Pagājušo gadu ar peļņu noslēgt izdevies deviņām bankām, kopumā nopelnot 19.6 miljonus latu, bet pārējās bankas cieš teju 800 miljonu latu zaudējumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka pelnošo banku kopējā tirgus daļa kopējos banku aktīvos 2009. gada beigās bija 16.2 %. Tiesa, šie ir banku operatīvie rādītāji un tie varētu mainīties pēc banku finanšu rezultātu audita.

Banku tirgus kopējie zaudējumi 2009. gadā sasniedza 773.4 miljonus latu. Tādējādi nerēķinot pelnošo banku rādītājus, pārējo banku kopējie zaudējumi 2009. gadā kopumā sasnieguši 793 miljonus latu.

Db iepriekš rakstīja, ka 2008. gadu ar peļņu izdevās noslēgt 17 bankām.

Saskaņā ar FKTK informāciju, bankas kopumā 2009. gada beigās nedrošajiem kredītiem bija izveidojušas uzkrājumus 1.4 miljardu latu apjomā, kas mēneša laikā pieauga par 0.8 % jeb 11 miljoniem latu. Savukārt banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2009. gadā sasniedza 322 miljonus latu, kas ir par 21% mazāk nekā 2008. gadā.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem jāatklāj līdz 2024.gada 30.septembrim, atgādina Uzņēmumu reģistrs.

Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija, līdzīgi kā patieso labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.

Pienākums akciju sabiedrībām atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.

Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.

Privāto akciju sabiedrību akcionāru reģistru vešanas prakse Latvijā ir salīdzināma ar naudas glabāšanu puķupodā, secinājis Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) valdes loceklis Raitis Vancāns, vēsta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas Bizness.

Viņš informējis, ka zemā līmenī Latvijā ir apmēram 700 slēgto akciju sabiedrību akcionāru reģistru drošība un riskam pakļauti ap 800 uzņēmumu īpašnieki Latvijā. Tajā skaitā vairāku desmitu miljonu vērtu privāto uzņēmumu akcionāru reģistri bieži vien glabājas kladē uzņēmuma birojā. Pēc depozitārija pārstāvja teiktā, ir redzētas klades, kurās aizkrāsoti akcionāri un virsū veikts jauns ieraksts.

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu par akcionāru reģistru ir atbildīga uzņēmuma valde, kas akcionāru sarakstu, kura forma likumā nav noteikta, var glabāt uzņēmumā. Tomēr pieredze liecina, ka šādam veidam ir zems drošības līmenis gan no fiziskā aspekta, gan, nodrošinoties pret prettiesiski veiktiem ierakstiem kladē - tādu ierakstu atspēkošana nozīmē uzsākt ilgstošu tiesvedību.

Nākamnedēļ, 7.janvārī, spēkā stāsies grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz reģistros uzkrātās informācijas pieejamību, publiskumu un caurspīdīgumu, tostarp par uzņēmumu amatpersonām, īpašniekiem, patiesajiem labuma guvējiem, informē UR pārstāve Dace Zandfelde.

Turpmāk aktuālā informācija par juridiskajām personām, tostarp par patiesajiem labuma guvējiem būs pieejama tiešsaistē un bez maksas UR informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv.

Līdz šim informācijas tīmekļvietnes klienti bija valsts pārvaldes iestādes, tagad - divu mēnešu laikā - vietne ir pārbūvēta atbilstoši pieejamībai ar atšķirīgiem autentifikācijas līmeņiem. Daļa informācijas būs brīvi pieejama bez autentifikācijas, daļa - brīvi pieejama, bet ar autentifikāciju, daļa - tikai pēc pamatota pieprasījuma.

"Reģistru atvēršana brīvpieejā ir pagrieziena punkts Uzņēmumu reģistra darbībā un reģistros esošās informācijas pieejamībā. Līdz šim liels darbs izdarīts likumiskajā plaknē, tagad Reģistram likums jāievieš dzīvē," saka Guna Paidere, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre.

Medijos informācija par kredītbirojiem ir ļoti skopa. Lai arī EM (Ekonomikas Ministrija) iesniegusi informatīvo ziņojumu «Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis», skaidrojošas un analizējošas informācijas par šo jautājumu medijos ir minimāli.

