Aizvadīts Biznesa pakalpojumu līderu asociācijas (ABSL) forums “Radi un nodrošini nākotni – tagad!”. Pasākums pulcēja ap 200 pasaules biznesa līderu no dažādiem starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī militāros ekspertus, politikas veidotājus un inovatorus.
Apskatot tendences un iepazīstinot ar stratēģijām ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā, foruma dalībnieki uzsvēra – lai gan ģeopolitiskā situācija var radīt nedrošību un virkni risku, tā vienlaikus paātrina Eiropas uzņēmumu izaugsmi un nostiprina to noturību ilgtermiņā.
Foruma dalībnieki un eksperti īpaši atzinīgi novērtēja gan Latvijas, gan arī pārējo Baltijas valstu digitālo attīstību, norādot, ka šis reģions pēdējo gadu laikā piedzīvo strauju izaugsmi. Vienlaikus foruma norise Rīgā ir stratēģiski pamatota, jo Baltijas reģions ir īstā vieta, kur runāt par nākotnes veidošanu, attīstību un nozīmīgu lēmumu pieņemšanu – šeit izteikti jūtama un novērojama saspīlētās ģeopolitiskās situācijas radītā ietekme.
Lai ABSL forums šogad varētu notikt tieši Rīgā, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) ir aktīvi strādājusi, mērķtiecīgi popularizējot pilsētas tēlu, piesaistot investīcijas un virzot Rīgas attīstību kā starptautiski atzītam uzņēmējdarbības pakalpojumu centram. “Mūsu pilsēta apvieno vēstures mantojumu, inovācijas un ambīcijas, un šāda līmeņa notikuma rīkošana mums ir liels pagodinājums. Foruma norise Rīgā ne tikai atspoguļo mūsu ilgstošā darba rezultātus, bet arī rada vērtīgu platformu ideju apmaiņai, jaunu investoru piesaistei un Rīgas tēla nostiprināšanai kā dinamiskai inovāciju metropolei Eiropas mērogā,” pauž Fredis Bikovs, RITA direktors.
Diskutējot par to, kā sagaidīt negaidīto, vadīt un stiprināt lēmumu pieņemšanas spējas nenoteiktības laikos, bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs (2021-2025), atvaļinātais Admirālis Robs Bauers (Rob Bauer) norādīja, ka situācija pasaulē pēdējo gadu laikā liecina par varas “tektonisko plātņu” kustību. “Ir skaidrs, ka karš Ukrainā ir cīņa par varu globālā līmenī. Kad varas “tektoniskās plātnes” sakustās un notiek zemestrīce, gaidāmas krīzes un kari. Arī tad, ja karš Ukrainā beigsies rīt, cīņa par varu turpināsies vēl visu nākamo dekādi, un pasaulē, kurā dzīvojām iepriekš, vairs nekad neatgriezīsimies. Mums ir jāgatavojas negaidītajam – gan valstīm, gan sabiedrībām, gan arī uzņēmumiem ir jādomā ilgtermiņā, jākļūst noturīgākiem un spējīgiem pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.”
Tāpat kā militārie eksperti, arī pasaules biznesa līderi ir pārliecināti, ka, līdzīgi kā pēc Covid pandēmijas, šobrīd dzīvojam jaunā realitātē. “Šī brīža ģeopolitiskā situācija veicina biznesa transformāciju un paātrina uzņēmumu izaugsmi. Ja iepriekš kompānijas darbojās un sasniedza savus mērķus ļoti paredzamos termiņos – ceturksnī, gadā vai trijos, tad šobrīd fokuss ir gan uz īstermiņa mērķiem, kas sasniedzami mēnesī, gan uz ilgtermiņa attīstības perspektīvu un to, kādu ieguldījumu mūsu bizness sniedz sabiedrībai. Tikpat būtiska ir spēja pielāgoties nemitīgi mainīgajiem apstākļiem, efektivizējot un paātrinot uzņēmuma procesus, kā arī pārdomātu investīciju veikšana – tehnoloģijās, uzņēmuma darbiniekos, kultūrā un biznesa ekosistēmā kopumā,” akcentē uzņēmuma “Accenture” pārstāvis un valdes priekšsēdētājs Francijā Olivjē Žirārs (Olivier Girard).
Šobrīd biznesa pakalpojumu nozare Eiropā koncentrējas uz trim tematiskajām jomām – talantiem, tehnoloģijām un transformāciju. Neraugoties uz nemitīgi mainīgajiem apstākļiem, tā ir kļuvusi par stratēģiskas izaugsmes dzinējspēku. Saskaņā ar ABSL Eiropas pētījuma “Biznesa efektivitātes un konkurētspējas veicināšana, izmantojot uzņēmējdarbības pakalpojumu nozari” datiem, 2023. gadā 32,5 miljoni eiropiešu nodarbojās ar uzņēmējdarbību, radot aptuveni 3,5 triljonu eiro pienesumu Eiropas Savienības (ES) IKP, kas ir 20,4 % no kopējā ES IKP.
Nav šaubu, ka ģeopolitiskie saasinājumi būtiski ietekmē arī ekonomiku. Skaidrojot, kas uzņēmumiem būtu jādara lielu ekonomisko pārmaiņu ietekmē, “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija izceļ risku apzināšanos, kā arī piegādes ķēžu, ražošanas vietu un klientu portfeļa diversifikāciju. “Tas ir veids, kā varam attīstīt un veicināt sava uzņēmuma noturību. Protams, jāņem vērā arī tas, ka ģeopolitiskā situācija ietekmē to, kuros sektoros tiek ieguldīti līdzekļi. Ilgstoši Eiropā bija relatīvi mierīgs laiks, tādēļ bija iespējams investēt veselības nozarē un iedzīvotāju labklājībā. Šobrīd vairākos sektoros naudas plūsma ir limitēta, jo līdzekļus nepieciešams novirzīt aizsardzībai. Tas rada gan iespējas, ļaujot jauniem uzņēmumiem ienākt un attīstīt savu darbību aizsardzības nozarē, gan arī izaicinājumus, mazinot ieguldījumus iepriekšējos gados relevantajās nozarēs. Pārmaiņas turpināsies, tās ir neizbēgamas, viss atkarīgs no tā, vai uzņēmumi tās pieņem un adaptējas mūsdienu realitātei, vai nē,” pauž Līva Zorgenfreija.
Pētījums uzsver, ka vienlaikus uzņēmējdarbības pakalpojumu nozare piedzīvo transformāciju, saskaroties arī ar virkni izaicinājumu, kas jārisina, piemēram, aizkavētu mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu, sadrumstalotu digitālās infrastruktūras pārvaldību un pārdošanas uzņēmumu atkarību no platformām ārpus Eiropas. Uzņēmumu konkurētspēja ne tikai šodien, bet arī nākotnē balstīsies uz šo izaicinājumu efektīviem risinājumiem, kā arī uzņēmumu spējas izmantot nākamās paaudzes tehnoloģijas. Tai pat laikā šobrīd vēl svarīgāk nekā jebkad agrāk ir rūpēties par Eiropas uzņēmumu galveno priekšrocību – talantiem jeb prasmīgiem, pieredzējušiem un izglītotiem profesionāļiem. Tieši talanti palīdz veidot dinamiskas un uz prasmēm balstītas uzņēmējdarbības ekosistēmas, kas spēj konkurēt globālajā tirgū.
