Triju Zvaigžņu ordeņa pirmā šķira piešķirta 285 personām - gan Latvijas pilsoņiem, gan ārvalstu vadītājiem, sūtņiem, ministriem, augsta līmeņa dažādām amatpersonām. Tiek pieļauts, ka pārdošanā nonācis tieši šī laika apbalvojums. Savukārt kopš 1995.gada pirmās šķiras ordenis piešķirts aptuveni 100 personām.

Pētersone pauda, ka, aplūkojot sludinājumam pievienoto ordeņa fotogrāfiju, viņai liekas, ka tas ir pirmskara laika Triju Zvaigžņu ordenis. Taču šaubas par ordeņa autentiskumu Ordeņu kapitulam raisījis sludinājuma teksts, kurā minēts, ka ordeņa komplektā nav tikai pie smokinga spraužamā mazā krustiņa lentīte, kas iepriekšējam īpašniekam esot nozagta. Pētersone skaidroja, ka līdz 2010.gadam Triju Zvaigžņu ordeņa komplektā nebija miniatūras ordeņa zīmes, ko saskaņā ar tā nēsāšanas kārtību izmanto oficiālos pasākumos pie smokinga.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Topošajai A klases biroja ēkai New Hanza teritorijā, Mihaila Tāla ielā 1, Rīgā, nosvinēti spāru svētki, atzīmējot ēkas augstākā būvniecības punkta sasniegšanu.

Visa projekta attīstības kopējās investīcijas pārsniegs 30 miljonus eiro un celtniecības darbus ir plānots pabeigt 2023. gada pavasarī.

“Spāru svētki būvniekiem vienmēr bijuši nozīmīgs būvniecības posms un atskats uz jau paveikto. Esam gandarīti par būvnieku līdz šim ieguldīto darbu un kvalitāti, kuru drīzumā varēs novērtēt arī biroju nomnieki. Mūsdienīgs birojs ir kas vairāk par energoefektivitāti un pārdomātu plānojumu. New Hanza biroji būs vieta, kur tikties klātienē ar kolēģiem, lai smeltos iedvesmu, spēcinātu komandas garu un tiektos pēc jauniem panākumiem,” spāru svētkos atzīmēja ēkas attīstītāja Pillar Capital, AS valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 27. martā piedalījās 44. Air Transport World (ATW) Aviācijas nozares balvas pasniegšanas ceremonijā Dublinā, kurā airBaltic komanda saņēma ATW Aviācijas nozares sasniegumu balvu kā gada tirgus līderis, informē aviokompānijā.

ATW Aviācijas nozares sasniegumu balva ir augstākais pagodinājums, ko lidsabiedrība vai persona var saņemt par izcilību gaisa transporta nozarē.

«Esmu lepns par mūsu komandu, kas veic lielisku darbu – šis apbalvojums ir kārtējais apliecinājums tam. Pagājušais gads airBaltic bija rekorda gads. Mēs esam pagodināti, ka mūsu sasniegumus ir novērtējuši ATW redaktori globālā mērogā. airBaltic izaugsme ļāvusi mums palielināt tirgus daļu Baltijas reģionā un stiprināt pozīcijas kā tirgus līderim,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«AirBaltic ir ievērojami paplašinājusi un uzlabojusi komerciālos gaisa pārvadājumus Baltijā. Šī inovatīvā lidsabiedrība nodrošina kvalitatīvu klientu apkalpošanu ar modernajām Bombardier C Series lidmašīnām un augstiem darbības standartiem. Es apsveicu Martinu Gausu un airBaltic komandu ar šo pelnīto apbalvojumu,» teic ATW galvenā redaktore Kārena Volkere.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa "Ideju kauss 2023" 12 laureātiem kopumā piešķirti 40 000 eiro ideju attīstībai.

Par konkursa inovatīvāko biznesa ideju atzīts papildinātās realitātes mobilais risinājums "Fungo".

“Fungo” autoriem Keitai Augstkalnei un Klāvam Balamovskim-Kalniņam piešķirta pirmā vieta un 10 000 eiro atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Idejas autori izstrādājuši papildinātās realitātes mobilo spēli, kas motivē pusaugu onkoloģijas pacientus kustēties, tādējādi atbalstot un veicinot viņu rehabilitācijas procesu.

"Darbam ir jāturpinās un šis apbalvojums ir jāliek lietā! Mums ir daudz plānu, kā attīstīties, lai šo pārvērstu par kaut ko lielu un noderīgu," apbalvošanas ceremonijā sacīja “Fungo” idejas autors Klāvs Balamovskis-Kalniņš.

Otrā vieta un 7 000 eiro naudas balva piešķirta komandas “SUBmerge” inovatīvajam zemūdens dronam “Līdaka”. “SUBmerge” izstrādā video uzlabošanas programmatūru un tehnisko bāzi, lai palielinātu zemūdens redzamību un samazinātu zemūdens drona pašizmaksu vismaz trīs reizes, kā arī palielinātu vērtību klientam.