Latvijā šis jautājums netiek apspriests, bet jāizlemj ir daudzas būtiskas nianses, kas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus. Sabiedrībā pagaidām valda mērena vienaldzība pret notiekošo, lai arī diskusijām par šiem jautājumiem būtu jānotiek tieši šobrīd, kamēr visi jautājumi ir lemšanas procesā un katrs var izteikt savas vajadzības, vēlmes un viedokļus.

Šīs tēmas izprašanai un pētīšanai nedaudz pievērsās Panorāma sižetā, lvportals.lv un žurnāls Kapitāls aprīļa 2012 numurā. Grūti spriest vai pārējiem šī jautājuma sakarā ir pilnīga skaidrība vai tomēr neizpratne par to, kas notiek un kas tiek plānots?

Trešdien deputāti balsojumā apstiprināja priekšlikumu apvienot Eiropas Parlamenta (EP) un Komisijas lobētāju reģistrus. Informācija par lobētāju sadarbību ar EP deputātiem būs jāapkopo sarakstos, kurus pievienos likumdošanas ziņojumiem. Parlaments pauda cerību, ka arī Eiropas Savienības (ES) Ministru padome pievienosies reģistra izveidei.

Debatēs par ziņojumu atbildīgais deputāts Carlo Casini (EPP, Itālija) uzsvēra, ka šis ir pirmais solis aktivitāšu atklātības un pārredzamības veicināšanai, un šie principi ES ir svarīgi. Abu institūciju apvienotais reģistrs veicinās pārredzamības uzlabošanu, uzskata EP deputāti. Tas nodrošinās iespēju iedzīvotājiem iegūt informāciju par personām un organizācijām, kuras lobēšanas nolūka uzrunā ES institūcijas. Deputāti norāda, ka šāda «vienas pieejas» sistēma arī atvieglos interešu pārstāvju darbību. Mainot nosaukumu no «lobētāju» uz «pārredzamības» reģistru, tiks vienkāršota pievienošanās reģistram organizācijām un personām, kas pārstāv arī izpētes institūtus vai baznīcas/reliģiskās organizācijas.

No 2014. gada plāno izveidot īpašu reģistru riskantajām personām – bezpajumtniekiem –, liedzot tiem uzņēmumos kļūt par īpašniekiem vai amatpersonām. To paredz sagatavotie grozījumi likumos Par nodokļiem un nodevām, Par Uzņēmumu reģistru, kurus plānots izskatīt šodienas valdības sēdē.

Piedāvātie grozījumi paredz – nonākšana riskanto personu sarakstā nozīmēs, ka Uzņēmumu reģistra valsts notārs atliks attiecīgo ierakstu izdarīšanu Komercreģstrā. Tomēr arī šādai atlikšanai ir termiņi, tāpēc daļa uzņēmēju šādu normu jau paguvusi nodēvēt kā savdabīgu filtru šaubīgu personu atsijāšanai un minimizēšot to kļūšanu par marionetēm – amatpersonām vai īpašniekiem – aiz kulisēm stāvošu veiklu darboņu rokās. DB vairāki aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu nodokļu administrācijas vēlmei izslēgt no spēles visu veidu «zicīpašniekus» un «zicpriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aluspudeli. Tiesa gan, viņi vienlaikus norāda uz vairākiem riskiem, kad riskanto personu sarakstā kaut kādu iemeslu dēļ varot nokļūt arī normāli cilvēki.

Uzņēmumu reģistru apkalpojošais uzņēmums Lursoft izveidojis sadarbību ar Lielbritānijas Uzņēmumu reģistru un turpmāk Lursoft lietotājiem piedāvās pakalpojumu piekļūt informācijai par visiem Lielbritānijā reģistrētajiem uzņēmumiem.

Reģistrs nodrošinās piekļuvi uzņēmuma pamatdatiem, piemēram, reģistrācijas datumam, reģistrācijas numuram, stautsam, pēdējā gada pārskata iesniegšanas datumam u.c., un uzņēmuma adresei, būs pieejama informācija arī par Lielbritānijas uzņēmumu gada pārskatiem un ieņēmumu deklarācijām, kā arī dokumenti, kurus uzņēmums iesniedzis uzņēmumu reģistrā. Reģistrā varēs aplūkot arī kompānijas amatpersonu sarakstu un informāciju par uzņēmuma reģistrētajām ķīlām.

