Parīzes piepilsētā Monreijā atrasta melna automašīna Seat, ko izmantojuši teroristi naktī uz sestdienu notikušajos uzbrukumos, svētdien paziņojusi policija.

Avoti policijā arī apstiprināja, ka aizturēti seši cilvēki, kas saistīti ar vienu no teroristiem - 29 gadus veco Francijas pilsoni Omaru Ismailu Mostefaju.

Aizturēto vidū ir arī Mostefajas tēvs, brālis un svaine.

Kā ziņots, teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par teroraktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

Uzbrukumi notika sešās vietās Parīzē un tos īstenoja septiņi teroristi, no kuriem seši uzspridzinājās, bet vienu nošāva policija.

Teroristi darbojās trīs komandās un bija bruņojušies Kalašņikova automātiem un pašnāvnieku vestēm.

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Ceturtdien Luksemburgā notikusī eirozonas finanšu ministru sanāksme beigusies bez jebkādas vienošanās par Grieķijas parādu krīzi, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Eirogrupā nav [panākta] vienošanās, tviterī raksta Dombrovskis. Spēcīgs signāls Grieķijai nopietni iesaistīties sarunās.

Grieķijas sarunas ar Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, šonedēļ izvērtušās arvien asākā vārdu apmaiņā, un amatpersonas sāka jau atklāti apspriest iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.

Trešdien, Luksemburgas sanāksmes priekšvakarā, Grieķijas centrālā banka pirmo reizi nāca klajā ar brīdinājumu, ka valstij draud atteikšanās no Eiropas kopīgās valūtas vai pat aiziešana no ES, ja tā nespēs panākt vienošanos.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdienas vakarā paziņoja, ka vairs neļaus Grieķijas bankām izmantot valsts parādu kā kredītu ķīlu.

ECB ar šādu lēmumu liedz Grieķijas bankām svarīgu avotu naudas līdzekļu iegūšanai, pastiprinot spiedienu uz Grieķijas jauno valdību, lai tā panāktu vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas Finanšu ministrija ātri reaģēja uz ECB lēmumu, uzstājot, ka valsts banku sistēma «vēl arvien ir adekvāti kapitalizēta un pilnīgi aizsargāta», jo vēl ir pieejami citi likviditātes kanāli.

ECB nāca klajā ar šo paziņojumu dažas stundas pēc jaunā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka pirmajām sarunām ar ECB vadītāju Mario Dragi, kurās Varufakis mēģināja panākt Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Grieķijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma 240 miljardu eiro apmērā nosacījumu maiņu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Pieaudzis risks, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas pēc tam, kad reģiona finanšu ministri paziņojuši, ka vairs netiks runāts par finansiālo atbalstu, kamēr vien Grieķijas valdība nepieprasīs esošās programmas termiņa pagarināšanu, raksta Bloomberg.

«Netiks rīkota tikšanās, kurā mums būs jāklausās, kā darbojas pasaule,» sacījis Austrijas finanšu ministrs Hanss Jorgs Šellings, piebilstot, ka tikšanās notiks tikai tad, kad būs vēstule, pieprasījums un nosacījumi būs apstiprināti.

Tomēr Grieķijai atlicis pavisam maz laika, jo pašreizējās palīdzības programmas termiņš beidzas februārī. Ja netiks panākta vienošanās, līdz marta beigām Grieķijai varētu beigties nauda, liekot jaunajam premjerministram Aleksim Cipram lauzt solījumu vēlētājiem beigt taupības programmu vai ieviest jaunu Grieķijas valūtu.

Austrijas kanclers Verners Feimans sacījis, ka dažas amatpersonas ir par zemu novērtējušas risku Grieķijai pamest valūtu reģionu un tam būtu nepieredzētas sekas. Savukārt Smith & Williamson Investment Management eksperts Robins Maršals minējis, ka Grieķijas lēmums pamest eirozonu ir visticamākā iespēja. Commerzbank analītiķi eirozonas sadalīšanās iespējas risku paaugstinājuši līdz 50%, salīdzinot ar 25% pirms nedēļas.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien atkārtoti paaugstinājusi Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjomu, vēsta informācijas avots.

Tādējādi Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoms kopš pagājušās trešdienas palielināts jau trešo reizi un tas noticis laikā, kad grieķi turpina no valsts bankām izņemt savus noguldījumus lielā apjomā.

Informācijas avots gan nenorāda, par cik ārkārtas finansējuma apjoms ticis palielināts, taču vēsta, ka ECB pārvaldes padome varētu jebkurā brīdi tikties, tostarp šodien vai rīt, lai pārskatītu pašreizējo situāciju.