Izcilajam gastroenterologam profesoram Jurim Pokrotniekam piešķirta Grindeļa balva par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā un farmācijā. Savukārt par nozīmīgu veikumu zinātnē Zelta Pūces apbalvojums pasniegts preparāta Mildronāts® izgudrotājam, akadēmiķim Ivaram Kalviņam, informē farmācijas uzņēmumā Grindeks.

Piešķirtas arī trīs Sudraba Pūces perspektīvākajiem jaunajiem pētniekiem. Zinātniekus apbalvo Latvijas farmācijas uzņēmums Grindeks, iesaistot Latvijas Zinātņu akadēmiju.

«Veselība ir cilvēku dārgākā vērtība un rūpes par to ir farmācijas un medicīnas nozares, kā arī zinātnieku sūtība. Grindeks pateicas profesionāļiem, kuri savu mūžu velta Latvijas sabiedrībai, medicīnai, izglītībai un zinātnei,» saka AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

D.H.Grindeļa balvas saņēmējs Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas hepatoloģijas un uztura terapijas centra vadītājs, ārsts, pasniedzējs un zinātnisko rakstu autors, kurš sarakstījis monogrāfiju Gastrointestinālā endoskopija, kā arī ir vairāk nekā 400 citu publikāciju autors un līdzautors.

Lido valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa saņēmusi Latvijas tūrisma nozares balvu Gada cilvēks tūrismā 2024 kategorijā Uzņēmējs/vadītājs restorānu biznesā.

Šis apbalvojums apliecina Lido nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kulināro tradīciju saglabāšanā un attīstīšanā. Gadu gaitā Lido ir kļuvis par latviešu virtuves vizītkarti, kuru tūristi arvien biežāk iekļauj savos ceļojumu maršrutos, apmeklējot Rīgu.

“Šis apbalvojums ir augsts novērtējums ne tikai man, bet visai Lido komandai, kas ik dienu strādā ar aizrautību un degsmi, lai celtu godā mūsu virtuves tradīcijas. Mēs lepojamies, ka Lido ir kļuvis par vietu, kur Latvijas iedzīvotāji katru dienu var baudīt labi pazīstamus ēdienus, savukārt ārvalstu viesi – iepazīt Latvijas garšu un viesmīlību. Ik dienu apkalpojot vairāk kā 20 tūkstošus cilvēku, mēs ar prieku un atbildību radām lielisku pieredzi ikvienam viesim. Šis novērtējums apliecina mūsu darba nozīmīgumu un dod motivāciju turpināt augt un pilnveidoties,” saka Rita Auziņa, paužot gandarījumu par saņemto augsto novērtējumu no nozares ekspertiem.

Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Pilsoņu balvas komiteja paziņojusi 2018. gada balvas laureātus no visas Eiropas Savienības (ES) - no Latvijas tā piešķirta kustībai «Iespējamā misija», informēja EP Informācijas birojs Latvijā.

Eiropas Pilsoņu balva ir Eiropas mēroga apbalvojums, ko EP ik gadu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu, veicinot ES iedzīvotāju savstarpējo sapratni un saliedētību, sekmējot pārrobežu sadarbību ES ietvaros, kas stiprina Eiropas garu.Balvu piešķir arī par ikdienas darbību, kas apliecina un sabiedrībā nostiprina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.

Kustības «Iespējamās misija» valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Ingrīda Blūma saka: «Iespējamā misija 10 gadu laikā ir pierādījusi, ka izglītības sistēmai Latvijā var piesaistīt spējīgākos Latvijas un arī citu valstu augstskolu absolventus. Esmu pārliecināta, ka mūsu izglītība būs tik laba, cik labi ir mūsu skolotāji.»

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

«Bankai Citadele ir noslēgts līgums ar visu RBSSKALS grupu, kā ietvaros to pārstāv RBSSKALS Construction,» komentējot šodien izplatīto VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) paziņojumu, biznesa portālam db.lv sacīja uzņēmumā.

Līdz ar to, iespējams, VNĪ neesot līdz galam iepazinusies ar situāciju.

«Šī izsniegtā garantija attiecas uz bijušās Tabakas fabrikas projekta izpildi un tā sāks darboties no tā mirkļa, kad projekta pasūtītājs VNĪ atļaus RBSSKALS Būvvadība atsākt darbus konkrētajā objektā,» norāda būvuzņēmums.

Kā vēstīts, VNĪ šodien izplatītā paziņojumā informēja, ka SIA RBSSKALS Būvvadība iesniegusi vēstuli ar nederīgu AS Citadele banka apliecinājumu, cerībā atsākt būvdarbus Miera ielā 58a, Rīgā.