Lursoft, sadarbojoties ar Eiropas Biznesa reģistru, sniedzs pieeku vairāk nekā divdesmit Eiropas valstu reģistriem, ieskaitot uzņēmumus Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Igaunijā, Lietuvā un citur. Atbilstoši katras valsts likumdošanai, Eiropas biznesa reģistrā var iegūt interesējošo ārvalstu uzņēmumu reģistrācijas un finanšu datus.

Lietuvas Reģistru centra datos ir 1250 patiesie labuma guvēji ar Krievijas pilsonību, vēsta laikraksts "Verslo žinios".

Kā liecina Reģistru centra dati, divi Krievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji 14-15 Lietuvā reģistrētos uzņēmumos un trim Krievijas pilsoņi katrs ir patiesais labuma guvējs sešos uzņēmumos.

1124 personas ar Krievijas pilsonību ir tiešie vai netiešie Lietuvā reģistrētu uzņēmumu īpašnieki. Pārējie Reģistru centra datos ir patiesie labuma guvēji uzņēmumos kā vadītāji, valdes locekļi, valdes priekšsēdētāji un citās kontroles pozīcijās.

Vienas no Lietuvas lielākajām rūpniecības grupām - "Dominari Group" - līdzīpašnieks ir Šveicē dzīvojošais Krievijas pilsonis Andrejs Kaminskis. Viņam caur Kiprā reģistrēto "Domimax Holding" Lietuvas uzņēmums pieder kopā ar Eugeniju Gvaldu.

Ministru kabinets šā gada 28.jūlija sēdē apstiprināja Būvniecības informācijas sistēmas noteikumus, kas nosaka Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) izveides un uzturēšanas kārtību, dokumentu iesniegšanas kārtību, kā arī saturu un tajā iekļautās informācijas aprites kārtību, informē EM.

Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā un tie nosaka tiesisko regulējumu datu apmaiņai starp BIS un citām valsts nozīmes informācijas sistēmām, kā piemēram – Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Iedzīvotāju reģistru, Uzņēmumu reģistru, Ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmu, Nodokļu maksātāju reģistru. Vietējās pašvaldību būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas savu uzdevumu un funkciju izpildei datus no minētajām informācijas sistēmām varēs izmantot bez maksas. Tādējādi, uzsākot lietot BIS, pašvaldībām un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, samazināsies izmaksas attiecībā uz datu iegūšanu no citām valsts informācijas sistēmām, jo vairs nebūs jāmaksā par datu saņemšanu no citām informācijas sistēmām.

Šodien esam laimīgi par katru jaunu klientu, taču «klientu iegūšanas cīņa» saistīta ar lielu risku un izdevumiem, kā rezultāts nereti ir negatīva uzņēmuma bilance - sākotnēji veiksmīgi noslēgtie darījumi un iegūtie klienti izrādās neveiksmīgi maksātāji ar problemātisku finansiālo situāciju, piemēram, ar jau esošiem parādiem citos uzņēmumos.

Jauna pieeja, kā apsteigt savus konkurentus, vienlaikus saglabājot pozitīvu uzņēmuma bilanci, ir izmantot jaunizveidoto slikto maksājumu reģistru, pārbaudot tajā potenciālo klientu un sadarbības partneru esošos parādus, iepriekšējo parādu apmaksu un finansiālo situāciju. Atšķirībā no Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra, jaunajam parādnieku reģistram ne tikai bankas un citas finanšu iestādes, bet jebkurš uzņēmums iesniedz datus par privātpersonām vai uzņēmumiem, kas tam kavē maksājumus vai nemaksā vispār. Šo reģistru izveidojusi SIA Creditinfo Latvija, balstoties uz savu pieredzi un līdzīgu reģistru darbības shēmu citās valstīs.