Trešdien Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoms tika palielināts par 1,1 miljardu eiro - līdz 84,1 miljardam eiro, bet piektdien tas atkārtoti tika paaugstināts vēl par 1,8 miljardiem eiro.

Ja vien pašreizējie finanšu satricinājumi pasaulē neizvērtīsies jaunā krīzē, ir pamats cerībām, ka kritums Grieķijas tautsaimniecībā sevi ir izsmēlis

Neraugoties uz to, ka vēl pirms pusgada bija pamats bažām, ka Grieķijas finanšu likstas būs par pamatu jaunām problēmām visas Eiropas monetārās savienības ietvaros, patlaban pavīd neliela cerība uz uzlabojumiem. Par to zināmā mērā varētu liecināt aģentūras Standard & Poor’s veiktais valsts kredītreitinga paaugstinājums par vienu pakāpi.

Tiesa tas nenozīmē, ka Egejas jūras rietumu piekrastes valstij naudu var aizdot bez jebkādas saspringšanas. Paaugstinājums nozīmē vien to, ka Grieķijas finanšu stāvoklis vairs nav tāds, lai šīs valsts emitētajiem vērtspapīriem tiktu piešķirts tā dēvētais «atkritumu» jeb «junk» statuss. Kredītreitinga izmaiņas, iespējams, var uzskatīt par subjektīvu skatījumu, taču to pašu nevar teikt par datiem, kuri tiek aprēķināti pēc kādas konkrētas metodoloģijas, un arī šajā ziņā Grieķijas sakarā var runāt par uzlabojumiem.

Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.

Saskaņā ar grafiku, par kuru vienojušies eirozonas valstu vadītāji, trešdien Grieķija iesniegs oficiālu lūgumu par aizdevumu uz diviem gadiem, ko jau trešdienas rītā paredzētajā telefonkonferencē apspriedīs eirogrupas finanšu ministri.

Savukārt līdz ceturtdienai Atēnām jāiesniedz jau precīzs un detalizēts reformu plāns, kas ļautu tām saņemt jaunu palīdzības finansējumu un nepieļautu banku sektora sabrukumu, pēc otrdien notikušā eirozonas ārkārtas samita pavēstīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja Grieķijas iesniegto reformu plānu apstiprinās Eiropas Komisija (EK), Starptautiskai Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB), sestdien atkal pulcēsies eirogrupas finanšu ministri, lai lemtu, vai rekomendēt sarunu uzsākšanu par jaunu ierobežotu palīdzības programmu.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Grieķijai piederošā Lesbas sala ir «tuvu eksplozijai» 15 000 nelegālo imigrantu dēļ, pirmdien paziņoja imigrācijas lietu valsts ministrs Janis Muzals.

Intervijā radiostacijai Vima viņš pastāstīja, ka kuģi, ar kuriem imigranti tiek nogādāti uz Grieķijas kontinentālo daļu, drīz izmantos arī otru ostu, lai samazinātu spiedienu uz 85 000 cilvēku apdzīvoto salu.

«Mitilinē patlaban ir 15 000-17 000 bēgļu, un tas ir oficiālais skaitlis no visiem dienestiem,» sacīja ministrs, atzīstot, ka «situācija ir tuvu eksplozijai».

Otro aizbraukšanas punktu paredzēts atvērt Sigri zvejnieku ciematā tuvākajās dienās.

Lesbas sala ir viena no Grieķijas salām, kuru nomāc nelegālās imigrācijas vilnis. Daudzi no imigrantiem ir sīrieši, kuri ir atbraukuši laivās no tuvējās Turcijas piekrastes.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē Viļņā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri vienojās par nepieciešamību steidzami palielināt aizsardzības izdevumus ES un NATO valstīs, nosakot jaunu kritēriju - vismaz 3% no IKP, informē Aizsardzības ministrija.

"Krievija joprojām ir ilgtermiņa drauds Eiropai un aliansei kopumā. Baltijas valstis, robežojoties ar agresorvalsti, apzinās to, ka tuvākie gadi mums ir īpaši izšķiroši, lai mērķtiecīgi attīstītu bruņotos spēkus, stiprinātu mūsu kaujas gatavību un aizsardzības spējas. Ar kolēģiem esam vienisprātis, ka visai ES un NATO kopumā ir jāstiprina kolektīvā aizsardzība un steidzami jārīkojas, lai attīstītu spējas, kas atbilst NATO aizsardzības plānu prasībām. Baltijas valstis jau šobrīd rāda piemēru, ieguldot aizsardzībā vairāk nekā 3% no IKP, un aicina citas NATO dalībvalstis sekot mūsu piemēram un rast nepieciešamos resursus spēju attīstībai," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Grieķijas bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā, teikts pirmdienas rītā publiskotajā oficiālajā paziņojumā.

Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattieksies.

5.jūlijā Grieķijā plānots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Dekrētā, kuru parakstījis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls, izklāstīti finanšu institūcijām noteiktie ierobežojumi laika posmam no 28.jūnija līdz 6.jūlijam.

Uz pensiju maksājumiem banku pārskaitījumu ierobežojumi neattieksies un interneta banku darījumi Grieķijā darbosies normāli. Arī veikalos varēs norēķināties ar banku kartēm, kā parasti. Savukārt pārskaitījumiem uz ārvalstīm būs nepieciešama Finanšu ministrijas komisijas atļauja.

Eiro zonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.

ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.

19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.

Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.

Šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma ministrs atzina, ka kompromiss ir jāmeklē un to būs ļoti grūti panākt, lai gan neviens nevēlas, lai Grieķija aiziet no eirozonas, bet referenduma rezultātu pagaidām citādi uztvert nevarot.

«Protams, referendumā ir pausta Grieķijas iedzīvotāju griba, kura jārespektē. Tomēr šoreiz ir jārespektē arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vēlme, jo šaubos, ka kādas valsts pilsoņi vēlētos maksāt par Grieķijas pieļautajām kļūdām pirms desmit gadiem. Tāpat ir skaidrs, ka nākotnē šis gadījums var veidot domino efektu arī citās valstīs, kas varētu atstāt daudz nopietnāku iespaidu uz eirozonu kā tādu un ar to ir jārēķinās,» sacīja Rinkēvičs.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible pirmdien atzina, ka ir «ļoti skeptisks» par iespējām Grieķijai panākt jaunu vienošanos par parādu ar eiro zonas partneriem, turklāt viņš kā bezatbildīgu raksturoja Grieķijas uzvedību saistībā ar savu saistību izpildi.

«No tā, ko esmu dzirdējis par tehniskajām diskusijām, esmu ļoti skeptisks», ka eiro zonas finanšu ministri panāks vienošanos sanāksmē Briselē, kas paredzēta pirmdien, Šeible sacīja Vācijas sabiedriskajai radiostacijai.

Grieķija prasa, lai starptautiskie kreditori veic izmaiņas plašā glābšanas aizdevuma nosacījumos.

Eiropas Savienība atbalsta raitu pāriešanu no pašreizējās programmas, kas beidzas šomēnes, bet jaunais radikāli kreisi noskaņotais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs pagājušajā mēnesī uzvarēja parlamenta ārkārtas vēlēšanās ar solījumu pārskatīt programmas nosacījumus, sakot, ka tie kaitē Grieķijai, nevis palīdz.

Grieķijas izstāja no eiro zonas nozīmētu, ka vienotā valūta sabruktu kā kāršu namiņš, paziņojis Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis, ar saviem izteikumiem izraisot nesaskaņas ar Itāliju.

«Grieķijas izstāja no eiro zonas nav kaut kas, kas ietilptu mūsu plānos, vienkārši tādēļ, ka mēs uzskatām, ka tas ir kā būvēt kāršu namiņu. Ja izņem Grieķijas kārti, pārējās sabruks,» Varufakis sacīja intervijā Itālijas sabiedriskajai raidsabiedrībai RAI.

Varufakis arī kritizēja savu Itālijas kolēģi Pjēru Karo Padoanu, salīdzinot Itālijas lielā valsts parāda problēmu ar situāciju Grieķijā.

«Itālijas amatpersonas.. ir vērsušās pie manis, lai pateiktu, ka atbalsta mūs, tomēr viņi nevar teikt patiesību gan tādēļ, ka Itālijai draud bankrots, gan tādēļ, ka viņi baidās par sekām no Vācijas puses,» paziņoja Grieķijas finanšu ministrs.

Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc stratēģijas pieņemšanas sekošot arī skaidrs rīcības plāns, atzīmēja premjere. "Viens ir stratēģijas nepieciešamība, kā mēs attīstāmies līdz 2036.gadam, bet mums noteikti ir vajadzīgs arī plāns, ko mēs darām tūlīt un tagad," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente pauda, ka plāns būšot jau precīzāks dokuments, kur būšot lielāka skaidrība.

Premjere atzīmēja, ka stratēģijā izskatīta attīstība pa gadiem, taču pirms šodienas tikšanās ar uzņēmējiem viņa ar aizsardzības un ekonomikas ministriem pārrunājusi, ka šie datumi esot pārāk tāli un būtu nepieciešams ātrāk palielināt vietējo ražošanu, skaidri noteikt, cik liels, piemēram, būs ieguldījums pētniecībā.