«Izskatot AS Citadele banka apliecinājumu, VNĪ konstatēja, ka bankas garantija tiks izsniegta pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp AS Citadele banka un SIA RBSSKALS Construction. Savukārt, SIA Lursoft publiskajā datu bāzē pieejamā informācija vēsta, ka SIA RBSSKALS Construction ir cita juridiskā persona ar reģistrācijas numuru 40103965624, ar kuru VNĪ nav nekādas līgumsaistības. Tādejādi VNĪ secina, ka AS Citadele banka apliecinājums nav attiecināms uz līgumā starp SIA RBSSKALS Būvvadība un VNĪ noteiktajām prasībām par līguma saistību izpildes bankas garantijas/ apdrošinātāja galvojuma formu pēc būtības,» skaidro VNĪ.

Jau pašlaik mājokļu iegādes valsts atbalsta programmas nosacījumos ir iekļauti ierobežojumi, kas nosaka galvojuma apmēra griestus gan procentuālā veidā no aizņēmuma apjoma, gan naudas izteiksmē, un pats lielākais iespējamais galvojuma apmērs ir 20 tūkstoši eiro, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Taču pieprasījumu pēc valsts galvojumiem būtiski palielina un motivē šo atbalstu pieprasīt arī cilvēkiem, kam tas nemaz nebūtu nepieciešams, cita normatīvo aktu norma – atlaide nodevai par īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, uzsver banku pārstāvji.

«Šīs konkrētās valsts galvojuma programmas mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Tajā jau pašlaik reāli darbojas galvojuma apmēra ierobežojumi, kas saistīti ar bērnu skaitu ģimenē, un maksimālais galvojuma apmērs ir līdz 20 tūkstošiem eiro. Kopumā programma arī darbojas tai paredzētajā virzienā, taču pērn tika pieņemti grozījumi noteikumos par zemesgrāmatu nodevu, paredzot būtisku nodevas atlaidi darījumiem, kuros saņemts valsts galvojums. Diemžēl šādu atvieglojumu dēļ pieteikties valsts atbalsta programmai ir motivētas arī tās ģimenes, kurām tas iespējams nemaz nebūtu nepieciešams. Tāpēc, pirms domāt par kādiem papildus programmas ierobežojumiem, vispirms būtu jānovērtē cēloņi, un, ja ir nepieciešami uzlabojumi, tie būtu apspriežami ar visām programmā iesaistītajām pusēm,» norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Ainārs Balcers (Swedbank).

Valstij jārada apstākļi, lai cilvēki var nopelnīt mājokļa iegādei, nevis jāpamet siers pelei, kas neapjauš kumosa cenu

Īpašuma tirgus flagmaņi jau pirms Pirmā mājokļa iegādes programmas iedarbināšanas sausām mutēm runājuši par to, ka potenciāliem pircējiem nevajag pašiem sevi mānīt – ja nespēj sakrāt pirmajai iemaksai, kā maksās 25 gadu garumā? Tāpēc piešķirt finansējumu tiem, kuri to patiesībā nevar atļauties, ir zināmā mērā bezatbildīgi. Sevišķi ņemot vērā to, ka Attīstības finanšu institūcijas Altum galvojums faktiski ir Latvijas nodokļu maksātāju galvojums. Reālāks atbalsts jaunajām ģimenēm, iespējams, būtu īres tirgus attīstīšana valsts vai pašvaldību līmenī, dodot iespēju ģimenēm slēgt saprātīgus ilgtermiņa īres līgumus, tostarp ar izpirkšanas tiesībām.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šodien izplatītā paziņojumā informē, ka SIA RBSSKALS Būvvadība iesniegusi vēstuli ar nederīgu AS Citadele banka apliecinājumu, cerībā atsākt būvdarbus Miera ielā 58a, Rīgā.

Māris Saukāns - RBSSKALS grupas īpašnieku vārdā - vakar darīja zināmu, ka RBSSKALS Būvvadība iesniegusi VNĪ, kā arī Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai bankas Citadele izsniegtu līgumsaistību izpildes galvojumu par bijušās Tabakas fabrikas Miera ielā projektu izpildi: «Lai izbeigtu VNĪ valdes spekulācijas un publiskajā telpā radīto nepatieso iespaidu par RBSSKALS Būvvadība finansiālo spēju iesniegt papildus līguma saistību izpildes nodrošinājumu, kas noslēgts starp RBSSKALS Būvvadība un VNĪ, uzņēmums VNĪ iesniedzis bankas Citadele finanšu garantijas apliecinājumu. Saskaņā ar iesniegto finanšu garantiju, atsākot darbus objektā tiks izsniegts bankas līgumsaistību izpildes galvojums 382 513.20 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka ar jauno galvojumu tiks aizstāts līdzšinējais ERGO Insurance SE Latvijas filiāles galvojums, kas iepriekš bija iesniegts VNĪ.»