Viena īpašnieka SIA nevajadzēs veikt pamatkapitāla denomināciju no latiem uz eiro, kā arī nevajadzēs izdarīt izmaiņas dalībnieku reģistra ierakstā atbilstoši antireiderisma prasībām, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā, kurus valdība varētu izskatīt jau šodienas sēdē. Uzņēmēji šo ideju vērtē atzinīgi un cer, ka Saeima tos nenoraks. «Alleluja! Beidzot pretimnākšana uzņēmējiem. Labāk vēlāk, kā nemaz,» tā jaunumu vērtē SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņš jau esot ar šo problēmu saskāries. «Tas ir murgs, ka visiem viena īpašnieka SIA jāskrien uz reģistru un kaut kas jāmaina dalībnieku reģistrā vai pamatkapitāls jādenominē,» norāda J. Griķis. Viņaprāt, šādu risinājumu varēja pieņemt arī ātrāk, nekā dažus mēnešus, pirms kārtējā termiņa beigām.

Akciju sabiedrībām mainīsies spēles noteikumi, varēs būt mazāks pamatkapitāls, bet tas akcionāriem būs jāapmaksā līdz sabiedrības reģistrācijai, vienlaikus Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 947 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības.

Akcijas iedalīs tikai pēc veida

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal juriste Karīna Daugaviete norāda, ka pašlaik akciju sabiedrībām var būt divu veidu akcijas — vārda un uzrādītāja akcijas, bet attiecība uz to formu tās var būt papīra vai dematerializētas, savukārt ar grozījumiem tiek izslēgta norma par akciju formu, un turpmāk akciju sabiedrībai varēs būt reģistrētas akcijas vai arī dematerializētas akcijas. Vārda akciju reģistru pašlaik ved attiecīgās sabiedrības valde iekšēji, taču no 2023. gada 1.jūlija ar pārejas periodu līdz 2024.gada 30.jūnijam tās pienākums būs Uzņēmumu reģistrā ne tikai iesniegt akcionāru reģistru, tieši tāpat kā SIA valdei dalībnieku reģistru, bet arī veikt izmaiņas tajā, tiklīdz mainās akcionāri, informācija par tiem vai to akciju sadalījums. Savukārt tās akcijas, kuras tiek kotētas biržā un tiek glabātas finanšu instrumentu kontos vai Latvijas centrālajā depozitārijā, atbilst dematerializēto akciju veidam.

Tuvākajos mēnešos Uzņēmumu reģistrā sagaidāms īsts uzņēmēju uzlidojums – jāpaspēj «izskriet līdzi» kārtējām Komerclikuma prasībām

Līdz jūnija beigām Latvijā reģistrēto SIA amatpersonām Uzņēmumu reģistrā (UR) jāiesniedz aktuālo dalībnieku reģistra nodalījums atbilstoši Komerclikuma prasībām. Ja tas netiks izdarīts, neiesniedzējiem var tikt piemēroti sodi. Šī prasība tika ieviesta 2013. gadā, mēģinot nodrošināties pret uzņēmumu reiderisma gadījumiem. Tomēr faktiskā situācija ir tāda, ka līdz šā gada sākumam aktuālo dalībnieku reģistru Uzņēmumu reģistrā bija iesnieguši vien nepilni 30 procenti no visām Latvijā reģistrētajām SIA. Tas nozīmē, ka nākamos piecos mēnešos tas ir jāizdara vēl aptuveni 113 tūkstošiem Latvijas komersantu. Līdz ar to mēnesī savs aktuālais dalībnieku saraksts jāiesniedz vismaz 20 tūkstošiem SIA. Jau tagad var iedomāties, ko tas nozīmē – garas rindas, nodevas, notāra izdevumus un, protams, laiku un nervus, kas tiek atrauti pamatbiznesam un naudas pelnīšanai. Tie arī bija galvenie iemesli, ko uzņēmēji DB minēja kā aizbildinājumu, kāpēc savu dalībnieku reģistru vēl UR nav aktualizējuši.

Sabiedrība nepašaubāmi vēlas dzīvot drošībā. Terora akti sāka pieņemt kolektīvo drošību apdraudošu formu pagājušā gadsimta otrajā pusē. Dīvaina sakritība – tas notika vienlaikus ar dažādu finanšu shēmu globālu uzplaukumu. Drošības jēdzienam dažādos laikos un vietās ir bijušas atšķirīgas interpretācijas, taču praksē cilvēki itin bieži, it kā rūpējoties par sevi, nepārdomāti pieņem lēmumus, kas nenes gaidīto rezultātu un vēlāk sāk tiem sagādāt jo lielākas raizes.

Pēc 2015. gada novembra Parīzes terora aktiem daudzi sev uzdeva jautājumu, vai šo traģēdiju bija iespējams novērst. Šis jautājums izskanēja arī Briselē, radot nopietnu impulsu jaunu ES direktīvu izveidei un esošo papildināšanai. Kā viens no būtiskākajiem regulācijas jaunievedumiem Anti-Money Laundering (AML) IV direktīvā tika iekļauta prasība dalībvalstīm izveidot centralizētu kontu reģistru. Minētās direktīvas prasības Latvijā ieviestas, pagājušā gada novembrī pieņemot Kontu reģistra likumu, kurš stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā. Reģistra būtība ir iespēja noteiktam lietotāju lokam padarīt pieejamu informāciju par jebkuras personas (gan fiziskas, gan juridiskas) atvērtajiem kontiem kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un maksājumu iestādēs. Būtiski, ka, tā kā šādi reģistri tiks izveidoti visās dalībvalstīs, tad sistēmu lietotājiem būs informācija par personas atvērtajiem kontiem visā Eiropā, tajā skaitā arī par tādiem interneta maksājumu vidē populāriem kontiem kā Paypal. Saskaņā ar pašreizējo regulējumu dati par pašiem konta atlikumiem vēl nebūs uzreiz automātiski pieejami sistēmas lietotājiem, taču tos varēs iegūt, veicot papildu darbības.

Lai arī sākotnējais termiņš, līdz kuram akciju sabiedrībām Uzņēmumu reģistram jāiesniedz informācija par saviem akcionāriem, ir pagarināts no 30. jūnija līdz 30. septembrim, vienlaikus mainītas iesniedzamo ziņu prasības.

Jāatgādina, ka jau 2023. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kuri visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām deva viena gada pārejas laiku savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā līdz 2024. gada 30. jūnijam. Tiesa, šā gada maijā Tieslietu ministrija bija spiesta konstatēt: ir gadījumi, kad akciju sabiedrības objektīvu iemeslu dēļ nespēj izpildīt tām ar likumu noteikto pienākumu un iesniegt Uzņēmumu reģistrā pilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru. Vienlaikus jāņem vērā, ka, ja šī likuma prasība netiek izpildīta, akciju sabiedrība tiek pakļauta likvidācijai.

Lai to novērstu un ļautu akciju sabiedrībām iesniegt Uzņēmumu reģistrā nepilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru, tiek rosinātas izmaiņas Komerclikumā. Tieslietu ministrija risināja kārtējos grozījumus Komerclikumā, kurus Saeima arī akceptēja. Proti, izmaiņas dod iespēju akciju sabiedrībām iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā arī tajā gadījumā, ja reģistrs ir aizpildīts nepilnīgi, tas ir, akcionāru reģistrā var nebūt norādītas pilnīgi visas ziņas, kuras saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem ir ierakstāmas akcionāru reģistrā. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā. Tā kā akciju sabiedrībām noteiktais pārejas posms pirmreizējai akcionāru reģistra iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā beidzas 2024.gada 30. jūnijā, bet Komerclikuma grozījumos ietvertajām normām ir jāstājas spēkā šī pārejas posma laikā, tad akciju sabiedrībām tiek pagarināts termiņš prasību izpildei līdz 2024. gada 30. septembrim.

Tuvāko trīs mēnešu laikā Uzņēmumu reģistrā obligāti būs jāierodas 27 462 SIA un jāiesniedz izmaiņas dalībnieku reģistra ierakstā atbilstoši antireiderisma prasībām , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāda situācija veidosies tad, ja Saeima akceptēs valdības sagatavotos grozījumus Komerclikumā. Pēc Uzņēmumu reģistra ziņām dalībnieka reģistra nodalījumu līdz šim vēl nav iesniegušas 111 664 SIA, bet, izdarot attiecīgos grozījumus, 90 dienu laikā pa galvu pa kaklu uz reģistru nebūtu obligāti jādodas 84 202 viena īpašnieka SIA jeb 75% no visām SIA, kurām šis pienākums jāveic līdz šā gada 30. jūnijam. Savukārt divu vai vairāk dalībnieku SIA uz Uzņēmumu reģistru šajā laikā būs jādodas. Kopumā šādu SIA skaits ir 27 462 jeb teju 25% no kopējo SIA skaita, kuras nav iesniegušas dalībnieka reģistra nodalījumu atbilstoši 2013. gada 1. jūlijā spēkā stājušamies grozījumiem Komerclikumā. Saistībā ar pāreju uz eiro visām kapitālsabiedrībām, kuru pamatkapitāls izteikts latos, līdz 2016. gada 30. jūnijam UR jāiesniedz ar pāreju uz eiro saistītie dokumenti. Izmaiņas Komerclikumā paredz, ka UR veiks automātisku denomināciju viena dalībnieka SIA, kas nebūs iesniegušas ar eiro ieviešanu saistītos dokumentus UR līdz likumā noteiktajam gala termiņam – 2016. gada 30. jūnijam. Kopumā šāda procedūra jāveic 93 489 SIA, bet, Saeimai pieņemot grozījumus, tas vairs obligāti nebūtu jādara 74 529 viena dalībnieka SIA, kurās nav riska, ka denominācijas rezultātā kādam no īpašniekiem pieaugtu ietekme uzņēmumā. DB jau raksrījis, ka viena dalībnieka SIA aktuālo dalībnieku reģistru varēs iesniegt UR jebkurā laikā (tomēr šāds pienākums iestājas, ja tiek veiktas citas būtiskas izmaiņas, kas skar daļu pāreju vai izmaiņas pamatkapitālā).

EazyBI programmatūra palīdz izvērtēt uzņēmuma darbinieku efektivitāti un to lieto visā pasaulē

Tipiskākais eazyBI pielietojums ir analizēt komandas darba efektivitāti. Piemēram, ja projektā ir daudz dažādu darbu, šis rīks palīdz saprast, cik daudz laika tiek veltīts katram no tiem, kādā statusā tie ir, cik daudz laika pavada testēšanā vai saskaņošanā, kas bremzē pabeigšanu u.tml. Ja projektos tiek sniegts kāds atbalsts, var analizēt, kas ir tipiskākās problēmas, kuras situācijas tiek risinātas pārāk ilgi un neatbilst saskaņotajam servisa līgumam. Tāpat var veikt laika uzskaiti dažādiem darbiem, analizēt kopējo ieguldīto laiku, darbinieku darba stundu izmaksas.

«Galvenais ieguvumus ir kopsavilkumi, atskaites un grafiki, galalietotāji var veikt dziļāku izpēti. Tas ļauj labāk saprast, cik viņi ir efektīvi,» saka Raimonds Simanovskis, eazyBI (SIA EazyOne) īpašnieks.

Meklējot darījumu partneri Ķīnā, jāapbruņojas ar pacietību un precizitāti, produkta dizains jāpielāgo austrumu tirgus īpatnībām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Reaģējot uz Krievijas noteikto embargo vairākiem pārtikas produktiem, Latvijas ražotāji sākuši skatīties Ķīnas tirgus apgūšanas virzienā, tomēr eksperti norāda, ka uz šo valsti var tēmēt spēcīgi uzņēmumi, jo tā iekarošanai būs nepieciešamas pamatīgas investīcijas un lieli produkcijas apjomi.

Mēģina stimulēt

Ķīnas ekonomikas izaugsme pēdējos gados palēninās, par ko satraucas daudzi starptautiskie ražotāji, prognozējot mērenāku šīs valsts pieprasījumu gan pēc izejvielām, gan pēc gatavās produkcijas. Šajā gadā ekonomikas izaugsme tur tiek prognozēta ap 7%, taču tiek sagaidīts, ka valdība veiks pasākumus un īstenos strukturālās reformas, lai veicinātu straujāku tautsaimniecības izaugsmi.

Pārtikas nozarē ieguldījumu apjoms augs, paredzamas uzņēmumu apvienošanās un pārpirkšanas.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure saredz - lai pārtikas nozare attīstītos, uzņēmumi noteikti turpinās investēt, jo tikai tā var izdzīvot konkurences apstākļos starptautiskajā tirgū. Pēdējā laikā pārtikas nozare ir ļoti aktīvi investējusi savā attīstībā, ieguldot ražošanas tehnoloģiju, produktu, apkārtējās vides attīstībā un jaunu eksporta tirgu iekarošanā. Tieši pārtikas nozare ir viena no tām nozarēm, kurā pēdējos gados visstraujāk pieaugušas investīcijas.

Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka investīcijas noteikti turpināsies, jo bez investīcijām nav konkurētspējas un tad jau var sekot arī bankrots. Investīciju mērķis var būt dažāds -zināšanās, jaunās tehnoloģijās, jaunu produktu radīšanā, apjoma pieaugumam. Eksperte norāda, ka šobrīd viss atkarīgs no katra uzņēmuma un tā, cik katrs uzskata par svarīgu investēt. Kopumā nozarē lielākajā daļā visos uz nākotni vērstos uzņēmumos investīcijas tiek ieguldītas gan jaunos produktos un tehnoloģijās, gan mārketingā. Eksperte nosauc vairākus piemērus, tostarp a/s Smiltenes piena ieguldījumus jaunās iekārtās un tehnoloģijās, no siera suliņu pulvera ražojot Piena spēku. Savukārt šokolādes trifeļu ražotājs Pure Chocolate radījis marcipānu, kas nav ciets un to var lietot kā pildījumu konfektēs. Lielākais saldumu ražotājs Laima investējis zīmola attīstībā, Rēzeknes gaļas kombināts sācis ražot cīsiņus bez e-vielām un samazinātu sāls daudzuma cīsiņos, Kolumbija ieguldījusi miljonus zivju audzētavā un vēl ir vairāki projekti, kas attīstās, sekmējot konkurētspēju.

Pusotra gada laikā DEAC jaunā datu centrā investēs 6–8 milj. eiro; uzmanības lokā ir ne tikai Eiropa, bet arī bagāto naftas šeihu valstis.

Datu centru operatora DEAC apgrozījums pirmajā ceturksnī bija 2,9 milj. eiro, bet peļņa 882 tūkst. eiro. EBITDA rādītājs šajā laika posmā bija 1,29 milj. eiro. Gadu kopumā DEAC plāno noslēgt ar 11–12 milj. eiro apgrozījumu, bet peļņa gaidāma lielāka nekā pērn. Šobrīd eksports no uzņēmuma kopējā apgrozījuma pārsniedz 60%, kur lielāko daļu nodrošinājusi Krievija un NVS valstis. Eksporta artava turpina pieaugt, jo pērn attiecīgais rādītājs bija 51%.

Latvijā uzņēmums strādā ar esošajiem klientiem un tiem potenciālajiem, kuriem nepieciešami nopietni risinājumi. Arī politiski nestabilā situācija Krievijā DEAC ir nākusi par labu klientu portfeļa ziņā, vienīgi nestabilitāti rada runas par rubļa vērtības kritumu. Savukārt Ukrainā šobrīd viss ir apstājies, uzņēmums veic reklāmas aktivitātes, bet tirgū valda sastingums. «Domāju, gadu varam norakstīt, bet uz Ukrainu mārketinga aktivitātes mēs sākām samērā nesen,» DB stāstīja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Šajā gadā aptuveni 13% Igaunijas mazo un vidējo uzņēmumu paredz pārdošanas apjomu pieaugumu vismaz 15% apmērā, liecina jaunākais SEB bankas uzņēmumu apskats.

Igaunijā šādi uzņēmumi ir 25%, bet 19% - Lietuvā.

Patlaban uzņēmumi lielā mērā plāno orientēties uz vietējā tirgus iekarošanu. Tā, piemēram, 2/3 uzņēmumu Igaunijā uzskata, ka fokusēsies uz vietējo tirgu. Uzņēmumi vairs nav tik optimistiski, skatoties uz jaunu tirgu iekarošanu. Igaunijā lielākie eksporta partneri ir Somija un Zviedrija. Aptuveni tikpat liels īpatsvars Lietuvas uzņēmumu plāno skatīties šogad uz iekšējo tirgu. Savukārt Latvijā šādu uzņēmumu ir trīs ceturtdaļas.

Pēc krīzes var redzēt, ka kompānijas uzskata, ka produktivitāte ir būtiska, tomēr domā, kā to palielināt ar esošo darbinieku skaitu. Latvijā aptuveni 14% uzskata, ka palielinās darbinieku skaitu, tomēr no tiem lielākais skaits orientējas uz vietējo tirgu.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.